Ekonomika

VIDEO: Jauni produkti ļauj īstenot strauju izaugsmi

Māris Ķirsons,24.10.2025

Jaunākais izdevums

Divu gadu laikā SIA Dižozols plus izstrādātie 80 jaunie produkti ļauj strauji atgūt iepriekš zaudēto un strādāt ar rekordlielu neto apgrozījumu.

Šogad plūcam to mājas darbu augļus, kurus veicām 2023. un 2024. gadā, kopējo situāciju raksturo SIA Dižozols plus līdzīpašnieks Ģirts Plakans. Viņš norāda, ka teju divus gadus veiktas dažādas aktivitātes pasūtījumu piesaistei, jo pirms vairāk nekā diviem gadiem tika piedzīvots neticamais, kad lielākie klienti pasūtījumus samazināja pat par teju 50%. “2023. gads bija savdabīgs apjukuma laiks, jo nebija prognozējams, kas notiks – vai šie klienti atjaunos pasūtījumu apjomus, un kad tas varētu notikt,” tā laika situāciju rāda Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka tajā brīdī bija ļoti daudz neatbildamu jautājumu.

“SIA Dižozols plus nodarbojas ar mēbeļu ražošanu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu, bet kopš 2009. gada specializējusies liekti līmētu mēbeļu detaļu, lielākoties dažāda veida krēslu, ražošanā ārvalstu, galvenokārt Skandināvijā bāzētiem zīmoliem, taču 2023. gads bija salīdzinoši ar vissliktākajiem finansiālajiem rādītājiem, jo pasūtījumu apjoma kritumu piedzīvojām pirmo reizi, šķiet, par 18%, un diemžēl 2024. gads arī bija bēdīgs, kad pieredzējām apjomu kritumu vēl par aptuveni 15%,“ stāsta Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka šie notikumi burtiski piespieda izstrādāt ļoti daudz jaunu produktu un uzrunāt daudz potenciālu, jaunu sadarbības partneru ārzemēs. “Pasūtījumu sarukuma apstākļos jauno produktu attīstības daļa būtībā teju vai ik nedēļu piedāvāja vairāk nekā vienu jaunu produktu, bet krēsla ražošanas pilna cikla izstrādei ir vajadzīgi dažreiz pat divi līdz četri mēneši,“ uz intensīvo darba režīmu norāda Ģ. Plakans. Viņš atzīst, ka tādos apstākļos iepriekš nav nācies darboties.

Slūžas atvērās 2025. gadā

“Tika radīts rekordliels jaunu produktu skaits – teju 80, un tagad ievācam ražu, vienlaikus jāspēj nodrošināt pasūtījumu izpildi atbilstošos termiņos, kas ļauj prognozēt, ka 2025. gads varētu būt ar vislielāko neto apgrozījumu uzņēmuma vēsturē,“ pieredzi rāda Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka ieguldītais darbs atmaksājās, jo 2025. gada janvārī atvērās slūžas, kas liek nevis domāt par jaunu pasūtījumu piesaisti, bet gan visu uzmanību veltīt, lai spētu atbilstošā termiņā izpildīt visus pasūtījumus.

“Iepriekš uzņēmums nebija īpaši atsaucīgs uz nezināmu tirgotāju pieprasījumiem par iespējām saražot konkrētus produktus, jo ražošanas jaudas bija noslogotas ar jau labi zināmo esošo klientu pasūtījumiem un papildus jaunu klientu pasūtījumu pieņemšana jau nozīmētu vajadzību pēc ražotnes paplašināšanas vai, kā minimums, darba organizācijas izmaiņām, turklāt jau arī nebija garantijas, ka jaunpienācēji turpinās izvietot ražošanas pasūtījumus tieši mūsu rūpnīcā,” skaidro Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka lielākais eksporta tirgus ir Dānija, no kurienes arī ir vislielākie pasūtījumu pieauguma apjomi. “Ir atvērti arī citu valstu tirgi – Austrija, Vācija, tomēr to devums nav ļoti milzīgs,” uz jautājumu par citiem noieta tirgiem atbild Ģ. Plakans.

Darba efektivitāte

Pašlaik apmēram 30% no neto apgrozījuma ģenerē jaunie produkti, turklāt jau ilgus gadus bijušie klienti 2025. gadā atsākuši sava pasūtījumu portfeļa palielināšanu, kas Ģ. Plakanam ļauj prognozēt, ka šis gads tiks pabeigts ar aptuveni 11 milj. eiro lielu neto apgrozījumu. “Uzņēmuma darba specifika – pietiekami liels darbaspēka skaits, jo iekārtas bez operatora pagaidām vēl nestrādā, tāpēc jau darbs vairumā iecirkņu notiek 24/7, tātad būtiskākais jautājums būs par darba efektivitāti,“ pašreizējo izaicinājumu atklāj Ģ. Plakans. Viņš gan atzīst, ka situācijā, kad tālākās nākotnes prognozes nav iespējamas, būtiskākais būs savlaicīgi un atbilstošā kvalitātē īstenot pasūtījumus un, komunicējot ar esošajiem klientiem, rast risinājumus izaicinošu brīžu pārvarēšanai. “Tā ir recepte, lai klients, izvēloties starp Dižozols plus un kādu citu ražotāju – konkurentu –, izvēlētos pasūtījumu izvietot Latvijā, nevis tur, kur pārdošanas cena ir par dažiem centiem zemāka nekā mūsu ražotnē,” tā Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka pašlaik nav indikāciju, kas liecinātu par kādām straujām – uz leju vai, tieši pretēji, uz augšu – pārmaiņām.

Noturēt līmeni

“2026. gadam vajadzētu būt 2025. gada līmenī gan pēc ražotnes noslodzes, gan arī pēc ienākumu līmeņa, taču pēdējos gados pieredzētais liedz saukt konkrētus, precīzus ciparus,” uz jautājumu par 2026. gada prognozi atbild Ģ. Plakans. Viņš steidz piebilst, ka tā ir optimistiska prognoze, kurā nav ietverti kādi pašlaik nezināmi ģeopolitiskie notikumi.

“Vēlos, lai katrs nākamais gads būtu labāks par iepriekšējo, vienlaikus risinot darba efektivitātes jautājumus un novēršot šauros pudeles kaklus jauno produktu ražošanā,“ skaidro Ģ. Plakans. Viņš norāda, ka pašreizējos apstākļos ar jaunu produktu izstrādi tiks piebremzēts, jo šobrīd ir jāspēj saražot jau radītos jaunos produktus. “Ražošanas jaudas un uzņēmuma kapacitāte ir tāda, ka pašlaik arī par jaunu potenciālo klientu piesaisti īsti nevar runāt,” tā Ģ. Plakans. Viņš gan pieļauj arī kāda jauna klienta piesaisti, taču prioritāte būs esošo klientu pasūtījumu izpilde.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #36

DB,16.09.2025

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad daudzas valsts iestādes un kapitālsabiedrības cīnās par funkciju saglabāšanu vai racionālu mazināšanu, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) veido jaunu biznesa virzienu, ceļ fiziski drošāko datu centru 150 km ārpus Rīgas, īsteno valsts jaunlaiku vēsturē apjomīgāko tehnoloģisko risinājumu valsts robežas apsardzībai, bet šovasar LVRTC vārds plašāk izskanējis saistībā ar potenciālo Telia Company piederošo SIA LMT un SIA Tet daļu izpirkšanu.

Sarunā ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu Dienas Bizness skaidro, kas virza vērienīgās ambīcijas un kā tās plānots sasniegt.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.septembra žurnālā lasi:

DB analītika

Elektroauto ar valsts atbalstu īpatsvars – 0,7%

Ideju mežs

No Latvijas krusteniski līmētām būvkonstrukcijām var būvēt pat debesskrāpjus no koka

Gatavojas lēcienam. SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi

Meža nozare

Kooperatīvu izaugsmei vajag skaidru rītdienu

Aizsardzība

Papildu finansējums aizsardzībai — iespēja inovatoriem un ražotājiem

Tehnoloģijas

Printful un Printify apvienošanās izmaksājusi vairāk nekā 10 miljonus dolāru

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #41

DB,21.10.2025

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi iekļūt Amerikas Savienoto Valstu tirgū ar Latvijas precēm uz Latvijas- Amerikas Tirdzniecības kameras (LACC) rīkoto konferenci Spotlight Latvia 2025 Vašingtonā aizvadītajā nedēļā devās virkne Latvijas ministru un vairāku lielāko Latvijas uzņēmumu pārstāvji. Īpaši jāuzsver iespēja piedalīties ASV armijas ikgadējā iepirkumu konferencē (AUSA Annual Meeting & Exposition), kas dod plašas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Par vērienīgās konferences, kas notiek jau piekto reizi, iepriekšējiem rezultātiem, organizēšanas izaicinājumiem, mērķiem šobrīd un sasniegto iepriekšējās konferencēs Dienas Bizness izjautāja Latvijas Amerikas Tirdzniecības palātas valdes locekli Matīsu Kukaini, ZAB Spīgulis & Kukainis advokātu biroja partneri.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.oktobra numurā lasi:

DB analītika

Inflācija diktē ekonomiskās izaugsmes skaitļus

Intervija

Spotlight Latvia 2025 – iespēja iekļūt ASV tirgū. Latvijas-Amerikas Tirdzniecības kameras valdes loceklis Matīss Kukainis, ZAB Spīgulis&Kukainis partneris

Ideju mežs

Koka sēdekļu eksporta līderos

Jauni produkti ļauj īstenot strauju izaugsmi

Aktuāli

Notiek atpalikšana, nevis iedzīšana

Latvijas eksporta izcilības

Optiskās šķiedras pirmsākumi Latvijā – pirms 40 gadiem Līvānos

Metālapstrāde

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare pielāgojas un pamazām atgūstas