Viedokļi

Viedoklis: Latvijā ir divi budžeti - valsts un ēnu ekonomikas, kurš lielāks?

Autors: Biznesa augstskolas Turība lektors, Dr.iur. Juris Juriss, 11.04.2016

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta pasūtītajā institūta RAND Europe pētījumā minēts, ka korupcijas dēļ Latvija katru gadu zaudē no 3,4 miljardiem eiro līdz 5,08 miljardiem eiro. Ministru prezidents, savukārt, minējis, ka tas nav iespējams, ņemot vērā, ka valstī ir tikai 7 miljardu budžets. Manuprāt, precīzos korupcijas apmērus nezina ne minētais institūts, ne valdība. Es nenoliegtu tos rezultātus, ko ir nosaucis institūts RAND Europe, jo tie tomēr ir balstīti uz konkrētām metodoloģijām.

Šādos pētījumos kļūdas koeficients ir pietiekami zems. Politiķu izteikumi par korupciju, lai paliek viņu pašu ziņā, bet mēs nevaram tik vienkārši apgalvot, ka ēnu ekonomikas apmēri nav tik lieli, jo budžets kopumā ir salīdzinoši neliels. Raugoties no kriminoloģijas aspekta, jāsaprot, ka valstī ir divas paralēlās dzīves, divi paralēli budžeti – valsts un ēnu ekonomikas. Turklāt, proporcija var būt par labu valsts budžetam, un tikpat labi – ēnu ekonomikas budžetam.

Korupcijas apmērs nav jauna problēma

Pēdējos gados dažādos ziņojumos no starptautiskajām organizācijām, t.sk. no OECD, Latvijā ir identificēta naudas atmazgāšanas problēma un t.s. netīrās naudas salīdzinoši lielā ietekme. Taču tendences liecina, ka situācija uzlabojas, un nelikumīgo darījumu apjomi sarūk. Un, lai gan šajā jomā joprojām ir veicami daudz uzlabojumi, apkarošanas pasākumi ir kļuvuši mērķtiecīgāki.

Starptautiskajā pētījumā minēts, ka lielākie korupcijas riska faktori Latvijā saistās tieši ar publiskajiem iepirkumiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas - tās ir jomas, kurās patiešām ir augsts riska līmenis, bet tās nebūt nav vienīgās. Šajā kontekstā ir būtiski saprast, kāpēc šajās jomās pastāv tik augsts risks? Kāpēc ir tik populāri izmantot t.s. ārzonu kompānijas, par kurām šobrīd tiek aktīvi runāts saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un koruptīviem noziegumiem? Nav jābūt lielam ekspertam, lai izdarītu secinājumu, kāpēc Latvijā ir šāda situācija ar korupciju.

Dzīvojam sistēmā, kurā šādas lietas ir pieņemamas

Runājot par korupciju valsts iestādēs, es tomēr aicinātu nevispārināt, lai gan, raugoties ilgākā laika griezumā, noteikti ir vērts pārskatīt tās vērtības, kas tiek piekoptas un kļuvušas par normu uzņēmējdarbības vidē. Ilgu laiku ir ticis popularizēts viedoklis, ka ārzonu kompāniju izmantošana nav nekas slikts, kam it kā varētu pat piekrist, ja vien nebūtu zināmi mērķi, kāpēc cilvēki to dara. Šobrīd dzīvojam sistēmā, kurā šādas lietas ir pieņemamas, turklāt, netiek īstenotas likumdošanas iniciatīvas, kas varētu likt šķēršļus šādai situācijai. Likumdevēju iniciatīvas trūkums ir spilgts signāls uzņēmējiem, ka to drīkst darīt.

Ārzonu kompāniju plašais piedāvājums

Salīdzinot situāciju Latvijā un Skandināvijā, mēs redzam, cik asi un aktīvi reaģē dažādas Skandināvijas finanšu institūcijas, nosodot šādu rīcību, Latvijā šāda reakcija nav izplatīta. Latvijas informatīvajā telpā tiek piedāvāta virkne ieteikumu, kā optimizēt nodokļus. Latvijā ir virkne rezidentu, kas piedāvā izmantot ārzonu kompāniju pakalpojumus. Zināmā mērā šeit var vilkt paralēles ar kredītu krīzi, kas pirms pāris gadiem satricināja Latviju, proti, bija tik daudz un dažādi kredītu piedāvājumi, ka daudzi ļāvās kārdinājumam un uzņēmās kredītsaistības, sakot, kā gan var neņemt, ja jau tik aktīvi piedāvā. Šobrīd t.s. ārzonu nodokļu paradīzes piedāvājums ir tik plašs un vilinošs, ka par to izmantošanu aizdomājas pat tādi uzņēmēji, kuri apgrozījums, iespējams, pat nav tik liels. Ārzonu kompānijas ir kļuvušas par pastāvīgu biznesa nišu, kurā plašais piedāvājums tikai vairo pieprasījumu.

Korupciju valsts iestādēs nevar vērtēt tik viennozīmīgi, jāsaprot, ka tā var pastāvēt dažādos līmeņos. Vidējā līmenī amatpersonu korupcija sasaistās ar uzņēmējdarbību, taču pats bīstamākais ir augstākais līmenis, kad tā saistās ar politiskajiem lēmumiem. Tā ir amatpersonu korupcijas galējā forma.

Ja mēs raugāmies no korupcijas apkarošanas viedokļa, Latvija ilgstoši atrodas vienā un tajā pašā krīzes punktā – nav nekāds noslēpums, ka dažādas starptautiskās institūcijas Latvijai regulāri atgādina par nepilnībām finanšu sektorā.

Darbinieku rotācija nav risinājums

Atbildīgo iestāžu darbu un centienus uzlabot rezultātus korupcijas un citu ekonomisko noziegumu novēršanā var atspoguļot ar pavisam vienkāršu piemēru – iedomājaties, ja darba devēju neapmierina šofera darbs, viņš, nevis nomaina pašu šoferi, bet nopērk citu automašīnu, cerot, ka tas sniegs rezultātu. Tāda ir arī prakse valsts iestādēs – tiklīdz neapmierina kādās iestādes darbība, uzreiz runājam par tās reorganizāciju, kā piemēram, gadījumā ar VID. Tagad plaši tiek runāts par darbinieku rotāciju, struktūru apvienošanu u.tml., nesaskatot pamatproblēmu. Šādas reorganizācijas palīdz tikai īstermiņā, kā arī rada priekšrocības vienam vai otram politiskajam spēkam, taču ilgtermiņa rezultātu tas nesniegs. Kļūdas vienas vai otras amatpersonas darbībā nav iemesls reorganizēt visu iestādi.

Prevencija, nevis cīņa ar sekām

Es aicinātu vairāk domāt par preventīviem pasākumiem, proti, kā agrīnā stadijā identificēt riska faktorus, kā monitorēt iestādes darbu, piemēram, veidojot iestādes «iekšējās izmeklēšanas biroju», ja tāds vēl nepastāv, vai arī stiprināt jau pastāvošo struktūru kapacitāti, nevis cīnīties ar sekām. Šāds birojs lielākajās valsts iestādēs palīdzētu jau agrīnajā stadijā identificēt iespējamos koruputīvos, kā arī finanšu un ekonomisko noziegumu riskus. Ir būtiski apzināties savlaicīgas rīcības nozīmi, mēs nevaram gaidīt, kad valsts vienā dienā pamodīsies un sapratīs, ka cīnīties tikai ar sekām ir bezjēdzīgi. Koruptīvie, finanšu un ekonomiskie noziegumi notiek katru dienu.

Lai mazinātu ekonomisko noziegumu līmeni, būtiski radīt pārdomātu finanšu un kredīta iestāžu darbības uzraudzību. Šeit aicinātu padomāt, vai ir pareizi, ka visa atbildība par šīm iestādēm ir uzlikta uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pleciem? Vai pareizāk nebūtu lielāku uzsvaru likt uz Kontroles dienestu, kā galveno atbildības nesēju? Tieši viņiem būtu jāuzņemas atbildība par tiem naudas atmazgāšanas gadījumiem, kas notiek finanšu un kredīta iestādēs. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tas ir viens no pienākumiem, taču Kontroles dienestam – vienīgais.

Lai gan šobrīd sabiedrībā valda liels satraukums par korupcijas gadījumiem valsts iestādēs, jāatzīmē, ka, gadiem ejot, situācija uzlabojas gan korupcijas novēršanas, gan apkarošanas jomā. Protams, var diskutēt par to, cik ātri un efektīvi tas notiek, taču gribētos uzsvērt, ka gadījumā, ja to kapacitāti, ko ieguldām seku likvidēšanā, mēs novirzītu prevencijā, rezultāti būtu nesalīdzināmi labāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties

LETA, Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir konstanti jāturpina

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un «aplokšņu» algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Fromane: Nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā panākts būtisks progress

LETA, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas."Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmēru kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ēnu ekonomikas mazināšanai apsver paplašināt nozaru loku, kurām piemēro reversā PVN maksāšanas kārtību

LETA, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek apsvērta ideja paplašināt to nozaru loku, kurām var piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību jeb t.s. reverso PVN, šodien pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes laikā Finanšu ministrija (FM) ziņoja par paveikto ēnu ekonomikas apkarošanā 2016.gadā - kopumā izpildīti 19 uzdevumi, bet 44 uzdevumu izpilde vēl ir procesā. Finanšu ministres vērtējumā plāna īstenošanas process virzās labi un tas atspoguļojas arī nodokļu ieņēmumos.

Ministre atzinīgi vērtēja pērn ieviesto reverso PVN maksāšanas kārtību mobilajām elektroierīcēm un graudiem, tāpēc FM Ēnu ekonomikas apkarošanas padomei piedāvāja paplašināt reversā PVN piemērošanas kārtību virknei citu jomu, piemēram, elektronikas, būvniecības, transporta, auto tirdzniecības u.c. jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karjeras izglītības programma Ēnu diena šogad norisināsies 13.februārī. Darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes –, tiek aicināti reģistrēt pieejamās vakances portālā enudiena.lv līdz 30. janvārim. Savukārt no 14.janvāra vakancēm sāks pieteikties potenciālie ēnotāji – skolēni, un viņu pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ēnu diena ir pasaulē atpazīstama un atzīta Junior Achievement karjeras izglītības programma 1.–12. klašu skolēniem, kuras mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Ēnu dienu laikā skolēni apmeklē kādu darba vietu un 4–6 stundu garumā vēro interesējošās profesijas pārstāvja darba ikdienu.

Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk un iedziļināties kontekstā. Plānots, ka Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori: ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju

Dienas Bizness, 26.05.2016

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pētijuma prezentācija par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā

Foto: Austra Helēna Žaggere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomika iedragā Latvijas reputāciju starptautiskajā biznesa vidē. Kā galvenos ēnu ekonomikas cēloņus, uzņēmēji nosauc vāju kontroli un nepilnīgu tiesību normu piemērošanu, korupciju un politiskās spēles, nepietiekamu motivāciju maksāt nodokļus, augstu ienākuma nodokli un sociālo nevienlīdzību, kā arī salīdzinoši zemo nodokļu maksāšanas kultūru valstī kopumā.

Šādas atziņas iekļautas Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pētījumā par ārvalstu investoru skatījumu uz ēnu ekonomiku Latvijā, tās cēloņiem, izplatītākajām izpausmes formām un ieteikumiem sekmīgai apkarošanai, kas tika prezentēts ceturtdien, 26.maijā, informē padomes projektu direktore Marta Jaksona .

To apstiprina uzņēmēju teiktais (citāti no ziņojuma):

«Latvijā uzņēmumi bieži domā: ja zini, kā krāpties, un ir iespēja to darīt, tad kāpēc gan ne. Tas ir tāpēc, ka valsts nespēj sevi pasargāt; tas ir tāpēc, ka nav paļāvības, ka nodokļos samaksātā nauda tiks jēgpilni izlietota. Vienlaikus tas ir arī kā protests: vispārējā sapratne par to, kāpēc jāmaksā nodokļi, ir ļoti zema.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Dzintars Jakāns: Pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija

Māris Ķirsons, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms ik gadu turpina palielināties; pelēkā sektora apkarošanā nav jūtama pat darbības imitācija, jo, augot iekšzemes kopproduktam, ēnu ekonomikas īpatsvars sarūk, pat neko nedarot

To intervijā DB apgalvo bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Viņaprāt, nav jēgas turpināt šaut pa zvirbuļiem ar lielgabaliem, bet jāmaina piemērojamās metodes cīņai pret nodokļu nemaksāšanu.

Fragments no intervijas:

«Ēnu ekonomika ir būvniecībā, ir tirdzniecībā, kā arī pakalpojumu un apkalpojošā sfērā. Ja ticam austriešu ēnu ekonomikas eksperta Frīdriha Šneidera pētījumiem, tad pēdējo piecu gadu laikā neiekasētie nodokļi no ēnu ekonomikas ir pieauguši. Turklāt šis apjoms kopš 2011. gada pārsniedz pirmskrīzes 2006. gada apmēru. Neraugoties uz to, ka 2010. gadā tika izstrādāts un apstiprināts ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, neiekasēto nodokļu apjoms no ēnu ekonomikas tikai pieaudzis, nevis sarucis. Pēc Šneidera pētījuma datiem, no ēnu ekonomikas neiekasēto nodokļu apjoms 2015. gadā bija 1,622 miljardi eiro, 2006. gadā tie bija tikai 1,48 miljardi eiro, bet apogeja bija 2007 un 2008. gadā, kad neiekasēto nodokļu apjoms sasniedza 2 miljardus eiro uz nekustamo īpašumu burbuļa rēķina (tajā laikā nekustamo īpašumu «attīstītāji» uzskatīja, ka nodokļi par tirdzniecību ar nekustamo īpašumu nav jāmaksā). Manuprāt, par kaut kādu cīņu vai pat tās imitāciju pret ēnu ekonomiku nevar runāt. Neesmu dzirdējis ziņas par aizturētām krāpnieku grupām vai vismaz izpildītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu skolēnu interesi par aktualitātēm darba tirgū un palīdzētu viņiem izvēlēties nākotnes profesiju, darba devēji – uzņēmumi, organizācijas un iestādes – ir aicināti reģistrēt pieejamās «ēnošanas» vakances līdz 30. janvārim. Savukārt potenciālo ēnotāju, skolēnu, pieteikumi tiks pieņemti līdz 7. februārim. Šogad Ēnu diena norisināsies 13. februārī.

Ēnu dienā piedalīsies arī laikraksts Dienas Bizness un biznesa portāls db.lv!

Ikgadējo karjeras izglītības programmu Ēnu diena jau astoņpadsmito gadu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia). Šogad JA Latvia organizētās Ēnu dienas mērķis ir atklāt profesiju daudzveidību dažādos uzņēmumos, aicinot jauniešus skatīties plašāk. Ēnu dienas laikā skolēni varēs iepazīties ar prasmēm un zināšanām, kas nepieciešamas konkrētiem speciālistiem, lai tie varētu veidot veiksmīgu karjeru, kā arī atklāt visdažādākās iespējas, ko sniedz profesionālas zināšanas.

«Šogad novērojam tendenci, ka aizvien vairāk jaunieši izvēlas ēnot visdažādāko nozaru speciālistus. Tādēļ aicinām uzņēmumus «ēnošanai» pieteikt profesionāļus, savas jomas ekspertus, lai skolēniem piedāvātu pēc iespējas plašāku iespēju klāstu iepazīties ar profesiju daudzveidību. Turklāt, apzinoties, ka kvalitatīva darbaspēka resursa nepietiekamība ir aktuāla jau tagad, un šī tendence turpmākajos gados tikai saasināsies, šī ir lieliska iespēja uzņēmumiem prezentēt sevi topošajiem profesionāļiem un, iespējams, nākamajiem darbiniekiem,» norāda Jānis Krievāns, JA Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pētījums: Būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē - aplokšņu algas

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto darbaspēka nodokļu, nodokļu politikas nekonsekvences, nesakārtotās likumdošanas, regulējuma un kontroles dēļ, kā arī problēmām, kas izriet no pašreizējā valsts un nozares sadarbības modeļa, būtiskākā ēnu ekonomikas problēma būvniecības nozarē ir aplokšņu algas, liecina Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījums, kas īstenots sadarbībā ar biedrību Business against shadow economy un Rīgas Ekonomikas augstskolu.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem aplokšņu algas 2015. gadā sasniedz 36,6%, kas ir uz pusi vairāk nekā valstī kopumā. Tieši aplokšņu algas ir viens no galvenajiem faktoriem augstajam ēnu ekonomikas īpatsvaram būvniecības nozarē, kurš, atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aplēsēm, sasniedz 40%.

Pētījums veikts ar mērķi apkopot būvniecības nozares viedokļus par galvenajām ēnu ekonomikas problēmām, ieteikumus ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kā arī izvērtēt īstenotās un plānotās aktivitātes ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

«Tik padziļināts pētījums būvniecības nozarē tiek veikts pirmo reizi. Ja līdz šim mēs dzīvojām pieņēmumos par to, kas ir galvenie cēloņi un ēnu ekonomiku veicinošie faktori, tad šis pētījums dod vispusīgu un detalizētu analīzi. Mēs redzam, ka ēnu ekonomika būvniecības nozarē ir kompleksa parādība, kas prasa visaptverošu pieeju tās mazināšanai. Ir skaidrs, ka viens atsevišķs risinājums nedos vēlamo efektu,» uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms gada visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norādīja būvniecībā strādājošie uzņēmēji, tad tagad tikai 12% būvnieku norādīja uz drīzāk lielu ēnu ekonomikas apjomu savā nozarē, kas ir vismazākais ēnu ekonomikas rādītājs starp nozarēm, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Būvnieki arī visbiežāk uzskata, ka ēnu ekonomika šobrīd samazinās (tā domā 37% būvnieku), nav tādu būvnieku, kas domātu, ka ēnu ekonomika viņu nozarē šobrīd palielinātos. Tagad visbiežāk uz lielu vai drīzāk lielu ēnu ekonomiku norāda tirdzniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 32% tirgotāju).

Kopumā 13% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār. Vairāk nekā puse jeb 53% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza. Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela. 31% uzņēmēju domā, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē šobrīd samazinās, 8% – ka palielinās un 42%, ka nemainās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērta skolēnu pieteikšanās ikgadējai "Junior Achievement Latvia" ("JA Latvia") karjeras izglītības programmai "Ēnu diena".

"Dienas Bizness" arī šogad uzņems ēnotājus pie sevis un atbalstīs "Ēnu dienu" informatīvi.

Šogad tā norisināsies 12.februārī. Šā gada "Ēnu dienas" tēma - perspektīvās profesijas, kuras nākotnē saskaņā ar šā brīža darba tirgus prognozēm būs pieprasītākas nekā tajās pieejamo speciālistu skaits. Pamatā tās ir profesijas tādās nozarēs kā dabas zinātnes, matemātika, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana, būvniecība un veselības aprūpe.

"Ēnu diena ne tikai saved kopā uzņēmumu ar potenciālo darbinieku, bet var dot nozīmīgu pienesumu valsts tautsaimniecības attīstībai. Šogad esam nolēmuši aicināt jauniešus apdomāt karjeru nozarēs, kuras Ekonomikas ministrija definējusi par svarīgām ilgtermiņā. Ēnu diena ir iespēja mainīt priekšstatus un graut stereotipus par šķietami grūtām, bet perspektīvām un arī labi apmaksātām profesijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Sabiedrība nav gatava maksāt nodokļus

Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle, 17.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja ekonomistu sniegtā informācija, ka ēnu ekonomika Latvijā pērn salīdzinājumā ar 2014. gadu ir samazinājusies, turklāt vairāk par cerēto 1%. Neraugoties uz to, Valsts prezidents ir norādījis, ka līdzšinējā ēnu ekonomikas apkarošanas politika nav devusi vajadzīgo rezultātu.

Ar kādām metodēm ir panākts samazinājums? Vai tas ir pietiekams, ņemot vērā kopējos ekonomikas attīstības tempus? Vai samazinājums gaidāms arī ilgtermiņā?

Pozitīvām prognozēm par agru

SSE Riga pētījumā atspoguļojas, ka visas trīs Baltijas valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu kopš 2009. gada, un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā, lēšot, ka 2015. gadā Latvijas ēnu ekonomika ir samazinājusies par 2,2 procentpunktiem.

Ēnu ekonomiku Latvijā veido vairākas komponentes – neuzrādītie ienākumi, aplokšņu algas, neuzrādītie darbinieki u.c. Pētījumā atspoguļotās izmaiņas patiesībā jau nav tik lielas, tāpēc arī Valsts prezidenta komentārs ir saprotams. Mēs vēl ne tuvu nevaram priecāties, ka šajā jautājumā viss ir sakārtojies. Domāju, ka vēl ir par agru pozitīvām prognozēm, nākamā gada rādītāji būs daudz būtiskāki, jo šobrīd visas aplēses liecina, ka nākamajā gadā varam saskarties ar ēnu ekonomikas rādītāju pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēnu ekonomiku rada arī korupcija

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējais satraucošais jaunums, par kuru nopietni būtu jāaizdomājas gan valdības vadītājam, gan finanšu ministrei, gan VID vadībai, ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa dati par pērno gadu, kas liecina, ka ēnu ekonomika 2017. gadā ir pieaugusi par 1,7%, veidojot 22% no IKP. Tātad valdības apņemšanās mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā ir smagi izgāzusies.

Lielais jautājums ir, vai ēnu ekonomikas pieaugums ir neliela pārejoša svārstība vai nepatīkama tendence ar ilgtermiņa raksturu? Svarīgi, kas ar ēnu ekonomiku notiks šogad, kad sāk darboties nodokļu reforma. Ēnu ekonomikas pētījuma autora, profesora Arņa Saukas prognozes par iespējamo nodokļu reformas ietekmi ir negatīvas. Jo ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru – 45,5% – veido tieši aplokšņu algas. Pēc A. Saukas domām, diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nesekmēs to mazināšanu. Var jau teikt, ka lielākā daļa darbinieku «iekrīt» tajā ienākumu grupā, kam piemērojams pazeminātais IIN 20% apmērā. Tomēr, vai samazinājums par 3% ir pietiekams stimuls, lai lielais vairums aplokšņu algu maksātāju legalizētos, ir diskutabls jautājums. Turklāt jāatceras, ka par 1% ir pieaugusi sociālo iemaksu likme, kas arī nav motivācija atteikties no aploksnēm. Faktiski darbaspēka sloga paaugstināšana, lai finansētu veselības aprūpi, pēc daudzu ekspertu domām, ir sliktākais iespējamais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nedalīt lāci, kamēr tas vēl mežā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik labi, ka ir ēnu ekonomika! Citādi, kur gan saviem dāsnajiem solījumiem finansējuma avotu rastu politiķi? Tagad viss ir vienkārši un vēlētāju ausīm skan tik ļoti tīkami – palielināsim neapliekamo minimumu algām un pensijām, būtiski paaugstināsim skolotājiem un mediķiem algas un naudu iegūsim, no visa spēka apkarojot ēnu ekonomiku.

Tas, protams, ir jādara, un labi, ka ir tāda politiskā griba. Taču jautājums paliek –cik ir iespējams izcelt, piemēram, viena gada laikā no ēnām? Ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka teic, ka ideālā gadījumā pie pārdomātas un gudras stratēģijas viena gada laikā ēnu ekonomiku iespējams samazināt par 3%. Tālāk jau progress būs niecīgāks, pa pusprocentam, kamēr sasniegs 12%, kas ir tolerējamis līmenis, jo nevienā valstī ēnu ekonomika nav nulles līmenī. Ja pašlaik ēnu ekonomika tiek lēsta 1,5 miljardu eiro apmērā, tad 3% būtu 45 miljoni eiro, tas, protams, ir gana daudz, bet nekādā gadījumā nenosedz visus politiķu solījumu apmērus. Turklāt, lai gada laikā samazinātu ēnu ekonomiku par 3%, ir jāizstrādā ļoti skaidrs rīcības pāns, jāuzlabo institucionālā sadarbība, skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ceturtdaļa uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika viņu nozarē ir liela

Žanete Hāka, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16% uzņēmēju uzskata, ka viņu pārstāvētajā nozarē ēnu ekonomika nepastāv vispār, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Gandrīz puse jeb 47% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika ir maza vai ļoti maza.

Katrs ceturtais jeb 24% Latvijas uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomika nozarē, kurā strādā viņa uzņēmums, ir liela.

Visbiežāk uz lielu ēnu ekonomiku norāda būvniecībā strādājošie uzņēmēji (tā norādījuši 33% būvnieku), savukārt vismazāk kā lielu to vērtē pakalpojumu sniedzēji (20%). Tomēr būvnieki ievērojami vairāk nekā citi uzskata, ka viņu nozarē ēnu ekonomika šobrīd samazinās, tā domā 42% būvnieku, kamēr ēnu ekonomikas samazinājumu izjūt 23% ražotāju, 22% pakalpojumu sniedzēju un 19% tirdzniecības uzņēmumu.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš: «Pēdējos ceturkšņos uzņēmēju vērtējums par ēnu ekonomiku ir bijis nemainīgs. Pozitīvi ir tas, ka uzņēmēji saskata ēnu ekonomikas samazinājumu. Pieņemu, ka būvniecībā uzņēmēji izjūt ēnu ekonomikas samazinājumu saistībā ar Eiropas Savienības fondu pieejamību, kas ir labs stimuls, lai apgrozītu lielākus naudas līdzekļus un attīstītu biznesu tīrā veidā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Paralēlekonomikas trupe zaļajam zaram

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 17.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blakus valsts budžetam pastāv paralēlais budžets, ko veido ēnu ekonomika treknu piecu miljardu eiro apmērā

Reālais ēnu ekonomikas apmērs gan var tāds būt un var arī nebūt. Tās apjoms atkarīgs no tā, kā tieši mēs pelēkās zonas radīto postu valsts makam uzskaitām. Valsts prezidents Raimonds Vējonis intervijā laikrakstam Diena atzinis, ka laba dāvana Latvijas simtgadē būtu aplokšņu algu iznīdēšana, izsakot atziņu, ka aplokšņu algas nav tikai uz to maksātāju sirdsapziņas vien – gribot nopelnīt vairāk, darbinieki iesaistās aplokšņu algu sistēmā un paši ir pietiekami aktīvi šīs sistēmas uzturētāji. Tomēr tā nav tikai kāre pēc lielākas rocības šeit un tagad, jo, no otras puses, strādājošos nospiež neticība, piemēram, pensiju sistēmai, tā padarot cilvēkus par viegliem ēnu ekonomikas kārdinājuma upuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Latvijas ekonomikā ēnas kļūst garākas

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika.

Pērn Latvijā tā sasniedza 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 43,5% no visas ēnu ekonomikas. Otrajā vietā ir ienākumu neuzrādīšana. Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā ir pieaugusi līdz 17,9%. Salīdzinājumam - Igaunijā tā ir vien 9,9%. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē, bet ģeogrāfiski negatīvais līderis ir Rīgas reģions, kas ir turīgākais valstī. Tas nozīmē, ka pašreizējā nodokļu nenomaksa un ienākumu slēpšana ir saistīta ar uzņēmēju negodprātu, nevis nabadzību un cīņu par izdzīvošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām būvniecība ir nozare, kurā ir vislielākā ēnu ekonomika, iepazīstinot ar pētījumu «Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015-2017» rezultātiem atklāja SSE Riga asociētais profesors , BASE valdes loceklis Dr. Arnis Sauka.

Taču pētnieks uzsvēra, ka nav neviena nozare Latvijā, kurā ēnu ekonomika ir samazinājusies par 5%. Ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē 2016. gadā veidoja 38,5%, bet 2017. gadā 35,2% no IKP.

Galvenie ēnu ekonomikas cēloņi būvniecības nozarē - asā konkurence, apjoma trūkums, sistemātiskas pieejas trūkums, birokrātija.

Pētījums veikts pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, sadarbojoties biedrībai «Business Against Shadow Economy» (BASE) un Rīgas Ekonomikas augstskolai (SSE Riga). Pētījumā atklātas būvniecības nozares ēnu ekonomikas apjoma izmaiņas 2017. gadā. Kā arī apkopoti būvniecības nozares uzņēmēju un ekspertu viedokļi attiecībā uz galvenajām ēnu ekonomikas problēmām būvniecības nozarē, ieteikumi ēnu ekonomikas mazināšanai, kā arī vērtējums par īstenotajām un plānotajām aktivitātēm ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mīda skudras, bet lāci neredz

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu apkarošanā līdz šim labākā likusies stratēģija skaitīt kapeikas, nevis miljonus. Iemesli – tajās pašās ēnās tīti

Intensīva un mērķtiecīga ēnu apkarošana valsts maku varētu piepildīt ar vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro nodokļu maksājumos, kas pašlaik sagulst nevis publiska, bet privāta rakstura interešu kabatās. Aplēses par šo summu paliks tikai aplēses līdz brīdim, kad politiskā ieinteresētība šo naudu pārbērt valsts makā būs nobriedusi tiktāl, ka vairs neizskatīsies pēc ēnu apkarošanas plānu zīmēšanas tikai zīmēšanas pēc.

Gadu no gada par vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas iemesliem tiek piesaukta sabiedrības lielā iecietība pret šo sērgu. Tā teikt, roka nepastiepjas prasīt čeku no friziera vai auto mazgātāja. Tomēr tie ir sīkumi. Tāda pati tolerance, tikai efektā daudzkārt spēcīgāka, ir kliķes politiķiem. Tiem pie varas esošajiem, kurus, acīmredzot, iespējams raustīt un grūstīt pēc sirds patikas, lai mēs kā valsts mīdītu ēnu ekonomikas skudras, bet lāčus izliktos nemanām, kaut nāsīs jau sistos dvaka no lāča mutes zobainā dobuma. Kurš kuru te spoguļo – sabiedrība varu vai tomēr otrādi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldību budžeti līdz TOP 500 uzņēmumiem nesniedzas

Daiga Laukšteina, 31.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā līdz 5 procentiem gadā nevajadzētu palielināt būvdarbu izmaksas

Par to pārliecināts ēnu ekonomikas pētnieks un Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viens no iemesliem tam, ka cenām nevajadzētu pieaugt, ir tas, ka ēnu ekonomikas sastāvdaļa ir korupcija, kas arī sadārdzina būvniecības izmaksas.

Ēnu ekonomikas apjoma īpatsvars no iekšzemes kopprodukta būvniecības nozarē 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies par 1,5% un veido 38,5%. Tā liecina ēnu ekonomikas pētnieku Tāļa Putniņa un A. Saukas aplēses. Ēnu ekonomikas būtiskākās izpausmes būvniecībā ir aplokšņu algu maksāšana, kam seko PVN karuseļshēmas. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars būvniecībā ir ap 38%. A. Sauka uzsver, ka ēnu ekonomikas samazināšanas iespējas negatīvi ietekmē asā konkurence būvniecībā savienojumā ar nozīmīgu būvdarbu apjoma kritumu pērn un zemās cenas dominanci publiskajos iepirkumos. Tajā pašā laikā būvniecība ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā vairums strādājošo uzņēmumu paši ir apņēmības pilni situāciju mainīt un pieņemt arī tādus lēmumus, kuri īstermiņā, iespējams, ne visiem uzņēmējiem ir izdevīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru