Eksperti

Viedoklis: Vai nākotnē autovadītājs būs lamuvārds?

Latvijas Automoto biedrības prezidenta Jura Zvirbuļa viedoklis par velojoslu izveidi Rīgas centrā, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Ir pagājuši 50 gadi un pienācis 2064.gads. Veselīgs dzīvesveids, it īpaši dabai draudzīgais velotransports dominē Latvijā, un par laikiem, kad ielas piepildīja automašīnas atceras vien vecāka gadu gājuma pilsoņi. Bērniem par auto kā par draudu sabiedrībai māca vienā programmas sadaļā kopā ar narkomānijas ļaunumu un atomieroču postu.

Visi brauc ar riteņiem, ugunsdzēsēji traucas ar velocisternām, policisti vajā noziedzniekus ar superbaikiem. Prezidents cēli pārvietojas ar kroņa Ērenpreisu, deputātiem, ministriem, augstiem ierēdņiem - visiem, kam pienākas dienesta transports, normatīvajos aktos ir noteikts savs riteņa veids, citam «šosejnieks», lai paspētu uz valdības sēdi, citam «kalninieks», lai tiktu pie vēlētājiem novados. Tomēr visizplatītākais ir parastais ielas velosipēds. Vairs nav neviena kardioloģijas centra, jo sabiedrība ir tik vesela, ka neviens vairs ar sirdskaitēm neslimo. Savukārt acīgie žurnālisti seko, lai kāds neapzinīgs deputāts, aizbraucis uz lauku mājām, neizdzen no garāžas noslēpto un laikus metāllūžņos nenodoto autiņu. Šādā pārkāpumā pieķertam politiķim, mandāts būtu jānoliek nekavējoties.

Gandrīz visu pašvaldību ģerboņus rotā riteņa siluets, bet komponisti naski sacer ritenim veltītus muzikālus darbus. Kabinetos tiek apspriestas izmaiņas likumdošanā, kas paredzētu atbildību par riteņa goda un cieņas aizskaršanu, savukārt par automašīnas pozitīvu pieminēšanu draud administratīvais sods un publiska kaunināšana izdevumā Latvijas vēstnesis.

Šāda nākotne, protams, ir krietni vien pārspīlēta, tomēr, iepazīstoties ar plāniem pārklāt Rīgas centru ar velojoslām, neņemot vērā konkrēto ielu noslogojumu un nozīmi pilsētas infrastruktūrā, rodas aizdomas, ka kādam tā nemaz neliekas tik utopiska. Jāuzsver, ka Latvijas Automoto biedrība (LAMB) vienmēr ir atbalstījusi riteņbraukšanu, kā veselībai un dabai draudzīgu mobilitātes veidu. Arī Starptautiskā Automobiļu federācija, kuras dalīborganizācija ir LAMB, regulāri rīko starptautiskus riteņbraucēju salidojumus un jauno riteņbraucēju sacensības, lai popularizētu riteņbraukšanu.

Rīgā daudz kas jau paveikts, lai riteņbraucējs justos drošs, un cilvēki arvien vairāk izkāptu no auto un uzsēstos uz divriteņa. Ir uzbūvēti veloceliņi, kuru skaitu un kopējo garumu plānots arvien palielināt. Kā pozitīvs infrastruktūras pielāgošanas piemērs, jāmin Skolas iela, kur veloceliņš veiksmīgi sadzīvo ar stāvošajiem un braucošajiem auto. Tāpat labs paraugs ir ceļa seguma sadalīšana Bruņinieku ielā iepretim 1.slimnīcai, kur vienā brauktuves malā ir divās daļās sadalīta velojosla, braukšanai abos virzienos. Šis noteikti ir labāks risinājums, nekā plāns izvietot velojoslas abās ielas malās, atbilstoši kustības virzienam. Viena, sadalīta velojosla, tomēr aizņemtu mazāku brauktuves daļu, nekā divas, bet riteņbraucējam pārvietošanās būtu drošāka, jo abiem virzieniem paredzētā velojosla būtu platāka. Jāatceras, ka Latvijā vairāk nekā puse no bojāgājušajiem satiksmes negadījumos ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, tajā skaitā riteņbraucēji. Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem ES, un izteikts iemesls ir satiksmes plūsmas sadalījuma trūkums dažādiem satiksmes dalībniekiem.

Daudz darāmā, lai Rīga būtu riteņbraucējam vēl draudzīgāka pilsēta. Nepieciešams attīstīt apsargājamas velostāvvietas pie Centrālās un citām dzelzceļa stacijām, lielveikaliem un publiskajām ēkām. Līdzīgi, kā Bruņinieku ielā, varētu izveidot velojoslu, piemēram, Elizabetes, Stabu vai Dzirnavu ielā, pēdējo būtu labi savienot ar Salu tilta nobrauktuvi, lai izveidotos loģisks turpinājums. Tomēr īpaši bīstami pilsētas transporta plūsmai un arī gaisa tīrībai, būtu divu joslu pārveidošana par vienu Lāčplēša, Brīvības un Valdemāra ielās. Tās ir stratēģiski svarīgas ielas, iebraucot un izbraucot no pilsētas. Jau šobrīd «pīķa» stundās tajās veidojas sastrēgumi. Ja šo ielu autotransporta brauktuves tiks sašaurinātas, sastrēgumu apjoms tikai pieaugs, kas nodarīs neatgriezenisku ļaunumu atmosfērai, jo konkrētā posmā stāvoši auto izdala atmosfērā daudz lielāku CO2 daudzumu, nekā cauri braucoši. Nav grūti iedomāties kādus sarežģījumus mobilitātei pilsētā nodarītu, piemēram, sabiedriskā transporta nokļūšana vienīgajā joslā kopā ar citiem transporta līdzekļiem un bez apbraukšanas iespējām.

Plāns par vairākiem simtiem samazināt pilsētas centrā autostāvvietu skaitu nevis atbrīvos pilsētu no autotransporta un veicinās vides tīrību, bet tieši otrādi autovadītāji būs spiesti ilgāk riņķot pa centru, meklējot, kur novietot auto. Vides eksperti uzskata, ka tieši pilsētā ilgstoši riņķojošs transports ir viens no būtiskākajiem gaisa piesārņojuma avotiem. Kāds, apkaimē dzīvojošs pilsētnieks varētu atstāt auto mājās un uz centru doties ar sabiedrisko transportu. Labs lēmums, tomēr pēc vairākkārtējas ilgstošas gaidīšanas trolejbusā, kurš stāv sastrēgumā, labais nodoms var tikt atmests.

LAMB uzskata, ka velojoslu tīkla izveide Rīgas centrā ir nepieciešama, bet tam ir jānotiek veselā saprāta robežās un balstītam uz konkrētās infrastruktūras analīzi, lai veicinātu gan patiesu vides tīrību, gan rīdzinieku labsajūtu. Visiem satiksmes dalībniekiem ir jāsadzīvo uz vienlīdzīgas un savstarpējas cieņas pilnas mijiedarbības pamatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Aizturēts autovadītājs, kurš mēģinājis piekukuļot policistus dodot 1000 eiro

Lelde Petrāne, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka 3.martā Jaunjelgavas novadā Sērenes pagastā aizturēts autovadītājs, kurš mēģinājis piekukuļot policijas darbiniekus, dodot 1000 eiro, lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļa vadīšanu 2,3368 promiļu reibumā.

Autovadītājs tika aizturēts.

1965.gadā dzimušu autovadītāju par transportlīdzekļa Mitsubishi Lancer vadīšanu 2,3368 promiļu reibumā aizturēja 3.martā ap pulksten 20.38 Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. Autovadītājs saukts gan pie administratīvās atbildības, gan pret viņu tagad uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu.

Policijas darbinieki Zemgales reģionā šogad nepilnu trīs mēnešu laikā aizturējuši jau 24 autovadītājus par kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Arco Real Estate valdes priekšsēdētāju Aigaru Šmitu

Lelde Petrāne, 26.09.2014

Ceļojumā uz Bali - eksotiskie dzīvnieki zin, kā komunicēt ar tūristiem - un viņiem tas padodas.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aigars Šmits, nekustamo īpašumu uzņēmuma ARCO REAL ESTATE valdes priekšsēdētājs. Arco Real Estate dibināts Igaunijā 1992. gadā. Šobrīd uzņēmumam ir 19 biroji dažādās Igaunijas, Latvijas un Bulgārijas pilsētās. Grupas ietvaros šobrīd tiek nodarbināti aptuveni 250 darbinieki. Uzņēmums ir kotēts Tallinas fondu biržā kopš 2007. gada jūnija.

Arco Real Estate Latvijā uzsāka darbību 1997. gadā. Arco Real Estate darbība ir sadalīta četros virzienos: serviss, attīstība, celtniecība un fondu pārvaldīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Braukt un reizē runāt pa telefonu ir aizliegts. Izņēmums ir telefoniska saruna brīvroku režīmā. Tomēr, tehnoloģijām kļūstot pieejamākām, daudzi nebīstas braucot rakstīt īsziņas vai vēl trakāk - lasīt ziņas planšetdatorā. Policijā atzīst - cīņa ar šo paradumu īsti nevedas, ir grūti pierādīt, ka autovadītājs tiešām braucot ir lietojis telefonu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Sods, ko policija piemēro šoferiem, kas pie stūres runā pa telefonu, ir vai nu brīdinājums, vai 15 eiro. Pērn policija konstatējusi 2830 šādu pārkāpumu, gadu iepriekš - 3007. Diez vai no šīs statistikas būtu pareizi izdarīt secinājumus. Daudz kas atkarīgs no tā, cik intensīvi kārtībsargi pievēršas šī pārkāpuma apkarošanai.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atklāj, ka pa telefonu runājošu autovadītāju sodīt ir visai sarežģīti: «Policistiem tas ir jāredz. Diennakts tumšajā laikā to pamanīt ir grūti. Pat tad, kad mēs šādu faktu redzam, bieži vien cilvēki nepiekrīt, ka viņiem šis pārkāpums tiek inkriminēts. Sūdzībās tiek minēts, ka tajā brīdī cilvēks vienkārši ir kasījis ausi, daži raksta, ka viņi tikai atstutējuši galvu pret roku. Atrunas ir visdažādākās, un lielākā daļa no tām ir diezgan muļķīgas.» N. Krapsis pieļauj, ka autovadītāji līdz galam neapzinās, ka šāds paradums varētu ietekmēt ceļu satiksmes drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 20. augusta stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību.

Izmaiņas mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasībās paredz, ka autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, būs jāatgriežas mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām.

Saskaņā ar Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī šā gada 31. jūlijā, autopārvadājumu uzņēmumiem ir jāpārplāno darba organizācija tā, lai autovadītāji no ārvalstu braucieniem varētu atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām.

Autovadītājiem, atrodoties ārvalstīs, četru nedēļu periodā divas nedēļas pēc kārtas būs iespēja izmantot saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu (24 stundas), bet visa mēneša laikā vismaz diviem jābūt regulārajiem atpūtas laika posmiem (45 stundas). Ja autovadītājs izmanto saīsināto atpūtas laika posmu divas nedēļas pēc kārtas, darbs jāorganizē tā, lai viņš atgrieztos mājās pirms nākamā regulārā atpūtas laika posma. Līdz šim saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu varēja izmantot katru otro nedēļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) vēlas pārtraukt nesodāmību par pārgalvīgu braukšanu citās dalībvalstīs, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

EP deputāti paziņojuši, ka, ja autovadītāja tiesības atņemtas par smagiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, piemēram, lielu ātruma pārsniegšanu vai braukšanu reibumā, tam jābūt spēkā visā Eiropas Savienībā (ES).

Patlaban, ja autovadītājs zaudē apliecību pēc satiksmes noteikumu pārkāpuma citā ES dalībvalstī, kas nav izsniegusi viņa vadītāja apliecību, vairumā gadījumu sods ir piemērojams tikai dalībvalstī, kurā izdarīts pārkāpums, un neizraisa ierobežojumus pārējā ES teritorijā.

Lai nodrošinātu, ka vadītāja apliecības apturēšana, ierobežošana vai atņemšana nerezidentam tiek piemērota visās ES dalībvalstīs, jaunie noteikumi paredz, ka informācija par šo lēmumu ir jānodod tai ES dalībvalstij, kas izsniegusi vadītāja apliecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas dēļ izsludinātājā ārkārtas situācijā "Yandex.Taxi" Rīgā ir ieviesis jaunu pakalpojumu "Piegāde", informē uzņēmumā.

Pakalpojums paredzēts, lai būtu iespējams nodot tuviniekiem dažādas nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbus, ēdienu, zāles un higiēnas līdzekļus, savukārt autovadītāji tiks nodrošināti ar papildu pasūtījumiem.

Lai izmantotu attiecīgo pakalpojumu, ir jānorāda saņēmēja telefona numurs, uz kuru tiek nosūtīta īsziņa ar mājaslapas saiti, kur var sekot līdzi automašīnas kustības maršrutam. Pakas nosūtītājam tā jāaiznes līdz mašīnai un jānodod vadītājam, bet saņēmējam - jāiziet ārā un jāsaņem, kad piebrauks automašīna.

LASI ARĪ: Bolt Food uzsāk pārtikas preču piegādi uz mājām

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Rīgā velo infrastruktūru plāno attīstīt; svarīgākais - vienots tīklojums

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē pagājušajā nedēļā notikušās vērienīgās pakaļdzīšanās laikā avarējušajam Valsts policijas (VP) motociklam nav bijusi spēkā esoša tehniskā apskate, tāpēc policijā ir sākta dienesta pārbaude.

VP preses pārstāve Simona Grāvīte sacīja, ka notikušais ir bezprecedenta gadījums, kas liecina, ka par Valsts policijas (VP) transportlīdzekļu atbilstību tehniskajām prasībām atbildīgā amatpersona šajā gadījumā rīkojusies neatbilstoši sev uzticētajiem pienākumiem un VP iekšējiem noteikumiem par dienesta transportlīdzekļu ekspluatāciju.

Konkrētajai amatpersonai bija jāpārliecinās, ka transportlīdzeklim, ko izsniedz policistam, ir atļauja piedalīties ceļu satiksmē. Noteikumi paredz, ka arī katram transportlīdzekļa vadītājam pirms transportlīdzekļa izmantošanas jāpārliecinās par tā tehnisko stāvokli, norādīja Grāvīte.

Par konstatēto pārkāpumu tiek veikta dienesta pārbaude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šoferim, kurš vadīja automašīnu ar priekšējā buferī iestrēgušu stirnu, piespriež 70 eiro sodu

LETA, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai izdevies noskaidrot personu, kura 27.februārī manīta, vadot automašīnu Volkswagen Amarok ar buferī iesprūdušu stirnu, viņam piemērojot 70 eiro sodu, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).

Vīrietis policijai paskaidroja, ka sadursme notikusi Engures pagasta Engures novadā uz autoceļa Sloka-Talsi. Vīrietis braucis Rīgas virzienā un pēkšņi uz ceļa izskrējušas vairākas stirnas, un autovadītājs jutis nelielu sadursmi. Taču pēc mirkļa, paskatoties atpakaļskata spogulī, viņš redzējis, ka meža zvēri aizskrien. Vīrietis nodomājis, ka nopietna sadursme nav notikusi un visas stirnas palikušas veselas, tādēļ, nepārliecinoties, ka viss ir kārtībā, un neizkāpjot no auto, turpinājis ceļu.

Taču Rīgā citu autovadītāju norāžu dēļ viņš izkāpis no automašīnas un konstatējis, ka tās priekšējā buferī iesprūdis meža zvērs. Vīrietis vērsies pie apdrošinātājiem, taču policijai par negadījumu nav ziņojis, kā to pieprasa likums. Notriekto dzīvnieku viņš aizvedis uz mežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par traukšanos ar gandrīz 200 km/h ātrumu aizturēts iereibis autovadītājs bez tiesībām

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Beverīnas novadā aizturēts iereibis autovadītājs bez vadītāja apliecības, kurš braucis pa ceļu ar ātrumu, kas sasniedzis 196 kilometrus stundā (km/h), aģentūru LETA informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Mote.

Automašīna «Audi A6» pirms plkst.14 Beverīnas novada Kauguru pagastā uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši pamanīta, jo vietā, kur atļautas braukšanas ātrums ir 90 km/h, braukusi ar 196 km/h. Turklāt transportlīdzekļa vadītājam konstatēts 0,86 promiļu reibums, kā arī vīrietis centies izvairīties no administratīvā soda, slēpjot savu identitāti un uzrādot citas personas dokumentus.

Mote pauda, ka autovadītājs jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Kopš 2016.gada vīrietim ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

«Zīmīgi, ka lielais ātruma pārkāpums konstatēts netālu no fotoradara, kas uzstādīts uz šī paša ceļa posma. Valsts policija atgādina, ka fotoradari tiek uzstādīti ar mērķi uzlabot satiksmes drošību. Ir bezatbildīgi ievērot atļauto braukšanas ātrumu tikai fotoradara uztveršanas zonā un pārkāpt to brīdī, kad no tās tiek izbraukts,» pauda policijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ātruma kontroles maratona rekords - 162 kilometri stundā; sodīti 578 šoferi

LETA, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Latvijā notikušā ātruma kontroles maratona lielākais ātrums, kas fiksēts kādam transportlīdzeklim, bija 162 kilometri stundā, informēja Valsts policijā.

Vakar ap plkst.20 policija vēstīja, ka lielākais maratona laikā fiksētais ātrums ir 154 kilometri stundā.

Kopumā maratonā bija iesaistīti 241 policisti, kuri pārbaudīja 2002 transportlīdzekļus.

Kā šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, šoferis, kurš traucās ar 162 kilometriem stundā apturēts uz autoceļa A13, viņš devies Daugavpils virzienā.

Policijas pārstāvis minēja arī kādu Ford Focus vadītāju, kurš traucies ar 151 kilometriem stundā un bijis 2,45 promiļu reibumā. Kā noskaidroja aģentūra LETA, 1963.gadā dzimušais autovadītājs apturēts uz ceļa Liepāja - Tāši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Varbūt pašvaldība bija domājusi labu, tomēr tie tikai traucē.»

Jau vairākkārt apspriestie ceļa biedēkļi jeb atstarojošie cilvēki pie autoceļa A9, kas vijas caur Grobiņu, joprojām atrodas savās vietās. Atstarojošās figūras tur tika uzstādītas 2016. gada rudenī, un, par spīti dažādu instanču iebildumiem, pašvaldība tās nav noņēmusi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A9 autoceļš stiepjas cauri Grobiņai, un pa to automašīnas drīkst pārvietoties vien ar ātrumu 50 kilometri stundā. Bieži kāds nepacietīgāks autovadītājs steidz garām auto rindām un cenšas posmu izbraukt ātrāk. Tieši tāpēc Grobiņas pašvaldība lēma par spīdīgo biedēkļu uzstādīšanu. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka ceļu grasās šķērsot kāds gājējs, kuram mugurā atstarojošā veste, tomēr, piebraucot tuvāk, izrādās, ka tas ir māneklis – gaismu atstarojošs vikings, kas simbolizē Grobiņu un vienlaikus mudina braucējus piebremzēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalītā atbildība – mīti un patiesība

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē mēdz būt paradoksi jeb absurdas «patiesības», kas balstās uz šķietami pareiziem un loģiskiem secinājumiem, kas gala rezultātā noved pie nepareizu slēdzienu izdarīšanas. Šajā ziņā OCTA nozare nav izņēmums un nereti nepareizi secinājumi arī par šķietami vienkāršiem jautājumiem tiek izdarīti. Bieži vien tas notiek situācijās, kad ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā tiek nolemta iesaistīto pušu dalītā atbildības pakāpe.

Primāri jāteic, ka CSNg iesaistīto personu atbildības pakāpes noteikšana ir sarežģīts uzdevums un process. Tāpat jāņem vērā, ka ekspertu atzinumi šķietami līdzīgos gadījumos var atšķirties, jo katra situācija ir vērtējama individuāli, līdz ar ko var atšķirties novērtējums kādu tehnisku nianšu dēļ vai arī transportlīdzekļa vadītāja rīcības rezultātā.

Kā viens no svarīgākajiem aspektiem, kas ietekmē atbildības pakāpes noteikšanu, ir precīza negadījuma apstākļu fiksēšana. Gadījumā, kad avārijas apstākļus fiksē Ceļu policija, katru reizi tiek veikta CSNg apstākļu konstatācija, tiek zīmēta CSNg shēma, turklāt to dara policijas darbinieks, kurš ir apmācīts kā pareizi šādi dokumenti ir noformējami. Taču līdz ar Saskaņotā paziņojuma apjomīgāku pielietojumu praksē (2013. gadā tie jau ir 63,7%), vērojams, ka Saskaņotie paziņojumi tiek aizpildīti nekvalitatīvi. Zināmā mērā tam ir arī loģisks izskaidrojums, jo iespējams, ka ar šāda dokumenta aizpildīšanu autovadītājs sastopas pirmo reizi. Aizpildīšanas instrukcija iepriekš nav lasīta. Turklāt Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana notiek pastiprinātos stresa apstākļos.Tāpēc arī kļūdas no gada uz gadu paliek nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī juristam jāattīsta empātija un emocionālā inteliģence

"4finance" sejas. Saruna ar Sergeju Jevdokimovu:, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru