Jaunākais izdevums

Valenky vietu tirgū centīsies iegūt ar svaigu «dvesmu» -siltajiem, bet izskata ziņā lempīgajiem velteņiem

Ideja par siltu, bet arī gaumīgu un glītu zābaku ražošanu zīmola Valenky īpašniecei Tatjanai Pļaviņai radās pagājušajā ziemā, kad pati lūkojās pēc jauna apavu pāra. Secinājusi, ka siltums neiet rokrokā ar kārdinošu dizainu. Sevi pieķērusi pie domas, ka vēlētos t.s. velteņus, taču tādus, kas būtu mūsdienīgi un skaisti.

«Ne velti krieviem ir teiciens, ka labākie jaunie apavi ir vissenākie. Velteņus visi pazīst un nešaubās, ka tajos kājām būs silti. Vienīgais mīnuss - tiem nav zoles. Radīju savus ideālos ziemas zābakus - elegantus velteņus ar zoli,» stāsta Valenky idejas autore Tatjana Pļaviņa. Ar padomiem un projekta virzīšanu talkā nāca Tatjanas vīrs Jānis Pļaviņš. Projektā viņš ieguldījis 100 tūkst. eiro, ko iecerēts atpelnīt tuvākos divos līdz trīs gados.

«Valenky apvieno praktiskumu, dabiskumu un eleganci. Piemēram, papēži ir stiprināti ar īpašiem elementiem, kuri aizsargā zābakus no deformēšanās, arī vadot automašīnu. Zābaki papildināti ar dažādiem izšuvumiem un kristāla raksta zīmēm, kuras izveidojusi dizainere Eva Mežecka,» stāsta T. Pļaviņa.

Viņa arī akcentē, ka abi ar vīru ir veģetārieši, tāpēc viņiem bijis svarīgi, ka lai Valenky būtu dzīvniekiem draudzīgi, proti, zābaki ir radīti no 100% aitas vilnas un to ražošanas procesā neviena aita nav cietusi. Valenky esot arī integrācijas piemērs. Zābaku ideja ir no krievu kultūras, bet to akcents, rakstu zīmes ir latviešu folkloras mantojums.

Valenky ceļu pie pircējiem sāka tikai pirms pusotra mēneša. Līdz šim pārdots aptuveni 100 pāru - dienā vidēji divi līdz trīs. Visvairāk tie nonākuši Latvijas iedzīvotāju īpašumā, bet pa kādam zābaku pārim aizceļojuši arī uz Lietuvu, Somiju un Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Elīna Dobele: Radot apavus, palīdz zināšanas un prasmes arhitektūrā

Kristīne Stepiņa, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Komentāri

Pievienot komentāru