Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" šogad plāno sākt savu mobilo sakaru bāzes staciju pieslēgšanu optiskajam tīklam Daugavpilī, informē "Tele2" pārstāvji.

Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Uzņēmumā skaidro, ka patlaban norit iepirkuma process, lai noskaidrotu sadarbības partneri šī projekta realizācijai.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties "Tele2" klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš. Piemēram, datu patēriņš "Tele2" tīklā pēdējo piecu gadu laikā palielinājies 2,8 reizes, bet 5G tīklā pēdējā gada laikā 18 reizes.

"Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa norāda, ka uzņēmums savas bāzes stacijas optiskajam tīklam līdz šim ir pieslēdzis Rīgā, Jelgavā un lielākajā daļā Liepājas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” pieslēgs optiskajam tīklam visas savas mobilo sakaru tīkla bāzes stacijas, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes.

Darbi jau ir uzsākti un tiks pabeigti aptuveni pusotra gada laikā. Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 150 000 eiro.

“Tele2” jau ir pieslēgusi bāzes stacijas optiskajam pārraides tīklam Latvijas lielākajās pilsētās un stratēģiski svarīgākajos centros.

“Radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, un bezvadu pārraides līniju izbūve blīvā pilsētvidē ir sarežģīta, tādēļ bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir efektīvs risinājums. Tas ļauj atbrīvot “ēteru”, uzlabot mobilo sakaru tīkla kapacitāti un stabilitāti. Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus nodrošināt stabilākus un augstākas kapacitātes sakarus,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visas savas mobilo sakaru bāzes stacijas, kas atrodas pie autoceļa “Via Baltica” un tā tuvumā, ir aprīkojis ar 5G tehnoloģiju.

Kopējās šī projekta investīcijas ir vairāk nekā 900 000 eiro, no kurām aptuveni viena trešdaļa ir Eiropas Savienības līdzfinansējums*.

“Šis faktiski ir pirmais solis, lai autoceļš “Via Baltica” tiktu “noklāts” ar 5G tehnoloģiju. Sākotnējā posmā bāzes stacijās 5G tehnoloģija pamatā darbosies zemajās frekvencēs, kas ļauj aptvert plašāku teritoriju. Vienlaikus mēs pakāpeniski šīs stacijas pielāgojam arī darbam 1,5 GHz un 3,5 GHz frekvencēs, kas nodrošina ļoti ātru datu plūsmu,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad “Tele2” plāno uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada pirmajā ceturksnī ir uzstādījis 11 jaunas mobilo sakaru bāzes stacijas. Investīcijas bāzes stacijas uzstādīšanā sasniegušas aptuveni 1 milj. eiro.

Jaunās “Tele2” bāzes stacijas sākušas darbu Mārupē, Liepājā, Babītes pagasta Piņķos, Rīgā un Ķekavas pagasta Vimbukrogā. Tāpat modernizētas 47 esošās bāzes stacijas, kurās uzstādīta arī 5G tehnoloģija.

“Šī gada pirmajā ceturksnī mūsu prioritāte bija stiprināt “Tele2” tīklu Rīgā un Pierīgā, kur ir liels iedzīvotāju skaita blīvums un pieprasījums pēc mobilajiem datiem ir liels. Visās jaunajās stacijās ir uzstādītas 2G, 4G un 5G tehnoloģijas,” stāsta “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka šogad “Tele2” plāno uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

Tā kā šī gada pavasarī tika pilnībā izslēgta novecojusī 3G tehnoloģija, “Tele2” būtiski – par 50 % – palielinās 4G tīkla kapacitāti zemajās frekvencēs.

Šīs frekvences ļauj mobilo sakaru signālu raidīt daudz tālāk un nodrošināt mobilo internetu daudz plašākā teritorijā, kas ir īpaši būtiski lauku reģionos.

“Mūsu prioritāte ir gan attīstīt 5G tīkla pārklājumu visā Latvijā, kas jau tuvojas 90 % atzīmei, gan arī modernizēt 4G tīklu, kas joprojām ir pamattehnoloģija mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanā. Tieši 4G tīklā tiek veikta lielākā daļa balss zvanu un patērēts aptuveni 75 % no visa mobilā interneta apjoma Tele2 tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Jau iepriekš ziņots, ka “Tele2” Daugavpilī ir sācis pieslēgt optiskajam tīklam visas savas mobilo sakaru tīkla bāzes stacijas. Šis solis būtiski palielinās 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes. Darbi jau ir uzsākti un tiks pabeigti nākamā gada pirmajā pusē.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” iegādājies jaunu pārvietojamo mobilo sakaru bāzes staciju, kas tiks izmantota, lai nodrošinātu kvalitatīvus mobilos sakarus vietās, kur steidzami nepieciešams uz ilgāku laiku aizvietot pastāvīgo bāzes staciju.

Pārvietojamā mobilo sakaru stacija ir 27 m augsta un pagaidām tā ir novietotā Zilākalnā, Valmieras novadā. Šādas stacijas iegādei “Tele2” investējis vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Šī nav vienīgā pārvietojamā bāzes stacija, kas ir “Tele2” rīcībā un kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus arī dažādu pasākumu laikā, kur pulcējas liels skaits cilvēku, kā arī dažādās krīzes situācijās. Taču jaunā stacija ir augstāka, kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus plašākā teritorijā.

“Mēs regulāri investējam mūsu tīkla attīstībā, drošībā un kapacitātes stiprināšanā. Viens no šiem piemēriem ir pārvietojamā bāzes stacija, kuru operatīvi var izmantot dažādos gadījumos, piemēram, ja uz remontdarbu laiku ir jāaizvieto kāda pastāvīgā bāzes stacija. Vienlaikus mēs strādājam pie tā, lai bāzes stacijās uzstādītu daudz efektīvākus akumulatorus, kuriem mūža ilgums ir līdz 10 gadiem, kā arī veicam citus darbus, lai mūsu pakalpojumi klientiem būtu pieejami dažādos apstākļos,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 2025. gadā modernizējis optiskā tīkla infrastruktūru 43 tūkstošiem mājsaimniecību un paplašinājis augstas veiktspējas (līdz 1 Gbit/s) interneta pieejamību visā Latvijā.

Savukārt 2026. gadā uzņēmums optiskā tīkla attīstībā plāno investēt trīs miljonus eiro, kāpinot pārklājumu un drošību, kā arī integrējot nākamās paaudzes tehnoloģijas un izbūvējot vairāk nekā 50 kilometrus pazemes optisko maģistrāļu.

Pērn “Bite Latvija” modernizēja fiksēto tīklu, nodrošinot līdz 1 Gbit/s interneta ātrumu, vienlaikus palielinot gigabita tīkla pārklājumu ēkās par 40 %. Vienlaikus uzņēmums attīstījis un paplašinājis pazemes optisko maģistrāļu infrastruktūru par aptuveni 50 kilometriem, kas būtiski stiprina tīkla kapacitāti, drošību un noturību, kā arī paplašina iespējas pieslēgt bāzes stacijas optiskajam tīklam. Turklāt izveidots vienots 24/7 tīkla operāciju centrs, kas uzrauga “Bite Latvija” mobilā, fiksētā tīkla un IKT infrastruktūru visā Latvijā, nodrošinot ātrāku reaģēšanu uz traucējumiem un augstāku pakalpojumu stabilitāti.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šogad sava tīkla un pakalpojumu attīstībā plāno investēt aptuveni 22 miljonus eiro. Lielākā daļa no investīcijām tiks atvēlēta mobilo sakaru tīkla attīstībai, modernizējot 4G un paplašinot 5G tīklu Latvijas reģionos.

Kā norāda uzņēmumā, šogad plānots uzstādīt aptuveni 35 jaunas 5G bāzes stacijas visā Latvijas teritorijā un modernizēt 135 esošās bāzes stacijas. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām “Tele2” tīklā darbosies jau vairāk nekā 1250 5G bāzes stacijas.

“Investīciju apmēru saglabājam augstā līmenī, līdzīgi kā vairākus pēdējos gadus, un arī ieguldījumu mērķis ir nemainīgs. Mūsu prioritāte ir mobilo sakaru tīkla attīstība visā Latvijas teritorijā, un līdz gada beigām plānojam nodrošināt 5G tīkla pārklājumu tādā pašā līmenī kā 4G,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. “Daļu investīciju virzīsim jaunu pakalpojumu attīstībai, kā arī ieguldīsim procesos, lai nodrošinātu kvalitatīvu klientu apkalpošanu. Piemēram, pavisam nesen klientu apkalpošanā esam ieviesuši mākslīgā intelekta risinājumu “Pitch Patterns”, kas spēj analizēt sarunu saturu, balss toni, intonāciju un citas būtiskas komunikācijas nianses. Tas ļauj mums vēl precīzāk izprast klientu vajadzības, uzlabot sarunu kvalitāti un sniegt vēl cilvēcīgāku klientu pieredzi saziņā ar “Tele2”.”

Stiprinot tīkla kapacitāti, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajos sešos mēnešos tīkla attīstībā investējis gandrīz 7 miljonus eiro.

Lai pilnveidotu tīkla kvalitāti gan Rīgā, gan Latvijas reģionos, pirmajā pusgadā izbūvētas 37 jaunas bāzes stacijas un modernizētas 137 esošās bāzes stacijas, aprīkojot tās ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgā un Pierīgā, kā arī Jelgavā, Rāmavā, Krustkalnos, Dalbē, Vimbukrogā, Daugavpilī, Liepājā, Mālpilī, Kolkā, Lilastē, Turkalnē, Muceniekos, Rojā, Grenctālē, Jaunkalsnavā un citviet.

Tīkla pārklājums paplašināts arī uz noslogotākajiem autoceļiem, modernizējot bāzes stacijas uz autoceļiem Rīga – Liepāja, Rīga – Jelgava, Rīga – Ventspils, Rīga – Bauska, Rīga – Sigulda, kā arī uz citiem galvenajiem Latvijas autoceļiem. Kopumā esošo bāzes staciju modernizācijā investēti 4,3 miljoni eiro, kas šajās vietās ļaus nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludinājis pieteikšanos jau uz piekto pārdošanas skolas “Tele2 BŪTCamp” moduli ar mērķi apmācīt cilvēkus, kuri vēlas uzsākt karjeru pārdošanas jomā. Pirmajos četros moduļos apmācības veiksmīgi pabeidza 130 dalībnieki un daļa no tiem darbu turpina “Tele2”.

“Tele2” savu pārdošanas skolu ir izveidojis, ņemot vērā darbaspēka deficītu pārdošanas jomā un to, ka Latvijā faktiski nav mācību iestādes, kas speciāli gatavotu jaunos speciālistus pārdošanas jomā. “Tele2 BŪTCamp” beidzējiem ir iespēja veidot savu karjeru “Tele2”. Šobrīd aptuveni 20 % no visām vakancēm Latvijā ir saistītas ar pārdošanu.

“Ikviens cilvēks savā ikdienā saskaras ar nepieciešamību kaut ko pārdot – kādu lietu, idejas, savas zināšanas utt. It kā mums vajadzētu būt pietiekami lielai praksei, lai kļūtu par labiem pārdevējiem, bet tas tā gluži nav. Labu pārdevēju trūkst un ar to saskaramies arī mēs. Dažādu iemeslu dēļ, t.sk. zināšanu trūkuma dēļ, mēs atsakām diviem no trim kandidātiem, kas piesakās darbā uz kādu no pārdevēja pozīcijām,” saka “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Tieši tādēļ mēs rīkojam “Tele2 BŪTCamp”, lai atrastu jaunos talantus, iepazīstinātu cilvēkus ar pārdošanai nepieciešamām iemaņām un sniegtu pirmās vērtīgās zināšanas, kas noderēs ne tikai strādājot pārdošanā, bet gandrīz ikvienā dzīves situācijā. Komunikācijas un argumentācijas spējas, stresa noturība un prasme reaģēt nestandarta situācijās ir lietas, kuras noder ne tikai pārdošanā.”

“Tele2 AB” atdalīs pasīvās telekomunikāciju infrastruktūras aktīvus un izveidos pirmo mobilo sakaru torņu uzņēmumu, aptverot visas Baltijas valstis un veidojot 50/50 partnerību ar “Global Communications Infrastructure LLC” (“GCI”), kuru finansiāli atbalsta “Manulife Investment Management” (“Manulife IM”).

Šis darījums ļaus “Tele2” turpmākai izaugsmei un mobilo sakaru un 5G pakalpojumu attīstībai reģionā likt lietā mobilo sakaru pasīvās infrastruktūras ievērojamo vērtību. Darījumā jaunā torņu kompānijas vērtība ir noteikta 560 miljonu eiro bez parādsaistībām, un “Tele2” gūs ap 440 miljonu eiro ieņēmumus. “GCI” ir uzņēmums, ko “Manulife Investment Management” pārvalda savu klientu vārdā, un tas specializējas ieguldījumos telekomunikāciju torņu infrastruktūrā visā pasaulē.

Jaunizveidotajai Baltijas torņu kompānijai, kas atradīsies Lietuvā ar filiālēm Latvijā un Igaunijā, piederēs mobilo bāzes staciju balstu aktīvi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā – tās portfeli veidos kopumā ap 2700 torņu un jumtu objektu. Darījums paredz, ka “Tele2” kļūs par galveno nomnieku, noslēdzot līgumu uz 20 gadiem (Master Service Agreement), nodrošinot drošu ilgtermiņa piekļuvi infrastruktūrai.

“Tele2” padome paziņo par Žana Marka Ariona aiziešanu un Nikolasa Hēgberga iecelšanu prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 30. jūnija.

“Tele2” AB grupas izpilddirektors Žans Marks Arions (Jean Marc Harion) personīgu iemeslu dēļ pieņēmis lēmumu atstāt amatu no 2026. gada 30. jūnija. Padome ir aktivizējusi pēctecības plānu un iecēlusi Nikolasu Hēgbergu (Nicholas Högberg) prezidenta un izpilddirektora amatā no 2026. gada 1. jūlija.

Pašlaik Nikolass Hēgbergs ieņem “Tele2” izpilddirektora vietnieka, izpildviceprezidenta un B2C komercdirektora amatu, kā arī iepriekš ir bijis uzņēmuma padomes loceklis.

Žans Marks Arions plāno saglabāt vietu “Tele2” padomē, ja akcionāri to apstiprinās ikgadējā akcionāru sapulcē, kas notiks 2026. gada 18. maijā.

“Padomes vārdā vēlos izteikt pateicību Žanam Markam par visu, ko viņš šo gadu laikā devis organizācijai kā tās izpilddirektors. Viņa redzējums un līderība palīdzēja virzīt “Tele2” uz priekšu, stiprinot uzņēmuma pozīcijas un ieliekot pamatus nākamajam attīstības posmam. Ceram arī turpmāk izmantot viņa pieredzi un zināšanas padomes locekļa statusā,” saka “Tele2” padomes priekšsēdētājs Tomas Rejno (Thomas Reynaud).

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 400 000 eiro, lai aprīkotu bāzes stacijas ar litija akumulatoriem un uzlabotu elektrobarošanas sistēmu.

Šobrīd uzlabojumi īstenoti aptuveni 10 % bāzes staciju, taču pakāpeniski ar modernākiem akumulatoriem un elektrobarošanas sistēmu tiks aprīkotas arī pārējās bāzes stacijas.

Kā atzīmē “Tele2”, litija akumulatori dažādās krīzes situācijās ir daudz jaudīgāki un efektīvāki, ko pierāda citu valstu mobilo sakaru operatoru pieredze. Jaunie akumulatori tiek uzstādīti pakāpeniski – vispirms visās jaunajās bāzes stacijās, kā arī tajās, kur vecie akumulatori ir sasnieguši kalpošanas laika beigas.

“Mobilo sakaru bāzes stacijas darbojas ar elektrību, un elektroenerģijas padeves traucējumi, ko var izraisīt dažādi apstākļi, var ietekmēt arī sakaru kvalitāti konkrētā reģionā. Tieši tādēļ “Tele2” bāzes stacijas ir aprīkotas ar akumulatoriem un dīzeļģeneratoriem, kas nodrošina to autonomu darbību līdz brīdim, kad elektroenerģijas padeve tiek atjaunota,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Latvijā pēc četriem pieciem gadiem, visticamāk, tiks slēgts arī 2G sakaru tīkls, līdzīgi kā pašlaik ir noticis ar 3G tīklu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Mobilajos sakaros ļoti svarīga lieta ir frekvences, kas ir ierobežots resurss. Spektrs ir tik, cik ir, vairāk to nevar "pievienot". Līdz ar to 3G frekvences, kas kļuva arvien mazāk noslogotas, mēs pārcēlām uz 4G un 5G. Tas ļāva būtiski, pat par 50%, palielināt 4G caurlaidību tieši zemo frekvenču diapazonā," lēmumu slēgt 3G tīklu skaidroja Vancovičs, atgādinot, ka "Tele2" 3G tīklu pilnībā slēdza gada sākumā kā pirmais no Latvijas mobilo sakaru operatoriem.

Viņš prognozēja, ka 4G un 5G tīkli tiks izmantoti vismaz līdz 2035. gadam, bet 2G tīkla slēgšana pašlaik ir sākta jau, piemēram, Zviedrijā.nJautāts, kam Latvijā pašlaik tiek izmantots 2G sakaru tīkls, "Tele2" vadītājs atbildēja, ka to joprojām lieto balss sakariem un īsziņām vecākiem "podziņtelefonu" modeļiem. Vienlaikus ir pieejami "podziņtelefoni", kuri strādā 4G tīklā, tādēļ cilvēkiem, kuri tos iecienījuši, no šī veida telefoniem nebūs jāatsakās.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis aptuveni 200 000 eiro klientu centra izveidē Daugavpilī, kas atradīsies tirdzniecības centrā “Ditton”.

Kā atzīmē “Tele2”, jaunais klientu centrs ir tikai otrais visā Latvijā, kas veidots pēc jaunā koncepta un vizuāli atšķiras no pārējiem “Tele2” centriem.

Jaunajā klientu centrā, kura platība ir 89 m2, tiks apkalpoti gan privātpersonas, gan biznesa klienti. Līdzšinējie klientu centri Daugavpilī, kas atradās tirdzniecības centrā “Solo” un Viestura ielā 70a, tiks slēgti.

“Mēs faktiski apvienojam abus līdzšinējos klientu centrus, kas bija Daugavpilī, un jaunais klientu centrs t/c “Ditton” turpmāk būs vieta, kur vienuviet gaidīsim gan privātpersonas, gan biznesa klientus. Biznesa klientiem ir paredzēta atsevišķa telpa, kur tikties un pārrunāt aktuālos jautājumus ar “Tele2” biznesa klientu konsultantiem,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības departamenta vadītājs Aivars Maļinovskis. “Jaunajā centrā iekārtas ir izvietotas atklātā veidā – tās ir brīvi pieejamas un testējamas. Tāpat klātienē ir pieejami televizori, spēļu konsules un citas ierīces, kas mazākos klientu centros ir retāk sastopamas.”

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir atteicies no 3G tehnoloģijas jau vairākos novados visā Latvijā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

No 2025. gada janvāra vidus uzņēmums sāks pakāpeniski slēgt 3G tehnoloģiju arī Rīgā un to plānots pabeigt viena līdz divu mēnešu laikā. Pirmās vietas galvaspilsētā, kurās vairāk nebūs pieejams 3G, ir Brīvības un Jaunciema gatve, Mangaļu un Ostas prospekts, Daugavgrīvas šoseja, Jaunciema 9. šķērslīnija, Treiliņu un Tilaudu ielas krustojums, kā arī Augusta Dombrovska, Beberbeķu, Berģu, Birzes, Dzintara, Gaileņu, Gāles, Gobas, Grants, Meldru, Nautrēnu, Rātsupītes, Skuju, Stūrmaņu, Traleru, Vitrupes un Zilās ielas apkārtne.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada jūlija beigās plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Valmieras, Cēsu un Limbažu novadā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Siguldas, Smiltenes un Ogres novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada septembra sākumā plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Talsos un Ventspilī, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Ventspils novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Pastāv lielas bažas, ka pēc Finanšu ministrijas izstrādātās iepirkumu procesa reformas ieviešanas, būtiski palielinot slieksni publiskajiem iepirkumiem, netiks veicināta konkurence un būs ierobežotas piegādātāju iespējas savu tiesību aizsardzībā, intervijā sacīja SIA "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

"Ir saprotama vēlme, lai procesi būtu ātrāki, bet tas nevar notikt uz godīgas konkurences rēķina," pauda Vancovičs.

Mobilo sakaru operatori "Tele2" un SIA "Bite Latvija" jau ilgstoši ir sūdzējušies par to, ka valsts un pašvaldību iepirkumos priekšroka tiek dota sakaru uzņēmumiem SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet", kuru līdzīpašnieks ir valsts.

"Par to šķēpi tiek lauzti jau ilgstoši, un, godīgi sakot, man jau ir apnicis par to runāt. Brīžiem šķiet, ka, ja valsts grib dārgi maksāt un pirkt to pašu par lielāku naudu nekā tirgū, tad, nu, labi, pērciet, nav ko tur vairs ņemties. Barjeras, kas tiek celtas apkārt, bojā konkurenci," pauda Vancovičs, piebilstot, ja privātajā sektorā tirgus daļas starp sakaru uzņēmumiem sadaloties aptuveni vienādi, tad publiskajā sektorā dominējot LMT ar aptuveni 70% tirgus daļu.

Nav noslēpums, ka Baltijas valstu vidū Latvija ir pēdējā, kurā ir sākušās aktīvas diskusijas par atkritumu reģenerāciju augstā temperatūrā, un šī iemesla dēļ Dienas Bizness paviesojās Francijas dienvidu pilsētā Tulonā, kur pirmo reģenerācijas staciju uzbūvēja 1984. gadā.

Kopš tā brīža stacija piedzīvojusi vairākas rekonstrukcijas, virs tās nav dūmu, pat tiešā tās tuvumā nav jūtama specifiskā atkritumu smaka, un tomēr ceļš līdz šādam rezultātam ir bijis ilgs.

Stacija Tulonā – bez dūmiem un smakas

Sākšu stāstu no pašas stacijas apskates, kurā piedalījos kopā ar Latvijas žurnālistu grupu. Piebraucot pie atkritumu reģenerācijas stacijas Zephir Tulonā, kuru apsaimnieko privāts komersants IDEX, bija grūti pateikt, ka šajā vietā vispār ir darīšana ar atkritumiem, līdz brīdim, kad stacijā vēlējās iebraukt atkritumu automašīna. Smagais spēkrats apstājās uz svariem, kur tika fiksēta ienākošās automašīnas masa. Vēlāk atkal ir svari, un tiek fiksēta mašīnas masa izbraucot. Proti, viss, kas nonāk stacijā, ir zināms – no kurienes atvests, cik daudz un ar kādu auto. Līdz pat kilogramam. Tas ir būtiski gan brīdī, kad statistiķi analizē procesu un plāno nākotnes vajadzības, gan arī ikdienas darbā, kad jāaprēķina, kas un par ko maksā.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad optiskā tīkla modernizēšanā un drošības stiprināšanā investēs trīs miljonus eiro, informē uzņēmums.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” Platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, šīs investīcijas ietver jaunu optisko kabeļu ieklāšanu, interneta ātruma palielināšanu un pāreju uz nākamās paaudzes 400 Gbit/s tehnoloģiju, kas ļaus nodrošinās ievērojamu tīkla jaudas palielinājumu.

Pērn, apvienojoties ar “Baltcom”, uzņēmums “Bite Latvija” savā īpašumā ieguva plašu optiskā interneta tīklu, kas pieejams vairāk nekā 400 tūkstošiem mājsaimniecību un aptver vairāk nekā 80 apdzīvotas vietas visā Latvijā. Tāpēc līdztekus 5G tīkla attīstībai uzņēmums aktīvi strādā arī pie optiskā tīkla infrastruktūras pilnveidošanas, lai nodrošinātu ātru, stabilu un kvalitatīvu optisko internetu gan mājsaimniecībām, gan biznesa klientiem visā valstī.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" noslēdzis līgumus ar 12 vēja un saules elektrostaciju attīstītājiem par vairāk nekā 1100 megavatu lieljaudas atjaunīgo (AER) projektu pieslēgšanu pārvades tīklam.

Tas par vairāk nekā 150 % pārsniedz esošo Latvijā uzstādīto saules un vēja elektrostaciju jaudu*. Līdz gada beigām plānots noslēgt pieslēguma līgumus ar vēl astoņu AER elektrostaciju attīstītājiem ar kopējo jaudu 796 megavati.

"Šobrīd lielāko elektroenerģijas apjomu Latvijā veido hidroelektrostaciju saražotā enerģija, vienlaikus ir liels vēja un saules enerģijas potenciāls. Pārvades tīklā rezervēto jaudu apjoms AER projektiem ir 6 GW (gigavati), arvien vairāk tiek slēgti pieslēguma līgumi, stacijas tiek būvētas. Prognozējam, ka līdz 2025. gada beigām varētu tikt pieslēgtas vairākas saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu virs 500 megavatiem (MW). Tāpēc saules enerģijas un arī vēja enerģijas jomā Latvijā sagaidām uzrāvienu pavisam drīz," norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis.

Grobiņā elektroenerģijas pārvades tīklam šodien tiks pieslēgta Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija, informēja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST).

Pasākumā, kas sāksies plkst.11, piedalīsies klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons, AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis, Liepājas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija"), Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols (ZZS), kā arī "Siemens Energy" Ziemeļvalstu un Baltijas valstu viceprezidents Joakims Lāgerholms.

Lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanai nepieciešamo inerci energosistēmā, kā arī īsslēguma jaudu relejaizsardzību darbībai un saules, vēja elektrostaciju drošai pieslēgšanai, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā tiek uzstādīti sinhronie kompensatori - trīs katrā valstī.