Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” iegādājies jaunu pārvietojamo mobilo sakaru bāzes staciju, kas tiks izmantota, lai nodrošinātu kvalitatīvus mobilos sakarus vietās, kur steidzami nepieciešams uz ilgāku laiku aizvietot pastāvīgo bāzes staciju.

Pārvietojamā mobilo sakaru stacija ir 27 m augsta un pagaidām tā ir novietotā Zilākalnā, Valmieras novadā. Šādas stacijas iegādei “Tele2” investējis vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Šī nav vienīgā pārvietojamā bāzes stacija, kas ir “Tele2” rīcībā un kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus arī dažādu pasākumu laikā, kur pulcējas liels skaits cilvēku, kā arī dažādās krīzes situācijās. Taču jaunā stacija ir augstāka, kas ļauj nodrošināt mobilos sakarus plašākā teritorijā.

“Mēs regulāri investējam mūsu tīkla attīstībā, drošībā un kapacitātes stiprināšanā. Viens no šiem piemēriem ir pārvietojamā bāzes stacija, kuru operatīvi var izmantot dažādos gadījumos, piemēram, ja uz remontdarbu laiku ir jāaizvieto kāda pastāvīgā bāzes stacija. Vienlaikus mēs strādājam pie tā, lai bāzes stacijās uzstādītu daudz efektīvākus akumulatorus, kuriem mūža ilgums ir līdz 10 gadiem, kā arī veicam citus darbus, lai mūsu pakalpojumi klientiem būtu pieejami dažādos apstākļos,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir atteicies no 3G tehnoloģijas jau vairākos novados visā Latvijā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

No 2025. gada janvāra vidus uzņēmums sāks pakāpeniski slēgt 3G tehnoloģiju arī Rīgā un to plānots pabeigt viena līdz divu mēnešu laikā. Pirmās vietas galvaspilsētā, kurās vairāk nebūs pieejams 3G, ir Brīvības un Jaunciema gatve, Mangaļu un Ostas prospekts, Daugavgrīvas šoseja, Jaunciema 9. šķērslīnija, Treiliņu un Tilaudu ielas krustojums, kā arī Augusta Dombrovska, Beberbeķu, Berģu, Birzes, Dzintara, Gaileņu, Gāles, Gobas, Grants, Meldru, Nautrēnu, Rātsupītes, Skuju, Stūrmaņu, Traleru, Vitrupes un Zilās ielas apkārtne.

3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada jūlija beigās plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Valmieras, Cēsu un Limbažu novadā, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Siguldas, Smiltenes un Ogres novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” šī gada septembra sākumā plāno atteikties no 3G tehnoloģijas Talsos un Ventspilī, lai izmantotu frekvences 4G un 5G tīkla attīstībai.

Tāpat 3G tehnoloģija nebūs pieejama arī atsevišķos pagastos Kuldīgas, Talsu, Tukuma un Ventspils novadā. 3G šobrīd vairs nespēj konkurēt ar jaunāku paaudžu mobilo sakaru tehnoloģijām un nav piemērota mūsdienu mobilo sakaru lietošanas paradumiem. Šobrīd tikai 1 % no mobilajiem datiem tiek patērēti 3G tīklā, turklāt aizvien vairāk klientu arī balss zvanus veic 4G tīklā, izmantojot moderno VoLTE tehnoloģiju, kas nodrošina ātrāku zvana savienojuma laiku, augstāku balss un video zvanu kvalitāti.

Kā atzīmē “Tele2”, balss zvani turpmāk tiks veikti 2G un 4G tīklā, izmantojot VoLTE tehnoloģiju, kā arī drīzumā visiem klientiem būs pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļaus veikt balss zvanus WiFi tīklā.

“Tele2” jau piekto gadu kopā ar kādu no Latvijas māksliniecēm rada īpašu Ziemassvētku galda spēli, investējot kopumā gandrīz 300 000 eiro.

Šogad “Tele2” radījis īpašu Ziemassvētku “Brīnumzemes bingo”, kurai dizainu veidojusi vairāku bērnu grāmatu autore un ilustratore, “Tele2” darbiniece Marika Marcinkus.

Iepriekšējos gados uz Ziemassvētkiem Elita Patmalniece radīja īpašu “Saulgriežu Riču Raču” dizainu, Kristīne Luīze Avotiņa ilustrēja “Sapņu Cirku”, Ilvita Didrihsone – “Pasaku meža Domino”, Elīna Sanda Zaķe – “Svētku atmiņas spēli”.

“Mūsu darbinieku vidū ir kolēģi ar ļoti dažādiem hobijiem un talantiem. Marika Marcinkus ir vairāku lielisku bērnu grāmatu autore un arī ilustratore, tādēļ šogad aicinājām talkā Mariku, kura ir piebiedrojusies tādu Latvijā zināmu mākslinieču pulkam kā Elita Patmalniece, Kristīne Luīze Avotiņa un citām, kas dizainējušas īpašās “Tele2” Ziemassvētku galda spēles,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Ņemot vērā, ka mūsu ikdienā tehnoloģijas ieņem arvien būtiskāku vietu, mēs Ziemassvētku laikā cenšamies radīt spēles un aktivitātes, kas ļauj ģimenes locekļiem atslēgties no tehnoloģijām un pavadīt laiku kopā. Vienlaicīgi šis ir arī veids, kā cilvēkus iepazīstināt ar Latvijas mākslas pasauli, parādot, cik koša un interesanta tā ir.”

“Tele2” grupas direktoru padome par jauno uzņēmuma prezidentu un izpilddirektoru ir iecēlusi Žanu Marku Arionu (Jean-Marc Harion), kurš savu amatu sāks pildīt 10. novembrī. Pašlaik Žans Marks Arions ir Polijas telekomunikāciju operatora “Play” izpilddirektors un darbojas “Tele2” direktoru padomē.

Žanam Markam Arionam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze vadošajos amatos telekomunikāciju uzņēmumos dažādās pasaules valstīs. Līdz šim viņš bija Polijas uzņēmuma “Play” izpilddirektors, un, esot tā vadītājs, spējis panākt, ka “Play” no uzņēmuma, kas izaicina vadošos tirgus spēlētājus, kļūst par uzņēmumu ar 15 miljoniem klientu un līderi mobilo sakaru tirgū, kā arī otru nozīmīgāko spēlētāju fiksēto sakaru jomā.

““Tele2” piedzīvo nozīmīgu digitālo transformāciju un esam pārliecināti, ka Žans Marks Arions ir īstā persona, lai paātrinātu šo procesu un vadītu uzņēmumu nākotnē. Viņš ir apliecinājis sevi kā līderi, kurš gadu gaitā dažādos tirgos ir konsekventi uzlabojis uzņēmumu darbības rezultātus, vienlaikus līdzsvarojot ieguldījumus un īstenojot mērķtiecīgas izaugsmes stratēģijas,” saka “Tele2” grupas padomes priekšsēdētājs Tomas Rejno (Thomas Reynaud).

70% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav domājuši par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu savā ikdienā un tuvākajā laikā arī neplāno to darīt, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujas dati.

Vienlaikus 10% uzņēmumu ir ieviesuši un vēl 18% strādā pie MI risinājumu ieviešanas savā ikdienā.

Kā atzīmē “Tele2”, 62% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka MI nākotnē mainīs uzņēmumu ikdienu.

“Ir sajūta, ka MI ir joma, kurā uzņēmumi Latvijā nesēž uz vietas, jo visai liela daļa jeb gandrīz 30% uzņēmumu atsevišķus MI risinājumus jau ir ieviesuši vai gatavojas to darīt. Lai arī vienlaicīgi ir daudz tādu, kas nav domājuši par MI risinājumiem, mūsu aptaujas dati rāda, ka tie apzinās, ka MI ietekmēs uzņēmējdarbību nākotnē. Kā galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi šobrīd nav apsvēruši MI risinājumi ieviešanu, tiek minēti pielietojamības trūkums nozarē, kā arī laika un intereses trūkums iedziļināties šajā jomā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.

Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir ieviesis aizsardzības sistēmu, kas automātiski bloķē viltus mobilo telefonu numuru zvanus no ārvalstīm, nodrošinot klientiem drošāku saziņu pa tālruni. Pirmajās dienās inovatīvais drošības risinājums bloķē aptuveni 100 viltus zvanus stundā.

Kā norāda Finanšu nozares asociācija, pa telefonu šogad mēnesī no Latvijas iedzīvotājiem vidēji tiek izkrāpts gandrīz viens miljons eiro.

”Tele2” risinājums palīdzēs cīņā pret krāpniekiem, kas vilto Latvijas numurus un no mobilo sakaru lietotājiem cenšas iegūt sensitīvu informāciju vai naudu. Automatizētā viltus mobilo telefonu numuru bloķēšanas sistēma bez maksas ir pieejama visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņa” klientiem.

“Krāpnieki allaž meklēs veidus, kā apiet sistēmu, un cīņa ar to norisināsies nepārtraukti. Mēs sekojam līdzi notikumiem un izstrādājam risinājumus, lai pasargātu klientus no apdraudējumiem. Piemēram, ne tik sen ieviestais pakalpojums “Interneta drošība” katru mēnesi bloķē miljoniem krāpniecības mēģinājumu, un jaunā krāpniecisku zvanu bloķēšanas sistēma vēl vairāk pastiprinās aizsardzību. Ja konstatēsim, ka zvanītāja numurs pieder “Tele2”, bet reālais abonents fiziski nevarētu šādu zvanu veikt no ārvalstīm, zvans tiks bloķēts,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Latvijā arvien ir augstākais kopējo darbaspēka nodokļu slogs Baltijā, neskatoties uz nodokļu reformām, kuru mērķis bija vienkāršot nodokļu sistēmu un uzlabot Latvijas konkurētspēju reģionā, norādīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.

Kopējais darbaspēka nodokļu slogs, ko samaksā gan darba ņēmējs, gan devējs, visaugstākais joprojām ir Latvijā.

"Swedbank" aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā lielākā daļa darba ņēmēju Latvijā šogad saņems vairāk un nodokļu sistēma pret strādājošajiem kļuvusi labvēlīgāka. Savukārt uzņēmēju ietaupītie līdzekļi no mazākiem darbaspēka nodokļu maksājumiem paredzēti kā iespēja tos novirzīt investīcijām un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Ņemot vērā, ka arī pārējās Baltijas valstīs pēdējos gados notikušas nodokļu sistēmas izmaiņas, joprojām aktuāla ir Latvijas konkurētspējas veicināšana.

Kā norāda "Swedbank", Lietuvā nodokļu reformas bijušas mērenākas, pakāpeniski palielinot diferencēto neapliekamo minimumu līdz 747 eiro un minimālo algu līdz 1038 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt Igaunijā reformas bijušas visaptverošākas - no 20% uz 22% palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, atcelts atvieglojums par apgādājamo (ko reizi gadā varēja saņemt kā pārmaksāto nodokli pēc deklarācijas iesniegšanas), līdz 654 eiro palielināts diferencētais neapliekamais minimums un minimālā alga līdz 886 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

“Tele2” e-veikalā klientus sācis apkalpot mākslīgais intelekta (MI) risinājums, kuram dots vārds “Dzirkstele”, informē uzņēmums.

Tas konsultē klientus, kuri vēlas iegādāties mobilo mājas internetu, kā arī sagatavo ierīču aprakstus uzņēmuma e-veikalā. “Dzirkstele” saprot vairākas valodas, taču atbildes sniedz latviski un angliski. “Dzirkstele” spēj analizēt noskaņojumu, valodu, kontekstu u.c. parametrus klienta rakstītajā tekstā, lai sniegtu pēc iespējas precīzākas un atbilstošākas atbildes.

“Mākslīgais intelekts publiskajā telpā ir kļuvis par modes vārdu, ko bieži lieto gan vietā, gan nevietā. Tomēr pēdējā laikā situācija uzlabojas, jo MI sāk iegūt arvien reālistiskākas aprises. Mūsu gadījumā MI ieviešana nav pašmērķis, bet gan racionāls lēmums, kas balstīts uz vēlmi uzlabot dažādus procesus un klientu pieredzi. Pirmkārt, mēs vēlamies, lai klienti mūsu mājaslapā var saņemt pēc iespējas detalizētākas atbildes. Otrkārt, mūsu interneta veikala ierīču klāsts strauji palielinās un MI palīdz mums sagatavot ierīču aprakstus, nodrošinot klientiem detalizētāku informāciju. Tas ļauj arī jaunākajām ierīcēm pēc iespējas ātrāk nonākt e-veikala plauktos,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. ““Dzirkstele” nav lempīgais čatbots, ar ko daudzi ir sastapušies dažādu uzņēmumu un iestāžu mājaslapās, kas prot atbildēt tikai uz ļoti vienkāršiem un ierobežotiem jautājumiem, jo vadās pēc iepriekš rūpīgi sagatavotiem scenārijiem. “Dzirkstelei” nav ieprogrammēts detalizēts sarunas scenārijs, tā vadās pēc sarakstes loģikas ar klientu. Jāatzīmē, ka šī ir tikai pirmā daļa vērienīgākā MI risinājumu ieviešanā uzņēmumā, jo paralēli turpinās darbs pie citiem MI projektiem.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” visiem saviem klientiem balss sakaru nodrošināšanai sācis piedāvāt VoWiFi (Voice over WiFi) tehnoloģiju.

VoWiFi ļauj nodrošināt kvalitatīvākus balss sakarus specifiskās iekštelpās, kur mobilo sakaru signāls mēdz būt svārstīgs. VoLTE un VoWiFi ieviešanā “Tele2” kopumā investējis 5 milj. eiro.

“Šī tehnoloģija ir noderīga iekštelpās, piemēram, lielos loģistikas centros, pagrabtelpās un ēkās, kur mobilo sakaru signāla izplatībai ir fiziski šķēršļi. Lai izmantotu VoWiFi, nav nepieciešams papildus instalēt kādu mobilo lietotni vai programmatūru. Klientam tikai jāpārliecinās, vai ir pieejams WiFi jeb bezvadu interneta tīkls, un jāaktivizē VoWiFi tehnoloģija savā telefonā. Pēc aktivizēšanas, ja “Tele2” klients atradīsies ēkā, kur mobilo sakaru signāls ir mainīgs, telefons automātiski pieslēgsies tur esošajam WiFi tīklam, un balss zvans tiks veikts datu tīklā,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" naktī uz trešdienu, 5.martu atslēgs pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā, informē uzņēmumā.

Šī pāreja noslēdz aptuveni gadu ilgušo projektu, kura mērķis bija pakāpeniski aizstāt novecojušo 3G tehnoloģiju ar jaunākām un efektīvākām alternatīvām.

"Tele2" pārstāvji norāda, ka turpmāk klienti balss zvaniem galvenokārt izmantos 4G un 5G tīklu, lietojot VoLTE tehnoloģiju. Tāpat visiem klientiem ir pieejama VoWiFi tehnoloģija, kas ļauj veikt balss zvanus WiFi tīklā. VoLTE un VoWiFi tehnoloģijas klientiem ir pieejamas bez maksas.

Savukārt klienti, kuri mobilo tālruni izmanto tikai zvanīšanai un nelieto mobilo internetu, varēs turpināt izmantot esošos telefonus, jo šie zvani tiks veikti 2G tīklā.

Pēc kompānijā minētā, pārejas posmā "Tele2" ir informējusi klientus, kuru telefoni atbalsta tikai 2G un 3G tehnoloģiju, vai arī kuriem ir iekārtas ar 3G SIM kartēm.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gada 1. ceturksnī palielinājies par 1,2 %, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, un sasniedzis 43,2 milj. eiro.

Līdzīgi – par 1,8 % – audzis pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā, klientu skaitam tuvojoties 1,1 miljonam.

Uzņēmums šī gada 1. ceturksnī strādāja ar vēsturiski augstāko efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 45 %. Tāpat uzņēmums turpināja aktīvi investēt savā attīstībā – investīciju apjoms bija par 10,2% lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, veidojot 4,4 milj. eiro.

“Uzņēmuma darbības rādītājus sasniedzam, pateicoties spējai piesaistīt jaunus klientus un mūsu pakalpojumu kvalitātei, kā arī augstai mūsu iekšējo procesu efektivitātei. To apliecina arī jaunākie SPRK dati, saskaņā ar kuriem “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos. “Tele2” tirgus daļa ir 40,9 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Vienlaicīgi vērojams neliels kritums viedierīču tirgū, kas visticamāk saistīts gan ar klientu piesardzību, ņemot vērā ģeopolitikas radīto neskaidrību par nākotni, gan ar faktu, ka viedierīču lietošanas laiks kļūst ilgāks. Līdzīga tendence ir vērojama arī citās valstīs.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” teju visas savas mobilo sakaru bāzes stacijas Liepājā ir savienojis ar optiskā interneta tīklu, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla kapacitāti aptuveni desmit reizes.

Šie darbi tika pabeigti nepilna gada laikā un projekta kopējās investīcijas bija vairāk nekā 200 000 eiro.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties “Tele2” klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš.

"Radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss un izbūvēt bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē ir sarežģīti, tādēļ bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir labs risinājums. Tas dod iespēju atbrīvot “ēteru”, uzlabot mobilo sakaru tīkla kapacitāti un stabilitāti. Turklāt Liepājas gadījumā jāņem vērā arī vējainie laika apstākļi, kas mēdz ietekmēt mobilos sakarus. Bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ļaus nodrošināt stabilākus un augstākas kapacitātes sakarus,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Vienlaikus “Tele2” turpina aktīvi izvērst savu 5G tīklu, kas ir plašākais Latvijā. Šī gada laikā jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un tikpat 4G bāzes stacijas ir modernizētas visā Latvijā. Liepājā un Dienvidkurzemes novadā kopumā šobrīd darbojas jau 24 5G bāzes stacijas.”

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku.

No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses – izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju.

Jāatgādina, ka septembra sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, paaugstināt minimālo algu un veikt pārdali starp 1. un 2. pensiju fondu. Lai gan teorētiski tas izklausās pozitīvi, ne viss ir tik labi un rožaini, kā sākumā varētu šķist. Patiesībā piedāvātās reformas darbaspēku nodokļos drīzāk vērtējams kā koks ar diviem apdegušiem galiem, kas ar laiku var sāpīgi atspēlēties gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, gan arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritumā.

Pie esošajām demogrāfijas tendencēm 2050.gadā Latvijas studentu skaits samazināsies par 25%, prognozē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Latvijas augstskolās šogad studē 63 500 Latvijas studējošo, no kuriem 62% ir jaunāki par 26 gadiem, aplēsusi IZM. Līdztekus pieaug 30 līdz 50 gadus vecu studentu īpatsvars, pārsvarā maģistra un doktora studiju līmenī.

"Tiem cilvēkiem, kuri pabeidz vidusskolu, augstākā izglītība ir galvenā izvēle, ko viņi tālāk dzīvē dara," augsta līmeņa ekspertu forumā "Augstākā izglītība Latvijas ilgtspējai" sacīja IZM valsts sekretāra vietnieks Jānis Paiders.

60% no vidusskolu beidzējiem Latvijas augstskolās iestājās nākamajā rudenī pēc absolvēšanas, tikmēr ģimnāzijas absolventu vidū šis īpatsvars sasniedz 80%. Vienlaikus, kā norādīja Paiders, "diezgan lielam skaitam" vidusskolēnu tālākās saites ar augstāko izglītību ir ļoti nelielas - augstskolās iestājas trešdaļa vai pat mazāk absolventu.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” dažādos labumos, kas paredzēti darbinieku labbūtībai, šogad investēs aptuveni 1,5 milj. eiro.

Lielāko daļu no šīs summas paredzēts novirzīt darbinieku veselības apdrošināšanai. Šajā summā nav iekļauts atalgojums, darbinieku apmācības un tādi ikdienišķi labumi kā bezmaksas augļi, konfektes un kafija birojā.

“Mēs esam vērtībās balstīts uzņēmums, un tie nav tikai skaisti lozungi uz plakātiem, bet gan mūsu ikdiena – uzņēmuma iekšējā kultūra, kas visspēcīgāk izpaužas ļoti ikdienišķās situācijās – cik atbalstoši, saprotoši un vienoti ir kolēģi, kādas ir vadītāju attiecības ar padotajiem. Vienlaicīgi “Tele2” kā uzņēmums cenšas maksimāli nodrošināt tādus apstākļus un labumu grozu, lai darbinieki justos novērtēti un varētu koncentrēties savu ikdienas pienākumu veikšanai. Uzņēmuma papildu investīcijas darbinieku labbūtībā uz vienu darbinieku ir aptuveni 3300 eiro gadā,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Mūsu ieguldījumus darbinieku labbūtībā ir novērtējis arī Sabiedrības integrācijas fonds, kas uzņēmumam piešķīris “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” saviem klientiem ieviesis jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana.

Rēķinu apdrošināšanas pakalpojums nodrošinās, ka darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem. Proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ikmēneša ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus, t.sk. maksājumus par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Šāda pakalpojuma nepieciešamību apliecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrots, ka 34 % jeb katrs trešais iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir ticis atlaists no darba. Trešdaļai no tiem, kuri kaut reizi savā mūžā palikuši bez darba, bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai atrastu jaunu darbu. Nonākot šādā neapskaužamā situācijā, katrs piektais jeb 20 % iedzīvotāju ir kavējuši arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 2 milj. eiro datu pamattīkla modernizācijā.

Datu pamattīkla modernizācija veikta, lai uzlabotu tīkla drošību un stabilitāti, palielinātu procesu automatizāciju, kā arī uzlabotu efektivitāti tīkla uzturēšanā un tālākā attīstībā. Modernizācijā tika izmantoti tehnoloģiju ražotāja “Nokia” risinājumi.

“Šis gads kopumā ir ļoti būtisks, jo mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Datu pamattīkla modernizācija, kas ilga aptuveni vienu gadu, ir viena daļa no šī procesa, no kā ieguvēji esam gan mēs, “Tele2”, gan arī mūsu klienti, jo ieviestie drošības un stabilitātes risinājumi palīdzēs nodrošināt augstu mobilo sakaru kvalitāti,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.