Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Valsts meža dienests informē, ka kopš vakardienas meža ugunsgrēku skaits palielinājies par 53 un uz šo brīdi kopējais meža ugunsgrēku skaits jau ir 839 un kopējā uguns skartā meža platība ir gandrīz divi tūkstoši ha. Joprojām vislielākais meža ugunsgrēku skaits ir Daugavpils virsmežniecībā – 218 un Rīgas-Ogres virsmežniecībā – 196. Pārsvarā meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir degoša sausā zāle un cilvēk neuzmanīga rīcība ar uguni mežā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Vairākās vietās mežs dedzis garā joslā gar dzelzceļa līniju, kad no garāmbraucoša vilciena ir aizdegusies sausā zāle blakus uzbērumam un tālāk uguns iegājusi mežā, tas tikai liecina par to, ka nav novākts apaugums un sakopta dzelzceļa sadalījuma josla, kas būtu bijis jādara teritorijas apsaimniekotājam. Šāda situācija vakar izveidojusies Tukuma un Jēkabpils virsmežniecību teritorijā, bet pagājušajā nedēļā Valmieras un Saldus virsmežniecībā. Jāatzīmē, ka tāda veida meža ugunsgrēka dzēšana ir ļoti sarežģīta, jo mežs deg garā joslā, kas veido platu uguns fronti, kura virzās tālāk mežā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Situācija ir tāda, ka meža ugunsgrēki izceļas pat naktī, kā tas ir bijis Rīgas-Ogres virsmežniecībā, kad ap plkst. 24-iem konstatēti vairāki jauni meža ugunsgrēki – Saulkrastos, Vangažos, Garkalnē, Bukultos. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī Krāslavas virsmežniecībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās operatīvās informācijas 2006. gadā atklāti un nodzēsti 1770 meža ugunsgrēki un tajos ir cietuši 2762 hektāri meža. 64% no visiem 2006. gadā atklātajiem meža ugunsgrēkiem Valsts meža dienests ir nodzēsis līdz 0,5 ha lielā platībā, tādā veidā pasargājot no izdegšanas lielākas mežu platības. Šajā sezonā visi lielākie meža ugunsgrēki ir bijuši Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā – Saulkrastu mežniecībā (poligons) – 160 ha platībā, Garkalnē – 140 ha platībā un Ķemeru nacionālajā parkā – 120 ha platībā. 2006. gada sezonā visvairāk meža ugunsgrēku pēc skaita ir bijis Rīgas-Ogres virsmežniecībā – 586, Daugavpils virsmežniecībā – 368 un Zemgales virsmežniecībā – 76, un vislielākās uguns skartās meža platības ir Rīgas-Ogres virsmežniecībā (1088 ha), Daugavpils virsmežniecībā (232 ha) un Rēzeknes virsmežniecībā (214 ha), norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Valsts meža dienests informē, kas meža ugunsgrēku skaits diennaktī palielinājies par 53 un uz šo brīdi kopējais meža ugunsgrēku skaits jau ir 839 un kopējā uguns skartā meža platība ir gandrīz divi tūkstoši hektāru. Joprojām vislielākais meža ugunsgrēku skaits ir Daugavpils virsmežniecībā – 218 un Rīgas-Ogres virsmežniecībā – 196. Pārsvarā meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir degoša sausā zāle un cilvēk neuzmanīga rīcība ar uguni mežā. Vairākās vietās mežs dedzis garā joslā gar dzelzceļa līniju, kad no garāmbraucoša vilciena ir aizdegusies sausā zāle blakus uzbērumam un tālāk uguns iegājusi mežā, tas tikai liecina par to, ka nav novākts apaugums un sakopta dzelzceļa sadalījuma josla, kas būtu bijis jādara teritorijas apsaimniekotājam. Šāda situācija izveidojusies Tukuma un Jēkabpils virsmežniecību teritorijā, bet pagājušajā nedēļā Valmieras un Saldus virsmežniecībā, norādīts Vslsts meža dienesta informācijā.

2007.gada jūnijā Valsts meža diensts ir atklājis un dzēsis 96 meža ugunsgrēkus, kas skāruši 57,3 ha lielu platību. Saskaņā ar dienesta sniegto informāciju, pateicoties nokrišņu daudzumam pēcjāņu nedēļā, meža ugunsgrēku skaits ir salīdzinoši neliels un šonedēļ ir dzēsti 8 meža ugunsgrēki 1,3 ha lielā platībā.

No ugunsbīstamā laikposma sākuma ir dzēsti 349 meža ugunsgrēki 269 ha lielā platībā, tai skaitā mežs – 146 ha. Salīdzinot ar pagājušo gadu šie skaitļi ir četras reizes mazāki.

Visvairāk meža ugunsgrēki dzēsti Rīgas – Ogres virsmežniecībā, kur mežs dedzis 112 reizes un cietuši 122,4 ha platību, bet Dienvidlatgales virsmežniecībā attiecīgi 95 meža ugunsgrēki 53 ha platībā.

Galvenais iemesls meža ugunsgrēkiem joprojām ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. 278 gadījumos tieši neuzmanība izraisījusi meža ugunsgrēkus.

Pateicoties lietainajiem laika apstākļiem ugunsbīstamības mežā nav un tuvākajā laikā arī nebūs. Taču spēkā paliek ugunsbīstamais laikposms un ar to saistītie ierobežojumi darbībām mežā.

No 8. – 14. maijam notiek 35 plānotie Meža dienu pasākumi Valsts meža dienesta struktūrvienībās – kopā ir 35 – 23 domāti skolēniem, bet 12 tieši mežu īpašniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Meža īpašnieki Meža dienu laikā pārsvarā stāda mežu, bet ir arī semināri par meža atjaunošanas, kopšanas un transformācijas jautājumiem, kā arī tiks pārrunāti jautājumi par izmaiņām meža likumdošanā, šie semināri notiks Balvu, Cēsu (2), Gulbenes, Krāslavas (5) un Rīgas-Ogres virsmežniecībā. Madonas virsmežniecībā seminārā ar meža īpašniekiem tiks pārrunāts jautājums par lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu, bet savukārt Tukumā virsmežniecībā pie ezera ar interesantu nosaukumu – Sivēnezers – meža īpašniekiem būs Mazā meža ABC, kur īpašnieki tiks informēti par patlaban aktuālāko, t.i., meža atjaunošana, meža kopšana, stigošana un Eiropas naudas apgūšana. Skolēniem nedēļā no 8. – 14. maijam visvairāk pasākumu notiks Kuldīgas (7) un Cēsu (6) virsmežniecības teritorijā, kad varēs stādīt mežu, piedalīties praktiskā seminārā par dabas objektu sakopšanu, veikt Dravas un Zvanu priedes apkārtnes sakopšanu, kā arī sakopt Segliņu ezera apkārtni un atrast un sakopt Dižakmeni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Daugavpils, Tukuma, Valkas un Zemgales virsmežniecībās būs pa diviem pasākumiem, kuros skolēni varēs piedalītie izzinošā seminārā par meža bioloģiski daudzveidību un neparasto mežā, nodarboties ar sakopšanas darbiem, un tradicionāli – piedalīties Meža stādīšanā. Nenoliedzami līderis šajā nedēļā Meža dien pasākumu organizēšanā ir Kuldīgas virsmežniecība, kur nedēļas nogalē paredzēts ļoti plašs pasākums Meža ABC, tajā viena diena (12.V) plānota ar aktivitātēm tieši skolēniem, bet 13. un 14. maijā pasākumi domāti meža īpašniekiem – gan vieniem, gan ar ģimenēm un visiem interesentiem, kuri grib uzzināt ko jaunu par mežu un labi atpūsties brīvā dabā, aktīvi darbojoties vai vienkārši aplūkojot iekārtotos apskates punktus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Ieguldot nepilnu miljonu eiro, SIA Daiļrade Koks Tukuma ražotnē veic ražošanas korpusu renovāciju un siltināšanu, uzstāda modernas iekārtas un programmatūru, kas ļaus strādāt efektīvāk, vienlaikus paaugstinot kopējo ražotnes energoefektivitāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade Koks, šogad īsteno investīciju projektu, kas mainīs uzņēmuma iespējas reaģēt uz pasūtījumu izpildes termiņiem. Šīs investīcijas ir lielākās šajā ražotnē pēdējos piecos gados, pēc tam, kad uzņēmums iegādājās bankrotējušās SIA Sāga ražotni. Tam bez ražotnes Tukumā ir arī rūpnīcas Vaiņodē, Valmierā un Viļakā. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumus par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. Pērn uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošo, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā Daiļrade koks 2016.gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb 39% vairāk nekā 2015. gadā.

Bez kūlas, turpina degt mežs un Valsts meža dienests informē, ka ir izcēlušies 786 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību vairāk nekā 1800 hektāru, mežs joprojām gandrīz visos gadījumos ir aizdedzies no degošas sausās zāles. Situācija ir ļoti saspringta, jo laika apstākļi ir labvēlīgi meža degšanai. Gandrīz visā valsts teritorijā mežam ir 4. degamības klase (pavisam ir 5), tas nozīmē, ka mežs ir sauss un ļoti ugunsnedrošs. Parasti šāda situācija ir vasaras otrajā pusē, bet šogad ir īpašs pavasaris, kāds līdz šim nekad nav bijis. Šo situāciju pasliktina tas, ka īpaši aktīvi šogad ir kūlas dedzinātāji un viņiem palīdz arī laika apstākļi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. „Kopš meža ugunsnedrošā laikposma izsludināšanas katru dienu vidēji izceļas ap 55 meža ugunsgrēkiem,” saka Valsts meža dienesta Ugunsapsardzības daļas vadītājs Arnis Gertners. «Es būtu priecīgs», viņš turpina, «ka par 786 meža ugunsgrēkiem es varētu teikt meža ugunsnedrošās sezonas beigās, bet tā diemžēl ir tikko sākusies un līdz ar to situācija ir tuvu dramatiskai.» Vislielākais meža ugunsgrēku skaits ir Daugavpils un Rīgas-Ogres virsmežniecībā, attiecīgi 200 un 196, tikai Rīgas-Ogres virsmežniecībā kopējā uguns skartā platība ir gandrīz 1000 hektāru, bet Daugavpilī ir liels skaits, bet salīdzinoši nelielas platības, vidēji apmēram hektārs uz vienu gadījumu, un ir lielas aizdomas, ka daudzo izcēlušos ugunsgrēku iemesls ir pusaugu puišeļu nerātnības, ja tās var nosaukt par nerātnībām. Ir ļoti sarežģīti veikt meža ugunsgrēku dzēšanas darbus, ja vienlaikus deg 8 vietās, bet ir tikai divas meža ugunsdzēšanas automašīnas, bez tam meža ugunsgrēku precīzu atrašanās vietu noteikt traucē lielie dūmi, kas rodas kūlas dedzināšanas rezultātā. Rīgas rajonā ar 3. maiju ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar paaugstināto meža degamību, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem bez īpašas nepieciešamības nevajadzētu apmeklēt mežu, bet, ja to dara, tad mežā nekādā gadījumā nerīkoties ar uguni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Plānotie galvenie Meža dienu pasākumi Valsts meža dienestā ieiet finiša taisnē – šajā nedēļā kopā ir 35 pasākumi – 27 domāti skolēniem, bet 8 — tieši mežu īpašniekiem. Četri semināri meža īpašniekiem par meža atjaunošanas jautājumiem tiek rīkoti Daugavpils virsmežniecībā. Arī Cēsu (2), Jēkabpils un Krāslavas virsmežniecībās būs semināri par meža atjaunošanu, kā arī par izmaiņām meža likumdošanā un dabas aizsardzības jautājumiem, norādīts Valsts meža dienesta infrormācijā.Visvairāk Pasākumu skolēniem nedēļā no 1. – 7. maijam notiks Cēsu (8) virsmežniecības teritorijā, kad varēs apskatīt izstādi Dzīvnieki mūsu mežos, piedalīties Zaubes, Gatartas, Auces parka sakopšanas darbos un Vieķu egles sakopšanas talkā, kā arī izgatavot un izlikt putnu būrīšus un ierīkot mākslīgās ligzdas. Pa trīs Meža dienu pasākumiem būs arī Tukuma un Balvu virsmežniecībās, divi – Limbažu virsmežniecībā, kur skolēni piedalīsies meža stādīšanas talkās un atpūtas vietu sakopšanā. Viens pasākums tiks organizēts Alūksnes, Ludzas, Talsu virsmežniecībās. Saldus virsmežniecībā 3. maijā būs ļoti vērienīgs pasākums «Mežs draugs vai drauds», kurā līdzdarbosies ap 200 skolēni no desmit vidusskolām un divdesmit pamatskolām, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Valsts meža dienesta Gulbenes virsmežniecība organizē konkursu „Kopsim jaunaudzes!” ar mērķi apzināt un popularizēt aktīvākos meža īpašniekus, kuri kopuši jaunaudzes un sniegt pozitīvu piemēru citiem meža īpašniekiem. Konkurss norisināsies Gulbenes virsmežniecība teritorijā, kur vērtēs meža īpašnieku aktivitātes jaunaudžu (līdz 6 m augstumam) kopšanā 2006.gadā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Prasības pretendentiem: • Pretendenti var būt fiziskas personas; • Īpašumam ir jābūt reģistrētam Zemesgrāmatā; • Kopējā meža platība līdz 50,0 ha (ieskaitot); • No 2004.gada nav reģistrēti meža noteikumu pārkāpumi; • 2006.gadā izkoptā platība ir vismaz 1,0 ha. Konkursā nevar piedalīties Valsts meža dienesta darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Pieteikums ir jāiesniedz rakstiski mežniecībā, kuras teritorijā atrodas īpašums vai virsmežniecībā līdz 15.oktobrim. Uzvarētājiem būs vērtīgas balvas. Konkursu atbalsta: „Stora Enso Mežs”, SIA „Silmalas”, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta operatīvās informācijas līdz 7. maijam reģistrēti 428 meža ugunsgrēki, kas ir 4.6 reizes vairāk nekā analogā laikā pērn, liecina valsts meža dienesta apkoptā informācija. Šogad kopējā uguns skartā meža platība ir 375 ha (pērn tikai 29 ha), tajā skaitā 87 ha - jaunaudzes.

Tiesa, 2006. gadā šajā pašā laikā bija reģistrēti jau 839 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 1900 ha.

Pēc Valsts meža dienesta datiem 306 meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni un 84 gadījumos mežs aizdedzies no degošas sausās zāles.

Lielākais meža ugunsgrēku skaits ir Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā, kur reģistrēti jau 174 meža ugunsgrēki un kopējā uguns skartā platība ir 64.5 ha. Savukārt pēc platības visvairāk mežs ir dedzis Sēlijas virsmežniecības teritorijā – 86.9 ha (36 meža ugunsgrēki) un Dienvidlatgales virsmežniecības teritorijā, kur reģistrētajos 64 meža ugunsgrēkos deguši 92.4 ha. Mazāk kā desmit ugunsgrēki ir tikai Madonas virsmežniecībā - 7 meža ugunsgrēki, un neliela ir arī uguns skartā meža platība – 5.6 ha.

Valsts meža dienests 5. jūlijā dzēsis 14 meža ugunsgrēkus 10 virsmežniecību teritorijā un kopējā uguns skartā meža platība ir bijusi 5,5 hektāri. Visbiežāk mežs ir dedzis Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā – 5 reizes, pa vienam meža ugunsgrēkam bijis Madonas, Liepājas, Valmieras, Zemgales, Limbažu, Kuldīgas, Tukuma, Daugavpils un Balvu virsmežniecības teritorijā. Lielākais meža ugunsgrēks šodien bijis Rīgas-Ogres virsmežniecībā Skultē, kur uguns skārusi mežu 1,8 hektārus lielā platībā.Visu šīsdienas meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni atrodoties mežā. Vairāk kā trešdaļā Latvijas rajonu ir izcēlušies pa meža ugunsgrēkam, tas tikai norāda to, ka mežs ir īpaši nenoturīgs pret uguni. Tāpēc Valsts meža dienests aicina būt uzmanīgiem ar uguni mežā. Visā Latvijas teritorijā meža degamības rādītājs jau ir sasniedzis 3. un 4. klasi, kas atbilst augstai un ļoti augstai meža ugunsbīstamībai,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Šodien 3. aprīlī Valsts meža dienesta struktūrvienībās notiek pirmie Meža dienu pasākumi – Madonas virsmežniecībā Liezeres pamatskolai ir putnu izstādes apmeklējums, Valkas virsmežniecībā ir Meža dienu atklāšanas koncerts Strenču vidusskolā un fotoizstāde par putniem, kā arī ekspozīcija par medībām un Ventspils virsmežniecībā tiek iesākts lekciju cikls skolās un putnu būrīšu izgatavošana un izlikšana, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Kā katru gadu Valsts meža dienests rīko Meža dienu pasākumus visā Latvijā. Arī šogad Valsts meža dienests aicina gan meža īpašniekus, gan īpaši skolēnus pievērst uzmanību mežam un saskatīt daudzās vērtības tajā, jo, šogad Meža dienu ietvaros, tiks uzsākts projekts Mūsu meža mantinieki, kas būs domāts tieši skolniekiem, lai viņi labāk izprastu un apzinātos meža nozīmi un tā ilglaicību. Turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi uzsākto, arī šopavasar Valsts meža dienests aicinās meža īpašniekus uz semināriem par meža atjaunošanas un kopšanas jautājumiem, kuros informēs par veicamajiem darbiem, kā arī šā gada aktualitātēm šajā un citās meža apsaimniekošanas jomās. Semināri plānoti katrā mežniecībā, un īpaši aicināti tiek tie meža īpašnieki, kuru īpašumos aktuāla meža atjaunošana. Par semināriem var interesēties mežniecībās vai zvanot virsmežniecību konsultantiem, kā arī vismaz 10 dienas pirms semināra informācija pieejama Valsts meža dienesta mājas lapas www.vmd.gov.lv sadaļā "Meža īpašniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Līvbērzē ražotās koka kastītes monētu kolekcionāriem un koferi celtniecības instrumentiem pircējus rod Vācijā un Zviedrijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jelgawood Plus ir vienīgais salīdzinoši šauras, bet specifiskas nišas produktu ražotājs ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma valdes loceklis Edgars Kokorevičs atzīst, ka koka kastīšu specifiskajā biznesā par nopietnākajiem konkurentiem ir jāuzskata Ķīnā un Polijā strādājošie komersanti. «Ķīnā noteikti var saražot lētāk nekā Eiropā, toties Latvijā varam ne tikai ātri saražot, bet arī īstenot mazu partiju ātras – divās trijās dienās – piegādes klientam, Āzijas konkurentam piegāde būs teju pēc diviem mēnešiem,» priekšrocības rāda E. Kokorevičs. Kā apgalvo Vācijas klienti, arī komunikācija ar Ķīnas uzņēmumiem esot daudz sarežģītāka nekā ar Eiropas uzņēmumiem. Viņš norāda, ka SIA Jelgawood Plus ir salīdzinoši plašs produktu klāsts, kas ne tikai rada drošības apziņu, bet vienlaikus ļauj ātri un operatīvi reaģēt uz tirgus pasūtījumu konjunktūru un tās izmaiņām.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās operatīvās informācijas līdz šim ir izcēlušies 985 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto meža platību 2062 hektāri. Meža ugunsgrēku galvenie izcelšanā iemesli ir degoša sausā zāle, kur no aizdedzinātās kūlas uguns ieiet mežā, un cilvēku neuzmanīga un vieglprātīga rīcība ar uguni atrodoties mežā, ir gadījumi, kad sausā zāle mežā vai mežmalā ir aizdedzināta speciāli – ik pa dažiem desmit metriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visvairāk meža ugunsgrēku ir Rīgas-Ogres virsmežniecības teritorijā – 260 un Daugavpils virsmežniecības teritorijā – 256 meža ugunsgrēki. Īpaši sarežģīta situācija ir Rīgas- Ogres virsmežniecībā, kur mežs dedzis gandrīz 800 hektāru platībā un papildus vēl dzēstas arī degošas purva platības 230 hektāri. Pamatojoties uz lielo meža ugunsgrēku skaitu, Rīgas rajonā ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar paaugstināto uguns bīstamību mežos. Neskatoties uz jauko laiku, iedzīvotājiem vajadzētu atturēties no došanās uz mežu, bet, ja tomēr iznāk uzturēties mežā, tad īpaši uzmanīgi jānodzēš izsmēķi un sērkociņi, un jāatceras, ka ugunskurus kurināt ir aizliegts,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Sakarā ar salīdzinoši daudzajiem meža ugunsgrēkiem Jēkabpils virsmežniecības teritorijā, ar 11. maiju ārkārtas situācija ir izsludināta arī Jēkabpils rajona mežos, nosakot aizliegumu iedzīvotājiem apmeklēt mežus un purvus, iebraukt tajos ar transporta līdzekļiem, turpināt mežistrādes un mežsaimniecības darbus tikai saskaņojot ar vietējo mežniecību, aizliedzot mežiem pieguļošās lauksaimnieciski izmantojamās un citās zemēs dedzināt ugunskurus, salmus, sienu, sadzīves atkritumus.

Toyota Corolla ir leģendārs auto, kas savu īpašnieku mīlestību spējis iekarot teju 50 gadu garumā, mainoties līdzi laikam un tendencēm, bet vienlaikus saglabājot un paaugstinot savu kvalitāti un uzticamību. Taču šobrīd izaicinājumu Corolla, šķiet, met jaunais Toyota modelis – Yaris. Un ir pamatotas cerības, ka Yaris savā ziņā varētu atkārtot Corolla uzvaras gājienu autopasaulē

Corolla vēsture sākās 1966. gadā, kad pasaules autotirgū debitēja pirmā šī modeļa automašīna. Kopš tā laika šis uzticamais un drošais auto ticis pilnveidots, lai atbilstu un pārsniegtu miljoniem autovadītāju cerību visā pasaulē. Šobrīd Corolla cienītājiem ir pieejams jau 11. paaudzes modelis, kas atkal veidots tā, lai saviem saimniekiem radītu gan emocionālu, gan praktisku gandarījumu. Arī Toyota Yaris jau drīz pēc nobraukšanas no konveijiera ir ieguvis nedalītu autobraucēju atzinību visā pasaulē. Taču šī nav sacensība starp pieredzi un jaunību! Katram no šiem spēkratiem ir savs lietojums. Katram – savi plusi un izaicinājumi. Viss ir atkarīgs no tā, kādām vajadzībām izvēlaties savu auto.