Valsts politika meža izmantošanā un uzraudzībā nav bijusi skaidra ne pirms, ne arī pēc mežu galvenā uzrauga – Valsts meža dienesta (VMD) - strukturālo izmaiņu veikšanas, atzinusi Valsts kontrole (VK).

Vienotas nostājas un konstruktīvas sadarbības trūcis arī starp Zemkopības ministrijas (ZM) un VMD vadošajām amatpersonām. «Iespējams, arī tāpēc kopš 2005. gada ir veiktas darbības, kas faktiski ir vājinājušas meža izmantošanas uzraudzību,» norādījusi VK.

Lēmumus par nozari uzraugošu iestādi, šajā gadījumā - VMD, nav mērķtiecīgi pieņemt pirms nozares politikas izstrādes, kā arī pietiekami neizvērtējot lēmumu lietderību, informē VK pārstāvji.

Viens no ZM iecerēto izmaiņu mērķiem - izlīdzināt vienāda līmeņa darbinieku algas - ir īstenots. «Tomēr solītais mēnešalgas palielinājums faktiski nav noticis. Lai gan vairāk nekā 50% darbinieku alga tika palielināta par 150 latiem, vienlaikus būtiski ir palielinājies arī to pienākumu apjoms un atbildība. VMD darbinieku kopējais atalgojums joprojām ir vidēji līdz pat 32% zemāks, nekā tas ir līdzīgus amatus ieņemošiem darbiniekiem ZM padotības iestādēs, un līdz divām reizēm zemāks nekā meža nozares kapitālsabiedrībās,» informē VK pārstāvji.

Par Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelts VMD Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš, lēmis Ministru kabinets.

A. Krēsliņš ir pierādījis savas spējas vadīt Valsts meža dienestu, turklāt nepieciešams nodrošināt pilnvērtīgu dienesta vadību, ieceļot ģenerāldirektoru, jo ar 2011. gada 17. septembri VMD ģenerāldirektora amats bijis vakants, lēmuma nepieciešamību pamatoja Zemkopības ministrija.

Iecerēts, ka A. Krēsliņš ieņems VMD ģenerāldirektora amatu līdz 2015. gada 20. septembrim. Krēsliņš iepriekš strādājis par virsmežzini arī Alūksnes virsmežniecībā, viņam ir Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātes mežsaimniecības inženiera diploms.

Krēsliņa pārziņā būs plānotā VMD reorganizācija, kas paredz apvienot divu reģionālo līmeņu funkcijas un izdevumus vienā teritoriālajā struktūrvienībā, kā arī palielināt zemākstāvošo amatpersonu pilnvaras lēmumu pieņemšanā, nesamazinot to skaitu, rakstīja LETA. Reforma paredz arī izlīdzināt VMD vienāda līmeņa amatpersonu darba noslogojumu un atalgojumu.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2024 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Valsts uzraudzība mežos paliks bez virsmežniecībām, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To paredz Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora Jāņa Kinnas iesniegtais VMD strukturālās optimizācijas modelis. Vai tas tiks īstenots dzīvē, ir atkarīgs no zemkopības ministra Jāņa Dūklava lēmuma. Zemkopības ministrijā iesniegtais optimizācijas plāns paredz virsmežniecību uzdevumu sadali starp mežniecībām un VMD centrālo administrāciju, bet mežniecību skaitu samazināt no pašreiz esošajām 77 līdz 35-50, savukārt nelielās mežniecības, kas atrodas novadu administratīvajos centros vai iedzīvotājiem izdevīgās vietās, plānots pārveidot par mežniecību struktūrā esošiem klientu apkalpošanas punktiem, kopskaitā 22-27, šajos punktos darbinieki tiks pilnvaroti pieņemt konkrētus lēmumus.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Valsts meža dienesta (VMD) apkopotā informācija liecina, ka pērn visā valsts teritorijā aptuveni 1000 ceļu satiksmes negadījumi notikuši pēc sadursmes ar meža zvēriem. Kopš šī gada sākuma oficiāli ziņots vien par pāris desmitiem šāda veida negadījumiem.

Kā norāda ERGO speciālisti, lielāko daļu no reģistrētajiem pieteikumiem ir veikuši tieši KASKO polišu īpašnieki, jo OCTA polise šādos gadījumos nedarbojas. Kopumā VMD speciālistu ikdienas novērojumi liecina par daudz lielāku ceļu satiksmes negadījumos ievainoto un bojā gājušo meža zvēru skaitu, un oficiāla statistika ir pieejama tikai par mazāko meža zvēru notriekšanas gadījumu skaitu. Tāpat VMD pārstāvji norāda, ka līdz ar sniega nokušanu, uzlabojoties braukšanas apstākļiem un palielinoties braukšanas ātrumam, prognozējams būtisks šādu negadījumu skaita pieaugums.

Vidējā KASKO atlīdzība pēc sadursmes ar meža zvēru – 900 LVL. Latvijā sadursmes ar meža zvēriem notiek bieži, īpaši tumšajā rudens un ziemas laikā, kad ātri satumst un ceļa redzamība ir apgrūtināta. Tādēļ risks notriekt meža zvēru ietverts apdrošinātāju KASKO polisēs.

Lēmumus pieņems inspektori, kas veiks apskati mežā, un to alga būs par 50% lielāka nekā pašlaik, plānots uzlabot dienesta tehnisko nodrošinājumu.

To paredz zemkopības ministra Jāņa Dūklava akceptētā Valsts meža dienesta (VMD) reforma. Tādējādi kopumā VMD strādās par aptuveni 200 cilvēkiem mazāk nekā pašlaik, tomēr VMD ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andis Krēsliņš skaidro, ka tādējādi tiks efektīvāk izmantoti cilvēkresursi, turklāt lēmumu pieņēmēji tiks apgādāti gan ar dienesta automašīnām, gan arī ar IKT risinājumiem, kas, uzturoties mežā, ļaus piekļūt konkrētām datu bāzēm. «Nav plānots samazināt meža inspektoru skaitu, kas veiks reālu apsekošanu dabā un lēmumu pieņemšanu, savukārt darbinieku skaits samazināsies teritoriālajās struktūrvienībās, taču tas neietekmēs VMD pakalpojumu pieejamību, jo tos varēs saņemt arī elektroniski,» uzsvēra A. Krēsliņš.

Valsts meža dienests (VMD) piemērojis 10 000 eiro sodu kādam uzņēmumam, kas veicis augsta riska bērza saplākšņa importu un plānojis importu no Turcijas, informēja VMD pārstāvji.

Vienlaikus attiecīgajam uzņēmumam piemērots arī papildsods - aizliegums uz gadu laist tirgū bērza saplāksni.

Sods uzņēmumam piemērots par Eiropas Savienības (ES) Kokmateriālu regulas prasībām neatbilstošām likumības pārbaudēm, pieļaujot risku, ka tirgū laiž Krievijas izcelsmes kokmateriālus.

VMD pārstāvji atgādina, ka joprojām nav atļauts importēt kokmateriālus vai koka izstrādājumus, kuru ražošanā izmantoti Krievijā vai Baltkrievijā iegūti izejmateriāli. Šādu produktu importēšana pārkāpj ES Kokmateriālu regulas prasības, jo izejmateriāliem nav iespējams mazināt risku, lai tos drīkstētu laist ES tirgū. Savukārt kokmateriāli un koka izstrādājumi, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā un uz kuriem attiecas ES noteiktās sankcijas, uzskatāmi par iegūtiem nelikumīgi.

Valsts meža dienestā (VMD) tiks veikta reorganizācija, kā rezultātā tiks strukturāli nodalīta servisa — konsultāciju, apmācību — funkcija no mežsaimniecības un medību uzraudzības.«Nebūs nekādas reorganizācijas, bet gan iekšējas strukturāla rakstura pārmaiņas, jo VMD saglabās abas funkcijas — gan kontroles, gan konsultāciju,» skaidro Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna. «Šobrīd tiek diskutēts par to, kādam — gan strukturāli, gan teritoriāli — būtu jābūīt konsultāciju dienestam,» uzsver VMD ģenerāldirektors. Par to, vai informācijas, konsultāciju, apmācību un pakalpojumu sniedzējs būs atsevišķa VMD struktūrvienība (departaments) vai tā būs kā atsevišķa VMD pakļautības iestāde (Meža konsultāciju centrs), vai tā būs pakļauta VMD centrālajai vadībai vai kādai daļai utt., skaidro J. Kinna. Konsultāciju jomā strādājošie nebūs ierēdņi un tiem nebūs tiesību sodīt par kādu mežsaimniecisko nosacījumu neizpildīšanu, turpina J. Kinna. Viņš arī neizslēdz iespēju, ka šīs sistēmas izveidē varētu tikt piesaistīti ES struktūrfondu līdzekļi. Savukārt mežsaimniecības un medību normatīvu prasību uzraudzība būs ierēdņu pārziņā, kuriem ir ne tikai tiesības sodīt par atklātajiem pārkāpumiem, bet arī paskaidrot savus pieņemtos lēmumus.

Pēdējā laikā privātajos mežos ir dubultojusies mežu izciršana, un daudzi mežsaimnieki ir spiesti izcirst mežus, lai samaksātu par kredītiem, norāda Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna.

«2007.gadā, kas ir pirms krīzes gads, tika izcirsti 10,12 miljoni, 2008.gadā bija kritums un tika izcirsti 8,96 miljoni kubikmetri, savukārt 2009.gadā tie jau bija 10,73 miljoni, un pērn 12,98 miljoni kubikmetru. Pieaugušas arī izcirstās platības. Ja 2008.gadā galvenajā cirtē tika izcirsti 30,6 tūkstoši hektāru, tad 2010.gadā – 48,7 tūkstoši hektāru,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja Kinna.

Viņš piebilda, ka krīzes laikā, kad cenas koksnei ļoti strauji samazinājās, privātie mežu īpašnieki arī ļoti strauji samazināja ciršanas apmērus. «Ja 2007.gadā privātajos mežos tika izcirsti 5,43 miljoni kubikmetru, tad 2008.gadā – 3,42 miljoni, bet 2009.gadā – vairs tikai trīs miljoni kubikmetru koksnes. Taču 2010.gadā privātie īpašnieki ir atsākuši meža ciršanu, un pērn tika nocirsti jau 5,35 miljoni kubikmetru koksnes. Ja visās cirtēs kopā valstī pēdējos desmit gados vidēji gadā izcirsti 10,8 miljoni kubikmetru koksnes, tad salīdzinoši 2008.gadā no šī apmēra bija izcirsti 83%, 2009.gadā – 99,4%, bet pērn – jau 120,2%,» klāstīja VMD vadītājs.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vērtēs grozījumus Valsts meža dienesta (VMD) likumā, kas paredz precizēt un papildināt normu par VMD funkcijām atbilstoši faktiskajai situācijai pēc dienesta reorganizācijas.

Likumprojekts paredz precizēt un papildināt VMD kompetenci meža ugunsdzēsības īstenošanā, vienlaikus saskaņojot terminoloģiju ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā reglamentēto, precizēt normu par sadarbības iestādēm, institūcijām un organizācijām, kā arī VMD amatpersonām, nosakot dienesta ģenerāldirektora kompetenci attiecībā uz pārējo dienesta amatpersonu noteikšanu.

Likumprojekts paplašina tiesības VMD amatpersonām konfiscēt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju, pārkāpumu izdarīšanas rīkus, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī veikt meža ugunsdzēsību, skaidrots tā anotācijā.

Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas Latvijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Valsts meža dienesta (VMD) likumā, kas paredz precizēt un papildināt normu par VMD funkcijām atbilstoši faktiskajai situācijai pēc dienesta reorganizācijas.

Precizēta un papildināta VMD kompetence meža ugunsdzēsības īstenošanā, vienlaikus saskaņojot terminoloģiju ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā reglamentēto, precizēta norma par sadarbības iestādēm, institūcijām un organizācijām, kā arī VMD amatpersonām, nosakot dienesta ģenerāldirektora kompetenci attiecībā uz pārējo dienesta amatpersonu noteikšanu. VMD amatpersonām arī būs plašākas tiesības konfiscēt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju, pārkāpumu izdarīšanas rīkus, dokumentus un citus pierādījumus, kā arī veikt meža ugunsdzēsību.

Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas Latvijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Otrdien, 31.jūlijā vēlu vakarā aizdedzies vēl viens purvs Ramatas pagastā, kur patlaban deg tikai purvs, kamēr mežs nav skarts, aģentūru LETA informēja Valsts meža dienestā (VMD).

Saskaņā ar VMD sniegto informāciju, dienests steidzami uzsāka dzēšanas darbus, lai ierobežotu ugunsgrēku.

«Diemžēl tas sarežģītās piekļuves un situācijas dēļ neizdevās pirmajās stundās un uguns strauji izplatās uz priekšu, jo izkaltušie vaivariņi ir labs degmateriāls. Piekļuvi ugunsgrēka vietai un arī dzēšanas darbus apgrūtina akači, kas ir purva teritorijā. Vistuvākais ceļš no kura var sasniegt ugunsgrēka vietu ir divu kilometru attālumā,» informēja VMD.

VMD norādīja, ka ugunsgrēka purvā Ramatas pagastā dzēšanā palīgā ir devušies arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji, kas līdztekus VMD 15 darbiniekiem dara visu iespējamo, lai ierobežotu uguns izplatību.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Turpinot iepriekšējo blogu, es gribētu minēt dažus datus, kas varētu papildināt mūsu diskusijas. Nesen veiktie pētījumi liecina, ka sieviešu klātbūtne vadības amatos ļoti pozitīvi ietekmē darbinieku apmierinātības un finanšu rādītājus.

Zinu, ka Latvijā šis jautājums ir īpaši svarīgs, jo Latvija ir viena no tām ES valstīm, kurā augstākajos amatos ir visvairāk sieviešu. Pēc 2006.gada datiem, 21% no Latvijas uzņēmumiem augstākajos amatos ir vadītājas, kamēr ES vidējais radītājs ir 11%!.

Pēc tikko publicētās IESE (iese.edu) aptaujas rezultātiem, kurā piedalījās 1200 respondentu Spānijā, mēs zinām, ka par 35 gadiem vecāki darbinieki ir daudz apmierinātāki ar vadītāju sievieti, it īpaši ja viņiem ir virs 50 gadiem. Tas tāpēc, ka ar vadītājām ir vieglāk sasniegt dzīves līdzsvarotību. Vēl vairāk, vadītājas biežāk atzīst padoto sasniegumus un ir draudzīgākas, ja padotie ir sievietes. Kā liecina Eurostat/OECD/McKinsey pētījumi, dzimumu vienlīdzība uzņēmumos un sabiedrībā pozitīvi ietekmē dzīves līdzsvarotību (piemēram, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā).

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Par problemātiskāko jomu Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna uzskata mežu ugunsapsardzību un ugunsdzēsību, jo Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēlas šo funkciju pārņemšanas termiņu pārcelt no 2007. gada uz 2008. gadu un šo procesu pabeigt nevis kā paredzēts 2013. gadā, bet 2014. gadā, norāda J. Kinna. Šāda «astes ciršana pa gabaliņam» liedz attīstīt šo jomu, piemēram, izvērtēt ugunsnovēršanas dežurantu aizstāšanas ar videokamerām ekonomisko izdevīgumu, ugunsbīstamā periodā attīstīt sadrbību ar Somijas kolēģiem satelītfoto jomā utt., skaidro VMD ģenerāldirektors. Lai arī šogad ar ES struktūrfondu līdzekļiem tiks iegādāti 58 specializētie ugunsdzēsības auto, taču funkciju nodošanas atlikšana un dalīšana nebūt neveicina vecās ugunsdzēsības tehnikas un aprīkojuma atjaunošanu. Jau šobrīd Pierīgā faktiski nav iespējams par minimālo algu ugunsnedrošajā periodā piesaistīt strādājošos, tāpēc notiekot lāpīšanās — mežniecības nepieņemot visus darbiniekus, kas būtu nepieciešami, bet darba algu fondu pārdala uz mazāku cilvēku skaitu, skaidro J. Kinna. Viņš vēl kritiskāku situāciju redz 2007. gadā, kad Iekšlietu ministrija paredzējusi veikt darba samaksas palielināšanu ugunsdzēsējiem, bet Valsts meža dienesta ugunsdzēsējiem nekāda algu paaugstināšana nav paredzēta. «Jau tagad Iekšlietu ministrijas ugunsdzēsējiem ir augstāka alga, bet nākošgad šī starpība vēl vairāk pieaugs un tāpēc nebūt nav izslēgts, ka VMD strādājošie ugunsdzēsībā pāries darbā Iekšlietu ministrijas sistēmā, faktiski — pārņems VMD cilvēkus,» norāda J. Kinna.

ES finansējums nākošajā plānošanas periodā 2007. — 2013. gadam paredzēts arī konsultāciju sistēmas izveidei, skaidro Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna. Viņš norāda, ka Zemkopības ministrijai bija izvēles iespējas — nedarīt neko un ļaut, lai ar to nodarbojas privātfirmas, paplašināt lauksaimnieku konsultāciju centra darbību ar mežsaimniecību, izveidot specializētu konsultāciju un pakalpojumu struktūru VMD vai arī ārpus VMD. «Izvērtējot visas iespējas, par labāko tika izvēlēts nodalīt servisa — konsultāciju, pakalpojumu — funkciju no mežsaimniecības uzraudzības,» skaidro J. Kinna. «ES naudas piesaistes projektu rakstīšanai citās jomās tiek izmantoti privātkonsultanti,» VMD vadītājam oponē asociācijas Latvijas privātie meži izpilddirektors Artūrs Mežals. Savukārt J. Kinna norāda, ka vairāk nekā 15 Latvijas neatkarības gados privātmežu īpašnieku konsultācijas bija pilnīgi brīva niša un neviens tajā oficiāli nestrādāja, izņemot mežu inventarizāciju.

E-veselību salīdzinot ar Valsts meža dienesta informācijas sistēmu, acīs duras izmaksu atšķirība

Valstij līdz šim bijusi rūgta pieredze, izstrādājot elektroniskās sistēmas. Sākot ar e-veselības «slimībām» un beidzot ar Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lēkmi, kad 1. martā, kas ir pirmā diena, kad nodokļu maksātāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas, tā nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem. Tomēr ne visos gadījumos šī laikmeta obligātā nodeva – digitālo ērtību nodrošināšana – prasa roba izraušanu no publiskās naudas maisa. Piemērs ir izmaksās salīdzinoši pieticīgā VMD ģeogrāfiskās informācijas sistēmai pretstatā e-veselības kaitēm. Tās spilgti raksturoja Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (22.02.2017. DB): «Produkts ir lietotājam neparocīgs, smagnējs, lēns un patiesībā ārsta darbu apgrūtinošs». Lai arī nevar arī noliegt, ka daļa ārstu ir iestiguši digitālajā purvainē un to rokas kā pilsētas peles radušas skrapstināt vien papīra lapeļu kalnus.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējuši dažādi viedokļi gan par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pārvaldi, gan tālāko nākotni, gan Valsts meža dienesta vadības maiņu.

Kā Zemkopības ministrijas (ZM), kas ir LVM akciju turētājs, Meža departamenta vadītājs varu skaidri un droši teikt: LVM nav plānots privatizēt, LVM ir un būs stratēģiski nozīmīgs uzņēmums valsts, tātad visas Latvijas sabiedrības, īpašumā.

Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, sākot zemes reformu Latvijā, Saeima nolēma, ka Latvijas vēsturiskie valsts meži paliek valsts īpašums un tie nav privatizējami. Šis princips tika nostiprināts likumā. 1999. gadā šā valsts īpašuma apsaimniekošanai un aizsardzībai tika nodibināta LVM. Saeima arī noteica, ka šī akciju sabiedrība nav privatizējama un tās akcijas nav atsavināmas. Ir izveidota skaidra sistēma, kur valsts mežus – visas sabiedrības neprivatizējamu īpašumu – apsaimnieko valstij piederoša, neprivatizējama akciju sabiedrība un peļņa no šī īpašuma apsaimniekošanas arī ir valsts īpašums.

Biedrība Zemnieku saeima ir šokēta par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses.

Šādu paziņojumu Zemnieku Saeima izplatīja pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts trešajam lasījumam likumprojekts Grozījumi Medību likumā. Komisija pieņēma likumprojektu esošajā redakcijā un tas, visticamāk, tiks apstiprināts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē.

Pēc statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija ap 70 000, izsniegtas licences par 50 000, savukārt izmantotas tikai ap 20 000. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat 5 reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija, u.c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, un neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.

Sakarā ar SIA BOS iesniegumu par torņa celtņa montāžas darbiem Mednieku ielā ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka 11.oktobrī no plkst.8.00 līdz plkst.20.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Mednieku ielā, 60 metru garā posmā no Pulkveža Brieža ielas.

SIA BOS uzdots nodrošināt transportlīdzekļiem apbraucamo ceļu un ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas Mednieku ielas slēgtajā posmā, transporta piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un operatīvā transporta kustību.

Transportlīdzekļu satiksmi Mednieku ielā var atjaunot pirms rīkojumā minētā laika, ja darbi tiek pabeigti ātrāk.