Apziņa par finansiālo neievainojamību, visticamāk, jau tuvākajā laikā ASV fondu tirgum ļaus uzrādīt aizvien jaunus rekordus.
Kompāniju labie finansiālie rādītāji, samērā labvēlīgās makroekonomiskās prognozes un apziņa, ka pie mazākajām grūtībām ASV centrālā banka ir gatava ieslēgt naudas drukājamo mašīnu, lai sāktu vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas ir radījusi investoros drošības sajūtu jauniem vērtspapīru pirkumiem, kas izraisjis indeksu Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 pakāpšanos līdz jaunām visu laiku vēsturiskajām vērtībām attiecīgi pie 15 600 un 1760 punktu atzīmēm.
Vartonas skolas profesors Džeremijs Sīgels (Jeremy Siegel) CNBC izteicies, ka nākamajā gadā indeksa Dow Jones Industrial Average vērtība varētu pakāpties par 10% vai vairāk. Pēc mācībspēka domām, kāpums nebūšot tik straujš kā šogad, kas akciju tirgum esot bijis bijis «ekstraordinārs» gads.
Šogad Dow Jones indeksa vērtība ir pakāpusies par 20,3%, savukārt 500 lielāko ASV fondu tirgus kompāniju barometrs Standard & Poor's 500 ir spējis pieaugt par 25,6%.
Profesors izsaka arī viedokli par ASV ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos. Viņš paredz, ka ASV iekšzemes kopprodukts nākamgad varētu palielināties par 3 – 3,5% salīdzinājumā ar šogad prognozētajiem aptuveni diviem procentiem.
Vienlaikus tiek izteikts viedoklis, ka gadījumā, ja IKP pieaugums varētu sasniegt minētos 3,5%, ir jārēķinās ar to, ka zudīs ASV Federālās rezervju sistēmas atbalsts ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumu veidā, kuriem patlaban mēnesī tiek tērēti 85 miljardi dolāru un kas ir galvenais iemesls straujajam akciju cenu pieaugumam biržās ne tikai ASV, bet arī citos pasaules fondu tirgos.
Līdz šim lielas diskusijas izraisījis jautājums arī par nemitīgi pieaugošo ASV parādu, taču tagad ASV saistību apjoms , rēķinot pret ekonomiku tirgum ir kļuvis vienaldzīgs un investori ir šķietami droši kamēr vien centrālā banka ir gatava turpināt vērtspapīru uzpirkšanas programmas.
Savukārt attiecībā uz nemitīgi augošajām parādsaistībām atšķirībā no lielākās daļas pasaules valstu, ASV ir iespēja audzēt kādu parādu apjoma attiecību pret IKP tā vēlas, šā vai tā, bet šīs valsts obligācijas atradīs ceļu pie saviem pircējiem neraugoties uz to, ka šie aizņēmumi pamatā tiek izdarīti, lai segtu iepriekšējos parādus un attiecībā uz šo aizņēmumu segšanu nāksies veikt aizvien jaunas aizņemšanās.
ASV ir iespējas šādi rīkoties uz pasaulē nemitīgi pieaugošās naudas masas rēķina, jo tādas būtiskas alternatīvas ASV valdības parāda vērtspapīriem valūtas rezervju izvietošanai nav, tāpēc arī negatīva reakcija finanšu tirgū attiecībā uz ik pa laikam uznākošam tirgus dalībnieku bažām par šis valsts maksātspēju var palikt bez ilgstošām un būtiskām sekām.
Lai arī lielākie ASV aizdevēji neapšaubāmi centīsies meklēt citas līdzekļu izvietošanas iespējas, viņi vienlaikus zināmā mērā ir ieinteresēti arī iepriekšējo parādu atdošanā, tādējādi nav ieinteresēti ASV defoltā, jo tad zustu gan iepriekšējie aizdevumi, gan preču realizācijas iespējas globālajos tirgos saistībā ar maksātnespējas vispārējo domino efektu pasaules ekonomikā.
Tādējādi kopumā var teikt, ka arī turpmāk trauslais finanšu līdzsvars saglabāsies un ASV Fondu tirgum ir iespējas augt līdz aizvien jauniem maksimumiem, kas pastarpināti veicinās akciju cenu pieaugumus arī citos pasaules reģionos, tajā skaitā arī Baltijas valstu fondu biržās.
