Citas ziņas

VUGD: lielākais plūdu risks Daugavas lejtecē; iedzīvotājus brīdinās ar sirēnām

Dienas Bizness, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Lielākās problēmas saistībā ar gaidāmajiem pavasara plūdiem varētu būt Daugavā, kur izveidojusies ledus kārtā caurmērā ir biezāka nekā parasti. Savukārt Kurzemē plūdu risks jau teju gājis secen, sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka pagaidām nav iezīmējušās atkāpes no tā, kur lielākais plūdu apdraudējums ir parasti – problēmas gaidāmas Daugavas lejpusē. Martā Ogres upē ledus jau ticis spridzināts, lai uzzinātu, cik biezs tas ir, tomēr plūdu laikā arī tur gaidāmas problēmas. Plūdi gaidāmai arī Gaujā – vietās, kur tie bijuši jau iepriekš – pie Ādažiem un Carnikavas.

VUGD pārstāvis arī norādīja, ka, līdzko sāksies ledus kustība, apdraudētajās vietās tiks sekots līdzi ūdens līmenim. K. Elkons norādīja, ka plūdi nav pirmo gadu, tāpēc dienests ir gan tehniski, gan arī iemaņu ziņā sagatavots.

Paredzēts, ka plūdu gadījumā atbildīgie dienesti brauks uz mājām pie iedzīvotājiem un brīdinās par situāciju. Ja ūdens līmenis celsies strauji, tad tikšot iedarbinātas sirēnas.

VUGD priekšnieka vietnieks arī norādīja, ka problēmas gan varētu rasties, ja iedzīvotājus nāksies evakuēt jau applūdušā teritorijā. Lai gan VUGD rīcībā ir laivas, tomēr tās ir no gumijas un šādos gadījumos nav drošas. Evakuācijai no applūdušām teritorijām derētu cita materiāla peldlīdzekļi, tomēr tādu dienesta rīcībā ir maz.

K. Eklons norādīja, ka prognozes liecinot – pirmajās plūdu bīstamajās upēs ledus kustība varētu sākties jau šonedēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Vairums VUGD automašīnu līdz ugunsgrēkam var arī netikt; dienestam trūkst 62% transporta

Gunta Kursiša, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) transportlīdzekļu nodrošinājums nesedz pat pusi no nepieciešamā speciālā tehniskā aprīkojuma apjoma, kas noteikts Ministru kabineta noteikumos. Turklāt vairums esošo speciālo transportlīdzekļu ir vecāki par 20 gadiem, tāpēc, pēc dienesta teiktā, nav nekādas garantijas, ka šīs automašīnas nokļūs līdz notikuma vietai.

Šobrīd VUGD savu funkciju pildīšanai izlīdzas ar mazāk nekā 40% no Ministru kabineta noteikumos paredzētā skaita speciālo transporta vienību. Faktiski VUGD ir 688 transporta vienības, bet Ministru kabineta noteikumos noteiktās normas paredz, ka VUGD rīcībā būtu jābūt 1833 transporta un speciālās tehnikas vienībām. Tādējādi pašlaik ugunsdzēšanas un glābšanas dienestam trūkst 1145 tehniskas vienību.

Šobrīd, lai minimālā apjomā nodrošinātu VUGD darbu, no valsts budžeta tiek prasīti 25,5 miljoni Ls.

«Patlaban situācija ir tāda, ka uz notikumu izbrauc autocisterna, bet, piemēram, autopacēlājs vai glābšanas automobilis tiek izsūtīts no citas struktūrvienības, kas fiziski atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā no notikuma vai pat citā pilsētā. Tādējādi VUGD nav iespējams operatīvi un kompleksi sniegt palīdzību,» Db.lv stāstīja V. Šembele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Plūdu postījumi: vai vienmēr palīdzēs apdrošinātājs?

Olavs Cers, “Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” partneris, zvērināts advokāts, 19.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ičas upes piesārņojumā var būt vainojams VUGD; Dienests pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāleiropas plūdi nodarīs milzīgus zaudējumus – pēc tam gaidāmi atjaunošanas darbi, kas var stimulēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu .

Šonedēļ jaunas lietusgāzes mazinājušas cerības, ka ātrāk atkāpsies plašākie plūdi Centrāl­eiropā pēdējos 10 gados. Lai gan plūdi vēl ir aktuāli, ekonomisti sākuši rēķināt šīs dabas stihijas ietekmi uz ekonomiku. Pašlaik Centrāleiropas plūdi skāruši dienvidu un austrumu Vāciju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Austriju. Plūdu skartajās valstīs evakuēti tūkstošiem cilvēku. Valdot šādam fonam, daudzas kompānijas bijušas spiestas pārtraukt ražošanu, kas plūdu dēļ ir apgrūtināta, bīstama vai pat neiespējama.

Piemēram, šīs nedēļas sākumā viens no lielākajiem Ungārijas eksportētājiem Suzuki aizvēra savu ražotni netālu no Budapeštas. Arī citas kompānijas plūdu skartajos reģionos ziņojušas par līdzīgiem lēmumiem. Cietuši arī lauksaimnieki – Čehijā plūdi izpostījuši lauksaimniecības zemes aptuveni 50 tūkstošu hektāru platībā. Savukārt Vācijā izpostītas lauksaimniecības zemes aptuveni 335 tūkstošu hektāru platībā. Pagaidām gan analītiķi norāda, ka jāsagaida plūdu atkāpšanās, lai novērtētu to ietekmi uz ražu. Tiek lēsts, ka plūdos nodarīto postījumu apmērs varētu pārsniegt 16,5 miljardus ASV dolāru, ziņo The Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaug Centrāleiropas plūdos bojā gājušo skaits; zaudējumi miljardos eiro

Jānis Rancāns, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdos, kas pārņēmuši Centrāleiropas valstis, bojā gājuši vismaz 22 cilvēki. Visvairāk bojā gājušo ir Čehijā, augsts draudu līmenis saglabājas arī Austrumvācijā un Ungārijā, kuras galvaspilsēta Budapešta pārlaidusi bīstamākos brīžus.

Steidzīgi uzceltie dambju un pārplūdušās Donavas krastu stiprinājumi Ungārijas galvaspilsētai ļāvuši izvairīties no katastrofas, vēsta Reuters.

Valsts premjers Viktors Orbans atklāja, ka plūdu aizsardzības sistēmas nostiprināšanā bijuši iesaistīti 20 tūkstoši cilvēku, liela daļa no kuriem bijuši brīvprātīgā. Savukārt Ungārijas galvaspilsētas mērs Ištvāns Tarlošs norādīja, ka plūdu maksimuma laikā Donavas ūdens līmenis bija sasniedzis 8,91 metru, bet patlaban sācis atkāpties. Plūdu dēļ Ungārijā savas mājas bijuši spiesti pamest 1,3 tūkstoši cilvēku.

Pirmdien plūdi Elbas upē pārrāva dambi pie Magdeburgas Austrumvācijā. Pilsētai applūstot, no tās tika evakuēti 23 tūkstoši cilvēku. Vēl astoņi tūkstoši cilvēki tikuši evakuēti no pilsētas apkārtnes. Plūdu skartajos reģionos traucēta satiksme un slēgti dzelzceļa tilti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažkārt vēlēšanās dzīvot skaistā vietā pie ūdens ir daudzkārt stiprāka par brīdinājumiem un racionāliem apsvērumiem, komentējot šā gada plūdu postījumus, biznesa portālam db.lv norādīja nekustamo īpašumu eksperti. Tādēļ šāgada plūdiem liela ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu neesot paredzama.

«Situācijas ar applūdušiem īpašumiem ir ļoti dažādas, tādēļ kādā gadījumā var vainot vienīgi dabu, citā pašvaldību, bet citā arī pašu īpašuma būvetāju vai pircēju. Ja runājam par gadījumiem, kad īpašums ūdens tuvumā tiek pirkts, tad mēs kā nekustamā īpašuma darījuma starpnieki pircēju informējam par visiem ar applūšanu saistītajiem riskiem, tomēr gala lēmumu pieņem pircējs pats,» vaicāta, kas vainojams pie tā, ka cilvēki, pērkot īpašumus, piemēram, zemi, mājas, «iegrābjas» ar šīm applūstošajām vietām, stāstīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta – Plūdu dēļ Centrāleiropā tūkstošiem cilvēku pamet savus mājokļus

Gunta Kursiša, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Amūras upes reģionu piemeklējuši pēdējos 120 gados lielākie plūdi, kas var prasīt aptuveni 100 tūkstošu cilvēku evakuāciju.

Plūdu skartajā reģionā dzīvo aptuveni 32,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 17 tūkstoši jau pametuši savas mājas. Krievijas Tālo Austrumu ministrs Viktors Išajevs atzinis, ka, ja ūdens līmenis turpinās palielināties, tad, ļaunākā scenārija gadījumā, evakuācija būs nepieciešama aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Amūras un Habarovskas novados, kā arī Ebreju autonomajā apgabalā, vēsta kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi.

Habarovskas pilsētas apkārtnē ūdens līmenis sasniedzis 6,57 metrus un prognozējams, ka tas varētu palielināties līdz septiņiem metriem, apdraudot pilsētu. Ūdens aizskalojis arī vairākus tiltus, kas apgrūtina glābēju darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Ogrē aizvadītā nakts bijusi kritiska; plūdi skāruši pilsētas teritoriju, daudzviet atslēgta elektrība

LETA, Db.lv, 17.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VUGD inventāram un jauniem darbiniekiem nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro

LETA, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tehnikas iegādei, depo atjaunošanai un papildus darbinieku pieņemšanai nākamgad nepieciešami papildus vairāki desmiti miljoni eiro.

Valdība šodien uzklausīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotu ziņojumu, kurā teikts, ka VUGD esošais ugunsdzēsēju glābēju skaits ir nepietiekams, bet materiāli tehniskais nodrošinājums un depo ēkas ir novecojušas.

Šobrīd VUGD šos darbus veic ar nepietiekošu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, kas neļauj dienestam pilnveidot reaģēšanas spējas, norādīts ziņojumā.

Patlaban VUGD tam noteikto funkciju nodrošināšanai izmanto 92 depo. Izvērtējot izpildāmo darbu neatliekamību, kā arī veicot aprēķinus, 2018.gadā būtu nepieciešams sākt 17 depo ēku būvniecību, pārbūvēšanu un atjaunošanu par kopējo summu 33 087 800 eiro. Septiņām depo ēkām varētu piemērot publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un šajā gadījumā nepieciešamais valsts budžeta finansējums varētu samazināties par 14 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Pēc 25 miljonu «injekcijas» VUGD autoparkā ugunsdzēsējiem joprojām trūks 1 052 tehnikas vienības

Zanda Zablovska, Gunta Kursiša, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparks tiks papildināts ar 93 ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzkeļiem, kas ir aptuveni 8% no 1145 transportlīdzekļiem, kas nepieciešami VUGD, lai tiktu izpildītas Ministru kabineta noteiktās normas. Tādējādi pēc vērienīgās 25,5 miljonu «injekcijas» ugunsdzēsēju autoparkā VUGD vēl būs nepieciešams nopirkt 1052 tehnikas vienības.

Iekšlietu ministrija (IeM) plāno uzņemties ilgtermiņa saistības aptuveni līdz 33,6 miljoniem latu speciālo ugunsdzēsības un glābšanas automašīnu iegādei un depo ēku uzlabošanai - tostarp ilgtermiņa saistības 2014. - 2018. gadam speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei nedrīkst pārsniegt 25,5 milj. latu, bet ilgtermiņa saistības 2015.-2017.gadam depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai nedrīkst pārsniegt 8,1 milj. latu.

Db.lv jau rakstīja, ka 25,5 milj. Ls ir mazākā summa, kas nepieciešama, lai minimāli atjaunotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autoparku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - 11. septembrī darbu jāpārtrauc Ķekavas Dominante Park, kur atrodas arī Rimi noliktava

Lelde Petrāne, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas Dominante Park noliktavu darbinieki nolēmuši pievērst uzmanību «bīstamai situācijai, kas izveidojusies Ķekavā un apdraud vairāku simtu cilvēku drošību», liecina trešdien medijiem izplatīts paziņojums. Rimi Latvia nekustamo īpašumu un attīstības direktors Didzis Kirstuks db.lv informēja, ka kā viens no noliktavu Dominante Park īrniekiem informāciju par VUGD lēmumu Rimi saņēmis tikai šodien no plašsaziņas līdzekļiem.

(Papildināts ar Rimi komentāru.)

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apliecina, ka pārbaude Dominante Park veikta un ēkas darbība jāaptur 11. septembrī.

Darbinieku vēstule esot nosūtīta arī valsts amatpersonām. Raizējoties par savām darba vietām, darbinieki gan vēloties palikt anonīmi.

«Rakstu Jums vairāku savu darba biedru vārdā, kas saprotamu iemeslu dēļ grib palikt anonīmi. Tomēr klusēt nespējam, jo pašreizējā situācija mūsu darbvietā jau ir pārāk nopietna, tiek apdraudētas pats dārgākais, kas katram mums ir – mūsu veselība un var būt arī pat dzīvība! Mums taču pietika ar vienu Latvijas melno dienu! Mums nevajag vēl vienu un varbūt pat vēl lielāku traģēdiju!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgajos plūdos Kolorādo štatā ASV bojā gājuši seši cilvēki. Tikmēr informācijas joprojām nav par vairākiem simtiem štata iedzīvotāju. Plūdu skartajos reģionos turpinās glābšanas operācijas.

Sākotnēji informācijas nebija par 1,2 tūkstošiem iedzīvotāju no plūdu skartajiem reģioniem. Tomēr šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 300 cilvēkiem. Varasiestādes paredz, ka, turpinoties meklēšanas un glābšanas operācijām, situācija paliks skaidrāka. Vienlaikus štata glābšanas dienesti atzīt, ka daudzu cilvēku mirstīgo atlieku meklēšana aizņems ilgu laiku, jo plūdi piemeklējuši nošķirtu un grūti pieejamu Kolorādo daļu.

Plūdi Kolorado štata ziemeļu daļā sākās pēc ilgstošām, spēcīgām lietusgāzēm. Dabas nelaime iznīcināja aptuveni 20 tūkstošus mājokļu, kā arī lika evakuēt vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku. Patlaban plūdi sākuši atkāpties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Plūdi Eiropai līdz 2050. gadam varētu izmaksāt 23 miljardus eiro

Gunta Kursiša, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VUGD, veicot pārbaudes 135 sabiedriskās vietās, konstatē 40 ugunsdrošības prasību pārkāpumus

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz iedzīvotāju satraukumu par Latvijas tirdzniecības centru drošību, ņemot vērā neseno ugunsgrēku tirdzniecības centrā Krievijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izlases kārtībā veica pārbaudes lielākajos tirdzniecības centros ar atpūtas vietām un citos publiskos objektos visā Latvijā, informē VUGD.

«VUGD ugunsdrošības inspektori ik dienu veic pārbaudes dažādos objektos, bet šoreiz, reaģējot uz cilvēku satraukumu, vēlējāmies pirms Lieldienu svētkiem papildus pārbaudīt, cik droši ir tirdzniecības centri. Pārbaudes rezultāti liecina, ka tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi tirdzniecības centros šobrīd nepastāv, bet ir konstatēti atsevišķi ugunsdrošības prasību pārkāpumi,» norāda VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants Aleksandrs Drozds.

Šo divu dienu laikā tika veiktas ugunsdrošības pārbaudes 135 tirdzniecības centros un citās sabiedriskās vietās, kur tuvāko dienu laikā tiks organizēti publiski pasākumi un pulcēsies liels skaits iedzīvotāju. Šajās pārbaudēs ēkās tika pārbaudīta ugunsdrošības prasību ievērošana, pastiprināti pārbaudot evakuācijas ceļu un izeju atbilstību, automātiskajai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai, kā arī atbildīgā personāla zināšanām par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VUGD izsniedz atļauju Dominante noliktavu darbības atjaunošanai

Lelde Petrāne, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas piektdien, 12.septembrī, piesaistot speciālistu zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu veikšanas jomā, atkārtoti devušās uz Ķekavas pagasta Lielvāržos esošajām SIA Roņu ieleja 2 piederošajām noliktavām Nr.2 un Nr.3, lai veiktu uzņēmuma pilnvarotā pārstāvja atkārtoti iesniegto zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu datu izlases pārbaudi.

Veicot kontrolmērījumus, konstatēts, ka zemējuma un zibensaizsardzības ierīču mērījumu rezultāti noliktavu ēkās ir normas robežās un līdz ar to ugunsdrošības prasību pārkāpums ir novērsts. VUGD šodien izsniedza maksātnespējas procesa administratoram atļauju noliktavu darbības atjaunošanai, informēja dienesta pārstāve Viktorija Gribuste.

Vienlaicīgi VUGD atgādina, ka brīdinājums par noliktavu darbības apturēšanu 2015.gada 5.janvārī, ja netiks novērsts konstatētais pārkāpums saistībā ar noliktavu nodrošināšanu ar ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi, ir spēkā. Turklāt VUGD vēl joprojām no maksātnespējas procesa administratora nav saņēmis pilnu dokumentāciju par objektu ugunsdrošību raksturojošo situāciju. Pēc šīs dokumentācijas saņemšanas VUGD amatpersonas veiks to izpēti un turpinās ugunsdrošības pārbaudi noliktavu telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Aiztur divas VUGD amatpersonas par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā un nestrādāšanu

LETA, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) skāris kārtējais skandāls, jo Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis divas dienesta amatpersonas par kokaīna glabāšanu realizācijas nolūkā un nestrādāšanu, informēja IDB.

Par iespējamu narkotisko vielu glabāšanu realizācijas nolūkā un realizēšanu IDB aizturējis vienu dienesta amatpersonu. Veicot sākotnējās izmeklēšanas darbības, kratīšanās izņemti 23 iepakojumi ar kokaīnu. Izņemtās vielas daudzumu IDB patlaban neatklāja, taču saskaņā ar likumu tie ir lieli apmēri.

Izmeklēšanā konstatēts, ka amatpersona regulāri neatradās darbavietā un nepildīja dienesta pienākumus, turpinot saņemt atalgojumu.

IDB sācis kriminālprocesu arī par iespējamu krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un dienesta viltojumu saistībā ar darba laika uzskaiti dienesta dokumentos.

Minētajai amatpersonai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) nodevis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonām par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Ventspils Mūzikas vidusskolas projekta korupcijas lietā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

Tāpat kriminālvajāšanu lūgts sākt pret divām privātpersonām par kukuļdošanu, kukuļa piesavināšanos un par stratēģiskas nozīmes preču aprites pārkāpšanu.

Birojā skaidroja, ka divu uzņēmumu, proti, SIA "VPM Latvia Construction" un SIA "VPM Latvia", valdes loceklis, iepriekš vienojoties ar SIA "VPM Latvia" darbinieku, deva kukuli VUGD Kurzemes reģiona amatpersonām, lai panāktu labvēlīga lēmuma pieņemšanu no VUGD amatpersonu puses, novērtējot būvobjekta - Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju atbilstību ugunsdrošības prasībām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka šo uzņēmumu vienīgais valdes loceklis ir Vilnis Puļķis.

VUGD amatpersonas kukuli 4000 eiro apmērā pieņēma un sniedza nepamatoti pozitīvu atzinumu par būvobjekta atbilstību ugunsdrošības prasībām. Uzņēmuma darbinieks, kurš iesaistīts kukuļošanā piesavinājās kukuļa daļu 3000 eiro un bija maldinājis kukuļošanā iesaistīto uzņēmumu valdes locekli par to, ka VUGD amatpersonas pieprasīja 7000 eiro kukuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šogad plūdi varētu būt trīs vietās

Gunta Kursiša, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī plūdi varētu skart trīs vietas Daugavas upes baseinā – posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersikā un posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.

Viņa skaidroja, ka tur varētu veidoties ledus sastrēgumi, kā rezultātā iespējama ūdens līmeņa celšanās. Tomēr šogad plūdu apmērs, visticamāk, būs krietni zem vidējā, stāstīja VUGD pārstāve. «Apdraudējums pastāv, tomēr tas nav liels,» norādīja V. Šembele.

Līdz ar potenciālu plūdu tuvošanos, VUGD ieteikusi pašvaldībām pārskatīt plūdu reaģēšanas plānus, aktualizēt informāciju, veikt preventīvos pasākumus.

Tāpat VUGD un pašvaldības regulāri novēro situāciju, norādīja V. Šembele.

Jau ziņots, ka pērnā gada aprīļa beigās plūdi pamatīgi skāra vairākus reģionus Latvijā. Daugavpils novadā un pilsētā uz nedēļu tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Līksnas pagastā, dārzkopības kooperatīvā Kooperators tika pārrauts aizsargdambis 15 metru platumā. Pērn 2010. gada palu maksimums - 7,72 metri - Daugavpilī tika pārspēts vismaz par 16 centimetriem. Kopumā Daugavpils novada teritorijā 2013. gada pavasarī bija applūduši aptuveni 4920 ha platības Kalkūnes, Sventes, Nīcgales, Līksnas, Tabores, Laucesas pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts vides dienests Ičas zivju bojāejā saskata VUGD vainu

Gunta Kursiša, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ičas upes ūdens un grunts analīžu rezultāti liecina, ka, visticamāk, Ičas zivju bojāejā ir vainojams Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts vides dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašūne pauda Panorāmā.

Ūdens un grunts paraugi tika ņemti vietā, kur notika VUGD mācības. «Paraugi norāda uz to, ka mācībās izmantotās vielas klātbūtne vēl joprojām ir gan gruntī, gan ūdenī,» pauda A. Stašūne, norādot, ka pašreizējie rezultāti liecina, ka atbildība par piesārņojumu, iespējams, būs jāuzņemas VUGD. Ūdens un grunts paraugi esot ņemti gan lejpus, gan augšpus notikuma vietai.

Tikmēr VUGD pārstāve Inga Vetere uzsvēra, ka ugunsdzēsēji ir mācībās izmantojuši Eiropas Savienībā (ES) sertificētas vielas, turklāt analīžu rezultātus VUGD no Valsts vides dienesta vēl nav saņēmis.

VUGD iepriekš skaidroja, ka izmanto Vācijā iepirktu un atbilstoši sertificētu putu koncentrātu Sthamex 5%, kurš, atšķaidot ar ūdeni, 5% koncentrācijā tiek izmantots ugunsgrēkos, kuros kā dzēšanas līdzekli nevar izmantot vai nav efektīvi izmantot ūdeni, piemēram, naftas produktu dzēšanai, autoavārijās, dzelzceļa avārijās. Putu koncentrātu ugunsdzēsībā izmanto visā pasaulē, tā ir otra efektīvākā dzēšamā viela pēc ūdens un līdz šim tai nav radīta alternatīva. Šo putu koncentrātu Sthamex 5% VUGD izmanto jau vairāk nekā 10 gadus, tajā skaitā arī mācībās. Līdz šim nav bijuši gadījumi, ka pēc mācībām tiktu saņemta informācija par izveidojušos piesārņojumu un bojā gājušām dzīvām radībām. VUGD rīcībā nav informācijas arī no citu valstu dienestiem par to, ka putu izmantošanas rezultātā būtu konstatēta zivju bojāeja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VUGD priekšnieks: glābēji, kas palīdz novērst vētras postījumus, uz rokas saņem trīs simtus latu

Dienas Bizness, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algas darbiniekiem, kas novāc gruvešus, dzēš un zāģē nokritušos kokus, jeb ugunsdzēsējiem un glābējiem uz rokas ir trīs simti latu, tajā pašā laikā Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) strādāt gribošo netrūkst, dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš atzina LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc O. Āboliņa teiktā, cilvēki labprāt nāk darbā uz dienestu un tas ir pozitīvi. Tajā pašā laikā viņam kā VUGD priekšniekam ir jādomā, kā veicināt darbinieku motivāciju apstākļos, kad glābējiem un ugunsdzēsējiem nevar solīt, piemēram, ikgadēju algas pieaugumu.

Viņš pauda, ka nākamajiem četriem gadiem VUGD piešķirti 25,5 miljoni latu jaunas tehnikas iegādei. Patlaban aptuveni puse no VUGD speciālās tehnikas ir vecāka par 20 gadiem. Daļu no novecojušās VUGD tehnikas varat aplūkot galerijā šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturējis trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas aizdomās par kukuļošanu nolūkā noslēpt ugunsdrošības normatīvo aktu pārkāpumus kādā būvniecības veikalā Rīgā, informēja IDB.

Aizdomās par kukuļdošanu personu grupā aizturēts Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšnieks un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas lektors. VUGD mājaslapā esošā informācija liecina, ka Ugunsdrošības normatīvu nodaļu vada Aleksandrs Drozds.

Savukārt par iespējamu kukuļņemšanu aizturēts inspektors, kura pārziņā bija ugunsdrošības pārbaudes veikšana minētajā objektā.

Visām trim aizturētajām personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar brīvības atņemšanu, tai skaitā aizliegums ieņemt amatu VUGD.

Kukuļošanas gadījums atklāts sadarbībā ar VUGD.

VUGD preses sekretāre Inta Palkavniece pavēstīja, ka dienestā jebkāda veida informācija vai signāli par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību tiek rūpīgi izvērtēti un, sadarbojoties ar izmeklējošām iestādēm, tiek veiktas nepieciešamās darbības, lai to pārbaudītu.

Komentāri

Pievienot komentāru