Jaunākais izdevums

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Spēcīgi plūdi 2013. gada pavasarī plosījās arī Latvijā, liekot vairākās pilsētās un pagastos izsludināt ārkārtas stāvokli. Šogad spēcīgi plūdi gan Latvijā nav sagaidāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Plūdi Eiropai līdz 2050. gadam varētu izmaksāt 23 miljardus eiro

Gunta Kursiša, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads Eiropai bijis plūdiem bagāts, turklāt neizskatās, ka 2014. gads būs labāks. Aprēķināts, ka līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban, ziņo Quartz.

Pašlaik gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība. Piemēram, 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā. Ja līdz šim tamlīdzīgi stipri plūdi reģionu piemeklēja reizi 16 gados, turpmāk sagaidāms, ka līdzīgas dabas stihijas Eiropu «apciemos» reizi desmitgadē.

Klimata speciālisti skaidro, ka gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas. Taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas galvaspilsētā Parīzē ūdens līmenis Sēnā piektdien sasniedzis augstāko līmeni pēdējos 30 gados, un dienas gaitā, domājams, sasniegs sešus metrus virs normas, brīdinājuši meteorologi.

Gatavojoties plūdiem, slēgta Luvra un Orsē muzejs, kuros evakuēta daļa mākslas darbu.

Plūdos Francijā un Vācijā pēdējās dienās dzīvību zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki un tūkstoši bijuši spiesti pamest savas mājas. Plūdi skāruši arī Poliju un Beļģiju.

Nedēļas nogalē daudzviet Eiropā, sākot no Francijas un beidzot ar Ukrainu, tiek prognozētas jaunas lietavas.

Francijas prezidents Fransuā Olands plūdu smagāk skartajos apgabalos plāno izsludināt ārkārtas stāvokli, kas ļaus izmantot ārkārtas fondus palīdzības sniegšanai.

Valsts dzelzceļa kompānija SNCF slēgusi līniju, kas Parīzē iet gar Sēnas krastu.

Paralēli laikapstākļu izraisītajiem transporta ierobežojumiem Francijā trešo dienu turpinās arī dzelzceļa darbinieku streiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dabas stihijas var ietekmēt apdrošināšanas nozari?

Deniss Sazonovs, ERGO valdes loceklis Baltijas valstīs, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniegputeņi, apledojums vai tieši pretēji siltas ziemas, kā šogad, maz nokrišņu, ļoti karstas vasaras, sausums vai negaiss, zibens, nepieredzētas vētras, lietavas, plūdi un citas dabas stihijas, – to visu pēdējos gados piedzīvojam globālo klimata pārmaiņu dēļ. Arī Latvijā. Šīs dabas procesu nestās pārmaiņas ietekmē daudzas nozares, un ne vienā vien biznesa jomā ir būtiski tās ņemt vērā un analizēt, jo īpaši apdrošināšanā.

Pasaulē ik gadu par zemestrīču, taifūnu, cunami u.tml. dabas stihijām izmaksāto atlīdzību apmērs pieaug. Dažādas dabas stihijas, kas vietām nodara pat miljardiem eiro zaudējumus, kļūst par ikdienu arī tur, kur iepriekš bijušas retums. Lielākā pārapdrošinātāja Munich Re aplēses liecina, ka dabas katastrofas 2013. gadā kopumā radījušas dažāda apjoma zaudējumus vismaz 92 miljardu eiro apmērā, no tiem 23 miljardi – atlīdzināti no apdrošināšanas polisēm. Taifūns Filipīnās, plūdi Eiropā, neredzēta lieluma krusas graudi Vācijā, – tie ir tikai daži piemēri.

Lai gan Latvija saskaņā ar meteorologu portāla gismeteo.ru apskatu ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un daudz mazāk postošas, tomēr arī pie mums arvien vairāk notiek dabas parādības, ko varam dēvēt par stihijām. 2013. gadā no visām ERGO izmaksātajām atlīdzībām īpašumu segmentā 10% bija par dabas stihijās radītiem zaudējumiem. Salīdzinājumam – vēl 2012. gadā tie bija 7%. Pasaulē ar katru gadu novērojams arvien lielāks dabas stihiju nodarīto postījumu smagums, un arvien vairāk šo postījumu zona tuvojas arī Latvijai – piemēram, 2013. gadā vētra «Ivars», kas Skandināvijā sasniedza 46 m/s, Igaunijā 32 m/s, kā arī «Ksavjers», kas uzskatāma par spēcīgāko vētru Lielbritānijā pēdējo 30 gadu laikā un kas brāzmās sasniedza 63 m/s, izraisot milzu plūdus. Arī Latvijā pagājušajā vasarā tika novērota krusa ar netipiski lieliem graudiem. Tas viss liecina, ka tuvākajā nākotnē varam rēķināties ar arvien spēcīgākiem dabas stihiju postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Saredz perspektīvu un labu atdevi no studentu tipa mitekļu attīstīšanas Latvijā

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas zemnieku saimniecībā Jaunstrūkas

Sandra Dieziņa, Jānis Šķupelis, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā savu laiku nokalpojušā trošu tiltiņa vietā pār Mūsas upi šogad uzbūvēts jauns tilts, kura ilgstspējība lēsta simts gadu. Svinīgajā atklāšanas pasākumā sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes, būvnieku – SIA «Tilts», kā arī būvuzraugu – SIA «Jurēvičs un partneri» pārstāvji.

Pēc svinīgajām uzrunām un uguņošanas ikviens varēja kājām šķērsot jaunuzbūvēto tiltu, to apskatot, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Munich Re: Dabas katastrofas 2013.gadā radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru apmērā

LETA-AFP, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas katastrofas pērn radījušas zaudējumus 125 miljardu dolāru (92 miljardu eiro) apmērā, liecina otrdien publiskotās pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas Munich Re aplēses.

Vislielākos zaudējumus 2013.gadā izraisījis spēcīgais taifūns Filipīnās, kas prasīja arī vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību, un Eiropu skārušie plūdi.

Tomēr pērn katastrofās pieredzētie zaudējumi bijuši zemāki nekā pēdējo desmit gadu vidējais rādītājs - 184 miljardi dolāru. Apdrošinātie zaudējumi pērn bija 31 miljards dolāru, salīdzinot ar desmitgades vidējo rādītāju 56 miljardiem dolāru.

Vislielākos materiālos zaudējumus izraisīja plašie plūdi, kas jūnija sākumā skāra Eiropas austrumus un centrālo daļu, kopumā nodarot postījumus 15,2 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,2 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Savukārt jūlijā Vācijā pieredzētajās vētrās ar krusu, kuras graudiņi sasniedza pat tenisa bumbiņu lielumu, nodarīti zaudējumi 4,8 miljardu dolāru apmērā, no tiem 3,7 miljardi dolāru bija apdrošināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Teksasas štatā, kuru skāruši spēcīgi plūdi, draud eksplodēt un aizdegties ķīmiskā rūpnīca netālu no Hjūstonas.

Vētras Hārvijs izraisīto plūdu dēļ rūpnīcā Arkema pārstājušas darboties dzesēšanas iekārtas, un uzņēmums apgalvo, kas pašreiz nav nekādu iespēju novērst ugunsgrēku.

Jau ziņots, ka Hārvijs ASV Teksasas štatā izraisījis postošus plūdus un tagad, tiesa jau ar mazāku spēku, virzās dziļāk Luiziānas štatā.

Teksasā vētra prasījusi vismaz 25 cilvēku dzīvības, bet simtiem cilvēku liktenis nav zināms.

Vētras dēļ traucēta arī energoapgāde un slēgti naftas cauruļvadi.

Teksasas dienvidos pārplūdušas divas cisternas, kā rezultātā noplūduši gandrīz 30 000 galoni naftas.

Arkema pārtrauca darbu piektdien, vēl pirms vētra sasniedza Hjūstonu. Tomēr plūdi rūpnīcu nesaudzēja, tostarp applūda rezerves ģeneratori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lai nepieļautu pagājušā gada pavasara plūdu scenāriju, iegulda miljonus

Lāsma Vaivare, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan šogad Latvija varētu iztikt bez lieliem pavasara plūdiem, kritiskākajās vietās tiek stiprinātas aizsargbūves, lai nepieļautu 2013. gada pavasara atkārtošanos.

Ogrē tiek rekonstruēts upes aizsargdambis. Rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās – pirmās divas jau ir īstenotas, tās izmaksājušas 1,33 milj. eiro, no kuriem vairāk nekā 934 tūkst. eiro bija valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Par šiem līdzekļiem novērsti dambja avārijas izskalojumi, veikta Ogrē ietekošās Norupītes izteces zonas nostiprināšana, kā arī izveidots savienojošs dambis un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas.

Kredīts uz 20 gadiem

Turpinot projektu, trešajā kārtā iecerēts aprīkot sūkņu staciju un izbūvēt piebraucamo ceļu, bet ceturtajā – veikt pašreizējā dambja rekonstrukciju 545m garumā, izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šobrīd notiekošo trešās kārtas darbu finansēšanai Finanšu ministrija ļāvusi Ogres domei ņemt 1,42 milj. eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem. Savukārt ceturtās kārtas darbiem tiek cerēts piesaistīt ES līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, DB informē Ogres domē. Dambja rekonstrukciju pilnībā, ieskaitot labiekārtošanas darbus, plānots pabeigt šopavasar. Jāatgādina, ka pērn Ogrē piedzīvoti vēsturē lielākie plūdi, upei pārraujot aizsargdambi. Ogres pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai iztērēja 255 tūkst. eiro. Vairāk nekā 83 tūkst. eiro piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm, daļu summas sedza valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aktuālais cukura vērtības kāpums pasaules preču biržās ir noplacis, lai gan šīs saldās izejvielas cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēlcukura vērtība ASV preču biržā 12 mēnešos ir palielinājusies par 27% līdz 19,2 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Savukārt kopš pagājušā gada oktobrī sasniegtajām virsotnēm, kad jēlcukura vērtība atradās virs 23 dolāra centu atzīmes par mārciņu, tā ir sarukusi par 18%.

Līdzīgas cenu tendences bijušas arī Londonas preču biržā. Tur baltā cukura vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies par 20,5% līdz 534 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt kopš septembra virsotnēm baltā cukura cena Londonā ir sarukusi par 11%.

Cukura straujā vērtības palielināšanās bija saistīta ar laika apstākļiem. Spēcīgs tā saucamais El Ninjo fenomens (lielāka Klusā okeāna virsmas sasilšana) noveda pie sausuma Indija, kas tirgus dalībniekiem savukārt lika prognozēt, ka šai valstij, kas ir pasaules otra lielākā cukura ražotāja, šo izejvielu nāksies pat importēt (tā arī galu galā notika). Jau vēstīts, ka El Ninjo fenomenam mēdz būt milzīga ietekme uz visas pasaules klimatu (tas parasti nozīmē, ka vienā pasaules daļā ir liels sausums, bet otrā – plūdi), kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību un tādējādi arī, piemēram, kviešu, kukurūzas un sojas pupiņu cenām. Tā kā El Ninjo gados parasti daudzviet vērojami plūdi, var applūst dažādu industriālo metālu raktuves (un tādējādi nozīmēt šo metālu cenu palielināšanos).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lielbritānijā, nespējot «nosargāt» upes krastus, joprojām apjomīgi plūdi

Gunta Kursiša, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No krastiem izejot vairākām upēm, applūdis Somersetas apgabals Anglijas dienvidrietumos. Lielbritānijas Vides aģentūra izpelnījusies kritiku par nespēju novērst ūdens izplūšanu no upju krastiem, vēsta Reuters.

Tiek paredzēts, ka plūdi tuvākajās dienās varētu pastiprināties, jo laika prognozes sola lietavu turpināšanos.

Tūkstošiem britu plūdi piemeklēja vēl pērnā gada decembra beigās. Spēcīgu lietavu un vētras stipruma vēja izraisītu plūdu dēļ desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju Dienvidanglijā Ziemassvētkos palika bez elektrības. Elektroapgādes traucējumi bija arī Londonas Getvikas lidostā, radot neapmierinātību pasažieros, kas vēlējās lidot Ziemassvētku dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Šogad plūdi varētu būt trīs vietās

Gunta Kursiša, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī plūdi varētu skart trīs vietas Daugavas upes baseinā – posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersikā un posmā no Jēkabpils līdz Pļaviņām, Db.lv stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.

Viņa skaidroja, ka tur varētu veidoties ledus sastrēgumi, kā rezultātā iespējama ūdens līmeņa celšanās. Tomēr šogad plūdu apmērs, visticamāk, būs krietni zem vidējā, stāstīja VUGD pārstāve. «Apdraudējums pastāv, tomēr tas nav liels,» norādīja V. Šembele.

Līdz ar potenciālu plūdu tuvošanos, VUGD ieteikusi pašvaldībām pārskatīt plūdu reaģēšanas plānus, aktualizēt informāciju, veikt preventīvos pasākumus.

Tāpat VUGD un pašvaldības regulāri novēro situāciju, norādīja V. Šembele.

Jau ziņots, ka pērnā gada aprīļa beigās plūdi pamatīgi skāra vairākus reģionus Latvijā. Daugavpils novadā un pilsētā uz nedēļu tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Līksnas pagastā, dārzkopības kooperatīvā Kooperators tika pārrauts aizsargdambis 15 metru platumā. Pērn 2010. gada palu maksimums - 7,72 metri - Daugavpilī tika pārspēts vismaz par 16 centimetriem. Kopumā Daugavpils novada teritorijā 2013. gada pavasarī bija applūduši aptuveni 4920 ha platības Kalkūnes, Sventes, Nīcgales, Līksnas, Tabores, Laucesas pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lazy Francis īpašniece: Sadarbība ar bankām daudz vieglāk veidojas Anglijā

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā biznesu uzsāku pirms četriem gadiem, un zināju, ka nepalikšu tikai Latvijā - uzreiz nodibināju uzņēmumu Anglijā, jaunākajā Citadele Index prezentācijā sacīja grezno bērnu apģērbu zīmola Lazy Francis īpašniece un dizainere Olga Krūze.

«Es zinu, ka mūsu ir tik, cik ir, taču nepiekrītu, ka mums būtu kāda citāda pirktspēja. Tāpat kā šeit, arī citās valstīts ir sabiedrības slāņi, ir cilvēki, kas labi pelna un tādi, kas pelna ne tik labi,» viņa uzsver. .

«Jāteic gan, ka sadarbība ar bankām man daudz vieglāk veidojas Anglijā un, ja ir vajadzīgs kredīts, tad kārtoju to tur. Konkrēts piemērs, apgrozāmajiem līdzekļiem lūdzu 50 000 eiro kredītu 3 bankās Latvijā. Visas trīs to atteicās dot bez ķīlas. Savukārt Anglijā tikai paskatoties manu kredītvēsturi es kredītu bez ķīlas saņēmu, turklāt lielāku nekā tie 50000. Tur arī tā atšķirība, ka ar bankām ārzemēs ir vieglāk strādāt,» viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Biznesa ideju noskata, studējot Anglijā

Anda Asere, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns nav loģistikas kompānija – tam jāgatavo ēdiens, nevis tas jāpiegādā, tāpēc Foodio piedāvā ēdienu piegādes pakalpojumus no vairākiem restorāniem

«Pamatā esam ēdienu piegādes kompānija, bet mērķis ir būt daudz kam vairāk. Galvenokārt fokusējamies uz klientu pieredzi – lai viņi un, protams, arī restorāni būtu apmierināti. Mērķis ir sniegt kaut ko jaunu, interesantu, aizraujošu,» klāsta Reinis Zeltiņš, SIA Foodio LV līdzīpašnieks. Iepriekš Reinis studēja Anglijā. «Aizbraucu ar domu, ka vēlos iegūt jaunas zināšanas, pieredzēt kaut ko nebijušu un atgriezties. Kamēr dzīvoju Anglijā, bieži vien izmantoju dažādus ēdienu pasūtīšanas un piegādes pakalpojumus. Tas bija lēti, ātri, vienkārši. Kad atgriezos, ievēroju, ka ir parādījušies daudz jaunu, līdzīgu biznesu, kādus biju izmantojis Anglijā, taču secināju, ka ir iespējas tos uzlabot, pieslīpēt, piedāvāt kaut ko inovatīvu. Tā man radās doma par Foodio. Meklēju IT kompāniju, kas varētu palīdzēt uzbūvēt šo projektu, un satikos ar Reju. Kad sākām runāt par šo projektu, viņš izrādīja interesi iesaistīties ar savām idejām, un tā kļuvām par biznesa partneriem,» viņš stāsta. Reinis pie Reja ieradās pērn novembrī. Pēc desmit nedēļām viņi prezentēja Foodio platformu TechChill konferencē. «Reinim ir jaunuzņēmēja enerģija, man ir dažas idejas. Projekta palaišana mums prasīja desmit nedēļas, kas jebkuram citam būtu prasījis sešus līdz 12 mēnešus, esam diezgan agresīvi,» saka otrs uzņēmuma īpašnieks Rejs Ramnats (Ray Ramnath).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa portāls db.lv aicināja savus lasītājus uzdot jautājumus premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Premjerministrs atbild uz DB lasītāju jautājumiem:

Runājot par valsts enerģētikas politiku, saistībā ar elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. Kāda ir jūsu nostāja un vīzija?

Ir revolucionāri priekšlikumi par daudzām lietām- lauzt, likt, atcelt, bet galvenais ir saglabāt veselo saprātu. OIK licenču izdošanas sakarā es varētu teikt, ka pēc lielas balles nāk lielas paģiras. Es lasu, piemēram, kādas partijas līdera Jura Pūces izteikumus Twitter, ko valdība darot, kas notiekot, OIK ir lamuvārds. Pūces kungs, ap 600 OIK licenču ir izsniegtas ar jūsu parakstu! Tas spilgti ilustrē lielo OIK balli. Par to visu, protams, tagad var pašausmināties un skatīties, kur, kuram prāts bijis tādus vai citādus lēmumus pieņemot, kas atļāva būvēt arī ļoti neefektīvas stacijas. Tas ir absurds, kas tagad ir jāsavāc, taču tādi bija likumi, tādi bija Ministru kabineta noteikumi, uzņēmēji ieguldīja naudu, ņēma kredītus un atbilstoši esošajai likumdošanai veidoja savu biznesu. Tagad mēs par to maksājam. Taču sākotnējais manas valdības uzstādījums ir bijis, ka mēs ne par mata tiesu nevaram atļauties pasliktināt Latvijas ražotāju situāciju, jo Latvijas lielākie ražotāji, piemēram, Valmieras stikla šķiedra, Cemex, Latvijas Finieris ir tie, kuros es ieklausos visvairāk. Viņiem ir liels elektrības patēriņš un viņi maksā par to augstu cenu. Tāpēc tagad, sadalot tā saukto plūdu naudu, mēs varēsim par kādiem 13% pazemināt elektrības cenas visiem, vienlaikus ar lieliem strīdiem ieviešot drakoniskus noteikumus tiem, kas savas elektrības stacijas vēl nebija uzcēluši. Viņi šobrīd ir neapskaužamā kara situācijā, jo kontrole nepieļaus ne vismazāko neizpildi. Tajā pašā laikā OIK maksāšanas līgumi ir noslēgti līdz pat 2032. gadam. Es nezinu, kā ekonomikas ministrs ar lielo 24 cilvēku darba grupu tiks ar OIK jautājumu galā, bet valdība katru mēnesi monitorēs situāciju un līdz septembrim šai darba grupai ir jādod atbilde, kas notiks ar esošajām stacijām un kā mēs no šīs situācijas iziesim. Nākotnes zaļās enerģijas uzņēmējiem gan es pagaidām nevaru atbildēt, ko Latvija šajā jomā varēs. Esmu dzirdējis, ka šobrīd jau ir, piemēram, vēja tehnoloģijas, kas var strādāt bez subsīdijām. Vēl mazliet progress un tā lieta aizies, līdz ar to es negribu teikt, ka Latvija atsakās no atjaunojamās enerģijas, bet vienmēr ir jāpasaka arī, kurš par to maksās un kā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā nolēmusi atvieglot pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus Anglijā.

No 5.jūnija Anglijā darbu drīkstēs atsākt apģērbu veikali, elektronikas preču un mēbeļu veikali, kā arī grāmatnīcas. Darbu varēs atsākt arī izsoļu nami un šūšanas darbnīcas.

No 1.jūnija ļauts atsākt tirdzniecību brīvdabas tirdziņos.

Taču tirdzniecības vietām jābūt "Covid drošām", uzsvēra Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, 23.martā valdība slēdza visus "nesvarīgos" veikalus. Lielveikali un aptiekas turpināja darboties.

No jūnija Anglijā daļēji atsāksies arī mācības skolās.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija pieņem savus lēmumus attiecībā uz ierobežojumu atvieglošanu.

Lielbritānijā ir lielākais no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaits Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīcas novada Otaņķos esošajam konservu ceham O Rika ražošanas noliktavās glabājas konservētu gurķu burku grēdas, bet cehā notiek darbs pie ābolu sulu spiešanas. Paralēli, vadoties pēc pieprasījuma, notiek arī citu produktu gatavošana. «Visu saražoto izpirks, kā arī pasūtīs vēl,» ir pārliecināts uzņēmuma vadītājs Kazimirs Riepša, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Konservu cehs ražojumu piegādi un izplatīšanu uzticējis galvaspilsētas Rīgas loģistikas-preču izplatīšanas uzņēmumiem, kas produkciju no Otaņķiem nepieciešamajos apjomos iepērk un tālāk nogādā veikalos.

Firmas zīmes Almas tante produkciju zina ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā un Anglijā. Pārsvarā O Rikas preci var atrast mazos veikaliņos. Ja nu vienīgi kādam piegādātājam, izplatītājam ir sadarbība ar lielveikalu.

Īpaši priecējot, ka Anglijā Otaņķu ražojumi atrodami izveidotajos Baltijas preču veikalos. «Tur ļoti labs noiets ir mūsu gurķiem. Lietuvā ļoti patīk mūsu sulas. Tāpat garšo zupu maisījumi, tomāti želejā. Taču, piemēram, Latvijā labi garšo pelēkie zirņi, bet Lietuvā šim ražojumam nav lielas piekrišanas,» produkcijas noieta tendences skaidro ražošanas vadītājs Gatis Skudiķis un sarunas noslēgumā rezumē: «Mums jāprot pielāgoties situācijai. Klients piezvana un paprasa, vai mēs varam tādā un tādā apjomā saražot tādus salātus. Cenšamies varēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa ideju noskata Anglijā

Dienas Bizness, 29.09.2015

Uzņēmuma īpašniece Aiga Dreimane personīgi nogādās pārtikas kasti līdz katra klienta namdurvīm.

Foto: Ginta Grincēviča

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas dati liecina par Rietumeiropas patērētāju kūtrumu, tomēr centrālās bankas radītie naudas plūdi ļauj cerēt vismaz uz nelielu izaugsmi

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izaugsmei ir sava ēnas puse - tā iemidzina

Agnese Rutkovska, Latvijas Bankas ekonomiste, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju aptaujas allaž ir bijušas interesants un vērtīgs informācijas avots. Protams, aptaujas atspoguļo lielu daļu subjektivitātes – vidējā latvieša iedzimto skepsi, bet vienlaikus arī cerības par labāku nākotni. Arī patēriņa, uzkrāšanas un investīciju lēmumos iedzīvotāji pauž savas bažas un cerības, un šie lēmumi ietekmē kopējos valsts makroekonomiskos rādītājus. Tādēļ aptaujas palīdz izprast iekšzemes kopprodukta (IKP), privātā patēriņa u.c. rādītāju pārmaiņas.

38% no «Baltic International Bank Latvijas barometra» aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka 2018. gads Latvijai būs veiksmīgāks nekā 2017. gads. 7% aptaujāto domā, ka gads būs neveiksmīgāks, bet 39% lēš nemainīgu situāciju. Tātad iedzīvotāji ir mēreni optimistiski nākamā gada prognozēs, un var izteikt minējumus, ka tautsaimniecības attīstība ritēs savu gaitu bez būtiskiem satricinājumiem, vismaz tādiem, kurus varam patlaban iedomāties.

Protams, mēs visi apzināmies, ka ne visu spējam prognozēt, piemēram, 2017. gada otrs spilgtākais respondentu norādītais (to min 43% aptaujāto) notikums bija plūdi Latgalē, kas apgrūtināja meža un lauksaimniecības darbus, tā radot gan dīkstāves zāģētavās, gan problēmas ar ražas novākšanu un pārvadāšanu. Neapšaubāmi – tas radīja zaudējumus daudzām ģimenēm un uzņēmumiem. Vienlaikus lietavas uzlaboja enerģētikas nozares sniegumu, tā vismaz daļēji kompensējot negatīvo ietekmi uz IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D drukas uzņēmums "Icon" bija pirmais uzņēmums Amerikā, kas 2018.gadā uzcēla 3D izdrukātu māju Teksasā. Gadu pēc šī prototipa "Icon" šādas mājas drukā uz pusi ātrāk un lētāk.

Pērn martā aptuveni 33 kvadrātmetrus lielu māju "Icon" sadarbībā ar bezpeļņas organizāciju "New Story" izdrukāja 48 stundās, tās izmaksas lēšot aptuveni 10 000 ASV dolāru apmērā. Tagad uzņēmums pārliecināts, ka šāda izmēra māju spēj izdrukāt 24 stundu laikā, tās izmaksas lēšot ap 4 000 dolāru.

Mājas prototipa izstrādes laikā printeris "Vulcan" darbojās tikai ar 25% ātrumu, kas uzņēmumiem deva pārliecību, ka patiesās jaudas ir daudz lielākas.

"Icon" un "New Story" plāno saražot vairāk nekā 100 mājas Salvadorā - valstī, kuras nelīdzenā teritorija un biežie plūdi ir apgrūtinājuši mājokļu celtniecību.

"New Story" mērķis ir nodrošināt nodrošināt drošas mājas kaut dažiem no 1,3 miljardiem cilvēku visā pasaulē, kas dzīvo graustos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez nodokļu politikas ceļa kartes gaidāms strupceļš

Māris Ķirsons, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas lietoto automašīnu tirgus pārpildās ar «lūžņiem»

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lietotu automašīnu tirgū joprojām notiek sīvas cīņas par to, kurš kuram iesmērēs tikko atdzītu auto no Vācijas, kurš neprasa ieguldījumus, sēdies un brauc, ar iespēju noformēt līzingu, liecina auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA apkopotā informācija.

Uzņēmuma apkopotā statistika liecina, ka no aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

No aptuveni 700 CSDD reģistrētajiem lietotu auto tirgotājiem, trešā daļa krāpjas ar automašīnu patieso stāvokli un melo par tās vēsturi.

«Mūsu automašīnas vēstures atskaitēs ir skaidri redzams, kas ar to noticis iepriekšējo gadu laikā – avārijas, nobraukums, zādzības, informācija no apdrošināšanas kompānijām, ūdens nodarītie bojājumi, kā arī virkne citas lietas. Diemžēl taču trešā daļa automobiļu, kuri tiek tirgoti no juridiskajām personām, ir pēc nopietnām avārijām, ar nepatieso nobraukumu vai citiem defektiem,» skaidro autoDNA vadītājs Agris Dulevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru