Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

SIA YIT Celtniecība biznesu koncentrē dzīvojamo māju būvniecībā Rīgā; mērķis – pārdot 250 līdz 300 dzīvokļu gadā. Uzņēmuma apgrozījuma kāpums nodrošinājis YIT Celtniecība vietu DB un Lursoft veidotajā straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu - sarakstā.

«Esam veiksmīgi pārvarējuši krīzi un straujos tempos attīstāmies. Krīzē uz pusi samazinājām darbinieku skaitu, – beidzās lieli inženiertīklu projekti, bet jauni nesākās. Bija panīkums arī dzīvojamo māju attīstības segmentā,» atceras YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Kompānijas balsts ir mātes uzņēmums YIT Construction Ltd, kas ir lielākais nozares uzņēmums Somijā ar simt gadu pieredzi biznesā. Ekonomikas lejupslīdes gados tas investēja darbinieku apmācībās, jaunu IT risinājumu un attīstības projektu sagatavošanā. Brīdī, kad ekonomika uzrādīja pirmās atveseļošanās pazīmes, YIT Celtniecība bijusi gatava jaunām iespējām, startējot nišās, kur iepriekš aktīvi darbojušies citi attīstītāji.

Jauno projektu tirgus ir izkustējies – darījumi pie pašreizējā cenu līmeņa notiek, tiesa, to arvien nav daudz.

Atsevišķi tirgus dalībnieki apsver iespēju nākamā gada pavasarī atsākt būvniecības aktivitāti jauno dzīvojamo ēku sektorā.

Šobrīd SIA YIT Celtniecība projektē vairākas dzīvojamās mājas, kuru būvniecība varētu sākties jau 2010. gada pavasarī, stāsta YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.Šobrīd jaunu dzīvokļu cena ar pabeigtu iekšējo apdari ir sasniegusi 1000 – 1200 eiro/m2, un darījumi pie šāda cenu līmeņa notiek, tiesa, to arvien nav daudz, — vērtē PBLC nekustamie īpašumi pārdošanas speciālists Mārtiņš Ķīvītis. Viņaprāt, cilvēki izmanto brīdi, kad cenas ir sasniegušas zemāko līmeni.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā šis skaitlis nesasniedz pat 2000. Jau šobrīd, iebraucot Lietuvas galvaspilsētā, mēs varam justies kā mazajā Baltijas Manhetenā, jo viņi ir atvērti ārvalstu investīcijām. Tikmēr mēs mēģinām pārdalīt Eiropas fondu naudu un vienkārši nelaižam lielos investorus mūsu valstī, tādēļ arī ekonomika kopumā neattīstās.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums situāciju Latvijas nekustamo īpašuma tirgū vērtē nekustamo īpašumu attīstītāja un celtniecības pakalpojumu sniedzēja YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Viņš atzīmē, ka par Latvijas nekustamo īpašumu tirgus atpalicību liecina arī kopējais kredītu portfelis - ja līdz 2008. gadam situācija visās Baltijas valstīs bija diezgan līdzīga un nekustamo īpašumu iegādei bankas kredītos katrā valstī bija izsniegušas apmēram 10-11 miljardus eiro, tad šobrīd aina ir pavisam citāda. Lietuva un Igaunija ir spējusi atgriezties pirmskrīzes līmenī un to jau pārsniegt, savukārt Latvijas kopējais kredītu portfelis joprojām ir vien ap pieciem miljardiem eiro.

Būvniecības uzņēmums un nekustamo īpašumu attīstītājs YIT Celtniecība uzsācis ceturtās kārtas būvniecību Biķerziedu kvartālā, kas atrodas Teikā. Šīs kārtas laikā tiks izbūvēta viena piecstāvu ēka ar 65 dzīvokļiem.

Ceturtās kārtas investīcijas sasniegs 5 miljonus eiro, savukārt kopumā Biķerziedu kvartālā YIT Celtniecība līdz šim ir ieguldījis 10 miljonus eiro.

Jaunā dzīvojamā māja, kas atradīsies Biķernieku ielā 16, būs piektā ēka. Paredzēts, ka to ekspluatācijā nodos 2015. gada vasarā. Atšķirībā no iepriekšējās kārtās izbūvētajām mājām, šajā būs trīs kāpņu telpas, piedāvājot dzīvokļus ar divām, trīs un četrām istabām. Dzīvokļu platība ir robežās no 46 – 88,3 m2. YIT Celtniecība norāda, ka tieši divu istabu dzīvokļi tika visātrāk izpirkti iepriekšējās kārtās, kas, iespējams, saistīts ar īres tirgus pieprasījumu pēc šiem dzīvokļiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT Mārpagalmi 2" sadarbībā ar būvkompāniju SIA "YIT LATVIJA" (YIT) Āgenskalnā ekspluatācijā nodevis projekta “Mārpagalmi” otro namu, Zemaišu ielā.

Projekts ir īstenots, piesaistot “BluOr Bank” līdzfinansējumu.

“Mārpagalmi” otrajā namā piedāvātie dzīvokļi ir ar pilno apdari, cenas robežās no 2465 līdz 3013 eiro/m2. Šobrīd pieejami 88 dažādas platības dzīvokļi. Daļai dzīvokļu pircēju ir iespēja iegādāties arī pagalma vai pazemes autostāvvietu, kā arī noliktavas telpu.

“Jau šobrīd gandrīz 40% dzīvokļu ir rezervēti un potenciālo pircēju interese pieaug. Šobrīd redzam, ka līdz ar Euribor likmes un banku pievienoto likmju samazināšanos, pircēju interese strauji palielinās, īpaši 3 un 4 istabu dzīvokļu segmentā,” komentē SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē.

YIT novērojis, ka nekustamo īpašumu tirgū jūtama aizvien lielāka interese par dažādiem energoefektivitātes risinājumiem daudzdzīvokļu namos, tai skaitā par risinājumiem, kas paredz aprīkot ēkas ar saules paneļiem. Reaģējot uz nekustamo īpašumu tendencēm un pircēju pieprasījumu, arī projekta „Mārpagalmi“ katra ēka ir aprīkota ar saules paneļiem, kā arī katram dzīvoklim iebūvēta rekuperācijas sistēma.

Kā zināms, ikviena darbinieka attiecības ar darba devēju regulē darba līgums – ja tāda nav, tas jau ir pārkāpums un nostāda darbinieku ļoti neizdevīgā situācija, bet darba devējam rada riskus, kas apdraud viņa turpmāko darbību. Tomēr nereti ikdienā rodas darba attiecību problēmas, kuras vienlīdz nozīmīgas ir visu līmeņu darbiniekiem, tādēļ pēdējos gados arvien aktuālāka kļūst diskusija par koplīgumu ieviešanu, kas caurspīdīgi un vienlīdzīgi regulē darba attiecības starp darbiniekiem un darba devēju.

Darba koplīgums ir rakstisks līgums, kas tiek slēgts starp darba devēju un arodbiedrību vai darbinieku pārstāvjiem (ja uzņēmumā nav arodbiedrības) un regulē darba attiecības, tostarp darba samaksas organizāciju, darba aizsardzības organizāciju, darba attiecību nodibināšanas un izbeigšanas kārtību, darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas plānošanu, darba kārtības jautājumus un darbinieku sociālās aizsardzības jautājumus.

Darba koplīgums nosaka arī darba devēja un darbinieku savstarpējās tiesības un pienākumus. Būtībā tas ir vērsts uz vēl labāku darba apstākļu izveidi uzņēmumā, nekā to paredz Darba likums un citi normatīvie akti, kuros faktiski noteiktas obligātās minimālās prasības.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības fakultātē 16. novembrī tiks atklāta SIA YIT celtniecība auditorija, ko izmantos Siltuma un gāzes tehnoloģijas katedras organizētā studiju procesa nodrošināšanai, liecina universitātes sniegtā informācija medijiem.

SIA YIT celtniecība bija uzņēmusies auditorijas renovāciju.

Labiekārtotajā auditorijā turpmāk vienlaikus varēšot strādāt aptuveni 50 studenti.

Kā pastāstīja RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas katedras vadītājs profesors Egils Dzelzītis, auditorijas renovācija ir RTU administrācijas un RTU absolventa sadarbības rezultāts: «SIA YIT celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē ir RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas katedras absolvents, tāpēc mums ir īpašs prieks par SIA YIT celtniecība auditoriju.»

SIA YIT celtniecība ir viens no Somijas korporācijas YIT meitas uzņēmumiem Latvijā. RTU Būvniecības fakultātes sadarbība ar SIA YIT celtniecība ilgst aptuveni gadu.

Situācija nekustamo īpašumu tirgū Latvijā ir stabilizējusies, un šobrīd ir vērojams neliels nekustamo īpašumu darījumu skaita un kreditēšanas pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada beigām, pavēstīja būvfirmas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Vienlaikus viņš skaidro, ka, līdzīgi kā citviet Eiropā, Latvija izjūt arī izaicinājumus un tie galvenokārt ir saistīti ar joprojām augstajām EURIBOR procentu likmēm un stagnējošo valsts ekonomiku.

Bože informē, ka aizvadīto gadu milzīgā inflācija un energoresursu cenu kāpums šobrīd atsaucas uz darījumiem, proti, cilvēki iegādājas jaunos īpašumus, kas ir energoefektīvi, mazākas platības un kompaktāki, tā veidojot arī mazākus ikmēneša maksājumus par apkuri un komunālajiem pakalpojumam.

Božē uzsver arī faktu, ka šobrīd būvmateriālu cenas ir stabilizējušās, tomēr turpina pieaugt darba samaksa celtniecības nozarē, piemēram, šobrīd jau līdz 10%. Bozē atzīst, ka arī "YIT Latvija" jūnijā veiktā aptauja atklāja, ka 38% Latvijas iedzīvotāju no nekustamā īpašuma iegādes attur valsts ekonomiskā situācija un raizes par savu finansiālo stabilitāti.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" šogad plāno uzsākt teju 500 jaunu dzīvokļu izbūvi, daļu no projektu attīstīšanas aizsākot jau pavasarī, bet pārējos - gada otrajā pusē.

Savukārt pērn uzņēmums pārdevis par 56 % vairāk dzīvokļu nekā 2023. gadā, liecina uzņēmuma biznesa rezultāti.

SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē uzsver, ka 2025. gads iesācies neraksturīgi aktīvi šim laikam. Proti, tradicionāli janvāris ir “klusais” mēnesis, bet šogad novērota augstāka interese par mājokļa iegādi nekā citkārt.

“Aizvadītā gada nogalē vairākkārt samazinātās Euribor procentu likmes ir atstājušas pozitīvu ietekmi uz patērētājiem, līdz ar to novērojam, ka interese pēc nekustamā īpašuma iegādes atgriežas. Tas ļauj mums optimistiski raudzīties uz dzīvokļu pārdošanas prognozēm arī 2025. gadam. Turklāt šobrīd dzīvokļi Latvijā ir par pieejamām cenā, nekā tas ir, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā, kur jauno projektu dzīvokļu cenas ir ievērojami augstākas. Arī Latvija ar laiku visdrīzāk tuvosies šim līmenim, tāpēc, domāju, ka varam nonākt situācijā, ka pabeigtie dzīvokļi tiek strauji izpirkti un tirgū uz brīdi varētu tikt novērots gatavo dzīvokļu deficīts. Tas skaidrojams ar faktu, ka nekustamo īpašumu attīstītājiem ir vajadzīgs vismaz 3 gadus ilgs periods, lai izprojektētu, uzbūvētu, nodotu ekspluatācijā un sadalītu dzīvokļu īpašumos jaunu projektu. Iepriekšējos gados attīstītāji atlika vai iesaldēja jau būvniecībā esošos projektus, kas arī izskaidro potenciālā deficīta rašanās iemeslus,” komentē A. Božē.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT Latvija" pabeidzis apjomīgākos būvdarbus pirmajai ēkai šogad janvārī sāktajam dzīvojamo namu kompleksam "Kaivas kvartāls", informē uzņēmumā.

Namu kompleksa būvniecībā plānotās investīcijas uzņēmums neizpauž.

"Kaivas kvartālu", kas atrodas Rīgas Dreiliņos, robežojoties ar Mežciemu, veidos piecas sešstāvu ēkas, kopumā iegādei piedāvājot 360 dzīvokļu. Paredzēts, ka pirmā no kompleksa ēkām ekspluatācijā tiks nodota nākamā gada vasarā.

Kompleksā būs gan divu un trīs, gan četru istabu komforta klases dzīvokļi, kuru platība būs no 44 līdz 85,5 kvadrātmetriem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilno apdari, kā arī izbūvētiem balkoniem.

"Atzīmējot spāru svētkus, esam soli tuvāk projekta realizācijai, iezīmējot nākamo projekta attīstības posmu. Šajā projektā liela daļa dzīvokļu plānojumu ir iepriekš pārbaudīti un ieguvuši atzinību no citiem līdzīgi realizētiem projektiem, tāpēc paredzam, ka interese par dzīvokļiem arvien pieaugs. Kaivas kvartāls ir īpašs ar to, ka Rīgas Dreiliņi un tā tuvējā apkaime, kā arī robeža ar Ropažu novadu, pēdējos gados piedzīvojusi strauju attīstību. Blakus esošais tirdzniecības centrs SĀGA un IKEA veikals atvieglo iepirkšanos, savukārt tuvējā apkārtne ir piemērota aktīvai atpūtai. Tieši tāpēc iedzīvotāji šo apkaimi atzīst kā piemērotu nekustamā īpašuma iegādei un dzīvošanai. Turklāt esošā un topošā infrastruktūra ērti un ātri nodrošina iespēju nokļūt ārpus Rīgas, kas lielai daļai iedzīvotāju kļūst arvien svarīgāk. Līdz ar celtniecības darbu pabeigšanu, saskaņā ar pilsētas norādījumiem un saņemtajiem tehniskajiem noteikumiem, tiks pārcelta un labiekārtota sabiedriskā transporta pieturvieta, kas atradīsies tieši pie mūsu ēku kompleksa," komentē SIA YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs un būvnieks SIA YIT Celtniecība pērno gadu noslēdza ar 12,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39% mazāks nekā 2012. gadā. Uzņēmuma peļņa gada laikā samazinājusies desmit reizes līdz 222 tūkstošiem eiro, liecina Lursoft dati.

2012. gadā YIT Celtniecība apgrozījums veidoja 20,4 miljonus eiro.

Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidza būvniecības darbus dzīvojamo māju projektā Akācijas ielā 6, Rīgā, kā arī turpināja iepriekš uzsāktos projektus Tālivalža ielā 21 un 21a. Tāpat arī uzņēmums uzsācis darbu pie dzīvojamo māju projekta Stendes ielā 5.

SIA YIT Celtniecība vadība norāda, ka uzņēmums paredz turpināt iesākto nekustamo īpašumu projektu attīstīšanu, kas ietver gan dzīvojamo māju, gan biroju celtniecību. Šogad būvnieks paredzējis pabeigt vairākus iepriekšējos gados uzsāktos projektus un uzsākt darbu pie diviem jauniem projektiem – Biķernieku ielā 16 un Tērbatas ielā 72.

2012. gadā būvniecības un nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas SIA YIT Celtniecība apgrozījums pieaudzis, sasniedzot 14,1 miljonu latu. Kā liecina uzņēmuma neauditētie finanšu rādītāji, uzņēmuma peļņa pērn sasniegusi 1, 47 miljonus latu.

Andris Božē, YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs, norāda: «Trīs gadu laikā esam vairākas reizes palielinājuši savus apgrozījuma rādītājus. Panākumu atslēga ir bijusi iespēja būt finansiāli neatkarīgiem no banku aizdevumiem, projektu attīstīšanā un būvniecībā ieguldot savas investīcijas. Arī pieredze, kādā veidā projekti jāplāno un jāattīsta, kā jāorganizē dzīvokļu pārdošana, mums ļāva jau savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pircējiem racionāli un ekonomiski būvētus mājokļus.»

SIA YIT Celtniecība attīstītajos jaunajos projektos pērn pārdoti 134 dzīvokļi.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA YIT Celtniecība, turpinot attīstīt projektu Biķerziedi, ir uzsācis nākošo divu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecību.

Šobrīd ēku kompleksā ir uzsākta 90 dzīvokļu rezervēšana un pārdošana. Kopumā gada laikā otrās kārtas būvniecībā ir plānots investēt vairāk nekā 3 miljonus latu, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Andris Božē, SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs, norāda, ka par šo projektu interesējas arī NVS valstu pilsoņi, kas iegādājas Latvijā īpašumu kā investīciju.

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Biķerziedi atrodas Teikā, Tālivalža ielā 21. Otrajā kārtā tiks izbūvētas divas piecstāvu mājas ar kopā 90 dzīvokļiem. Visi dzīvokļi būs pieejami ar pilnu iekšējo apdari platībā no 33 līdz 88 kvadrātmetriem ar vienu līdz četrām istabām. Projektā plāno izbūvēt gan pazemes, gan virszemes stāvvietas.

Somijas lielākais un viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas reģiona būvniecības uzņēmumiem un pilsētvides attīstītājiem YIT ir pabeidzis savu biznesu stratēģisko pārbaudi Krievijā, rezultātā parakstot līgumu ar Etalon Group PLC par YIT biznesa pārdošanu Krievijā, informē kompānija.

Krievijas uzņēmumu stratēģiskā pārskatīšana tika uzsākta 2021. gada novembrī un paātrināta 2022. gada martā, mainoties ģeopolitiskajai situācijai.

"Ukrainas krīzes dēļ mūsu uzņēmumi Krievijā saskārās ar nepieredzētiem izaicinājumiem, un kļuva arvien grūtāk turpināt darbību. Krievijas uzņēmumu pārdošana dod mums iespēju ātri, kontrolēti un pilnībā iziet no šī tirgus," skaidro YIT prezidents un izpilddirektors Markku Moilanen.

Plānots, ka biznesa pārdošana noslēgsies aprīlī. Darījuma cena ir aptuveni 50 miljoni eiro. Pārdošanas rezultātā YIT savā pirmā ceturkšņa peļņas vai zaudējumu aprēķinā iegrāmatos vērtības samazinājumu aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.

Pēc Būvkomersantu reģistra datiem, patlaban Latvijā ir aktīvi 5,5 tūkstoši būvkomersantu, savukārt, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati liecina, kādu no būvniecības apakšnozarēm kā pamatnodarbošanos norādījis teju divas reizes lielāks uzņēmumu skaits - 10,3 tūkstoši.

No tiem 8% kompāniju pamatkapitālā ieguldīti ārvalstnieku līdzekļi, liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Lielākoties ieguldījumi nāk no tuvējām kaimiņvalstīm - Krievijas, Lietuvas un Igaunijas.

Pēc Lursoft aprēķiniem, patlaban Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 334 Latvijā reģistrētos būvniecības uzņēmumos, Lietuvas - 156, bet Igaunijas - 132.

Reģistrētā pamatkapitāla apjoma ziņā vislielākais būvniecības uzņēmums Latvijā gan pieder somiem - SIA "YIT Latvija". Lursoft izziņā pieejamie dati rāda, ka somu YIT Suomi Oy Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā ieguldījuši 47,43 milj.eiro.

SIA "YIT Latvija" apgrozījums pēdējos gados bijis mainīgs. Ja 2016.gadā uzņēmums apgrozījis 6,57 milj.eiro, tad 2017.gadā apgrozījums palielinājies līdz 11,31 milj.eiro, bet pagājušajā gadā atkal sarucis līdz 6,57 milj.eiro. Pēdējo reizi ar peļņu SIA "YIT Latvija" strādājusi 2013.gadā.

Pēc pārdoto dzīvokļu darījumu summas pagājušajā gadā lielākie attīstītāji Latvijā bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Colliers" apkopotie dati.

Uzņēmuma jaunākajā dzīvojamo platību tirgus pārskatā secināts, ka "Bonava Latvija" jau ceturto gadu pēc kārtas sasniegusi lielāko jauno dzīvokļu pārdošanas apjomu, savukārt "YIT Latvija" izdevies sasniegt lielāko pārdoto dzīvokļu skaitu gadā.

Lielāko attīstītāju TOP 10:

"Top 3" attīstītāju "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" tirgus daļa 2022.gadā ir attiecīgi 13%, 11% un 7%, salīdzinot ar 15%, 5% un 4% gadu iepriekš. "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks" un arī "Kaamos" arī 2022.gadā turpināja aktīvi paplašināt savus zemes gabalu portfeļus, norāda "Colliers" Konsultāciju pakalpojumu direktore Agija Vērdiņa.

2012.gadā būvniecības un nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas SIA YIT Celtniecība apgrozījums varētu sasniegt 12 miljonus eiro, prognozē SIA YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Pērn tās apgrozījums sasniedza 4,6 miljonus eiro, bet pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS11), ko uzņēmums pielieto nekustamo īpašumu segmentā un YIT grupas iekšienē, apgrozījums bijis 9,4 miljonus eiro. 2011. gadā uzņēmums guvis arī 0,5 miljonu eiro lielu peļņu. Apgrozījums pērn būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2010. gadu, kad tas bijis trīs miljoni eiro.

2011. gadā uzņēmums ir pabeidzis mājokļu projektu Riverstone Ķīpsalā, ekspluatācijā ir nodots arī komplekss Ēbeļmuiža Ziepniekkalnā. Turpinās būvdarbi Biķerziedos Teikā un Akācijās Imantā. Šogad uzņēmums plāno īstenot divus jaunus mājokļu projektus - Hospitāļu ielā 39 un Tālivalža 21.

"Kalnozols celtniecība" pamatkapitāls ir palielināts par 1,827 milj.latu, un šobrīd tas ir 3,74 milj.latu. Pamatkapitāla palielināšana ir pēdējā no vairākām aktivitātēm, kas veiktas pilnībā noslēdzoties darījumam starp "Kalnozols celtniecība" un "MG Baltic Investment" par kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar nozīmīga stratēģiska investora "MG Baltic Investment" piesaisti ir veiktas izmaiņas arī būvuzņēmuma "Kalnozols celtniecība" valdes sastāvā un pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi. Par "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāju iecelts Ivo Čerbakovs.

Tika pieņemts lēmums izveidot uzņēmuma padomi, kuru vadīs tās priekšsēdētājs Raimondas Kurlianskis, koncerna "MG Baltic" viceprezidents un "MG Baltic Investment" ģenerāldirektors. Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs Inga Žemkauskiene. "Kalnozols celtniecība" līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Valdis Kalnozols ieņems padomes locekļa amatu.

Turpmāk "Kalnozols celtniecība" valdes priekšsēdētāja amatu ieņems Ivo Čerbakovs. Valdē darbosies arī valdes locekļi Aigars Lisovskis un Inga Stakinova.

AS Būvuzņēmums Restaurators nolēmis aicināt SIA Kalnozols celtniecība atsaukt prasību tiesā un norēķināties par veiktajiem darbiem projektā "Dienvidu pakavs 1". Uzņēmums aicinājumu saista ar "Kalnozols celtniecība" komentāriem, kas izteikti sakarā ar pretenzijām pret SIA "Pilsētmāju institūts "Urban Art"" ("Urban Art").

"Būvuzņēmums Restaurators" projektā "Dienvidu pakavs 1" veica darbus, kas saistīti ar ēkas fasādi un starpsienu montāžu dzīvokļos. Jau sākotnēji "Kalnozols celtniecība" maksājumus veikuši ar ļoti lieliem kavējumiem. Šobrīd "Būvuzņēmums Restaurators" nav saņēmis samaksu par darbiem, kas veikti sākot ar 2006. gada maija mēnesi. Tā vietā "Kalnozols celtniecība" ir paziņojis, ka darbi nav veikti, un vērsies tiesā par līguma termiņu kavējumu, kā arī it kā nodarīto zaudējumu piedziņu no būvuzņēmuma.

"Man nav skaidrs kā "Kalnozols celtniecība" var apgalvot pasūtītājam un sabiedrībai, ka darbi objektā "Dienvidu pakavs 1" ir pabeigti, vienlaikus mēģinot no mums tiesas ceļā piedzīt kompensāciju par darbu neveikšanu un līguma termiņu kavējumu," jautā AS "Būvuzņēmums Restaurators" valdes priekšsēdētājs Mareks Mamajs. Viņš norādīja, ka "Tad vajag vispirms samaksāt mums un citiem apakšuzņēmējiem par padarīto darbu, un tikai tad sākt tiesvedību pret "Urban Art". Vai arī nevajag prasīt no pasūtītāja miljonu, ja reiz darbi ir veikti tik slikti, vai arī vispār nav veikti..."

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Vakar pie raksta Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentārosDb.lv aicināja sūtīt komentārus. Pateicamies visiem, kas piedalās šai diskusijā. Piedāvājam divus jaunus uzņēmēju viedokļus.

Atis Lazdiņš, AS G4S Latvia Valdes loceklis:

Nenoliedzami e-paraksts ir ļoti nepieciešams. Tikai lai saprastu, kāpēc Latvijā tas praktiski netiek izmantots, ir jāprot atbildēt uz jautājumu, ko tā ieviešana reāli dos uzņēmējiem? Uzņēmēju vēlmi sākt izmantot e-parakstu, manuprāt, var veicināt vienīgi tādi ieguvumi kā laika ietaupījums, ātrāka komunikācija ar valsts iestādēm, iespēja netērēt laiku dažādu dokumentu iesniegšanai un izziņu saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ja šie nosacījumi reāli darbotos, uzņēmējs samazinātu administratīvos izdevumus, un kļūtu skaidrs, kāpēc maksāt par šo pakalpojumu.