Vācijas tiešsaistes tirdzniecības platforma Zalando šajā gadā sāks savu darbību Latvijā, informē kompānijā.

Uzņēmums paplašinās savu darbības teritoriju Eiropā vēl astoņos tirgos.

Vēl šajā gadā Zalando platforma darbu sāks arī Horvātijā, Igaunijā, Lietuvā, Slovākijā un Slovēnijā, bet 2022.gadā - Ungārijā un Rumānijā, kopumā aptverot 25 valstis.

Zalando dibināts 2008.gadā Berlīnē. Platformai pašreiz ir vairāk nekā 38 miljoni klientu 17 aktīvajos tirgos, pārdodot apģērbus, apavus, aksesuārus un skaistumkopšanas preces.

Pēc finansiāli veiksmīga 2020. gada Zalando paaugstinājis savas izaugsmes ambīcijas, un tā mērķis ir līdz 2025. gadam palielināt preču bruto vērtību (GMV) līdz vairāk nekā 30 miljardiem eiro. Uzņēmuma mērķis ilgtermiņā ir iegūt vairāk nekā 10 % lielu daļu no kopējā 450 miljardu eiro Eiropas modes tirgus.

Vācijas interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando" otrdien paziņoja, ka plāno likvidēt simtiem darbavietu, ņemot vērā krietni sarežģītāku ekonomisko vidi.

"Zalando", kas darbojas 25 Eiropas valstīs, šobrīd nodarbina aptuveni 17 000 cilvēku.

Uzņēmumu ievērojami atbalstīja e-komercijas straujā izaugsme koronavīrusa pandēmijas laikā, kad lokdauni lika cilvēkiem vairāk iepirkties internetā.

Taču šī pandēmijas veicinātā izaugsme kopš 2022.gada ir mazinājusies, un makroekonomiskā vide kļuvusi krietni sarežģītāka, jo augstā inflācija liek cilvēkiem samazināt izdevumus, skaidro "Zalando".

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, tai skaitā sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta", sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

Desmit uzņēmumi pirmdien pievienosies Frankfurtes akciju biržas indeksam DAX, kas piedzīvo lielākās pārmaiņas tā 33 gadu vēsturē, ņemot vērā izmaiņas Vācijas korporatīvajā pasaulē.

Pēc biržas tirdzniecības sākšanas jaunpienācēji, starp kuriem ir Eiropas aviobūves gigants "Airbus" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Zalando", pārvērtīs DAX 30 par DAX 40.

DAX 30 pērn piedzīvoja satraucošu gadu, kurā Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa" pameta Frankfurtes akciju biržas indeksu, ņemot vērā uzņēmuma straujo akcijas cenas kritumu koronavīrusa pandēmijas dēļ, bet pēc liela mēroga krāpniecības sabrukumu piedzīvoja maksājumu kompānija "Wirecard".

DAX indeksā iekļauto uzņēmumu papildināšana arī paredzēta, lai atspoguļotu izmaiņas Vācijas ekonomikā, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ cilvēki vairāk uzturas mājās, apģērbu un pārtikas produktu iegādājoties internetā.

Banka Citadele izsniegusi 4 miljonu eiro aizdevumu finanšu tehnoloģiju uzņēmumam Esto AS, kas šobrīd izvērš savu darbību visās Baltijas valstīs.

Aizdevums tiks izmantots, lai attīstītu uzņēmuma digitālo rīku piedāvājumu ar mērķi sekmēt lietotāju iepirkšanās pieredzi tiešsaistē, kā arī apgrozāmajiem līdzekļiem, lai stiprinātu uzņēmuma darbību Igaunijā un veicinātu Esto izplešanos Baltijas tirgū.

Esto uzņēmumiem Baltijas valstīs piedāvā e-komercijas un digitālo maksājumu rīkus, kas ļauj patērētājiem pasūtīt preces tiešsaistē, bet izvēlēties dažādus apmaksas veidus – papildus tradicionālajiem bankas karšu maksājumiem pieejamas iespējas pirkuma apmaksu sadalīt vairākās daļās, kā arī izdalīt maksājumu līdz pat 48 mēnešu garam periodam.

“Mēs piedāvājam risinājumu “pērc tagad, maksā vēlāk”, un Igaunijā to izmanto jau vairāk nekā 1000 tirgotāju. Tuvākajā nākotnē savu komersantu sadarbības tīklu vēlamies audzēt līdz 3000 tirgotājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Pircēji, izmantojot “maksā vēlāk” risinājumu visbiežāk iegādājas elektrotehnikas preces, mēbeles, kā arī produktus, kas paredzēti mājas un dārza kopšanai, un vidējā pirkuma summa ir aptuveni 500 eiro,” atklāj Esto Group vadītājs Miks Metsa.

Konkursā "Latvian Ecommerce Awards 2022" apbalvoti Latvijā labākie interneta veikali 11 kategorijās, informē pasākuma rīkotāji digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv".

Par labākajiem interneta veikaliem 2022.gadā kategorijā "Apģērbi/apavi" atzīts "zalando.lv", kategorijā "Elektronika" - "rdveikals.lv", kategorijā "Pārtika" - "barbora.lv", bet kategorijā "Bērnu preces" - "220.lv".

Vienlaikus kategorijā "Grāmatas" par labāko interneta veikalu 2022.gadā atzīts "janisroze.lv", kategorijā "Sadzīves tehnika" - "rdveikals.lv", kategorijā "Medikamenti" - "internetaaptieka.lv", kategorijā "Mēbeles/ mājas preces" - "jysk.lv", bet kategorijā "Preces mājai un personīgajai higiēnai" balvu saņēma "drogas.lv".

Vienlaikus "Latvian Ecommerce Awards 2022" nominācijā "Straujākā izaugsme Latvijas tirgū" apbalvojumu saņēma veterinārā aptieka "Vetzoo.lv", bet nominācijā "Straujākā izaugsme eksporta tirgū" apbalvots bērnu koka mēbeļu un rotaļlietu e-veikals "ettetete.com".

Eiropas Savienībā (ES) piektdien stājies spēkā stājies Digitālo pakalpojumu akta (DSA) pirmais posms, kura nolūks ir panākt, lai pasaulē lielākie tehnoloģiju uzņēmumi apkarotu nelikumīgu saturu un garantētu lietotāju drošību internetā.

DSA pirmais posms ietekmē 19 ļoti lielas digitālās platformas, tai skaitā sociālo mediju tīklus, vietnes un interneta mazumtirdzniecības uzņēmumus ar vismaz 45 miljoniem aktīvu ikmēneša lietotāju ES.

Tādējādi jaunās prasības attiecas uz "Alibaba AliExpress", "Amazon Store", "Apple AppStore", "Booking.com", "Meta" piederošajiem sociālajiem tīkliem "Facebook" un "Instagram", "Google" pakalpojumiem "Maps", "Play" un "Shopping", "LinkedIn", "Pinterest", "Snapchat", "TikTok", "X" (agrāk "Twitter"), "Wikipedia", "YouTube" un "Zalando", kā arī "Bing" un "Google Search".

"Šīm sistēmiskajām platfiormām ir ļoti, ļoti svarīga loma mūsu ikdienas dzīvē, un šobrīd pienācis laiks Eiropai un mums noteikt savus noteikumus," norāda ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons.

Starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums ”Venipak” informē, ka ir pabeidzis nozīmīgu stratēģiskās attīstības posmu, jo pabeigta pērn uzsāktā uzņēmuma paplašināšanos Igaunijā, lai savienotu visas Baltijas valstis vienā pakomātu tīklā, kopumā izvietojot 600 pasta automātus.

Patlaban “Venipak” plāno attīstīt Nīderlandē iegādāto e-komercijas vairumtirgotāju, kā arī paplašināties tālāk uz rietumiem.

”Pēdējos gados pasta automātu tīkla attīstībā Baltijas valstīs vien esam ieguldījuši aptuveni piecus miljonus eiro. Pašlaik mums jau ir vairāk nekā 600 bezkontakta pakomātu, no kuriem 251 atrodas Lietuvā, 201 Latvijā un 151 Igaunijā. Turklāt esam modernizējuši sūtījumu šķirošanas termināļus un paplašinājuši e-komercijas pasūtījumu piegādes infrastruktūru. Tagad mēs varam droši apgalvot, ka Baltijas valstīs ir pilnībā izveidots pakalpojumu komplekss un infrastruktūra, kas ļauj nieka 24 stundās piegādāt sūtījumus uz visām Baltijas valstīm klientiem ērtākajā veidā,” saka ”Venipak” vadītājs Justas Šablinskas.