Politika

Zelenskis: Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas

LETA, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Krievijas iesaldētie aktīvi ir jāizmanto, lai aizsargātos no tās agresijas, žurnālistiem preses konferencē uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvijai, gan citām valstīm, kas atbalsta ukraiņu cīņu pret Krievijas agresiju, arī turpmāk jāstrādā kopā ar Ukrainu maksimāli efektīvi un saliedēti, lai Ukraina uzvarētu Krieviju. Zelenskis norādīja, ka tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu pārrunāti Ukrainas veicamie darbi. Tāpat viņš informēja par situāciju kara frontē, Ukrainas aizsardzības vajadzībām, kā arī par tālākajiem plāniem.

"Mums ir produktīvāk jāstrādā Eiropas valstu aizsardzības jomā. Eiropai ir jābūt pašpietiekamai savā aizsardzībā, lai arī kādā veidā Krievija apdraudētu Ukrainu un lai arī ko Krievija būtu padarījusi par savu mērķi. Eiropai ir jāmāk atbildēt. Tai ir tiesības aizsargāties. Ukraina kopā ar partneriem strādās pie tā, lai Eiropā tiktu izveidots jauns arsenāls un attīstīta militārā industrija, lai nepieļautu Krievijas agresiju pret Eiropu," sacīja Ukrainas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka valstīm arī turpmāk jāsadarbojas sankciju politikas jomā pret Krieviju un tām valstīm, kas to atbalsta. Arī turpmāk ir jābloķē shēmas, ar kurām notiek mēģinājumi apiet noteiktās sankcijas. Arī turpmāk Eiropai ir jābūt ar vienotu nostāju, atsakoties no Krievijas energoresursiem.

Zelenskis pateicās par Latvijas atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā. Viņš uzsvēra, ka Ukraina augstu novērtē lēmumu par sarunu sākšanu ar Ukrainu par iestāšanos blokā. Zelenskis norādīja, ka tas bija vēsturiski svarīgs lēmums visām valstīm, kas atrodas Eiropas austrumos.

"Ukraina rēķinās ar Latvijas atbalstu NATO, Latvijas principiālo nostāju, veidojot dialogu ar visiem partneriem par Ukrainas nākotni NATO," sacīja Ukrainas prezidents.

LETA jau rakstīja, ka ceturtdien oficiālā vizītē Latvijā ieradās Ukrainas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā vizītē Latvijā šodien ieradīsies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, informēja Latvijas Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Ukrainas prezidenta oficiālā vizīte sāksies plkst.16.15 ar viņa sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils, kam sekos Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un Zelenska oficiālais foto un ieraksts viesu grāmatā.

Zelenska vizītes laikā iecerētas Latvijas un Ukrainas delegāciju sarunas, pēc kurām plkst.17.25 notiks Rinkēviča un Zelenska kopīgā preses konference. Paredzēts, ka preses konferencē Rinkēvičs izziņos jauno Latvijas palīdzības pakotni Ukrainai.

Savukārt plkst.18.05 Zelenskis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS), kam plkst.19.10 sekos tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Plānots, ka Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) un Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba parakstīs līgumu par abu valstu tehnisku un finansiālu sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.

Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.

Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka EK ieteikums sākt oficiālas sarunas ar Ukrainu par dalību ES ir pareizais solis Kijivai un Eiropai.

"Šodien Ukrainas un visas Eiropas vēsture ir spērusi pareizo soli," paziņoja Zelenskis. "Mūsu valstij jābūt Eiropas Savienībā."

EK prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē pavēstīja, ka ukraiņi dziļi reformējuši valsti pat kara laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma darījumi sankciju ēnā

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB Ellex Kļaviņš partnere, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums un karš Ukrainā, kas notiek ar Baltkrievijas atbalstu, Eiropas Savienībai (ES), Lielbritānijai un ASV licis noteikt virkni ierobežojumu uzņēmējdarbības veikšanai ar minētajām agresorvalstīm, kā arī šo valstu personu un kapitāla kustībai.

Daudziem ir apgrūtināta piekļuve saviem nekustamajiem īpašumiem un ir vērojama šo īpašumu, piemēram, Jūrmalas mājokļu, nonākšana nekustamo īpašumu tirgū. Un, lai arī cenas dažkārt ir pievilcīgas, potenciālajiem pircējiem jāņem vērā sarežģījumi, kas var rasties darījuma izpildē par šāda īpašuma iegādi. Ar ko būtu jārēķinās, pērkot īpašumu no Krievijas vai Baltkrievijas rezidentiem?

Jāpārbauda īpašuma statuss

Darījums ar Krievijas vai Baltkrievijas rezidentam piederošu nekustamo īpašumu varētu būt aizliegts noteikto sankciju dēļ. Līdzekļu iesaldēšana un aizliegums dot pieeju līdzekļiem ir noteikts saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām, kuru mērķis ir iesaldēt līdzekļus un noteikt vispārējus ierobežojumus un sankcijas attiecībā uz Krievijas Federāciju sakarā ar karu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties.

Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju. Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas.

Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. gadā pēc apjoma bija 19,9%. Proti, katra piektā importētā kūdras tonna pasaules tirgū nāk no Latvijas. Diemžēl Eiropas Savienības uztverē kūdra nav atjaunīgs resurss un pēc būtības tiek pielīdzināts naftai vai oglēm, rezultātā kūdru kā energoresursu izmantot nevarēs, un pastāv risks, ka līdzīgs liktenis varētu piemeklēt pat kūdras substrātus.

Pirmajā vietā pasaulē

Kopš 2018. gada pēc kopējā kūdras produktu eksporta apjoma Latvija ir bijusi pirmajā vietā pasaulē. 2022. gadā pēc eksportētā kūdras produktu apjoma Latvijas daļa pasaules tirgū bija 19,9%, Kanādas daļa – 13,5%, Vācijai un Igaunijai – katrai pa 13%, savukārt Lietuva ar 8,8% bija piektajā vietā. Naudas izteiksmē Latvija pēc kūdras produktu eksporta 2022. gadā (295 milj. eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot no Kanādas (502 milj. eiro). Latvija ir stabils pasaules līderis, vērtējot kūdras eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju. 2022. gadā Latvijas ienākumi no kūdras eksporta uz vienu iedzīvotāju bija 156,9 eiro, Igaunijai – 115,1 eiro, Lietuvai – 38,1 eiro. Tie ir izcili rādītāji pasaules mērogā, kas varētu būt pamats prognozei, ka tieši kūdras substrātu ražošana varētu kļūt par vienu no darba vietu vilcējspēkiem un nodokļu avotiem nākotnē, jo īpaši reģionos. Vēl jo vairāk, ja kūdras substrātus izmanto pārtikas audzēšanā. Vienā kubikmetrā kūdras substrāta var izaudzēt 7000 dārzeņu stādu, ja tie ir gurķi, tad iegūst 16 tonnas šo dārzeņu, ja tomāti – 32 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Davosā sākas ikgadējais Pasaules ekonomikas forums, kas ilgs līdz 19.janvārim un kuru apmeklēs ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Izraēlas prezidents Ichaks Hercogs, jaunais Argentīnas prezidents Havjers Milejs un citas augsta ranga amatpersonas.

54.ikgadējā sanāksme Davosā piedalīsies aptuveni 2800 dalībnieki, tai skaitā vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sagaidāms, ka uzmanības centrā forumā būs Izraēlas un palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" karš un Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu.

Pasākumu apmeklēs arī Francijas prezidents Emanuels Makrons, Ķīnas premjerministrs Li Cjans un Tuvo Austrumu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš iepriekšējos gados forumā piedalījās attālināti.

Foruma prezidents Berge Brende norādījis, ka šoreiz pasākums "notiek uz sarežģītākā ģeopolitiskā un ģeoekonomiskā fona pēdējo desmitgažu laikā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus Latvijā jau tagad piemērojas jaunajām tendencēm.

Tīrā, ilgtspējīgā un viegli izmantojamā gāze spēlē savu lomu zaļo pārmaiņu laikmetā – gan dabasgāze kā pārejas kurināmais, gan arī dabasgāzes un biometāna maisījums kā nākotnes zaļās gāzapgādes priekšvēstnesis, kam attālākā nākotnē sekos gāzes un ūdeņraža maisījums. Lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot Latvijā ražotās zaļās gāzes priekšrocības, šobrīd nepieciešams domāt par gāzes sadales tīklu uzturēšanu un arī to attīstīšanu, sasniedzot arvien jaunas vietas un potenciālo klientu grupas. To uzsver AS Gaso (GASO) pārstāvji.

Sistēma paplašinās

Pagājušā gada globālais enerģijas resursu cenu šoks, sasniedzot nepieredzētu gāzes cenu kāpumu, ir aiz muguras, un daudzi potenciālie klienti atgriežas pie vēlmes izmantot gāzi kā sadzīvē, tā arī biznesā, norāda uzņēmumā GASO, kas ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Viņš par to pavēstīja sociālajos tīklos, nosaucot to par "skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam".

Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu ir uzvara viņa kara plosītajai valstij un visai Eiropai.

"Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina," viņš raksta tviterī. "Vēsturi veido tie, kas nav noguruši cīnīties par brīvību."

Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija atkārtoti draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes gigants "Gazprom" nonācis grūtībās, uzņēmumam nespējot kompensēt Eiropas tirgus zaudēšanu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara Ukrainā, vēstī laikraksts "Financial Times".

Pagājušā gada nogalē, kad "Gazprom" ziņoja par rekordlielu pārdošanas apjomu Ķīnā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija sajūsmināts un sacīja uzņēmuma vadītājam un savam ilggadējam sabiedrotajam Aleksejam Milleram: "Tas ir lieliski, es apsveicu jūs ar jūsu darba rezultātiem."

Taču Putina uzslavas, par kurām nekavējās ziņot Krievijas propagandas mediji, ir pretrunā ar uzņēmumā valdošo krīzi, kuru izraisījusi lielākā tirgus zaudēšana.

Eiropa, pārtraucot atkarību no Krievijas gāzes, ir spējusi sagraut Maskavas cerības, ka notiks pretējais, un "Gazprom", kas bija Putina trumpis, kad viņš uzsāka atkārtotu iebrukumu Ukrainā, ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem, kas kļuvis par upuri šajā karā, raksta "Financial Times".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

No Danske Bank samaksātā soda ASV Igaunijai pārskaitīs 50 miljonus eiro

LETA--BNS, 13.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā pateicību par sadarbību izmeklēšanā ASV Tieslietu ministrija Igaunijai izmaksās 50 miljonus ASV dolāru (47,1 miljards eiro) no divu miljardu ASV dolāru soda, kuru piekritusi maksāt Dānijas banka "Danske Bank", atzīstot vainu saistībā ar apsūdzībām plaša mēroga naudas atmazgāšanā, izmantojot filiāli Igaunijā.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets pēc tikšanās ar ASV kolēģi Meriku Gārlendu informēja, ka ASV puse novērtē Igaunijas sadarbību gan naudas atmazgāšanas lietā, gan kibernoziegumu izmeklēšanā.

ASV tieslietu ministrija ir principiāli nolēmusi daļu "Danske Bank" samaksātās soda naudas piešķirt Igaunijai. Pašlaik ASV varasiestādes risina tehniskus jautājumus, jo tam nepieciešams ASV Valsts departamenta, citu institūciju un atsevišķos gadījumos arī Kongresa apstiprinājums.

Lānets uzsvēra, ka Igaunija turpinās sadarbību ar ASV juridiskajā jomā, cenšoties panākt Krievijas vadības saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā. Igaunija vēlas stiprināt sadarbību ar ASV arī tiesu medicīnas jomā un atbalstā partnervalstīm cīņā pret korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā

LETA, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko septiņu gadu laikā zviedru uzņēmums Eolus Latvijā iecerējis īstenot vairākus vēja parku projektus, kopumā uzstādot gandrīz 700 megavatus (MW) vēja jaudu, stāsta Inga Āboliņa, SIA Eolus valdes locekle.

Latvijai ir liels potenciāls vēja enerģijas attīstībā un tas noteikti ir jāizmanto, teic I.Āboliņa, piebilstot, ka šobrīd Eolus strādā vairākos attīstības virzienos. Izvērtējam iespējas visā Latvijas un Lietuvas teritorijā un nedaudz arī Igaunijā. Latvijā attīstības stadijā pašlaik ir Pienava Wind projekts Tukuma novadā, kur mēs strādājam pie vēja elektrostaciju ar jaudu 160 MW izbūves, un plānojam, ka šo staciju ekspluatācijā nodosim jau 2026. gada beigās, norāda Eolus valdes locekle. Tāpat aktīvi strādājam arī Talsu novadā un Pāvilostā, kā arī nopietni vērtējam potenciālu citur Latvijā, pauž I.Āboliņa.

Kā kopumā vērtējat vēja enerģijas projektu attīstību Latvijā, un kāpēc šajā nozarē mēs atpaliekam no kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" ir noslēgusi iepirkumu sašķidrinātās dabasgāzes vidēja termiņa piegādei 2024.- 2026.gadam, ko nodrošinās Norvēģijas enerģētikas uzņēmums "Equinor" (iepriekš "Statoil"), informē "Latvenergo".

Attiecīgajā periodā Norvēģijas kompānija piegādās kopumā sešas sašķidrinātās dabasgāzes kravas jeb aptuveni sešas teravatstundas (TWh) gāzes, pa divām sašķidrinātās dabasgāzes kravām katru gadu. Dabasgāzes piegāde notiks, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

"Esam noslēguši saistošu līgumu ar skaidriem piegādes nosacījumiem ar uzticamu piegādātāju, kas piegādā sašķidrinātu dabasgāzi Baltijas valstīm kopš importa sākšanas 2014.gadā," pauž "Latvenergo" komercdirektors Dmitrijs Juskovecs.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka šosezon Eiropas ir vēsturiski augstākais dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis, mazinās jaunas liela apmēra piegādes, kas samazina arī dabasgāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu noziegumu apkarošanā nepieciešama cieša nozares sadarbība un sabiedrības izglītošana

Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija paraksta 164 miljonus eiro vērtu līgumu par artilērijas sistēmas Himars iegādi

Db.lv, 20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi, un līguma kopējā summa ir aptuveni 180 miljoni ASV dolāru (164, 2 miljoni eiro), paziņojis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bruņojumā būs arī tālās darbības un augstas precizitātes "Atacms" raķetes, kas būtiski pastiprinās NBS uguns jaudu. Šis ir vēl viens būtisks solis Latvijas un ASV stratēģiskās partnerības stiprināšanā un NATO aizsardzības spēju attīstībā, uzsver ministrs.

"Esmu pārliecināts, ka "Himars" sistēmai būs būtiska nozīme agresijas novēršanā un Latvijas aizsardzībā. Tas ir skaidrs signāls jebkuram potenciālajam pretiniekam: ASV un Latvija nopietni uztver mūsu kopīgo apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas kvadrātcentimetru," Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā norādījis ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robinsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD: Latvijā no Krievijas 11 mēnešos importēti kopumā 382 800 tonnu pārtikas graudaugu

LETA/BNS, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā (ES) ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

"Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas," norādīja Šice-Trēde.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka uz robežas kravām ir veikta parastā kontrole, un neatbilstošas kravas nav konstatētas.

Šice-Trēde arī piebilda, ka PVD nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā un kāds transportēts tālāk uz citām ES valstīm.

Tikmēr saistībā ar izskanējušām aizdomām par Krievijas labības nonākšanu ES caur Latviju, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks paziņojis, ka Krievijas labība tiek pārvietota tranzītā un Lietuvā nenonāk. Tomēr ministrs atzina, ka Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru