Jaunākais izdevums

Zelta cena piektdien pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 3000 dolāru robežu, ņemot vērā neskaidrību, ko rada ASV Donalda Trampa tarifu plāni.

Cena zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu ekonomikas krīžu laikā, sasniegusi 3000,85 dolārus par unci.

Tramps ceturtdien draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā bloka iecerētos tarifus viskija importam no Savienotajām Valstīm.

"Ja šie tarifi nekavējoties netiks atcelti, ASV noteiks 200% tarifus vīnam, šampanietim un [citiem] alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām ES valstīm," Tramps norādīja ierakstā savā sociālajā tīklā "Truth Social".

ES trešdien paziņoja, ka reaģēs uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam, no 1.aprīļa atjaunojot tarifu piemērošanu no ASV importētajiem rūpniecības un lauksaimniecības produktiem, tostarp viskijam, motocikliem, zemesriekstu sviestam un laivām.

Eiropas Komisija norādīja, ka jaunie ASV tarifi ietekmēs ES eksportu 26 miljardu eiro apmērā, kas ir aptuveni 5% no ES kopējā preču eksporta uz ASV, tādēļ ASV importētājiem nāksies maksāt papildu ievedmuitas nodevas sešu miljardu eiro apmērā.

Savukārt ES īstenotie pretpasākumi ietekmēs ASV eksportu 28 miljardu eiro apmērā.

Analītiķi skaidro, ka finanšu tirgus satricinājusi neskaidrība saistībā ar bažām, ka tirdzniecības kara saasināšanās varētu atjaunot inflācijas kāpumu

Eksperti

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

Dina Tračuma, Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja,23.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam.

Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma.

Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.

Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena otrdien sasniedza jaunu rekordu, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas tarifu politiku un strīdu ar Federālo rezervju sistēmu (FRS).

Zelta cena otrdien pirmo reizi vēsturē sasniegusi 3500,1 ASV dolāru par unci.

Zelta cena pēdējās nedēļās vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas laikā, kad samazinās ASV dolāra vērtība un akciju biržās novērojams kritums.

Zelta cena kopš gada sākuma pieaugusi par vairāk nekā 30%.

Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosaucis FRS vadītāju Džeromu Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien lielākoties kritās, ASV prezidentam Donaldam Trampam draudot noteikt jaunus muitas tarifus preču importam, savukārt zelta cena pieauga līdz jaunam rekodam.

Investorus uztrauca arī potenciāla ASV valdības iestāžu darba apturēšana, un viņu noskaņojumu neuzlaboja Krievijas diktatora Vladimira Putina ierobežots atbalsts iespējamam pamieram Ukrainā.

Tramps ceturtdien draudēja noteikt 200% muitas tarifus vīnam, šampanietim un citiem alkoholiskajiem dzērieniem no Francijas un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā bloka iecerētos tarifus viskija importam no Savienotajām Valstīm.

ES iecerētie tarifi viskija importam no ASV ir daļa no bloka plānotās reakcijas uz ASV noteiktajiem muitas tarifiem tērauda un alumīnija importam.

"Prezidenta Trampa draudi par jauniem tarifiem, šoreiz par 200% tarifu alkoholiskajiem dzērieniem no ES, ir noveduši pie globālās akciju izpārdošanas atsākšanās," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās, savukārt zelta cena sasniedza rekordu, investoriem bažījoties par vardarbības atajaunošanos Gazas joslā un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc divas dienas ilguša kāpuma, bet Eiropas biržās tās pieauga pēc tam, kad Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs apstiprināja apjomīgu infrastruktūras attīstības un aizsardzības izdevumu plānu.

Zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, pastāvot bažām par saspīlējuma eskalāciju Tuvajos Austrumos pēc tam, kad Izraēla veica intensīvākos triecienus Gazas joslā kopš pamiera stāšanās spēkā.

Lai gan Tramps un Putins otrdien telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem, naktī uz trešdienu notika jauni Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainas civilajai infrastruktūrai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, zelta cena sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem reaģējot uz jauniem pavērsieniem ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karā.

Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas pārsvarā palielinājās pēc Trampa administrācijas pagājušās nedēļas paziņojuma par jauno ievedmuitas tarifu neattiecināšanu uz viedtālruņiem, klēpjdatoriem, pusvadītājiem un citām elektroniskām ierīcēm un to sastāvdaļām.

Tramps nedēļas nogalē tomēr izteicās, ka šis atbrīvojums no tarifiem būs tikai uz laiku.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" dienas vidū kritās, bet noslēdza tirdzniecības dienu ar kāpumu par 0,8%.

"Vašingtonas daļēja atkāpšanās no stingrā tarifu režīma - konkrēti, vairāku tehnoloģiju preču pagaidu atbrīvojums no smagajām importa nodevām - ir uz brīdi mazinājusi bailes par vispārēju tirdzniecības karu," sacīja "City Index" un "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mēģinājuma mazināt bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem.

Naftas cenas pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, turpinoties ģeopolitiskam saspīlējumam, īpaši Gazas joslā un Jemenā, un ASV nosakot jaunas sankcijas Irānas naftai.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien saruka pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikta pieņēmuma, ka jebkāds patēriņa cenu pieaugums, kuru izraisīs muitas tarifi, varētu būt "pārejošs".

Galvenajos eirozonas finanšu tirgos Frankfurtē, Milānā un Parīzē akciju cenas kritās par apmēram 1% pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma, ka tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību (ES) var samazināt eirozonas izaugsmi par pusi procentpunkta un kāpināt inflāciju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz jaunam rekordam, tirgus dalībniekiem bažījoties par ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu ietekmi un Vašingtonas politilku pret Ukrainu.

Volstrītas indeksi saruka pēc lielveikalu ķēdes "Walmart" publicētas neiepriecinošas peļņas prognozes. "Citigroup", "Goldman Sachs" un "JPMorgan Chase" akciju cenas kritās par vismaz 3%, veicinot šo indeksu samazināšanos.

Saspīlējums starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Trampu šonedēļ saasinājās, uztraucot Eiropas līderus. Neskaidrība par Ukrainu un Krieviju papildināja satraukumu par Trampa rīcību muitas tarifu noteikšanā un par ASV inflāciju.

"Investori apsver procentlikmju ietekmes ilgāku saglabāšanos, jo politikas noteicēji paredz, ka ASV tirdzniecības politika palielinās patēriņa preču cenas," sacīja "Hargreaves Lansdown" naudas un tirgu pārzine Suzanna Strītere.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, bet zelta cena sasniedza jaunu rekordu, tirgu dalībniekiem gaidot nākamos ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumus par muitas tarifiem uz bažījoties par inflācijām un procentlikmēm.

Eiropas biržās akciju cenas pieauga, un Frankfurtes un Londonas biržu indeksi sasniedza jaunus rekordus, bet Āzijas akciju tirgos nebija vienotas tendences.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga, indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Tirgus spēja izvairīties no plašas akciju izpārdošanas atspoguļoja "optimismu" par ekonomikas apstākļiem, neraugoties uz neskaidrību par tarifiem un procentlikmēm, sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

Šī neskaidrība veicināja zelta kā droša investīciju objekta cenas celšanos, un tā otrdien īslaicīgi sasniedza jaunu rekordu virs 2942 ASV dolāriem par unci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās otrdien pieauga, ko veicināja optimistiski ASV amatpersonu izteikumi par tirdzniecības sarunām ar Ķīnu.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 2% pēc Baltā nama preses sekretāres Kerolainas Levitas izteikumiem, ka ASV prezidents Donalds Tramps "sagatavo iespēju darījumam ar Ķīnu".

Eiropas galvenie biržu indeksi palielinājās, reģionā atsākoties akciju tirdzniecībai pēc Lieldienu brīvdienām.

Zelta cena otrdien pirmoreiz sasniedza 3500 ASV dolārus par unci, Trampa muitas tarifiem un vārdiskam uzbrukumam Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikai pamudinot investorus pievērsties zelta kā droša investīciju subjekta iegādei.

Pasaules naftas cenas pieauga, bet Āzijas biržu indeksi mainījās dažādos virzienos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,7% līdz 39 186,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,5% līdz 5287,76 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,7% līdz 16 300,42 punktiem.

Investors

Akciju un naftas cenas pasaules biržās krītas, ASV dolāra vērtība samazinās

LETA/AFP,04.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju un naftas cenas pasaules biržās ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa trešdienas paziņojuma par muitas tarifu noteikšanu ārvalstu preču importam.

ASV dolāra vērtība pret eiro samazinājās par 2,6%, kas bija straujākais vienas dienas kritums 10 gadu laikā. Tā ievērojami kritās arī pret Japānas jenu un britu mārciņu.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" saruka par 6,0%, bet indeksa "Standard & Poor's 500" kritums par 4,8% bija straujākais kopš 2020.gada.

"Gan akciju cenu, gan ASV dolāra vērtības vienlaicīgais kritums daudz pasaka par investoru uzticēšanos Trampa tirdzniecības politikai," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Apģērba ražošanas uzņēmumu, kas izmanto lētu darbaspēku fabrikās ārvalstīs, akciju cenas krasi saruka. "Nike" akcijas cena kritās par vairāk nekā 11%, bet "Gap" akcijas cena - par vairāk nekā 20%.

Finanses

Trampa vēršanās pret FRS vadītāju veicina akciju cenu kritumu ASV biržās

LETA--AFP,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pirmdien sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība un akciju cenas Volstrītā atkal kritās, jo Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps turpināja vārdiskos uzbrukumus Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājam Džeromam Pauelam.

ASV akcijas bija sākušas tirdzniecības dienu ar kritumu, un tas pastiprinājās, kad Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosauca Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Visi trīs galvenie ASV akciju indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar aptuveni 2,5% kritumu, ASV dolāra vērtība samazinājās un ASV valsts obligāciju ienesīgums pieauga. Zelta cenas palielinājās līdz jaunam rekordam virs 3400 ASV dolāriem par Trojas unci.

Ekonomika

Trampa tarifu dēļ krītas dolāra kurss un akciju cenas, bet pieaug zelta cena

LETA--AFP,03.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ ceturtdien krītas ASV dolāra kurss un akciju cenas pasaules biržās, savukārt kāpj zelta cena.

Dolāra kurss attiecībā pret eiro saruka par 2,6%, kas ir lielākais dienas kritums desmit gadu laikā, un dolāra vērtība krasi saruka arī attiecībā pret jenu un sterliņu mārciņu.

Tokijas biržas "Nikkei" indekss uz īsu brīdi kritās par vairāk nekā 4%, bet nākotnes darījumos ar ASV akcijām cenas strauji samazinājās, un lielākos zaudējumus piedzīvoja svarīgas nozares, tostarp autorūpniecība, luksusa preču ražošana un bankas.

Eiropā lielāko kritumu piedzīvoja Parīzes akciju birža, bet Londonā kritums bija mazāks, jo Tramps importam no Lielbritānijas noteicis mazāku tarifu.

Naftas cenas kritās par aptuveni 4,5%, savukārt nestabilos laikos par investīcijām investīcijām drošu objektu uzskatītā zelta cena sasniedza jaunu maksimumu - 3167,84 ASV dolārus par Trojas unci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, noslēdzot 3.ceturksni ar jauniem rekordiem, pēc jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Akciju cenas Eiropas biržās kritās.

Šanhajas biržā akciju cenas pieauga par vairāk nekā 8%, un tā bija labākā diena šajā biržā kopš 2008.gada, bet Honkongas biržā tās īslaicīgi kāpa par apmēram 4%. Tas notika pirms tam, kad Ķīnas akciju tirgi tika slēgti uz Zelta nedēļas brīvdienām.

Akciju cenu kāpums sākās jau pagājušajā nedēļā pēc Ķīnas paziņojuma par fiskāliem pasākumiem ekonomikas stimulēšanai, tostarp procentlikmju samazināšanām un namīpašumu iegādes noteikumu mīkstināšanu.

Honkongas biržā strauji kāpa nekustamo īpašumu attīstītāju akciju cenas. "Kaisa" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 80%, "Sunac" - par vairāk nekā 55%, un "Agile Group" - par 19%.

Tokijas biržā akciju cenas kritās par aptuveni 5%, ko noteica prognozes, ka jaunais Japānas premjerministrs Sigeru Isiba īstenos spēcīga jenas kursa politiku, kas smagi skars Japānas preču eksportētājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ko noteica jauna ģeopolitisku problēmu aktualizēšanās.

FRS tomēr paredzēja divas procentlikmju pazemināšanas šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels trešdien atzina, ka "šodien ir neparasti paaugstināta neskaidrība", un atzīmēja, ka vismaz daļa no nesenā inflācijas pieauguma ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu politiku.

Viņš arī pauda optimismu par ASV ekonomikas perspektīvu, atzīmējot, ka svarīgākie ekonomikas indikatori vēl arvien ir stabili, neraugoties uz aptaujām, kas liecina par patērētāju pārliecības vājināšanos.

Eiropā Parīzes biržas indekss palielinājās, Londonas biržas indeksam bija niecīgs pieaugums, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules naftas cenas pirmdien pieauga pēc Ķīnas soļiem savas ekonomikas stimulēšanai, kamēr tirgus dalībnieki sekoja Sīrijas un Tuvo Austrumu neskaidrajai nākotnei.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem reaģējot uz politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā un sekojot procentlikmju samazināšanas perspektīvām.

Volstrītā naftas cenas samazinājās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pieauga.

"Nedēļa ir sākusies uz lielākoties optimistiskas nots pēc vēlamā paziņojuma, ka Ķīnas varas iestādes plāno īstenot tālākus ekonomikas stimulus nākamajā gadā," atzīmēja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Naftas cenas pieauga par aptuveni 1,5%, tirgus dalībniekiem sekojot notikumu attīstībai Sīrijā pēc prezidenta Bašara al Asada gāšanas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā kritās, Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem nenodrošinot šo cenu kāpuma turpināšanos.

"Mums ir bijušas secīgas kāpuma dienas, un es domāju, ka ir gaidāms, ka tirgus nedaudz iepauzē," sacīja "Spartan Capital" analītiķis Pīters Kardillo.

Ķīnas centrālā banka otrdien un trešdien samazināja procentlikmes, cenšoties veicināt valsts ekonomikas izaugsmi.

"Problēma ir tā, ka vajadzīgs laiks, lai šie stimulēšanas pasākumi parādītos ekonomikas datos," sacīja "Swissquote Bank" vecākā analītiķe Ipeka Ezkardeškaja. Viņa piebilda, ka šie pasākumi "daudz nelīdzēs, lai atrisinātu valsts dziļākās problēmas", starp kurām ir smags parāda slogs.

Tirgus dalībnieki gaidīja, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, cerot gūt priekšstatu par FRS nākamo lēmumu attiecībā uz procentlikmēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, jo investorus iedrošināja ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka viņam "nav nodoma" atlaist Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju, un mājieni par Ķīnai noteikto muitas tarifu iespējamu samazināšanu.

Globālos akciju tirgus nedēļas sākumā satricināja bažas, ka Tramps varētu atlaist FRS vadītāju Džeromu Pauelu par procentlikmju nesamazināšanu.

Eksperti brīdināja, ka šāds solis dotu triecienu FRS neatkarībai un izraisītu uzticības ASV ekonomikai krīzi.

Tramps otrdien paziņoja, ka viņam nav nodoma atlaist FRS vadītāju Pauelu, kā arī deva mājienus, ka varētu tikt būtiski samazināti Ķīnai noteiktie muitas tarifi.

"Šie izteikumi ir devuši tirgiem optimisma sajūtu, ka pašreizējais haoss var būt sasniedzis virsotni un mēs virzāmies uz mierīgākiem ūdeņiem," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

Zelta cena, kas otrdien bija sasniegusi jaunu rekordu virs 3500 ASV dolāriem par unci, trešdien nokritās līdz aptuveni 3300 dolāriem par unci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās un ASV dolāra vērtība samazinājās, atjaunojoties bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa tirdzniecības karu ietekmi uz ekonomiku. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Galvenie ASV biržu indeksi visu dienu samazinājās, izraisot vilšanos tirgū, kura dalībnieki bija cerējuši uz trešdien piedzīvotā kāpuma turpināšanos.

"Vēl ir daudz bažu," sacīja "Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils, kurš raksturoja tirgos valdošās neskaidrības līmeni kā "gandrīz bez precedenta manā 30 gadu karjerā".

Investori ceturtdien apjēdza, ka ar Trampa lēmumu uz 90 dienām atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu "nepietiek, lai cilvēki atgrieztos šajā tirgū", sacīja "TradeMas Securities" analītiķis Pīters Tučmens.

"Vēl arvien nav skaidrības. Mēs vēl esam liela tirdzniecības kara ar Ķīnu vidū," sacīja Tučmens.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500", kas trešdien bija pieaudzis par 9,5%, ceturtdien saruka par 3,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemta lēmuma par procentlikmju pazemināšanu.

ECB ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Volstrītas indeksi mainījās dažādos virzienos, investoriem atsākot interesēties par mikroshēmu ražotājiem un izstrādātājiem, kā arī izvērtējot datus par ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu septembrī.

Pozitīvās ASV ekonomikas ziņas un procentlikmju pazemināšana Eiropā veicināja akciju cenu atgriešanos tuvu visu laiku augstākajiem līmeņiem, sacīja "Mill Street Research" galvenais stratēģis Sems Bērnss.

"ECB lēmums ir visnotaļ pozitīva ziņa investoriem," sacīja "CMC Markets" galvenais analītiķis Johens Štancls.

Naftas cenas, kas iepriekšējās dienās bija kritušās, ceturtdien pieauga.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Volstrītā akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu pēc "Microsoft", IBM un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pateicoties neskaidrībai par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko un tirdzniecības politiku.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, jo inflācijas prognoze vēl arvien ir paaugstināta.

ECB samazināja noguldījumu iespējas uz nakti likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%, bet FRS bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika saglabāts 4,25-4,5% līmenī.

"Tiešām nav iemesla domāt, ka ECB neturpinās samazināt procentlikmes vismaz līdz neitrālam līmenim, un mēs domājam, ka līdz gada beigām tās var tikt samazinātas zem neitrālā līmeņa," sacīja "Deutsche Bank" Eiropas ekonomists Marks Valls.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas trešdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās pirms ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākajiem paziņojumiem par muitas tarifiem.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām samazinājās, bet zelta cena pieauga.

"Tirgotājiem un investoriem šodien ir milzu neskaidrības diena, kurā mēs izvērtējam atbildes tarifu un savstarpēja tirdzniecības kara iespējamību," sacīja "Scope Markets" analītiķis Džošua Mahonijs.

Tramps arī apstiprināja, ka plāno ieviest 25% muitas tarifu ārrvalstīs ražotiem automobiļiem, kas stāsies spēkā ceturtdien.

Pirms Trampa trešdienas paziņojuma par jaunajiem tarifiem Eiropas biržu indeksi samazinājās, Tokijas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Ķīnas biržu indeksi bija stabili.

Investori iepriekš bija cerējuši, ka šis Trampa paziņojums vismaz mazinās neskaidrību tirgos, bet tagad viņi gatavojas iespējamiem pretpasākumiem no ASV tirdzniecības partneru puses.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences, investoriem rīkojoties piesardzīgi pirms gaidāmās ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanas, kas notiks pirmoreiz kopš 2020.gada.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" pieauga līdz jaunam rekordam, un arī indekss "Standard & Poor's 500" palielinājās, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi kritās.

ASV dolāra vērtība samazinājās pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm, savukārt zelta kā droša investīciju objekta cena sasniedza jaunu rekordu.

FRS amatpersonas jau ir devušas signālus par trešdien gaidāmo procentlikmju samazināšanu, bet vēl tiek debatēts par to, vai procentlikmes tiks samazinātas par 25 vai 50 bāzes punktiem.

Investoru noskaņojumu ietekmēja arī bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli.