Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(46).jpg

Tā, uzrunāta intervijai, kautrīgi atrunājas ziedu namiņa Agnese saimniece Agnese Elcere. Viņas lolojums - mazs ziedu veikaliņš Tukumā.

Iebraucējam mazo ziedu namiņu starp lielveikalu un bērnudārzu atrast grūti. Tas kā rūķītis paslēpies lielu kastaņkoku paēnā. Taču visi vietējie zina, ka te ir vislabākās rozes pilsētā. Turklāt deficīta prece - Latvijā audzētas.

Lai ir tā, kā nevienam

Ziedu namiņa panākumu noslēpums - tādas rozes kā nevienam Tukumā. «Tik mazam uzņēmumam kā mans ir jāatrod kaut kas ļoti specifisks. Un man tās ir rozes,» pārliecināti saka Agnese. Izpētot citu pilsētas ziedu veikalu piedāvājumu, nolemts, ka konkurēt floristikas darinājumu, telpaugu un ievesto ārzemju ziedu ziņā nevar - tā visa ir pārpārēm. Taču Agnese ievērojusi, ka nav skaistu rožu. Tirdzniecības vietās rozes parasti tur aukstumskapjos, bet ziedam tas par labu nenāk, turklāt cilvēki tādas nevar labi apskatīt. Nolemts - tirgos rozes! Turklāt nevis šādas tādas, bet vietējās. Tukuma rajona Sēmē ir Latvijā lielākā rožu audzētāja Ar B Agro siltumnīcas, tātad arī piegādātājs zināms.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) paliek amatā, jo par viņas demisiju neuzticības balsojumā Saeimā nobalsoja 44 deputāti, bet vairākums – 48 bija pret. Viens deputāts atturējās.

Cerot, ka balsojumu par labu L. Mūrniecei varētu izšķirt atsevišķu opozīcijas deputātu kavēšanās uz plenārsēdes sākumu, koalīcijas partiju panāca, ka lēmumprojekts par demisiju Saeimas dienaskārtībā tiek iekļauts kā pirmais. Šajā balsojumā 46 deputāti bija par un kopumā 44 bija pret vai atturējās, kas liecināja par divu balsu pārsvaru par labu L. Mūrniecei.

Balsojumu ietekmēja arī SC deputāts Andrejs Klementjevs, kurš tobrīd bija pametis zāli un izņēmis balsošanas kartīti, tādējādi samazinot demisijas pieprasītāju kopskaitu. Žurnālisti pāris minūtes pēc balsojuma novēroja kā L. Mūrniece pieiet pie A. Klementjeva un viņu pateicībā nobučo uz vaiga. Iekšlietu ministre tūlīt pēc amata nosargāšanas žurnālistiem uzsvēra, ka viņas likteni neizšķīra viena, bet vairākas balsis, ko viņa uzskata par labu novērtējumu savam darbam. Ar balsu meklēšanu savam atbalstam viņa neesot nodarbojusies, bet paļāvusies, ka arī deputāti no citām frakcijām «godaprāta dēļ, balsos pret manu demisiju».

Zemnieku saeima noraida Mārtiņa Rozes vakar LTV pausto apgalvojumu, ka viņu atkāpties ir piespiedušas politiskās intereses, kas stāv aiz biedrības Zemnieku saeima (ZSA).

„Ja ministram nebija skaidrs, ka protesta akcijas iniciatīva un prasība par Mārtiņa Rozes demisiju nāca no visplašākā zemnieku loka, tas nozīmē, ka viņam tā arī nebija radusies izpratne par situāciju lauksaimniecībā un laukos. Mēs sagaidām, ka jaunais ministrs būs daudz aizrautīgāks lauksaimniecības nozares vadītājs, un problēmas gribēs pamanīt laicīgi,” saka ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

ZSA direktore Rita Sīle skaidro: «Protesta akciju mēs rīkojām tādēļ, ka mūsu biedri reģionos uzstāja uz radikālu rīcību. Uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu plāns ministrijā tika gatavots tikai pēc tam, kad lauksaimnieki jau bija definējuši savas protestu prasības. Pie tam pirms akciju rīkošanas mēs daudzkārt esam darba grupās un sarunās mēģinājuši panākt rīcību no Zemkopības ministrijas, un masveidīgas akcijas rīkojām tikai, kad citas metodes nedeva rezultātu. Savukārt prasība par Rozes demisiju šoreiz parādījās tikai pēc trim protesta akcijām – Doma laukumā 13. janvārī un divām traktoru akcijām uz ceļiem, pēc kurām reāla rīcība nesekoja.»

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Zemnieki ar tehniku dodas uz Rīgu, lai pie Zemkopības ministrijas un uz Rīgas apvedceļa rīkotu miermīlīgu protesta akciju.

Daļa Vidzemes zemnieku - Limbažu rajona pārstāvji, 3. februārī jau no agra rīta ir Rīgā un pulcējas pie Zemkopības ministrijas, bloķējot ēku. Zemnieki protestu izsaka arī ar plakātiem - piemēram: "Rozi nātrēs!". Zemnieku prasības ietver valdības atbalstu lauksaimmniecībai un zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisiju. "Cilvēki stāvēs tik ilgi, kamēr tas notiks. Cilvēki ir gatavi stāvēt līdz pavasara sējai," raidījumam 900 sekundes apgalvoja Limbažu z/s Robežnieki saimnieks Sandris Eizenbergs.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Lai gan mūsu valstī ir senas ziedu audzēšanas tradīcijas, vismaz 80% vietējā tirgus aizņem ievestie ziedi, vēsta laikraksts Diena.

Rozes, kas citu ziedu starpā savas līderpozīcijas saglabā joprojām, lielākoties pie mums nonāk no Āfrikas vai Dienvidamerikas valstīm. Tās ir lētākas nekā Latvijā un Nīderlandē audzētās, tāpēc arī vairāk pirktas.

Sadārdzinoties elektrībai, par rožu biznesa izdzīvošanas izredzēm esot norūpējušies Latvijā vienīgie profesionālie rožu audzētāji siltumnīcu kompleksa Rožulejas īpašnieki Eva un Arvis Bumbieri. Viņi stāstījuši, ka nekad nespēs konkurēt ar siltzemju ziediem, īpaši ziemas mēnešos, jo audzēšanas izmaksas nesamērīgi sadārdzina energoresursi. Turpretī Āfrikā nav jāmaksā ne par apkuri, ne siltumnīcu apgaismojumu, arī darbinieku izmaksas ir zemākas. «Ar Holandē audzētajiem ziediem mēs esam vienā cenā, un arī kvalitāte neatšķiras. Vasarā varam izaudzēt lētāk, bet, ja gribam vietējās rozes visu gadu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas ir ļoti sarežģīti,» stāstījusi audzētāja, piebilstot, ka pusotru hektāru plašajās siltumnīcās ziemā ik dienu nogriež aptuveni 1000 ziedu (vasarā ap 10 000 ziedu dienā).

Lai meklētu glābiņu lauksaimniekiem, pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes uzdevuma tiks apkopota informācija par sarežģītā finansiālā situācijā nonākušām saimniecībām un iemesliem, kas to veicinājis.

Zemkopības ministrs šādu uzdevumu devis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC), sadarbojoties ar lauku attīstības speciālistiem, lai apzinātu pašreizējo situāciju un lemtu, kādi konkrēti soļi veicami no valsts puses pašreizējās ekonomiskās situācijas uzlabošanā lauksaimniecībā.

M. Roze skaidro: „Esam izlēmuši aptaujāt lauksaimniekus, lai apzinātu situāciju un iegūtu pilnīgu un skaidru informāciju par to: cik tā smaga vai akūta ir pašreiz un kā kopējā nelabvēlīgā valsts ekonomiskā situācija ietekmē lauksaimnieku spēju atmaksāt kredītus. Izanalizējot šos datus, Zemkopības ministrija izstrādās priekšlikumus, kas būtu darāms, lai sadarbība starp bankām un lauksaimniekiem veidotos tik efektīva, ka ekonomiku ne tikai laukos, bet arī kopumā izdotos atveseļot”.

Kā iespējamais zemkopības ministrs šobrīd tiek minēts Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs, SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs.

Rozes vietā, iespējams, virzīs Jāni DūklavuTo Db uzzināja no neoficiāliem, bet drošiem avotiem.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa Db apliecināja, ka Dūklavs ir viens no vairākiem kandidātiem, kas tiks apspriesti šodien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdē. Pēc sēdes varētu būt lielāka skaidrība, kuru kandidātu ZZS virzīs ministra amatam. L. Silaraupa arī norādīja, ka potenciālais ministra amata kandidāts noteikti tiks apspriests ar lauksaimnieku organizācijām. «Viņam jābūt tādam, kurš saprot lauksaimniecību un lauku situāciju,» piebilda L. Silaraupa.

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) nolēmusi demisionēt, pirmdien žurnālistiem paziņoja ministre.

Politiķe šodien esot uzzinājusi, ka, "nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu", premjers ir pakļāvies Nacionālās apvienības (NA) spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Saeimā.

Tāpat viņa informēja, ka patlaban notiek sarunas par tālāko koalīcijas darbu, taču viņa nedomā, ka apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) tagad pieprasīs NA ministru demisiju, lai "apmierinātu atriebības kāri".

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.

Respektējot partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu no amata atsaukt ekonomikas ministru Jānis Vitenbergu (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izdevis rīkojumu par Vitenberga demisiju.

Kā aģentūru LETA informēja premjera birojā, lēmums pieņemts, ņemot vērā partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas lēmumu atsaukt savu izvirzīto ekonomikas ministru un balstoties uz Sadarbības līgumā noteiktajiem Ministru prezidenta pienākumiem.

Uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā par ekonomikas ministra pienākumu izpildītāju iecelts zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Rīkojums stāsies spēkā piektdien, 14.maijā.

Ministru prezidents aicina sadarbības partnerus uz sanāksmi piektdien, 14. maijā, par valdības darba organizācijas un sadarbības jautājumiem.

Jau rakstīts, ka partijas "KPV LV" Saeimas frakcija šodien nolēmusi, ka Vitenbergam ir jāatkāpjas no ekonomikas ministra amata.

Nacionālās apvienības (NA) veiktā "šantāžas mēģinājuma dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju.

NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā "jaunākais" NA ministrs.

No Kariņa šodien preses konferencē paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra - gan amatā, gan gados - Vitenberga demisiju.

Ministru prezidents Ivars Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju.

"Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

I.Godmanis gan skaidroja, ka no savas ieceres samazināt ministriju skaitu no 16 līdz 12, nav atteicies, taču valdības reorganizācijas plāna īstenošana esot atlikta līdz brīdim, kad būs pieņemti 2009.gada valsts budžeta likuma grozījumi. Tieši šī koalīcijas partiju šodien panāktā vienošanās ir saniknojusi V. Zatleru, kurš piektdienas vakarā paziņoja, ka I. Godmanis pēdējo dienu laikā ir diametrāli mainījis savas domas par valdības reorganizāciju un tādējādi zaudējis V. Zatlera uzticību.

Vidēji mēnesī vārds Latvia (Latvija angļu valodā) interneta populārākajā meklēšanas portālā Google tiek ievadīts 450 tūkst. reižu, Latvia tourism (Latvija tūrisms) - 135 tūkst. reižu.

Salīdzinot nedēļas, kad informācija par Rīgu meklēta visaktīvāk, un ziņas, kas šajā laikā parādījās ārvalstu interneta vietnēs un medijos, skaidrs, ka līknes augstākie punkti saistīti ar citviet plaši izskanējušiem notikumiem - ASV prezidenta Džordža Buša vizīti Rīgā, Pasaules čempionātu hokejā, NATO sanāk­smi, slavenā hokejista Sergeja Žoltoka bērēm, skandāliem apvītajiem geju un lesbiešu gājieniem. Tāpat intereses augstākie punkti bijuši novērojami uzreiz pēc tam, kad lēto biļešu aviolīnija Ryanair paziņoja, ka uzsāks lidojumus uz Rīgu, kā arī tad, kad Latvija pievienojās Šengenas līgumam. Tomēr visaugstākais punkts līknē tika sasniegts nedēļā, kad plašu atspoguļojumu izraisīja kārtējā Brīvības pieminekļa apgānītāja aizturēšana un tam sekojušie tā brīža iekšlietu ministra Mareka Segliņa neglaimojošie izteikumi par Lielbritānijas iedzīvotājiem.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Pasažieru vilcienu satiksmes starp Viļņu un Rīgu pagarināšana līdz Tallinai ir atkarīga no Latvijas un Igaunijas amatpersonu lēmumiem, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Trešdienas rītā atklājot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Rīgu, Skuodis žurnālistiem teica, ka Latvija un Igaunija pašlaik diskutē par dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Tartu, kuram varētu pielāgot arī līnijas starp Viļņu un Rīgu kursēšanas grafiku.

"Man ir ļoti grūti runāt par projektiem, kurus tieši nevaru ietekmēt, jo vispirms par to ir jāvienojas Igaunijas un Latvijas pusei," trešdien Viļņā žurnālistiem sacīja Skuodis, atbildot uz jautājumu, vai pašreizējā valdības sasaukuma laikā varētu sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Tallinu.

"Jau notiek sarunas par savienojumu starp Rīgu un Tartu, un mums ir [dzelzceļa] savienojums no Tartu uz Tallinu. Ja tiks izveidots savienojums starp Rīgu un Tartu, es domāju, ka mēs varēsim pielāgot kustības grafikus [maršrutam Viļņa-Rīga]," klāstīja Lietuvas satiksmes ministrs.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Lai dibinātu jaunus sadarbības kontaktus un iegūtu jaunu pieredzi, 23 jaunie zemnieki no visas Latvijas sadarbībā ar biedrību Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) pieredzes apmaiņas braucienā apmeklēja Lietuvu, Šauļu rajonu.

Lietuvā Latvijas Jaunos zemniekus viesmīlīgi uzņēma Šauļu rajona Jauno zemnieku kluba vadītājs Ritas Kvietkus. Tika apskatītas jaunākās tehnoloģijas, kādas viņš izmanto zemeņu (4 ha platībā) un aveņu (2 ha platībā) stādījumos savā saimniecībā.

Zemnieki apmeklēja V. Plakys saimniecību, kas nodarbojas ar graudu (600 ha), rapša un cukurbiešu audzēšanu. Zemnieki uzzināja, ka saimniecībā jau tiek lietota krāsotā degviela vairākus gadus, kā arī valsts atbalsts ir lielāks nekā Latvijā. Ar jaunu un lietotu tehniku lauku darbiem zemnieki iepazinās UAB Litsoft. Apmeklēta arī P. Barista saimniecība, kur šogad patentēta pārvietojama kūts gaļas liellopiem. Uzņēmums nodarbojas ar gaļas lopkopību un maizes klaipu cepšanu.