Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(46).jpg

Tā, uzrunāta intervijai, kautrīgi atrunājas ziedu namiņa Agnese saimniece Agnese Elcere. Viņas lolojums - mazs ziedu veikaliņš Tukumā.

Iebraucējam mazo ziedu namiņu starp lielveikalu un bērnudārzu atrast grūti. Tas kā rūķītis paslēpies lielu kastaņkoku paēnā. Taču visi vietējie zina, ka te ir vislabākās rozes pilsētā. Turklāt deficīta prece - Latvijā audzētas.

Lai ir tā, kā nevienam

Ziedu namiņa panākumu noslēpums - tādas rozes kā nevienam Tukumā. «Tik mazam uzņēmumam kā mans ir jāatrod kaut kas ļoti specifisks. Un man tās ir rozes,» pārliecināti saka Agnese. Izpētot citu pilsētas ziedu veikalu piedāvājumu, nolemts, ka konkurēt floristikas darinājumu, telpaugu un ievesto ārzemju ziedu ziņā nevar - tā visa ir pārpārēm. Taču Agnese ievērojusi, ka nav skaistu rožu. Tirdzniecības vietās rozes parasti tur aukstumskapjos, bet ziedam tas par labu nenāk, turklāt cilvēki tādas nevar labi apskatīt. Nolemts - tirgos rozes! Turklāt nevis šādas tādas, bet vietējās. Tukuma rajona Sēmē ir Latvijā lielākā rožu audzētāja Ar B Agro siltumnīcas, tātad arī piegādātājs zināms.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Ja pārstrādes uzņēmumu lobija centieni kavēt zemnieku produkcijas tirdzniecību īstenosies, ies bojā visa piena nozare.

Tādēļ Zemnieku saeima (ZSA) aicina nozares vadību šobrīd nevis likt šķēršļus zemnieku produkcijai un lauksaimnieku kooperatīviem, bet tos atbalstīt.

Redzot, ka Latvijas piena nozare strauji sabrūk, un slīcēju glābšana atstāta pašu slīcēju rokās, šobrīd daudzas piena saimniecības šobrīd startē tirgū bez pārstrādes uzņēmumu starpniecības. Tas, pēc zemnieku saeimas domām, ir apsveicams un atbalstāms process, un vienīgā cerība Latvijā saglabāt piena ražošanu.

ZSA direktore Rita Sīle skaidro: „Latvijā daudzus gadus lielo pārstrādes uzņēmumu lobija ietekmes rezultātā nosacījumi zemnieku produkcijas tirdzniecībai bijuši daudz sarežģītāki kā citās Eiropas valstīs. Tādēļ Latvijā gandrīz zudušas savu nišas produktu ražošanas tradīcijas. Pretstatā tādām valstīm kā Itālija un Francija, kur saimniecībās ražotos produktus patērētāji pērk un uzturā lieto ļoti plaši, mūsu patērētājiem zemnieku produkcija legāli līdz krīzes sākumam gandrīz nebija nopērkama. Taču krīzē bijis savs labums – beidzot patērētājiem radusies iespēja pirkt daudz plašāku klāstu zemnieku pašu ražotās produkcijas. Tas ir apsveicams un atbalstāms process.”

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Zemnieku Saeima par šā gada lielāko neizdarību uzskata to, ka nav panākti nekādi konstruktīvi uzlabojumi uzņēmējdarbības vidē, tikai palielināts nodokļu slogs un darbs grāmatvežiem.

Šogad bija izvirzītas prioritātes – mazināt birokrātisko un administratīvo slogu lauksaimniekiem, kas dotu iespēju attīstīties mazajiem ģimenes uzņēmumiem reģionos. Tika solīts strādāt pie fiksētā nodokļa projekta mikrouzņēmumiem, kas varētu būt ikgadēja valsts nodeva, apvienojot gan ienākuma nodokli, gan pievienotās vērtības nodokli, gan, iespējams, arī citus nodokļus, kas ievērojami atslogotu mazos mājražotājus un mikropakalpojumu sniedzēju darbu, veicinātu mikrouzņēmumu veidošanos, samazinātu milzīgo bezdarbu. Diemžēl strukturālās reformas, par kurām iestājās uzņēmēji, tā arī nav iesāktas, bet to vietā notiek cirpšana, vēsta Zemnieku Saeima.

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Kā iespējamais zemkopības ministrs šobrīd tiek minēts Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs, SIA Piebalgas alus valdes priekšsēdētājs Jānis Dūklavs.

Rozes vietā, iespējams, virzīs Jāni DūklavuTo Db uzzināja no neoficiāliem, bet drošiem avotiem.

Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa Db apliecināja, ka Dūklavs ir viens no vairākiem kandidātiem, kas tiks apspriesti šodien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdē. Pēc sēdes varētu būt lielāka skaidrība, kuru kandidātu ZZS virzīs ministra amatam. L. Silaraupa arī norādīja, ka potenciālais ministra amata kandidāts noteikti tiks apspriests ar lauksaimnieku organizācijām. «Viņam jābūt tādam, kurš saprot lauksaimniecību un lauku situāciju,» piebilda L. Silaraupa.

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.

«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.

No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.

Pašu kapitāls lielāks par miljonu latu ir 12 zemnieku saimniecībām, liecina Latvijas turīgāko zemnieku TOP 50, kas publicēts Latvijas Avīzē.

Savukārt miljona eiro robežu sasniegušas un pārsniegušas 29 zemnieku saimniecības, bet turīgāko lauksaimnieku piecdesmitnieka apakšējā robeža ir pusmiljons latu.

Saraksta 1. vietā ir Valentīns Kokalis – kādreiz tik pazīstamā tranzītuzņēmēja redzamākā un vērtīgākā manta pašlaik ir zemnieku saimniecība Ezernieki, kurai pieder četri zemesgabali Kuldīgas, Ventspils un Pāvilostas novadā un kuras pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,79 miljoni latu. 2. vietā ierindojies Arnis Burmistris – līdz pagājušā gada novembra beigām zemnieku saimniecība Vilciņi, kuras pašu kapitāls pārsniedz 1,41 miljonu latu, piederēja 1943. gadā dzimušajai Rutai Burmistrei, bet nu pārgājusi 1974. gadā dzimušā Arņa Burmistra oficiālā īpašumā. Zemnieku saimniecībai Tērvetes, Jelgavas un Dobeles novadā pieder kopumā 26 zemesgabali. Savukārt 3. vietā – pazīstamais motobraucējs Jānis Vinters, kura zemnieku saimniecībai Līgo Lielplatones un Vilces pagastā pieder kopumā septiņi zemesgabali, tās pašu kapitāls pagājušā gada sākumā bija 1,35 miljoni latu. Sarakstā ierindojies arī pazīstamais ekspolitiķis Gundars Bērziņš, kura vadītā saimniecība Delles pagājušo gadu sākusi ar 774 tūkstošu latu pašu kapitālu.

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Lai gan mūsu valstī ir senas ziedu audzēšanas tradīcijas, vismaz 80% vietējā tirgus aizņem ievestie ziedi, vēsta laikraksts Diena.

Rozes, kas citu ziedu starpā savas līderpozīcijas saglabā joprojām, lielākoties pie mums nonāk no Āfrikas vai Dienvidamerikas valstīm. Tās ir lētākas nekā Latvijā un Nīderlandē audzētās, tāpēc arī vairāk pirktas.

Sadārdzinoties elektrībai, par rožu biznesa izdzīvošanas izredzēm esot norūpējušies Latvijā vienīgie profesionālie rožu audzētāji siltumnīcu kompleksa Rožulejas īpašnieki Eva un Arvis Bumbieri. Viņi stāstījuši, ka nekad nespēs konkurēt ar siltzemju ziediem, īpaši ziemas mēnešos, jo audzēšanas izmaksas nesamērīgi sadārdzina energoresursi. Turpretī Āfrikā nav jāmaksā ne par apkuri, ne siltumnīcu apgaismojumu, arī darbinieku izmaksas ir zemākas. «Ar Holandē audzētajiem ziediem mēs esam vienā cenā, un arī kvalitāte neatšķiras. Vasarā varam izaudzēt lētāk, bet, ja gribam vietējās rozes visu gadu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas ir ļoti sarežģīti,» stāstījusi audzētāja, piebilstot, ka pusotru hektāru plašajās siltumnīcās ziemā ik dienu nogriež aptuveni 1000 ziedu (vasarā ap 10 000 ziedu dienā).

Lai meklētu glābiņu lauksaimniekiem, pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes uzdevuma tiks apkopota informācija par sarežģītā finansiālā situācijā nonākušām saimniecībām un iemesliem, kas to veicinājis.

Zemkopības ministrs šādu uzdevumu devis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC), sadarbojoties ar lauku attīstības speciālistiem, lai apzinātu pašreizējo situāciju un lemtu, kādi konkrēti soļi veicami no valsts puses pašreizējās ekonomiskās situācijas uzlabošanā lauksaimniecībā.

M. Roze skaidro: „Esam izlēmuši aptaujāt lauksaimniekus, lai apzinātu situāciju un iegūtu pilnīgu un skaidru informāciju par to: cik tā smaga vai akūta ir pašreiz un kā kopējā nelabvēlīgā valsts ekonomiskā situācija ietekmē lauksaimnieku spēju atmaksāt kredītus. Izanalizējot šos datus, Zemkopības ministrija izstrādās priekšlikumus, kas būtu darāms, lai sadarbība starp bankām un lauksaimniekiem veidotos tik efektīva, ka ekonomiku ne tikai laukos, bet arī kopumā izdotos atveseļot”.

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

«Es pats esmu Zemnieku Saeimas biedrs kopš dibināšanas brīža, bet šobrīd man ļoti nepatīk šī organizācija, jo patlaban tā uzvedas kā mafija, gan aizstāvot tikai vienas kategorijas zemniekus, gan dodot zaļo gaismu ārvalstniekiem mūsu zemē,» izdevumam agro tops sacījis Jaunpiebalgas z/s Lielkrūzes saimnieks Guntars Dolmanis.

(Papildināts ar I. Meržvinskas komentāru.)

«Atklāti sakot, šī saeima ar savām darbībām daudz ko ir salaidusi grīstē. Piemēram, bioloģiskos zemniekus tā padarījusi pavisam beztiesiskus, atsviezdama atpakaļ no tā, kas savulaik ticis izkarots. Mums tagad pašiem pat jābrauc uz Briseli cīnīties par savām tiesībām, jo Zemnieku Saeimu tās vairs neinteresē. Mūs atceras tikai tad, kad vajag atbalstīt kādu viņu pasākumu vai burtiskā nozīmē - jāglābj Latvija,» sūdzējies zemnieks.

Jautāts, vai lauksaimniecības nozari Latvijā varētu uzskatīt par attīstītu, G. Dolmanis sacījis: «Es domāju, ka varētu gan. Un arī mūsu pārtikas nozarei ar šādu saimniecību pienesumu pietiktu, ja vien mūsu dzīvais spēks, kam būtu ar to jānodarbojas, nebūtu ārzemēs. Un tas, manuprāt, ir apzināti izprovocēts - izveidotas šīs lielās saimniecības, kas dažbrīd atkal atgādina kolhozus.»

Latvijas Biškopības biedrības valde pieņēmusi lēmumu izstāties no biedrības Zemnieku saeima.

^{(Papildināta ar pēdējo rindkopu)}

Vairāk nekā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā un Zemnieku saeima (ZSA) šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet Zemnieku saeima atbalsta videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu, informē biedrības pārstāve Ieva Zēģele.

Latvijas Biškopības biedrība 2011. gada rudenī iestājās ZSA, lai kopīgi strādājot varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. Diemžēl biškopji konstatējuši, ka ZSA nerūpējās par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Zemnieku Saeima ir nepatīkami pārsteigta par lauksaimnieku un GE Money Bank attiecībām, jo tiekot saņemtas aizvien satraucošākas ziņas no zemniekiem, kuri par sadarbības partneri izvēlējušies šo banku.

Proti, rīt Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesā notiks tiesas sēde, kurā izskatīs GE Money Bank prasību pret Latgales z/s Akmentiņi. Par 2006. gadā ņemtu aizdevumu un tā pārstrukturizāciju z/s Akmentiņi ar banku sāka pārrunas jau 2008. gada beigās, tomēr banka nav bijusi gatava nekādiem kompromisiem un ja neizdosies panāk izlīgumu z/s Akmentiņi paliks bez savas saimniecības un mājām, norādīts Zemnieku Saeimas informācijā.

«Satraucošākais ir fakts, ka šī nav vienīgā saimniecība, kura vienkārši nespēj vienoties ar GE Money Bank. Tādēļ nav īsti saprotams šīs bankas darbības mērķis Latvijā un darbības politika. Daudziem biedriem bija jāveic pārrunas ar bankām, un, kopīgi ir spēts atrast abām pusēm pieņemamums nosacījumus. Taču, acīmredzot, GE Money Bank ļaunprātīgi izmanto latviešu zemnieku uzticību, paļāvību un varbūt arī juridisko nezināšanu, un vēlas tās novest līdz bankrotam,» satraukts ir Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.