Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.
Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.
Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.
Zemnieku saeima biedrs un Pļaviņu novada zemnieku saimniecības Iesalnieki-1, kas nodarbojas ar graudkopību, saimnieks Ansis Saliņš atzīmēja, ka šogad maijs bija netipiski sauss, kamdēļ graudaugi nevienmērīgi sadīga. Tikai tagad beidz ziedēt vasaras rapsis, kas jūlija izskaņai ir neraksturīgi vēlu. «Šobrīd izskatās, ka ražas novākšanas sezona sāksies nedēļu vēlāk nekā pagājušā gadā, aptuveni pēc trīs nedēļām. Gandrīz katru dienu īslaicīgā laika periodā nolīst liels nokrišņu daudzums. Lietus ietekmē daži lauki ir sākuši veldrēt, bet kopumā laikapstākļi graudaugiem ir labvēlīgi, ražas potenciāls izskatās labs, vienīgi neskaidrais jautājums ir par graudaugu kvalitāti,» sacīja Saliņš.
Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un kooperatīva Mūsmāju dārzeņi priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa atzina, ka dārzeņu attīstību ir negatīvi ietekmējis šogad ļoti vēlais pavasaris un vasaras aizkavēšanās. «Ja naktī gaisa temperatūra pazeminās līdz +6 grādiem, tad uz augstām ražām mēs vienkārši nevaram cerēt! Kartupeļi ziedēja aptuveni trīs nedēļas vēlāk nekā ierasts, un pie šī lietus un aukstuma arī neizskatās, ka tie pietiekami nobriedīs,» sacīja Strazdiņa, prognozējot, ka kartupeļu raža šogad ienāksies mēnesi vēlāk nekā citus gadus un tamdēļ arī kartupeļu novākšana sāksies krietni vēlāk. Līdzīga situācija ir ķiplokiem un sīpoliem.
Viņa arī atzina - lai gan vietējo dārzeņu trūkst, to cenas ir gandrīz līdzvērtīgas cenām pavasarī un vasaras sākumā. «Šogad aukstuma ietekmē Latvijas produkts būs dārgāks, jo vienkārši neaug, nīkuļo, nopūst. Tajā pašā laikā masveidā tiek importēti dārzeņi, samaisīti ar vietējiem un gala rezultāta pircējam uzdoti par pašmāju audzēto. Mēs esam kopējā Eiropas Savienības tirgū un ir jānotirgo visa saražotā produkcija, bet nedrīkst samaisīt dažādu valstu produktus un uzdot par vietējo,» sacīja Strazdiņa. Viņa atzina, ka vietējo produktu trūkumsšogad ir ļoti labvēlīga augsne, lai varētu piekopt negodīgu tirdzniecību ar importa dārzeņiem. Tāpēc būtiski būtu ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi augļiem un dārzeņiem, kas nodrošinās vienādus tirgus nosacījumus vietējiem un ieviestajiem dārzeņiem.
Zemnieku saeima ir dibināta 1999.gadā. Zemnieku saeima biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido deviņi kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
