Jaunākais izdevums

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Pesticīdu lietošanas daudzumu ietekmē attiecīgā gada sējumu struktūra (ziemāju sējumos pesticīdi tiek lietoti arī rudenī), klimatiskie apstākļi, kas ietekmē slimību izplatību un insektu populāciju, kā arī pesticīdu tirgū ienāk jaunas vielas ar mazāku svaru un lietošanas devu. Ievērojami pieaugušas arī bioloģiski audzēto graudaugu platības, kur pesticīdi netiek lietoti – 2017. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu tās palielinājušās par 19,8 tūkst. ha jeb 65 %.

Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem graudaugu kultūrām visintensīvāk pesticīdus lietoja ziemas kviešu sējumos – 1,45 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,51 kg), ziemas miežu sējumos – 0,96 kg (2012. gadā – 1,41 kg), rudzu – 0,82 kg (2012. gadā – 0,64 kg). Ziemas rapša sējumos izmantoja 1,43 kg pesticīdu (2012. gadā – 1,75 kg). Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks.

Vienam sējuma hektāram visvairāk lietoti herbicīdi, tos visvairāk izmanto ziemas rapša (2017. gadā –1,11 kg), vasaras rapša (0,92 kg), ziemas miežu (0,53 kg) un lauka pupu (1,32 kg) sējumos. Augu augšanas regulatori visvairāk lietoti ziemas kviešu sējumos – 0,71 kg vienam sējumu hektāram, bet insekticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai, lietoti ļoti maz, kas skaidrojams ar mazu lietojuma devu vienam hektāram, kā arī ar kaitēkļu intensitātes pakāpi ražas gadā.

Lietoto herbicīdu īpatsvars graudaugiem izmantoto pesticīdu apjomā 2017. gadā veidoja 30,3 % (2012. gadā – 41,8 %), rapša sējumos – 78,8 % (2012. gadā – 77,4 %), bet lauka pupu platībās – 88,6 %. Insekticīdu daudzums kopējā graudaugiem lietoto pesticīdu apjomā bija tikai 0,5 % (2012. gadā – 4,1 %), bet rapša platībām lietoto pesticīdu apjomā – 3,8 % (2012. gadā – 3,6 %).

Graudaugu, rapša un lauka pupu sējumos lietotas 100 nosaukumu pesticīdu darbīgās vielas, bet tikai 15 no tām veidoja 75 % no izmantoto pesticīdu kopējā svara. Augu augšanas regulators hlormekvāta hlorīds veidoja 31,4 % no kopējā apsekotajām kultūrām izmantoto darbīgo vielu daudzuma, nezāļu iznīcināšanas līdzeklis glifosāts – 12,1 %, bet lauka pupām no lietoto pesticīdu kopējā svara 55,3 % veidoja nezāļu iznīcināšanas līdzeklis aklonifēns.

2012. gadā tika veikts pirmais šāds apsekojums par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām un rapsim. Iegūtos datus iespējams izmantot pesticīdu radīto iespējamo risku videi un veselībai novērtēšanai. CSP graudaugu kultūru pirmā apsekojuma rezultāti publicēti 16.10.2013. preses ziņojumā «Graudaugu kultūrām lietoti 1,04 kg, rapsim – 1,54 kg pesticīdu vienam sējumu hektāram».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reģionos augustā aktīvi novāc rapsi. Salīdzinot ar citām graudu kultūrām, augstās ražības un labvēlīgās tirgus situācijas dēļ Latvijas lauksaimniekiem šogad vislielāko ienesīgumu nodrošina tieši rapsis, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā rapša sējumu platība Latvijā teju dubultojusies: no 74,1 tūkstošiem hektāru 2018. gadā līdz 127,8 tūkstošiem hektāru 2020.gadā, ko noteica labvēlīgie sējas apstākļi pērnā gada vasarā un siltā ziema.

Salīdzinot ar situāciju pērn, kopumā rapša ražīgums šajā gadā ir krietni lielāks un vidēji svārstās no 3,5 līdz pat 4,5 tonnām no hektāra, kas nozīmē, ka pat ar vidējo ražību – 3,5 tonnu no hektāra, kopējā rapša raža Latvijā šogad varētu sasniegt vismaz 450 000 tonnas.

"Rapša ražīgums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, tai skaitā no šķirnes, audzēšanas tehnoloģijas, kā arī reģiona un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Tomēr kopumā situācija ir krietni labāka nekā pagājušajā gadā. Zemgalē vidējā ražība ir teju 4 tonnas no hektāra, kamēr Kurzemē un Liepājas reģionā 3-3,5 tonnas. Latgalē rapsis parasti ienākas nedaudz vēlāk nekā citviet Latvijā, taču arī tur kulšana šobrīd rit pilnā sparā, un ražība svārstās no 3,5-4,5 tonnām no hektāra. Šī nav rekordraža, taču ļoti labs rādītājs," stāsta SIA "Agerona" izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Andris Bite savā Twitter kontā ir izlicis foto, kurā redzams «OIK sistēmas rezultāts» – Iecavā jūnija vidū pļauj zaļus rudzus. Maizes un eksportpreces vietā no tiem top biogāzes sūdi, lai no tiem ražotu elektrību par paaugstinātu cenu. Bite ir šokēts, viņš raksta, ka tas ir «kā tualetes papīra vietā izmantot maizes šķēli».

Elektrības obligātā iepirkuma komponente tika ieviesta, intensīvi biedējot ar «slikto» Krievijas gāzi un solot «enerģētisko neatkarību», kas tikšot sasniegta, ja mēs ieviesīsim «labos» atjaunojamos energoresursus, kas turklāt esot «zaļi».

Rezultāts ir šie «Iecavas zaļie rudzi» plus nereti arī kukurūza un rapsis. Ar agresīvām lauksaimniecības kultūrām tiek noplicināta mūsu dabas bagātība - auglīgā zeme, lai ražotu nepamatoti dārgu elektrību, kas grauj Latvijas rūpniecības konkurētspēju. Tiek ķēzīta mūsu zeme, piecūkotas mūsu upes, un mēs vēl piemaksājam gandrīz 300 miljonus eiro gadā par to, lai paši būtu konkurētnespējīgi…

Liepājas metalurgs ir iznīcināts un novests līdz maksātnespējai lielā mērā OIK dēļ, jo tērauda kausēšanā elektrības pašizmaksai ir izšķiroša nozīme. Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam kopumā Liepājas metalurgs OIK veidā samaksāja 10,9 miljonus latu, bet vienā pašā 2013.gadā tam bija jāmaksā vairāk nekā deviņi miljoni latu. Tādu «dāvanu» Latvijas ekonomikai un dāvanu bez pēdiņām maksātnespējas administratoru mafijai bija sagādājuši politiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Jāņu vainagos dzīvesstila uzņēmēja Lolita Duge pin izturīgāko šķirņu piparmētras, kas izaudzētas viņas aptuveni pushektāra plašajā kultūrauga laukā

Lielajā zemnieku saimniecībā Terēņi 1200 hektāros aug ziemas kvieši, lopbarības pupas un rapsis. Tā ir stabila aizmugure saimnieces Lolitas Duges mazajam nišas uzņēmumam un riskam ļauties savai biznesa improvizācijai. Tā 2012. gadā sākās viņas pašas izlolots piparmētru stāsts ar pirmo veiksmīgi uzrakstīto projektu LEADER programmas līdzfinansējumam. Nu jau īstenoti vairāki un iegādāts žāvēšanas skapis, katls vārīšanai, 30 krēsli, lielais mikseris u.c. Darbs ar projektiem arī pirms tam L. Dugei nebija nekas svešs. Pirms piparmētru stāsta viņa strādāja valsts darbā, bet to sabalansēt ar saimniekošanu kļuva aizvien grūtāk. Visbeidzot, nespējot atteikties no vilinājuma vēl piedevām darīt kaut ko savu, saimniece nonāca svarīgas izvēles priekšā. Un to nebūt nenožēlo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksports inkubācijas periodā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Galvenie eksporta pieauguma veidotāji bija mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, graudi un rapsis, kā arī mēbeles. Savukārt kritums turpinājās un bija redzamākais koksnes, minerālproduktu un transportlīdzekļu eksportā.

Lai gan "slimības" klātbūtni eksports janvārī vēl īsti nemanīja un uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem pat uzlabojās, tuvāko mēnešu perspektīva patiešām nav rožaina.

Eiro zonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau februārī ziņoja par eksporta pasūtījumu kritumu un piegādes laika pieaugumu. Kopš tā laika vīrusa klātbūtne Eiropā ir ievērojami kāpusi, un valdības, īpaši smagāk skartajos reģionos, ir vērsušas plašumā dažādus ar izplatības ierobežošanu saistītus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru