Jaunākais izdevums

Nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ pēdējās divas sezonas dārzeņu audzētājiem Latvijā bijušas smagas. Izvērtējot pašreizējo situāciju, biedrība «Zemnieku saeima» janvāra beigās nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un Zemkopības ministram ar aicinājumu atbalstīt Latvijas dārzeņu un augļu audzētājus.

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš skaidro: «Lai saglabātu Latvijas tautsaimniecībai un reģionu attīstībai tik nozīmīgās nozares ekonomisko dzīvotspēju un pastāvēšanu, kā arī vienlaicīgi nodrošinātu iespēju Latvijas patērētājam arī nākotnē iegādāties Latvijā augušus dārzeņus un augļus, aicinām Ministru prezidentu un Zemkopības ministru izvērtēt situāciju un iespēju robežās rast atbalsta mehānismus dārzeņkopības un augļkopības nozarei.

Visu laiku Latvijā dārzeņu audzēšanas platībām ir tendence samazināties un šādi gadi to tikai pastiprina. Pie tik sarežģītiem apstākļiem, iespējams, ka daļa dārzeņkopju samazinās ražošanu vai izvēlēsies citu darbības veidu.»

Klimata un tirgus diktēto apstākļu ietekmē dārzkopības nozare šobrīd esot apdraudēta. Tuvojās jaunā sezona, lauksaimniekiem būs jāiegādājas sēklas, kūdra un citi resursi ražošanai, kas prasa ievērojamus ieguldījumus. Pēc tik sarežģīta gada daudziem dārzeņu audzētājiem būs finansiālas grūtības uzsākt jauno sezonu, brīdina «Zemnieku saeima». Nozares stabilizēšanai atbalsts būtu ļoti nozīmīgs, tā norāda.

«Ir zināms, ka Eiropas Komisija piešķīra atbalstu Baltijas valstu un Somijas augkopības nozarei zaudējumu segšanai par neiesētajiem un izslīkušajiem ziemājiem. Diemžēl šo atbalstu nedrīkst izmantot zaudējumu segšanai dārzeņu un augļu audzētājiem. Tādēļ mēs aicinām Zemkopības ministru un Ministru prezidentu domāt par iespējamiem risinājumiem nozares atbalstam,» biznesa portālam db.lv sacīja biedrības pārstāve Līva Norkārkle.

Informācijai

Biedrība «Zemnieku saeima» dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notika Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dārzkopības grupas sēde, kurā kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Rīgas Centrāltirgus atbildīgajām personām notika diskusija par esošo situāciju un kontrolēm tirgos, par importa un vietējās produkcijas īpatsvaru, kases aparātu lietošanas ievērošanu un priekšlikumiem tālākajai rīcībai, informē Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome.

Kā būtiska problēma tika identificēta ielu tirdzniecība. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsver, ka sezonas laikā ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā īpaši uzskatāmi attīstās zemeņu un citu sezonas augļu tirdzniecība, uzdodot to par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirgošanās vietā par tirgošanās dalībnieku, pārtikas aprites noteikumu neievērošana, cenas norādīšana bez PVN un kases aparātu neizmantošana.

«Ar šādiem gadījumiem cīnāmies jau gadiem, bet, tā kā šādas ielu tirdzniecības atļaujas izsniedz konkrētā pašvaldība, tad LOSP aicina arī pašvaldības izvērtēt un pārbaudīt konkrētā tirgotāja saistību ar tirgošanai paredzēto produkciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Karaliskā botāniskā dārza kolekciju Londonā papildinās Latvijā selekcionēti ceriņi

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no 3. - 4. septembrim ieradīsies Apvienotās Karalistes Karaliskā botāniskā dārza (Kew Gardens) pārstāvji, lai saņemtu dāvinājumu - septiņas unikālas Latvijā selekcionētas ceriņu šķirnes.

Ceriņu šķirnes, ko radījis Latvijas ievērojamais selekcionārs Pēteris Upītis (1896-1976), karaliskajiem dārziem dāvina Dārzkopības institūts. Savukārt interesi savā īpašumā iegūt šīs īpašās ceriņu šķirnes izrādīja pats Karaliskais botāniskais dārzs. Vizīte tiek rīkota sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Lielbritānijā un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.

Dāvinājumu saņemt Latvijā ieradīsies Kew Gardens direktors Ričards Deverells (Richard Deverell) un Kew Gardens Dārzkopības, apmācību un ekspluatācijas direktors Ričards Barlejs (Richard Barley). Institūts dāvinās septiņas P. Upīša selekcionētās ceriņu šķirnes: ‘Daudzpusīgais Zemzaris’, ‘Gaisīgais Sapnis’, ‘Kristīne Baltpurviņa’, ‘Liega’, ‘Pērle’, ‘Mazais Princis’ un ‘Vita’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās koledžu pievienošana valsts augstskolām, tādējādi mācību iestādes cita citu papildinās ar zināšanām, infrastruktūru

Nākamgad Rīgas Tehniskajai universitātei tiks pievienota Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža (OMTK). Līdz šim jau ir saplūdušas vairākas augstākās un profesionālās izglītības mācību iestādes – gan Latvijas Universitātei (LU), gan Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) tuvinātas divas medicīnas koledžas. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nodrošinājusi pēctecību dārzkopības nozarē, pievienojot Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šobrīd LU veic pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par vēl vienas medicīnas koledžas pievienošanu.

Loģisks solis

Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmis gan RTU Senāts, gan OMTK Zinātniskā padome. Ir parakstīts abu pušu nodomu protokols, tālāka procesa virzība ir atkarīga no IZM. Par konkrētu integrācijas datumu jālemj Ministru kabinetam, RTU lēš, ka tā notiks nākamā gada vasarā. Plānots, ka OMTK integrēsies RTU kā aģentūra, saglabājot zināmu juridisko patstāvību, piemēram, attīstības stratēģiju, budžetu. «Koledžas integrācija RTU ir piemērs brīvprātīgam procesam, kurā izglītības iestādēm, redzot savstarpējas sadarbības ieguvumus un diskutējot ar industrijas asociācijām, kopīgi veidot spēcīgāku pamatu tālākai jomas attīstībai un izciliem speciālistiem ķīmijas un mehānikas jomā. Tā nav uzspiesta apvienošanās, kuras rezultātā kāda izglītības iestāde tiktu likvidēta,» norāda RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Inženierzinātņu izglītība nav lēta nekur pasaulē, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt un regulāri atjaunot studiju un zinātnes infrastruktūru, investēt zinātniskās pētniecības attīstībā, zināšanu pārnesē. «OMTK integrējoties RTU, studentiem būs lielākas iespējas izmantot mūsdienīgu studiju un zinātnes infrastruktūru, nodoties pētniecībai, tostarp attīstīt starpdisciplinārus pētījumus. Koledžai integrējoties RTU, vairākās jomās varētu veidoties arī līdzekļu optimizācija, piemēram, komunikācijā,» teic RTU prorektors. Sadarbība OMTK un RTU starpā, viņaprāt, ir tikai loģiska, ņemot vērā kompetences, kas ķīmijas un mehānikas jomā attīstītas abās izglītības iestādēs. OMTK darbības joma un specifika atbilst RTU – tiek īstenotas inženierzinātņu studijas un uzturēta cieša sadarbība ar ražojošo industriju. Līdz šim citas koledžas RTU nav pievienotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gaļas liellopu biznesā saskata lielas izaugsmes iespējas

Laura Mazbērziņa, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas piegādes portāls Pievedums.lv pievienots interneta veikalam Nuko.lv, novēroja portāls DB.

Pievedums.lv mājaslapas kontaktu sadaļā kā reģistrētais īpašnieks minēts SIA Nuko, un, kā liecina Lursoft dati, SIA Pievedums Rīga, kas bija iepriekšējais portāla īpašnieks, likvidēts pērnā gada 19. decembrī.

Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka līdz ar 2019. gadu, NuKo.lv, turpinot savu attīstību un stiprinot pozīcijas tirgū, iegādājies pārtikas piegādes portāla Pievedums.lv preču zīmolu un savā pārziņā pārņēmis uzņēmuma darbiniekus. Tā rezultātā ievērojami palielinājusies lielveikala klientu datubāze. Lēmums iegādāties pārtikas piegādes portāla Pievedums.lv zīmolu pieņemts, lai spētu veiksmīgāk īstenot NuKo.lv izvirzītos attīstības mērķus, spējot patērētājiem piedāvāt plašāku preču sortimentu, lielu fokusu orientējot uz vietējo ražotāju precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeima atbalsta kompensāciju izmaksāšanu Putniņam un Razānei par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, - paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic International Bank reģistrējusi kompāniju dalībai jaunbūves izsolē

LETA, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Baltic International Bank» pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu meitaskompāniju - SIA «Dārzkopības 19», lai piedalītos viesnīcas un biroja ēku kompleksa jaunbūves Jūrmalā izsolē.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 65 000 eiro un «Baltic International Bank» ir tās vienīgā īpašniece. «Dārzkopības 19» valdes locekļi ir Juris Markevičs un Kārlis Sālījums.

Kompānijas juridiskā adrese ir Grēcinieku iela 6, Rīgā.

Komercreģistrā «Dārzkopības 19» iegrāmatota piektdien, 13.septembrī.

«Baltic International Bank» Mārketinga un komunikācijas pārvaldes vadītāja Laima Zēmele aģentūrai LETA sacīja, ka kompānija «Dārzkopības 19» ir izveidota ar mērķi piedalīties zvērināta tiesu izpildītāja rīkotā izsolē, kura noslēgsies septembrī.

Informācija e-izsoļu vietnē liecina, ka zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs pirmajā izsolē pārdod SIA «BL īpašumi» piederošu nekustamo īpašumu - daudzfunkcioālo viesnīcu un biroja ēku kompleksa jaunbūvi, kas atrodas Jūrmalā, Dārzkopības ielā 19. Piedzinējs ir «Baltic International Bank».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas pašvaldības Vides un komunālās saimniecības departaments šogad sācis finansiāli atbalstīt nekomerciālas dārzkopības sabiedrības pilsētā, lai tādējādi veicinātu ekoloģisku dzīvesveidu un vairotu Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotāju izpratni par dabu un vidi.

Uz atbalstu var pretendēt juridiskās personas, kas vēlas vai nu attīstīt jau esošās augļu vai sakņu dārzu teritorijas, vai arī veidot jaunus dārzus. Otrajā gadījumā pašvaldība sola atbalstīt bezpeļņas organizācijas, kurās apvienojušies dārzu izveidē un attīstībā ieinteresēti cilvēki, kas vienojušies ar kādas noteiktas teritorijas īpašniekiem par tās izmantošanu.

Saņemto atbalstu varēs izmantot, lai iegādātos materiālus, palīglīdzekļus un inventāru, kas nepieciešams talku, mācību vai citu pasākumu rīkošanai. Interesenti arī var vērsties Vides un komunālās saimniecības departamentā un lūgt konsultācijas pilsētas dārzkopības projektu vadītājiem.

Pilsētas dārzkopība Tallinā sākusi strauji attīstīties. Pagājušā gada laikā tapuši astoņi jauni dārzi, kuros cilvēki var izaudzēt kaut ko paši savam galdam un vienlaikus mācīties gan rūpēties par augiem, gan veidot draudzīgas attiecības ar dārza kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimnieku pārstāvji Briselē tiekas ar komisāru Janušu Vojcehovski

Lelde Petrāne, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē ceturtdien norisinās Latvijas lauksaimnieku pārstāvju tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) lauksaimniecības komisāru Janušu Vojcehovski (Janusz Wojciechowski), lai vēlreiz atgādinātu par nepieciešamību palielināt tiešo maksājumu un lauku attīstības finansējumu, kā arī apspriestu svarīgākās jaunās prasības, kuras Latvijas lauksaimniekiem ir nepieņemamas.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre informē: "Lai arī saistībā ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un lauksaimniecības finansēšanu šobrīd vislielākais smagums ir jānes Eiropadomei un mūsu premjeram Krišjānim Kariņam, arī EK lauksaimniecības komisāram Vojcekovskim vēlreiz atgādināsim par godīga tiešmaksājuma apmēra svarīgumu Baltijas valstu lauksaimniekiem."

Pašreizējais EK piedāvājums Latvijai paredz niecīgu tiešo maksājumu pieaugumu, norāda "Zemnieku saeima". "Turpinot šādā tempā, vienlīdzīgus tiešos maksājumus mēs varētu saņemt vien ap 2100. gadu, kas nav pieņemami. Pretēji niecīgajam pieaugumam tiešajos maksājumos, EK piedāvā arī par 15% samazināt lauku attīstības finansējumu, no kura galvenokārt finansē videi un klimatam draudzīgu lauksaimniecības praksi, lauku infrastruktūras sakārtošanu, investīcijas mazajos lauku uzņēmumos un pārstrādē. Šāds solis pārvelk treknu strīpu cerētajai lauku reģionu attīstībai," pauž M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kurzemes Sēklas strādā pie jaunu dārzeņu un puķu šķirņu ieviešanas piedāvājumā

Žanete Hāka, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības un mājsaimniecības preču un degvielas tirgotājs SIA "Kurzemes Sēklas" aizvadītajā pārskata gadā, kas ilga no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim, apgrozīja 3,81 miljonu eiro, kas ir par 2,6% mazāk nekā gadu iepriekš.

Kā liecina gada pārskatā publicētā informācija, 49,16% no apgrozījuma nodrošinājuši ienākumi no sēklu, dārza inventāra un citu preču pārdošanas vietējā tirgū, savukārt 45,65% devuši ienākumi no degvielas realizācijas. Uzņēmuma peļņa pagājušajā pārskata gadā bija teju desmit reizes mazāka nekā iepriekšējā periodā – 3,09 tūkstoši eiro.

Dārzeņu, garšaugu, lopbarības, tehnisko kultūru un puķu sēklu tirdzniecībā 2019.gadā uzņēmums strādājis, aktīvi konkurējot ar līdzīga profila, dārzkopības preces tirgojošiem uzņēmumiem. Uzņēmums 2019.gadā turpināja sadarboties ar Latvijas lielveikalu tīkliem un pastāvīgajiem sadarbības partneriem - uzņēmuma produkcijas izplatītājiem un zemnieku saimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem šobrīd aktīvi strādā pie digitālā dārza izveides, informē šī SIA Bulduru Dārzkopības vidusskolas projekta vadītāja Anta Sparinska.

Projekta "i-Dārzs" mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Nupat ir noslēgusies šī projekta pirmā kārta - autonomas digitālas laistīšanas sistēmas ierīkošana. Sistēma paredz, ka augu laistīšanu varēs vadīt un kontrolēt no jebkuras pasaules malas. Pie tam sistēma sekos līdzi meteoroloģiskajām prognozēm un atbilstoši tām regulēs nepieciešamo ūdens daudzumu.

Kolekcijas parauglaukumu izveide ir kopdarbs, kurā darbojas Bulduru Dārzkopības vidusskola, LU Botāniskais dārzs, RTU, LLU Vides un būvniecības fakultāte un dārzkopības nozares vadošie uzņēmumi SIA "Blīdenes stādaudzētava", SIA "Galantus" un Stādu audzētāju biedrība.

Komentāri

Pievienot komentāru