Lauksaimniecība

Zemniekiem vienlīdzību dalīs rudenī

Jānis Goldbergs, 07.01.2019

Organizatoru foto

Jaunākais izdevums

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Latvijas lauksaimnieku veiktie aprēķini tika pieņemti. Fakts ir, ka tiešos maksājumus jau ilgstoši aprēķina pēc novecojušām formulām un nekas netiek mainīts. Pikets ir protesta forma un veids, kā panākt savu Eiropas Savienībā. Daudzi no piketētājiem Briselē bija pirmo reizi, un viņiem tā bija laba pieredze. Pie konkrētiem rezultātiem nav iespējams nonākt vienā dienā un pat vienā mēnesī. Cīņa par vienlīdzīgām tiesībām mūsu zemniekiem ilgst jau desmitgadi,» uzsvēra G. Vilnītis.

«Par konkrētiem piketa panākumiem šobrīd ir grūti runāt, jo nākamais Eiropas daudzgadu budžets ir procesā. Emocionāli tas bija kopīgs gan Baltijas, gan citu Austrumeiropas valstu zemnieku pasākums, kur pēc ilgāka laika satikām daudzus savus kolēģus. Tiešie maksājumi nav tikai Latvijas problēma. 90.-to gadu sākumā tika noteikta vienota aprēķinu sistēma, kurai bija jākompensē zaudējumi. Pamats aprēķiniem ir platības, vidējās ražas un citi skaitļi. Daudz kas ir novecojis, izmaksas ir mainījušās. Tas, ko patlaban ES piedāvā, ir aptuveni 2% liels tiešo maksājumu pieaugums, kas nozīmē, ka ES vidējo līmeni sasniedzam aptuveni 100 gados! Mūsu viedoklis ir izteikts, un tas tiks uzturēts. Eiropas budžets top, bet pavisam reāli par skaitļiem varēs runāt 2020. gada pavasarī,» tā biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jautāta, ko varam sagaidīt no jaunās Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada, M. Dzelzskalēja-Burmistre uzsvēra, ka tā administratīvi kļūs vienkāršāka, bet izpratnes līmenī sarežģītāka.

«Jau šajā plānošanas periodā bija zaļināšanas prasības, kas paliks arī nākotnē. Ar to vides prasības nebeidzas, un būs jaunas ekoshēmas, kuras zemniekiem izprast būs vēl sarežģītāk nekā zaļināšanu,» sacīja M. Dzelskalēja-Burmistre.

Visu rakstu Zemniekiem vienlīdzību dalīs rudenī lasiet 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piensaimnieki tiesājas ar bijušo iekšlietu ministru Jaundžeikaru

Db.lv, 08.02.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes piensaimnieki – četras zemnieku saimniecības un viena privātpersona - tiesā iesūdzējuši bijušo iekšlietu ministru un kādreizējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru.

Viņa piena uzpirkšanas uzņēmums «Kalnbudes» pērn palicis parādā lielas summas par piegādāto svaigpienu, - ceturtdien vēstīja LNT Ziņas.

Procesi pret Jaundžeikaru sākti Limbažos, Madonā un Valmierā.

No Jaundžeikara uzņēmuma «Kalnbudes» piensaimnieki tiesā vēlas piedzīt kopsummā 110 255 eiro kā pamatsummu, plus vēl kavējuma soda procentus, jo prasības celtas par notikumiem 2018.gada sākumā. No izdalītajiem atsevišķajiem pieciem procesiem šodien Vidzemes rajona Limbažu tiesa skatīja Siguldas novada Allažu pagasta piensaimniecības «Jaunveltiņi» prasību atgūt 29 tūkstošus eiro.

Naudas nesaņemšana laikā zemniekiem radījušas problēmas, LNT Ziņām skaidroja z/s «Jaunveltiņi» piensaimnieks Aivars Krūmkalns: «Pirms pavasara, kad jāiegādājas visi materiāli lauku apstrādei, kad ir lielākie izdevumi, tajā brīdī parādās lielākais robs vairāk nekā mēneša budžeta apjomā. Tas, protams, rada zaudējumus, jo ir jāaizņemas papildu līdzekļi, par ko savukārt jāmaksā procenti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Gerhards sola cīnīties par zemniekiem Eiropā un pašu mājās

Jānis Goldbergs, 21.02.2019

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju kopējais eksporta apjoms aug, atkal tiek iekoptas pamestās lauksaimniecības zemes, un skan trauksmes zvani par augošām siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām.

Mūsu valsts zemnieki vēl aizvien ir Eiropas pabērna lomā ar mazākiem platībmaksājumiem. Jaunais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards intervijā Dienas Biznesam lauksaimniekus sola aizstāvēt.

Kādas šobrīd ir valdības prioritātes lauksaimniecībā? Vai ir kādas būtiskas atšķirības no iepriekšējās valdības?

Lauksaimniecība ir ļoti tradicionāla nozare, kurā būtiskas izmaiņas nevar veikt viena gada laikā. Ja grib kaut ko paveikt, tad jāstrādā ilgtermiņā. Tādēļ prioritātes izriet no tā, lai jebkurš mežsaimnieks, jebkurš lauksaimnieks varētu prognozēt savu nākotni un investīcijas, jo šis nav nekāds ātrais bizness.

Šobrīd ir laiks, kad tiek lemts par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu kopumā, par jauno plānošanas periodu 2021. - 2027. gadam, kad tiek lemts par attīstību turpmākajiem septiņiem gadiem, ievērojot gan Brexit ietekmi, gan diskusijas par to, ka varētu būt vispārējs finansējuma samazinājums lauksaimniecības politikai Eiropā. Paralēli ir skaidri jāredz sava nākotne šeit Latvijā – kāda būs lauksaimniecības politika, ko varam uzlabot un ko stiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sākam biznesu: Iznomāt uz minūtēm

Anda Asere, 16.05.2019

Elīna Feldberga, DrivE (SIA AnyDrive) idejas autore.

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rudenī DrivE cer sākt piedāvāt elektromobiļu koplietošanas pakalpojumu Rīgā – plānots sākt ar 20 līdz 50 automašīnām.

«Esmu ļoti ambiciozs cilvēks un nekad negribu apstāties. Mēģināšu domāt par risinājumiem lielākajām pilsētām ārpus Rīgas. Mums šobrīd zem lupas ir pāris pilsētu, ko rūpīgi pētām. Ir ambīcijas augt arī ārpus Latvijas,» saka Elīna Feldberga, DrivE (SIA AnyDrive) idejas autore. Iecere par auto koplietošanu viņai radusies, darbojoties kopperatīvajā krājaizdevu sabiedrībā. «Tagad populāras ir kopstrādes telpas un citas dalīšanās ekonomikas iniciatīvas. Domājot par tām, radās doma par kopbraukšanu – ilgtspējīgu auto dalīšanos citam ar citu, nenodarot ļaunumu videi. Pats sliktākais būtu uztaisīt šādu biznesa modeli un «iegrūst» ielās vēl daudz parasto mašīnu, lai veidojas papildu sastrēgumi. Gribētu, lai cilvēkiem būtu iespēja savā starpā dalīties ar lietām, tostarp mašīnām, braukt kopā vairākiem, pa ceļam paņemt kaimiņu un aizvest līdz kādai vietai, un darīt to visu tikai ar elektroauto, kas būtu zaļš un videi nekaitīgs pārvietošanās veids,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Valstis ar lielāko iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību

Žanete Hāka, 24.05.2019

15. Latvija

Džini koeficients: 0.35

Bezdarba līmenis: 8.7%

IKP uz vienu iedzīvotāju: 23 710 dolāri

Nabadzības līmenis: 16.8%

Iedzīvotāju skaits: 1.9 miljoni

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība vērojama visos kontinentos, un lielākā daļa attīstītāko un produktīvāko valstu nespēj šo starpību apturēt vai pat samazināt.

Ienākumu nevienlīdzību raksturo Džini koeficients, kas to mēra skalā no 0 līdz 1. 0 raksturo perfektu vienlīdzību, bet 1- ārkārtīgu nevienlīdzību.

Portāls 24/7 apkopojis Džini koeficientu 42 OECD valstīs, lai identificētu, kurās nevienlīdzība ir visaugstākā, un galerijā iespējams uzzināt, kurās 15 valstīs ir vislielākā atšķirība starp iedzīvotāju ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Uz Eiropu pošas ar iekšpolitiskiem mērķiem

Rūta Kesnere, 24.05.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieks: Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna

Daiga Laukšteina, 29.05.2019

Foto: Daiga Laukšteina

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane, 19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas piensaimnieki sola boikotēt piena pārstrādātājus

LETA--BNS, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā krītototies svaigpiena iepirkuma cenām, piensaimnieki rudenī iecerējuši rīkot protesta akciju pret piena pārstrādātājiem, ne tikai kādu laiku nepārdodot pienu, bet arī bloķējot piebraucamos ceļu pie tā uzņēmuma, kas par pienu maksā viszemāko cenu.

«Visus uzņēmumus nebloķēsim. Vienu - to, kurš maksās vismazāk. Saskaitām katra mēneša cenas, aprēķinām vidējo, piebraucm traktoros pie vārtiem un kādu nedēļu nevienu neielaižam un neizlaižam,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jons Viļonis.

Viņš prognozējis, ka tāda akcija, ja vien cenas netiks būtiski paaugstinātas, varētu notikt oktobrī vai novembrī, pēc ražas novākšanas, lai gan pārstrādātāji viszemāko cenu par pienu maksā jūlijā un augustā.

Jaunieceltais Lietuvas zemkopības ministrs Andrjus Paļonis izteicis gatavību pulcināt gan piensaimnieku, gan pārstrādātāju pārstāvjus uz sarunām par iespējām paaugstināt iepirkuma cenas, taču abas puses noskaņotas diezgan skeptiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Muhu salas Koguvas ciemats. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: ILZE ŽAIME

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Zemnieki piegādā, skolotāji izglīto - skolas pusdienu biznesa ideja

Ilze Žaime, 02.10.2019

PUBLICITĀTES FOTO

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada aktīvu darbību uzsākušais ēdināšanas uzņēmums «Amdaram» cer ar savu piemēru radīt pārmaiņas arī pašvaldības izglītības iestāžu ēdienkartēs.

«Amdaram» dibinātāja Madara Rutkovska ēdināšanas nozarē darbojas jau divdesmit gadus. Kad pirms septiņiem gadiem skolas gaitas uzsāka viņas pašas bērns, gan profesionāli vadīta, gan personīgu iemeslu pēc M.Rutkovska sāka pievērst pastiprinātu uzmanību izglītības iestādes ēdienkartei.

Iepirkumu galvenokārt tolaik diktējusi zemākā cena, kas bieži ietekmēja arī izraudzīto produktu kvalitāti. Ēdienkartes bija novecojušas un nemainīgas desmitiem gadu garumā, bieži aizpildītas ar tukšām kalorijām - maizi un miltu ēdieniem, kā arī ēdienkartēs teju nemaz neparādījās vietējie produkti, situāciju pirms septiņiem gadiem raksturo M.Rutkovska.

Vēloties iesaistīties, lai veicinātu pārmaiņas ēdināšanas jomā izglītības iestādēs, M. Rutkovska radīja uzņēmumu, kas pašos pamatos balstās uz sadarbību ar vietējiem zemniekiem un lauksaimniekiem. Viņa atzīst, ka sadarbības sākumā ne visi ticējuši, ka tā tiks turpināta ilgtermiņā, taču tagad ar prieku jau varot secināt, ka plānotais izdevies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju prognozē nekustamā īpašuma cenu pieaugumu

Žanete Hāka, 11.10.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī, liecina SEB Mājokļu cenu indikatora aptauja.

Indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies. Šobrīd tā sasniegusi 40,2 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī un pērn rudenī. Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 51,2% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018. gada rudenī.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2018. gada oktobri teju uz pusi palielinājies mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 11%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 24,1%. Savukārt 13,7% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos. «Iedzīvotāju noskaņojums pastāvīgi mainās un tieši atspoguļo tendences ekonomikā, jo īpaši darba tirgū un atalgojuma līmenī, kas kopumā ļauj skatīties uz nākotni pozitīvāk un apsvērt nekustamā īpašuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pēdējo desmitgažu svarīgākās vēlēšanas Lielbritānijā

LETA--REUTERS, 12.12.2019

Pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Lielbritānijā notiek parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kurās, domājams, uzvarēs konservatīvie, taču pēdējo dienu laikā cīņai saasinoties, pašreizējā premjerministra Borisa Džonsona izredzes iegūt pārliecinošu vairākumu vairs nav tik drošas.

Visas britu partijas atzinušas, ka šīs vēlēšanas ir pašas svarīgākās no tām, kas ir saglabājušās pašreizējo vēlētāju atmiņā, un Džonsons aicinājis pilsoņus nodrošināt viņam pietiekamu vairākumu, lai Lielbritānija janvāra beigās varētu beidzot pamest Eiropas Savienību (ES).

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - apsolījusi sarīkot vēl vienu breksita referendumu, kā arī apņēmusies īstenot plašu infrastruktūras nacionalizāciju, startējot ar tik radikāli kreisu platformu, kādu briti nav pieredzējuši desmitgadēm ilgi.

Sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "YouGov", kas spēja precīzi prognozēt 2017.gadā notikušo vēlēšanu iznākumu, izvērtējot situāciju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, vairāk nekā divkārt samazinājusi iepriekš prognozēto sagaidāmo toriju vairākumu no 68 līdz 28 vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna nepiemēros atbildes tarifus ASV automašīnām un citām precēm

LETA, 15.12.2019

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piektdien panāktās vienošanās tirdzniecības sarunās Ķīna nepiemēros plānotos 25% muitas tarifus ASV ražotajām automašīnām un 5% līdz 10% tarifus citām ASV precēm, svētdien paziņojusi Pekina.

"Ķīna cer sadarboties ar Savienotajām Valstīm, balstoties uz vienlīdzību un abpusēju cieņu, lai (..) veicinātu stabilu Ķīnas un ASV ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstību," paziņoja Ķīnas valdība.

ASV un Ķīna piektdien pavēstīja, ka panākušas vienošanos tirdzniecības sarunās, un Savienotās Valstis paziņoja, ka tāpēc svētdien nenoteiks jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm aptuveni 160 miljardu dolāru vērtībā, kā bija plānots. Taču ASV arī paziņoja, ka pašreizējie 25% tarifi Ķīnas ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā paliks spēkā, tāpat kā 7,5% tarifi precēm vēl 120 miljardu dolāru vērtībā.

ASV tirdzniecības pārstāvis Roberts Laitaizers atklāja, ka saskaņā ar piektdien panākto vienošanos Ķīna piekritusi nākamajos divos gados iepirkt Savienoto Valstu lauksaimniecības produkciju 40 miljardu dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Optimista ceļvedis nākamajam gadam vai desmit

Jānis Šķupelis, 20.12.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti ir ļoti aktīvs prognozēšanas periods, kad gluži vai katrs mēģina domāt par to, kāda dzīve varētu būt nākamajā apaļajā atskaites posmā. Turklāt šobrīd aiz kalniem vairs nav pat veselas jaunas desmitgades sākums.

Tradicionāli arī "Bloomberg" gada beigās fantazējis par gluži vai tādu kā "pesimista ceļvedi", kas ietver dažādas visnegatīvākās aplēses saistībā ar pasaulē notiekošajiem procesiem. Šāda potenciālo negatīvo notikumu modelēšana ietvērusi, piemēram, jaunus karus, parādu krīzes, burbuļu plīšanu, smagus kiberuzbrukumus utt. Protams, bieži vien šādu pašu negatīvāko aplēšu piepildīšanās iespējamība tiek vērtēta kā visai maza.

Tāpat ļoti grūti izvērtēt kādu armagedonisku scenāriju ietekmi. Šogad gan Bloomberg mainījis ierasto kursu un "pesimista ceļveža" vietā radījis nosacītu "optimista ceļvedi". Medijs skaidro - mūsdienās, atverot kādu laikrakstu, faktiski tāpat jebkura persona varēs uzzināt visa veida negatīvās ziņas un riskus. Tādējādi šogad tas izšķīries iet citu ceļu, un drīzāk meklējis tās lietas, kas, pēc viņu ekspertu domām, nākamgad var pavērsties uz labu. Redzams, ka šoreiz uzmanība koncentrēta sociālās vienlīdzības eksperimentiem un klimatam.Jāteic, ka zināma cilvēku koncentrēšanās uz dažādiem pesimistiskiem notikumiem ir saprotama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Meklēs jaunas idejas pārtikas nozarei

Lelde Petrāne, 03.02.2020

Foto: imago/allOver-MEV/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 19. februārim Rīgā norisināsies hakatons "Future of Food", kurā dalībnieki meklēs un piedāvās jaunas idejas pārtikas nozarē.

Hakatona ietvaros divu dienu garumā dalībnieki izstrādās idejas četros virzienos: pārtikas atkritumi (food waste), plastmasas ierobežošana, jaunā pārtika (new food) un digitalizācija.

Idejas izstrādāt palīdzēs starptautiski mentori ar pieredzi pārtikas nozarē, uzņēmējdarbībā un tehnoloģiju vidē.

Starp apstiprinātajiem hakatona mentoriem ir Sauli Bohms (Sauli Böhm), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "ResQ Club" vadītājs; Juhani Mikānens (Juhani Mykkänen), plaši pazīstamā servisa "Wolt" līdzdibinātājs; Šantele Engelena (Chantal Engelen), pārtikas nozares jaunuzņēmuma "Kromkommer" līdzdibinātāja, Sabīne de Vitte (Sabine de Witte), Nīderlandes jaunuzņēmumu asociācijas pārstāve un pieredzējusi eksperte mārketingā; Sandra van Kampena (Sandra van Kampen), pārtikas industrijas uzņēmuma "De Schaal van Kampen" dibinātāja, Anna Andersone, uzņēmēja un "Riga TechGirls" pārstāve. Hakatonu vadīs Kalums Kamerons (Calum Cameron), jaunuzņēmumu mentors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vairākas privātskolas var beigt pastāvēt

Privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele, 18.02.2020

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja.

Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī "privātos" un cerams, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.

Noteikto slieksni pārsniedz tikai daži

Jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu privātskolām, kā slieksni nosakot konkrētu skolēnu skaitu, ticis apspriests jau vairākus mēnešus. Ja sākotnēji tika runāts tikai par vidusskolu līmeni, tad šobrīd rodas sajūta, ka finansējums tiks pārtraukts visā posmā no 1. līdz 12. klasei, ja skolā nebūs vismaz 350 skolēnu.

Tā kā privātās izglītības iestādes tiek dibinātas ar mērķi nodrošināt personisku pieeju katram skolēnam, īstenojot arī iekļaujošu izglītību, šāds skolēnu skaits nav gandrīz nevienai privātskolai, izņemot izglītības iestādes, kas īsteno tālmācību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Notiks pirmais sieviešu hakatons

Anda Asere, 02.03.2020

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Svaigi.lv pārceļas uz Imantas tirgu

Anda Asere, 20.03.2020

Elīna Novada

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami pieaug pircēju aktivitāte.

Iepriekšējās dienās uzņēmums saprata, ka tirgū ir milzīgs pieprasījums un arī produktu piedāvājums, bet iztrūkst posma, kas savieno abas puses. "Mums iet ļoti spraigi. Pasūtījumu skaits pieaug," saka Elīna Novada, "Svaigi.lv" saimniece.

Pagājušajā nedēļā pēc paziņojuma par ārkārtējo stāvokli valstī, uzņēmumā sāka ienākt tik daudz pasūtījumu, ka vienā brīdī tika apstādināta to pieņemšana. Bija pāris dienas laika pieņemt lēmumu – vai nu apstāties un darīt tik, cik var, vai arī visu pārstrukturēt un palielināt pasūtījumu pieņemšanas un izpildes kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Gimlet Nordic: Šis ir iespēju laiks

Monta Glumane, 09.04.2020

"Gimlet Nordic" kokteiļbāra saimnieki Edgars Grišulis (no kreisās) un Ilmārs Munkevics.

Foto: Monta Glumane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

“Griķu bums” nav galā

Jānis Goldbergs, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ir apmierināts tikai Latvijas pieprasījums, bet uz AS Dobeles dzirnavnieks pasūtījumu galda rindā gaida pieprasījumi no visas Eiropas pēc pastas, pārslām un miltiem.

“Visu martu strādājām ar pilnu jaudu. Ir krituši daudzi ražošanas rekordi. Šobrīd var teikt, ka prioritāte – vietējā tirgus pieprasījums, ir apmierināts. Lai arī vēl aizvien Latvijas tirgum ražojam vairāk nekā vidēji, mēs varam domāt par ārvalstu pasūtījumiem un eksportu,” tā intervijā AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvijas lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka situācija graudu tirgū rudenī būs ļoti sarežģīta, tādēļ ieteic zemniekiem sekot biržas cenām un daļu ražas pārdot jau šobrīd, kad cena ir augsta. Dienas Bizness jau publicējis zemnieku prognozes par labu graudu ražu, tomēr situācija rudenī būs sarežģīta, jo daudzas valstis ierobežo graudu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī

LETA, 29.04.2020

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decathlon ienāks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Francijā izveidotajā "Decathlon" ķēdē ietilpst vairāk nekā 1400 veikalu 47 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā (attēlā veikals Spānijā).

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Komentāri

Pievienot komentāru