Zemniekiem vienlīdzību dalīs rudenī 

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Jānis Goldbergs, 07.01.2019

Organizatoru foto

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Latvijas lauksaimnieku veiktie aprēķini tika pieņemti. Fakts ir, ka tiešos maksājumus jau ilgstoši aprēķina pēc novecojušām formulām un nekas netiek mainīts. Pikets ir protesta forma un veids, kā panākt savu Eiropas Savienībā. Daudzi no piketētājiem Briselē bija pirmo reizi, un viņiem tā bija laba pieredze. Pie konkrētiem rezultātiem nav iespējams nonākt vienā dienā un pat vienā mēnesī. Cīņa par vienlīdzīgām tiesībām mūsu zemniekiem ilgst jau desmitgadi,» uzsvēra G. Vilnītis.

«Par konkrētiem piketa panākumiem šobrīd ir grūti runāt, jo nākamais Eiropas daudzgadu budžets ir procesā. Emocionāli tas bija kopīgs gan Baltijas, gan citu Austrumeiropas valstu zemnieku pasākums, kur pēc ilgāka laika satikām daudzus savus kolēģus. Tiešie maksājumi nav tikai Latvijas problēma. 90.-to gadu sākumā tika noteikta vienota aprēķinu sistēma, kurai bija jākompensē zaudējumi. Pamats aprēķiniem ir platības, vidējās ražas un citi skaitļi. Daudz kas ir novecojis, izmaksas ir mainījušās. Tas, ko patlaban ES piedāvā, ir aptuveni 2% liels tiešo maksājumu pieaugums, kas nozīmē, ka ES vidējo līmeni sasniedzam aptuveni 100 gados! Mūsu viedoklis ir izteikts, un tas tiks uzturēts. Eiropas budžets top, bet pavisam reāli par skaitļiem varēs runāt 2020. gada pavasarī,» tā biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jautāta, ko varam sagaidīt no jaunās Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada, M. Dzelzskalēja-Burmistre uzsvēra, ka tā administratīvi kļūs vienkāršāka, bet izpratnes līmenī sarežģītāka.

«Jau šajā plānošanas periodā bija zaļināšanas prasības, kas paliks arī nākotnē. Ar to vides prasības nebeidzas, un būs jaunas ekoshēmas, kuras zemniekiem izprast būs vēl sarežģītāk nekā zaļināšanu,» sacīja M. Dzelskalēja-Burmistre.

Visu rakstu Zemniekiem vienlīdzību dalīs rudenī lasiet 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Jaunākais izdevums