Jaunākais izdevums

Baltijas valstu lauksaimnieku pikets pērn 13. decembrī Briselē ir sadzirdēts, bet skaidras ziņas par reālām izmaiņām naudas sadalē būs ne agrāk kā šā gada rudenī

Piketa mērķis bija pievērst Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību netaisnīgam tiešo maksājumu sadalījumam.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis Dienas Biznesam atzina, ka Latvijas lauksaimnieku aprēķini un viedoklis ir sadzirdēts un uzklausīts Eiropas Komisijā, kā arī ES parlamenta Sociālo lietu komisijā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Latvijas lauksaimnieku veiktie aprēķini tika pieņemti. Fakts ir, ka tiešos maksājumus jau ilgstoši aprēķina pēc novecojušām formulām un nekas netiek mainīts. Pikets ir protesta forma un veids, kā panākt savu Eiropas Savienībā. Daudzi no piketētājiem Briselē bija pirmo reizi, un viņiem tā bija laba pieredze. Pie konkrētiem rezultātiem nav iespējams nonākt vienā dienā un pat vienā mēnesī. Cīņa par vienlīdzīgām tiesībām mūsu zemniekiem ilgst jau desmitgadi,» uzsvēra G. Vilnītis.

«Par konkrētiem piketa panākumiem šobrīd ir grūti runāt, jo nākamais Eiropas daudzgadu budžets ir procesā. Emocionāli tas bija kopīgs gan Baltijas, gan citu Austrumeiropas valstu zemnieku pasākums, kur pēc ilgāka laika satikām daudzus savus kolēģus. Tiešie maksājumi nav tikai Latvijas problēma. 90.-to gadu sākumā tika noteikta vienota aprēķinu sistēma, kurai bija jākompensē zaudējumi. Pamats aprēķiniem ir platības, vidējās ražas un citi skaitļi. Daudz kas ir novecojis, izmaksas ir mainījušās. Tas, ko patlaban ES piedāvā, ir aptuveni 2% liels tiešo maksājumu pieaugums, kas nozīmē, ka ES vidējo līmeni sasniedzam aptuveni 100 gados! Mūsu viedoklis ir izteikts, un tas tiks uzturēts. Eiropas budžets top, bet pavisam reāli par skaitļiem varēs runāt 2020. gada pavasarī,» tā biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Jautāta, ko varam sagaidīt no jaunās Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas pēc 2020. gada, M. Dzelzskalēja-Burmistre uzsvēra, ka tā administratīvi kļūs vienkāršāka, bet izpratnes līmenī sarežģītāka.

«Jau šajā plānošanas periodā bija zaļināšanas prasības, kas paliks arī nākotnē. Ar to vides prasības nebeidzas, un būs jaunas ekoshēmas, kuras zemniekiem izprast būs vēl sarežģītāk nekā zaļināšanu,» sacīja M. Dzelskalēja-Burmistre.

Visu rakstu Zemniekiem vienlīdzību dalīs rudenī lasiet 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas Brexit sarunu vadītājs: Lielbritānija pieņems savus noteikumus

LETA--AFP, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija nepieņems uzraudzību no Eiropas Savienības (ES) puses kā daļu no brīvās tirdzniecības vienošanās pēc Brexit, pirmdien paziņoja Lielbritānijas Brexit sarunu vadītājs Deivids Frosts.

Frosts sacīja augstskolu mācībspēkiem un diplomātiem Briselē, ka Londona nesekos ES uztieptiem "līdzena spēles laukuma" noteikumiem.

Tā vietā Lielbritānija noteiks pati savus standartus tirdzniecībai un valsts palīdzībai, pat ja tas nozīmētu atteikties no privileģētas piekļuves ES vienotajam tirgum.

"Tā nav vienkārši sarunu pozīcija, kas varētu mainīties zem spiediena - tā ir visa projekta jēga," Frosts sacīja par Brexit.

Frosts teica runu Briseles Brīvajā universitātē laikā, kad ES dalībvalstis spriež par mandātu savam galvenajam sarunvedējam Mišelam Barnjē.

Dažas dalībvalstis, īpaši Francija, mudina panākt pēcBrexit vienošanos, saskaņā ar kuru Lielbritānijai vajadzētu piekrist ES uzraudzītam regulējumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānijas ministri draud pamest valdību Mejas Breksita piekāpšanās dēļ

LETA--AFP, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

TransferWise birojs Briselē - vārti uz Eiropu pēc Brexit

Anda Asere, 10.01.2019

TransferWise dibinātāji Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus) un

Kristo Kārmans (Kristo Käärmann)

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas pārvedumu kompānija «TransferWise» piesakās jaunai licencei Briselē, kas nodrošinās pakalpojumu nepārtrauktību gadījumā, ja nenotiks vienošanās par Brexit. Kompānija turpinās attīstīt tās globālo centrālo biroju Londonā, kurā strādā vairāk nekā 200 cilvēki, un izveidos papildu struktūrvienību Beļģijas galvaspilsētā.

Šobrīd «TransferWise» globāli nodarbina vairāk nekā 1400 cilvēkus un Brisele būs uzņēmuma desmitais birojs. Kompānijai ir reģionālie centrālie biroji Londonā, Ņujorkā un Singapūrā un kopumā šobrīd uzņēmumam ir deviņi biroji, tostarp Tallinā, Budapeštā, Čerkasi, Tokijā, Sidnejā un Tampā.

«Brisele ir visu Eiropas Savienības lietu sirds, tāpēc biroja izveide šajā pilsētā mums ir ļoti jēgpilna. Beļģijas Nacionālā banka iespaidoja mūs ar savu izpratni par maksājumu sektoru un atvērtību inovācijām, vienlaikus esot spēcīgam un uzticamam regulatoram. Ar Beļģijas Nacionālo banku mēs esam ieinteresēti izveidot vienlīdz produktīvas attiecības kā ar Lielbritānijas Finanšu uzraudzības iestādi. Beļģijas licence nodrošina, ka mēs varam turpināt sniegt pakalpojumus globāli mūsu klientiem, neskatoties uz to, kas notiek ar Brexit,» norāda Kristo Kārmans (Kristo Käärmann), «TransferWise» līdzdibinātājs un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bezvienošanās Brexit klauvē pie durvīm

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver, cik daudz papildus laika būtu nepieciešams piešķirt Londonai, lai nodrošinātu gludu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, un tas varētu liecināt, ka bezvienošanās «Brexit» faktiski jau izdevies novērst, otrdien vēsta diplomāti.

ES dalībvalstu līderi trešdien pulcēsies ārkārtas samitā Briselē, lai lemtu, vai vēlreiz atlikt pēc trim dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja lūgusi «Brexit» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu. Londonai nepieciešama «Breksita» atlikšana, lai beidzot panāktu parlamenta atbalstu jau trīskārt noraidītajam izstāšanās līgumam, un Lielbritānijas aiziešana no bloka, kas sākotnēji bija paredzēta 29.martā, vienreiz jau tikusi atlikta. Šobrīd nav jālemj, vai «Brexit» atlikt, bet uz cik ilgu laiku to atlikt, pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Luksemburgā pavēstījuši anonīmi diplomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki kā šā gada «neražu» vērtē Latvijai netipisko sausumu, norādīja lauksaimnieku nevalstiskajās organizācijās.

Biedrībā «Zemnieku saeima» norādīja, ka lauksaimniecības sfērā kā šā gada neraža ir vērtējams netipiskais sausums, kas negatīvi ietekmēja lauksaimniecības kultūraugu ražu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka šā gada karstums un sausums negatīvi ietekmēja augļkopības sfēru, kamdēļ Latvijas augļkopju raža bija vairāk nekā 40% zemāka salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos. Iepriekšējā gadā bojātos augus šogad turpināja iznīcināt viens no sausākajiem maija mēnešiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. «Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie augļi bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus,» norādīja padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Merkele atbalsta Brexit atlikšanu uz ilgāku laiku, nekā to lūgusi Londona

LETA, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ir atvērta Brexit atlikšanai uz ilgāku laiku, nevis tikai līdz 30.jūnijam, kā to vēlas Londona.

Merkele, runājot Bundestāgā pirms Briselē gaidāmā «Brexit» veltītā samita, norādīja, ka līderi varētu piekrist «Brexit» atlikšanai uz ilgāku laikaposmu, nekā to ir pieprasījusi britu premjerministre Terēza Meja.

«Mans un Vācijas valdības uzskats ir, ka mums vajadzētu atvēlēt abām pusēm saprātīgu laikaposmu», lai tiktu panākta vienošanās par organizētu «Brexit», sacīja kanclere.

Šodien Briselē notiek ES ārkārtas samits, kurā dalībvalstu līderi lems, vai vēlreiz atlikt pēc divām dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka.

Meja lūgusi «Breksitu» atlikt līdz 30.jūnijam, kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis «elastīgu» izstāšanās atlikšanu uz gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ES institūcijās Briselē apstiprināti divi saslimšanas gadījumi ar Covid-19

LETA--EURACTIV/AFP, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprināti divi saslimšanas gadījumi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19" Eiropas Savienības (ES) institūcijās Briselē.

Pirmais pozitīvas analīzes uzrādīja kāds Eiropas Aizsardzības aģentūras (EDA) darbinieks un piesardzības dēļ aģentūras telpās līdz 13.martam atceltas visas tikšanās.

Otrais saslimušais ir Eiropadomes drošības komandas darbinieks, ziņu aģentūrai AFP atklāja kāda amatpersona. Tiek uzskatīts, ka viņš kontaktējies ar cilvēku, kuram pirmajam ES institūcijās tika konstatēta inficēšanās ar "Covid-19".

Kā izdevumam "Euractiv" pavēstīja avots Briselē, ar "Covid-19" saslimusi augsta ranga EDA amatpersona, kura atgriezusies no ceļojuma Itālijā pagājušajā nedēļā. Pēc atgriešanās amatpersonai pagājušajā nedēļā bijušas tikšanās ar aptuveni 30 amatpersonām no citām ES institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londonas pēdējā brīža centieniem, lai mainītu ar Eiropas Savienību (ES) panākto «Breksita» vienošanos, pagaidām rezultātu nav, pirmdien Briselē paziņoja Lielbritānijas valdības pārstāvis sakariem ar presi.

Sarunas arī pēc nedēļas nogalē notikušajām sanāksmēm atrodas strupceļā, un šobrīd nav plānu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja varētu ierasties Briselē, sacīja pārstāvis.

Svētdien viņai ir bijusi telefonsaruna ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Sarunas turpinās, sacīja pārstāvis.

Arī EK pirmdien apstiprināja, ka Mejas vizīte netiek plānota.

Premjere varētu ierasties, ja viņas sarunvedējiem izdotos panākt vienošanos ar ES partneriem.

Meja ir lūgusi Briseli izrādīt zināmu piekāpšanos, kas viņai palīdzētu gūt parlamentā atbalstu «Breksita» vienošanās dokumentam.

Domstarpības pamatā ir ap tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas pēc «Breksita".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropas Parlamentā nelemj par skolotāju algām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa par lielākām skolotāju algām, protesti pret nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu, jauniešu bezdarba mazināšana, konkurences radīšana dabasgāzes tirgū – tie visi ir labi zināmi politiķu solījumi pirms Latvijas Saeimas vēlēšanām.

Šajā pavasarī tie izskan ar jaunu sparu, tikai šoreiz pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Tādējādi vēlētājiem tiek jauktas galvas, jo iekšpolitiskā dienaskārtība tiek piedēvēta Eiropai. Līdz ar to vēlētājiem, kuri domā, kam atdot savu balsi EP vēlēšanās, ir skaidri jāpasaka: Eiropas kompetencē nav nedz Latvijas nodokļu jautājumi, nedz veselības aprūpe un skolotāju algas. Arī jauniešu bezdarbs Latvijā netiks risināts EP. Ja Latvijas iedzīvotāji vēlas saprast, par kādiem jautājumiem spriež eiroparlamentārieši un kādu ieguldījumu tur varētu dot Latvijas pārstāvji, ir vērts ieskatīties EP Latvijas biroja mājaslapā, lai gūtu priekšstatu, kā norit darbs EP un par ko lemj parlamentārieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Varufakis: EK un Itālijas strīdā par budžetu vainojamas abas puses

LETA, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) strīdā ar Itāliju par tās budžeta projektu ir vainīgas abas puses, piektdien paziņojis bijušais Grieķijas finanšu ministrs un pazīstamais taupības politikas pretinieks Janis Varufakis.

EK otrdien noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt.

Itālijas valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neskatoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pārstrādātais budžeta projekts Itālijai jāiesniedz EK trīs nedēļu laikā, bet Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni jau paziņojis, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas Parlamenta (EP) deputātu komandu atalgošanai ik mēnesi būs pieejami 24 943 eiro, kā arī vēl vairāki tūkstoši eiro biroja uzturēšanai.

Saskaņā ar pastāvošo kārtību, EP deputāti var izraudzīties savus darbiniekus, ievērojot Parlamenta noteikto budžetu. Visām 2019.gada izmaksām, kas saistītas ar deputātu palīgu nolīgšanu, ir pieejama ikmēneša naudas summa, kas nepārsniedz 24 943 eiro katram EP deputātam. Šos līdzekļus neizmaksā pašiem EP deputātiem.

Savukārt piemaksa par vispārējiem izdevumiem paredzēta galvenokārt izdevumu segšanai, kas rodas, pildot deputāta pienākumus. Piemaksa sedz, piemēram, deputātu biroju īres un uzturēšanas izmaksas, tālruņa sakaru un abonēšanas izdevumus, ar reprezentācijas pasākumiem saistītus izdevumus, ar datoriem un tālruņiem saistītas izmaksas vai ar konferenču un izstāžu organizēšanu saistītus izdevumus. Ja deputāti bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (no septembra līdz augustam), šīs piemaksas apmērs tiek samazināts uz pusi. 2019.gadā šī piemaksa ir 4513 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība aug, Mejai plānojot Briselē apspriest Breksita vienošanās izmaiņas

LETA--AFP, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāru pirmdien pieauga pēc Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas paziņojuma, ka viņa plāno atgriezties Briselē, lai apspriestu «Breksita» vienošanās izmaiņas.

Londonas biržas indekss pirmdien pavisam nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV biržas pirmdien bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena – Mārtina Lutera Kinga diena.

Lielbritānija 29.martā var izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, ja parlaments nepanāks izstāšanās pagarināšanu vai netiks izstrādāts alternatīvs plāns, ar kuru būtu apmierināta arī Brisele.

«Ja vien britu premjere nav nodomājusi izdarīt politisku pašnāvību, [izstāšanās] pagarināšanas pieprasījums ir visticamākais scenārijs un ES, ļoti iespējams, piekritīs; tā būtu pozitīva notikumu attīstība, kas atkal paceltu britu mārciņas vērtību virzienā uz 1,30 ASV dolāriem par mārciņu,» prognozēja ADSS pētījumu vadītājs Konstantins Antis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība krītas Brexit haosa dēļ, ASV biržu indeksi aug

LETA--AFP, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ES valstu līderiem Briselē spriežot par Brexit atlikšanu, savukārt ASV biržu indeksi pieauga, investoriem uzskatot par mazsvarīgām bažas par ASV ekonomiku.

Mārciņas vērtība, kas tiek uzskatīta par barometru ieilgušajā Brexit sāgā, samazinājās, pieaugot bažām par iespējamu Lielbritānijas aiziešanu no ES bez vienošanās.

Lielbritānijas premjere Terēza Meja ieradās Briselē, lai pārliecinātu pārējo ES valstu līderus dot vairāk laika breksita īstenošanai.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēma piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, un Meja piekrita šim piedāvājumam.

«Investori trešo reizi šonedēļ ignorēja spēcīgos Lielbritānijas ekonomikas datus, jo viņu uzmanību novērsa breksita drāma,» sacīja «City Index» vecākā analītiķe Fiona Činkota, komentējot mārciņas vērtības krišanos.

Lielbritānijas mazumtirdzniecības noieta apjoms februārī pieauga par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Anglijas Banka tomēr pauda bažas, ka tālākas «neskaidrības» par Brexit var ievērojami ietekmēt uzņēmumu tēriņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānija trešdien ES iesniegs «galīgos» Brexit priekšlikumus

LETA--AFP/DPA, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien iesniegs Eiropas Savienībai (ES) «galīgos» priekšlikumus jaunas breksita vienošanās noslēgšanai, otrdienas vakarā paziņoja Lielbritānijas amatpersonas.

Ja ES nepieņems šos priekšlikumus, Lielbritānija šī mēneša beigās aizies no ES bez vienošanās, brīdināja amatpersonas.

Džonsons sniegs «godīga un saprātīga kompromisa» detaļas savā noslēguma runā Konservatīvās partijas gada konferencē, paziņoja premjera kanceleja Londonas Dauningstrītā.

Otrdienas vakarā publicētā paziņojumā tomēr bija uzsvērts, ka šis ir «galīgais piedāvājums» un ka Džonsons turēs savu solījumu par to, ka Lielbritānija izstāsies no ES ne vēlāk kā 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem.

«Ja Brisele nepiekritīs piedāvājumam, kas tiks izteikts rīt, tad šī valdība tālāk nerisinās sarunas, līdz mēs būsim aizgājuši no ES,» teikts šajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, komentējot iespējas nepieciešamības gadījumā palielināt aizsardzībai atvēlēto finansējumu, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšana aizsardzībai ir Latvijas apņemšanās un valdība rūpīgi sekos līdzi tam, lai nevienā brīdī «netiktu iziets no noteiktās 2% robežas». «Nav pašmērķis pacelt augstāk procentus, bet, ja mūsu drošība prasīs jaunus ieguldījumus, tie pilnīgi noteikti tiks veikti, ja tas būs nepieciešams konkrētos projektos,» skaidroja Kučinskis.

Savukārt Valsts prezidents uzsvēra, ka aizsardzībai novirzītie 2% no IKP ir jānotur, ņemot vērā arī to, ka Latvijas IKP var palielināties straujāk vai arī kādā brīdī samazināties. «2% ir jābūt obligāti, un tam ir jābūt Latvijas starptautiskam vēstījumam - ka Latvija ir un būs gatava nodrošināt vismaz 2% no IKP aizsardzībai,» pārliecību pauda Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

EK oficiāli noraida Itālijas budžeta projektu, paverot ceļu sankcijām

LETA, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!

Sandris Točs, speciāli DB, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS RB Rail akcionāri Rail Baltic Estonia OU, SIA Eiropas dzelzceļa līnijas un UAB Rail Baltica statyba apstiprinājuši jaunu padomi, informē AS RB Rail.

Padomē iekļauti Rail Baltic Estonia OU valdes priekšsēdētāja Rīa Sillave, Latvijas dzelzceļš VAS valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš,Rail Baltic Estonia OU padomes loceklis Anti Mopels, Rail Baltica statyba UAB izpilddirektors Karolis Sankovskis, Latvijas dzelzceļš VAS juridiskās direktores vietniece administratīvajos jautājumos un Prezidentu padomes sekretariāta vadītāja Vineta Rudzīte un ANO Espoo konvencijas ieviešanas komitejas priekšsēdētājs Roms Šveds.

Lietuvas akcionārs ir nolēmis atsaukt vienu no pārstāvjiem, Areniju Jacku, un viņa vietā AS RB Rail padomē iecelt Romu Švedu. Šādā gadījumā ir jāatsauc viss iepriekšējās padomes sastāvs un jāieceļ jauns.

Komentāri

Pievienot komentāru