Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) ir gatava palielināt kreditēšanas apjomu, lai atbalstītu ekonomisko aktivitāti un palīdzētu uzņēmumiem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas izraisītos sarežģījumus, teikts ZIB piektdien publiskotajā paziņojumā.

ZIB norāda, ka aizdevumi tiks nodrošināti dalībvalstīm un ilgtspējīgiem uzņēmumiem, kas krīzes dēļ saskaras ar īstermiņa likviditātes problēmām. Banka arī būs gatava piešķirt aizdevumus finanšu starpniekiem, kas tālāk izsniegtu aizdevumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī piešķirtu tiešu finansējumu lielākiem biznesiem.

"ZIB nodrošina ilgtermiņa finansējumu projektiem, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi. Ekonomiskās krīzes laikā bankas finanšu iespējas ļauj mums palielināt kreditēšanu," norāda bankas prezidents Henriks Normans. "Mums ir dialogs ar mūsu dalībvalstīm un klientiem, lai atbalstītu viņus šajā ekonomikas krīzē," viņš piebilst.

Kā ziņots, piektdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ministri, ZIB pilnvarnieki aicināja ZIB veikt steidzamus pasākumus, lai palīdzētu atvieglot koronavīrusa radītās krīzes sekas. Pilnvarnieki mudināja ZIB maksimāli palielināt kreditēšanas apjomus uzņēmumiem krīzes skartajā reģionā.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) un VAS Latvijas dzelzceļš parakstījuši vienošanos par 17 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu dzelzceļa posma būvēšanai Austrumu-Rietumu koridorā, portāls db.lv uzzināja ZIB.

Aizdevuma termiņš ir 10 gadi. Kompānija ar šī finansējuma palīdzību būvēs otro sliežu ceļu 52 kilometru garajā posmā Skrīveri-Krustpils. Posms atrodas LDz apsaimniekotajā Austrumu-Rietumu transporta koridorā un ir iekļauts Transeiropeiskajā (TEN) tīklā, un savieno nozīmīgus transporta mezglus Krievijā un Baltkrievijā ar Baltijas jūras ostām Latvijā. Kravu plūsma no šīm valstīm veido lielāko daļu visu pārvadājumu apjomā transporta koridorā. Dzelzceļa posma modernizācija palielinās tā kapacitāti, skaidro bankas pārstāvji.

«Investīciju ekonomiskais efekts būs tranzīta izmaksu samazināšana lielam reģionam, ieskaitot ZIB dalībvalstis. Tāpat dzelzceļa infrastruktūras attīstība palīdz samazināt transportlīdzekļu skaitu un uzlabo satiksmes drošību,» saka ZIB vadītājs Henriks Normans.

Ziemeļu Investīciju banka (ZIB) un Latvijas Republika ir parakstījušas aizdevuma līgumu uz 10 gadiem par 500 miljoniem eiro. Ar aizdevumu paredzēts finansēt valdības papildu izdevumus koronavīrusa COVID-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai, informē Finanšu ministrija.

"Latvijas valdība gatavo un īsteno fiskālu atbalsta pasākumu kopumu un finanšu instrumentus tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk un vissteidzamāk. Esam jau daudz paveikuši, bet cīņa ar vīrusu un tā radītajām sekām turpinās, tāpēc finansējums ir un būs nepieciešams arī turpmāk. Esam apņēmības pilni mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus, kā arī stingri uzraudzīt, lai tie tiešām nestu labumu un šajā krīzes laikā sniegtu atbalstu gan darba devējiem, gan strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

"ZIB aizdevums finansēs nepieciešamos uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus COVID-19 skartajām nozarēm aizdevumu, kapitāla iepludināšanas vai atvieglojumu veidā," stāsta ZIB prezidents un izpilddirektors Henriks Normans.

Aizvadītajos mēnešos veiktā Igaunijas un Somijas elektroenerģijas starpsavienojuma Estlink 2 testēšana noritējusi veiksmīgi, ziņo Igaunijas elektrotīkla operators Elering.

Estlink 2 kabelis izbūvēts 170 kilometru garumā, un tā būvniecība izmaksāja 320 miljonus eiro.

Starpsavienojuma testēšana veikta divos posmos, 22.oktobrī un 5.decembrī, un izmēģinājumi noritējuši bez sarežģījumiem, informē Elering.

Plānots, ka pilnā apmērā Estlink 2 sāks darboties nākamā gada februārī, bet līdz tam Elering un Somijas elektrotīkla operators Fingrid veiks vēl vairākus izmēģinājumus.

Estlink 2 palielinās Igaunijas un Somijas starpsavienojuma jaudu līdz aptuveni 1000 megavatiem, salīdzinot ar pašreizējiem 350 megavatiem, tomēr šīs jaudas sasniegšanai vēl nepieciešams izbūvēt rezerves apakšstaciju.

Ceturtdien oficiāli sākta Igaunijas un Somijas elektroenerģijas starpsavienojuma Estlink 2 komerciāla izmantošana, teikts Igaunijas elektrotīkla operatora Elering paziņojumā.

Starpsavienojuma oficiālā lietošana tika sākta divās svinīgās ceremonijās gan Igaunijā, gan Somijā.

Estlink 2 komerciāla lietošana pēc izmēģinājuma perioda veiksmīgas noslēgšanās tika sākta jau februāra pirmajā pusē.

Estlink 2 būtiski palielina Igaunijas un Somijas starpsavienojuma jaudu un būtiski stiprina elektroenerģijas tirgus integrāciju Baltijas jūras reģionā.

Estlink 2 kabelis izbūvēts 170 kilometru garumā, un tā būvniecība izmaksāja 320 miljonus eiro.

Estlink 2 kopīgi pieder Igaunijas elektrotīkla operatoram Elering un tā Somijas konkurentam Fingrid.

Sākusies EstLink-2, Somiju un Igauniju savienojošās zemūdens elektrolīnijas, izmēģināšana, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmas operators Elering.

Abas valstis savienojošās elektrolīnijas izmaksas ir 320 miljoni eiro, un projektu realizē Igaunijas un Somijas pārvades sistēmas operatori Elering un Fingrid, raksta BBN.

Trešdien elektrolīnija tika izmēģināta pirmo reizi, taču pirms nodošanas ekspluatācijā, tās uzlabošanas darbi turpināsies vēl dažus mēnešus. Tiek plānots, ka testa periods ilgs līdz šā gada decembra sākumam, savukārt darbam EstLink-2 tiks nodota nākamā gada februārī.

Pēc EstLink-2 savienojuma pabeigšanas kopējā elektroenerģijas kapacitāte starp Igauniju un Somiju sasniegs 1000 MW.

EstLink-2 ir otrs savienojuma kabelis starp Somiju un Igauniju. Pirmais savienojums EstLink sāka darboties 2007. gada janvārī. Tā garums ir 105 kilometri, ieskaitot 74 kilometru posmu zem ūdens.

Cenu dinamika Baltpool un Estlink elektroenerģijas biržās skaidri rāda, ka Baltijas valstu elektrības ražošanas kapacitāte netiek izmantota racionāli.

Par to liecina Enefit sagatavotais Baltijas elektroenerģijas tirgus apskats. Elektroenerģijas cenas kāpums Baltijas biržās turpinājies arī augustā. Īpaši Estlink elektroenerģijas biržā bija vērojams plašs cenu svārstību diapazons. 24. augustā Estlink birža piedzīvoja cenu lēcienu līdz maksimālajai atļautajai robežai 2000 €/MWh uz piecām stundām. Turpretim 8. augustā bija vērojama pilnīgi pretēja situācija, kad elektroenerģijas cena trīs stundas bija zem 5€/MWh. Kopumā Estlink vidējā cena augustā sasniedza 56,6 €/MWh.

Īslaicīgo cenu lēcienu Estlink biržā izraisīja Latvijā un Lietuvā novērojamais elektroenerģijas deficīts. Interesanti, ka Latvijai ir apmēram 100 MW un Lietuvai 1000MW lieli neizmantotās elektroenerģijas resursi, kas teorētiski ļauj segt šādus maksimuma stundu cenu lēcienus. Tomēr šīs iespējas netika izmantotas, kas parāda, ka ražošanas kapacitāte Baltijas valstīs netika izmantota ekonomiski racionāli, uzskata Enefit pārstāvji. Tā kā elektroenerģijas jaudu par saprātīgām ražošanas cenām īstenībā netrūkst, tad šādas cenu svārstības, visticamākais, neatkārtosies, pieļauj Igaunijas speciālisti.

AS Latvenergo izbeidz līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas līdz pērnā gada nogalei nodrošināja elektroenerģijas pārvades kabeļa Estlink-1 darbību, kas savieno Igaunijas un Somijas elektrosistēmas.

Kā paziņojumā NASDAQ OMX Riga norāda Latvenergo, atbilstoši 2004.gadā starp AS Nordic Energy Link akcionāriem noslēgtajam sabiedrības dibināšanas līgumam, AS Nordic Energy Link akcionāri ir vienojušies, ka pēc Estlink-1 aktīvu pārdošanas pārvades sistēmas operatoriem AS Nordic Energy Link darbība tiks izbeigta. Tā kā pērnā gada 30.decembrī tika pabeigta Igauniju un Somiju savienojošā elektrokabeļa Estlink-1 nodošana Igaunijas un Somijas pārvades sistēmu operatoriem, tad trešdien AS Nordic Energy Link akcionāru sēdē tika pieņemts lēmums par AS Nordic Energy Link likvidāciju.

Valsts policijas (VP) un apģērbu zīmola ZIB* radītajai atstarojošo apģērbu un aksesuāru kolekcijai «Festivālu vasara» no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) tika piešķirti 10 000 eiro, biznesa portālam Db.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte.

Katru gadu no OCTA līdzekļiem tiek finansēti vairāki projekti, kuru mērķis ir satiksmes drošības profilakse, norāda VP. Šis Valsts policijai ir jau trešais projekts, kurā, sadarbojoties ar latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, tiek izveidota atstarojošo apģērbu kolekcija, tādējādi vēršot sabiedrības uzmanību tam, cik svarīga ir atstarojošu elementu lietošana ceļu satiksmē.

«Saprotot, ko vēlamies, mēs vērsāmies pie latviešu apģērbu dizaineriem un ražotājiem, un šoreiz kā vispiemērotākais tika izvēlēts apģērbu zīmols ZIB*.Uzņēmums arī iepriekš ar saviem apģērbiem ir vērsuši sabiedrības uzmanību, ka būt redzamam var būt gan droši, gan skaisti. Šī jaunā apģērbu kolekcija nav vienīgā iespēja kā būt pamanāmam – šis ir tikai piemērs un ierosinājums. Ir vairāki citi veidi, tostarp arī ierastā dzeltenā veste vai citi apģērbi ar jau iestrādātiem gaismu atstarojošiem elementiem – katrs pats izvēlas, kā rūpēties par savu redzamību ceļu satiksmē,» skaidro S.Grāvīte.

Universālveikalā Stockmann atvērts latviešu zīmola ZIB* pop-up veikals. Lai arī daudzus gadus ekonomiskā situācija nav ļāvusi dizaina industrijai strauji attīstīties, tieši pēdējos gados Latvijā radītais dizains kļūstot pieejamāks. To veicina gan jaunu zīmolu attīstība, gan latviešu patriotisms attiecībā uz Latvijā radītiem produktiem, kā arī pati produktu pieejamība pircējiem. Pieejamību veicinājis gan internetveikalu uzplaukums, gan latviešu dizaina konceptveikalu izveide.

Aizvien populārāki kļūst arī pop-up veikali, tie sniedz uzņēmumam iespēju iziet ārpus savas komforta zonas, padarot produkciju pieejamāku, veidot tiešu komunikāciju ar saviem pastāvīgajiem klientiem, kā arī uzzināt vairāk par savu mērķa auditoriju un tās iepirkšanās paradumiem, norāda ZIB*.

ZIB* ir 2012. gadā dibināts latviešu zīmols, kas rada ikdienas apģērbus un aksesuārus sievietēm, vīriešiem un bērniem. Zīmolu radījušas divas Latvijas Mākslas akadēmijas studentes – Inga Priedīte un Irēna Andrejeva. Tā pamatā bija Ingas diplomdarbs, kurā viņa izstrādāja gaismu atstarojošu adījumu ideju, kas asociāciju ar zibēšanu un zibsnīšanu dēļ tika nodēvēts par ZIB*. Zīmola koncepcija laika gaitā ir mainījusies, un tagad tas rada ikdienas apģērbu ar Ingas un Irēnas zīmējumiem, bet ziemā izlaiž arī adītu cepuru un cimdu kolekciju, kuros iestrādāti atstarotāji.

Septembrī konstatētie bojājumi Estlink-1 un Estlink-2 elektroenerģijas pārvades kabeļos, kā arī vienlaicīgie starpsavienojumu apkopes darbi Skandināvijā, izraisījuši nozīmīgas elektroenerģijas cenu svārstības, liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.

To rezultātā Igaunijā sasniegts 9,9% liels mēneša vidējās elektroenerģijas cenas kāpums, bet Latvijas un Lietuvas elektronerģijas biržā fiksēta augstākā cena šogad. Tāpat arī turpinās dabasgāzes cenu pieaugums, ko veicina ASV dolāra vērtības pieaugums.

Aizvadītajā mēnesī novēroto cenu kāpumu veicināja arī gaisa temperatūras pazemināšanās, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, kā arī zems nokrišņu līmenis, kas samazināja Skandināvijas hidroelektrostaciju ražošanas jaudu. Šie faktori apvienojumā ar starpsavienojumu apkopes darbu laikā radītājiem pārvades traucējumiem, Latvijā un Lietuvā septembra mēneša vidējā elektroenerģijas cena auga par 3,9% - līdz 57,49 eiro par megavatstundu, bet vislielāko kāpumu tā uzrādīja Igaunijā, sasniedzot 42,97 eiro.

Igaunijas un Somijas elektropārvades sistēmu operatori "Elering" un "Fingrid" otrdien parakstījuši saprašanās memorandu par vienošanos kopīgi sākt darbu pie trešā Igaunijas un Somijas elektrības savienojuma "Estlink 3" būvniecības.

Sistēmu operatori vienojās kopīgi risināt tehniskos jautājumus, nepieciešamās investīcijas un termiņus, informēja "Elering".

"Skaidrs, ka nepieciešamība pēc papildu pārvades jaudas sakņojas Baltijas jūras reģiona elektrības integrācijas piegāžu drošības un enerģētiskās drošības mērķos, kā arī Eiropas Savienības klimata un atjaunīgās enerģijas mērķos," klāstīja "Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi.

Viens no izskatāmajiem jautājumiem "Estlink 3" attīstībā ir savienojuma jauda, kas var būt no 700 līdz 1000 megavatiem. Gaidāms, ka jaunais savienojums darbu sāks nākamās desmitgades pirmajā pusē.

Igaunijas pusē pēc "Elering" pasūtījuma ir pabeigta sākotnējā izpēte par jaunā starpsavienojuma sauszemes maršrutu. Izpēte liecina, ka viens no iespējamajiem jaunā jūras savienojuma sākuma punktiem Igaunijas pusē ir Paldisku apkaimē.

Uz 19 gadiem noslēgtais aizdevums tiks izmantots, lai būvētu Eiropas platuma (1435 mm) sliežu ceļu Rail Baltica maršruta ietvaros, kā arī modernizētu Eiropas transporta tīkla (TEN-T) austrumu–rietumu Lietuvas koridorus.

Aizdevums ir domāts 115 km Lietuvas dzelzceļa (AB Lietuvos gelezinkeliai) Eiropas platuma sliežu ceļa būvniecībai no Lietuvas–Polijas robežas līdz Kauņas pilsētai, informē Ziemeļu Investīciju banka (ZIB). Tas tiks uzbūvēts paralēli esošajam 1520 mm platajam sliežu ceļam. Tāpat projekts paredz 60 km 1520 mm sliežu ceļa rekonstrukciju no Šauļiem līdz Latvijas–Lietuvas robežai. Gan jaunās, gan rekonstruētās līnijas ļaus vilcieniem sasniegt 120 km stundā lielu ātrumu.

Kā daļa no Rail Baltica maršruta, šis būs pirmais Baltijas valstīs uzbūvētais Eiropas platuma sliežu ceļš, paverot tiešu savienojumu ar Poliju un dodot iespēju nākotnē nodrošināt pasažieru un kravu pārvadā’jumus uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Papildinot sporta apģērbu kolekciju, latviešu modes zīmola ZIB* dizaineres ir izveidojušas jaunu produktu - polsterētas riteņbraukšanas biksītes sievietēm Uguns lapsa un Izveicīgais zaķis, informē uzņēmumā.

Tās paredzētas valkāšanai zem ikdienas apģērba - īsākiem un garākiem izbraucieniem ar velosipēdu, kā arī noderēs sporta treniņos telpās ar body-bike un ārā - izjādēs ar zirgu.

ZIB* polsterētās biksītes ir profesionāli dizainēta sieviešu apakšveļa riteņbraukšanai, kas radīta un ražota Latvijā. Biksītēs iestrādāts augstas kvalitātes Itālijā ražots polsteris, kas ir īpaši mīksts un piemērots sieviešu anatomijai.

Atšķirībā no tradicionālajām velo biksēm- šortiem, šī speciālā veļa ir daudz nemanāmāka, elastīgāka un piemērota ikdienas valkāšanai. Apdarei izmantots mīksts DRY-CLIM audums, kam pievienotas orģinālās ZIB* apdrukas ar lapsu un zaķi.

Paplašinot sortimentu, apģērbu zīmola ZIB* radītājām Ingai Priedītei un Irēnai Andrejevai darba pilnas rokas ir visu gadu, ne tikai vienā sezonā.

Kad DB pirmoreiz tikās ar Ingu, viņa galvenokārt stāstīja par atstarojošiem adījumiem – cepurēm un šallēm. Tā bija viņas sākotnējā biznesa ideja, ar kuru viņa piedalījās konkursā Ideju kauss.

«Man likās, ka produktam obligāti jābūt ļoti inovatīvam, jo apģērbu tirgus ir milzīgs. Šķita – ja būs kaut kas kvalitatīvs un inovatīvs, tas «aizies» pats no sevis. Taču tā nenotiek – daudz kas ir atkarīgs no mārketinga. Vari uztaisīt visskaistāko lietu, bet neviens to nepirks, ja nemācēsi to pasniegt. Liela nozīme ir tam, kā nofotografējam, parādām, aprakstām, pareklamējam. Aktīvi izmantojam visus sociālos tīklus, kas ir bez maksas,» stāsta Inga.

Inga Priedīte strādā pie tā, lai viņas atstarojošās cepures un cimdi varētu oficiāli saukties par atstarotājiem.

«Par atstarotājiem tos vēl nevaru saukt, pagaidām tie ir atstarojošie adījumi, bet, kad dabūšu CE marķējumu, tad jau tie būs atstarotāji,» apņēmīgi saka Inga Priedīte, atstarojošu adījumu zīmola ZIB izveidotāja. Ar auto tuvajām gaismām ZIB atstarojošie adījumi atstarojas 150 metru attālumā, bet ar tālajām – pat 500 metru. CE zīmes iegūšanai trūkst vien laboratorisko pārbaužu.

Lielākoties veikalos var nopirkt vienkāršus atstarotājus – piespraužamas un piekarināmas sirsniņas, aplīšus, ap roku vai kāju apliekamas lentas vai vestes. Samērā nesen parādījušās arī rokdarbnieču no atstarojošas lentes gatavotas brošas, tāpat ko līdzīgu gatavo no termoplēves. «Vienīgi tie tik un tā ir redzami tikai no vienas puses,» viņa uzsver. Kad I. Priedīte apjautājās draugiem par to, vai viņi lieto atstarotājus, izrādījies, ka, lai arī cilvēki zina, ka atstarotāji ir ļoti svarīgi un nepieciešami, jo īpaši tumšās ielās, lielākā daļa tos nenēsā, jo nepatīk to izskats.

Lietuvas valdībai raizes sagādājis tikai pirms gada ekspluatācijā nodotais Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojums NordBalt, kas pusotra mēneša laikā sabojājies jau četras reizes, tāpēc tiek apsvērta iespēja nomainīt daļu kabeļa uzmavu tāpat kā Igaunijas un Somijas starpsavienojumam Estlink 2.

Lietuvas elektropārvades tīklu operatora Litgrid valde nākamnedēļ lems, vai 700 megavatu jaudas kabeļa bojājumi ir sistēmiski un kā tos nākotnē novērst.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns, Lietuvas un Zviedrijas sistēmu operatori - Litgrid un Svenska Kraftnat - kopā ar kabeļa ražotāju, Zviedrijas kompāniju ABB noteikuši, ka līnija atvienojas tādēļ, ka bojājas uzmavas kabeļa sauszemes daļā.

«Jau pagājušā gada vidū sākās intensīvas sarunas starp sistēmu operatoriem un ABB. Jautājums ir ne tik daudz par to, kas pie kā vainīgs, kā par patiesajiem cēloņiem. Izskatās, ka cēloņi saistīti ar kabeļa uzmavām, un šis process tiek intensīvi izvērtēts, [lai lemtu], kā to varētu atrisināt sistēmiski. Pašlaik tas tiek risināts, nomainot vienu bojāto uzmavu pēc otras,» viņš sacījis.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Plānotais augstsprieguma elektroinstalācijas savienojums starp Skandināviju un Baltijas valstīm Estlink-2 saņēmis būvatļauju no Somijas Nodarbinātības un ekonomikas ministrijas, ziņo BBN.

Db.lv jau vairākkārt vēstīja par Estlink-2 savienojumu, kura kapacitāte būs 650 MW.

Tiklīdz jaunais savienojums starp Igauniju un Somiju esošā elektroenerģijas starpsavienojuma kopējā jauda palielināsies līdz 1 000 MW. Plānots, ka tas notiks 2014. gadā.

Kopējās projekta Estlink-2 izmaksas ir aptuveni 320 miljoni eiro. Finansējumu projektam piešķir Ziemeļu Investīciju banka, Eiropas Savienība, kompānija Fingrid un Eiropas Investīciju banka.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.