SIA Dommo, kas attīsta dzīvojamo māju projektu Ziedoņdārza mājas, noslēdzis līgumu ar pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki par līdzdalību Ziedoņdārza strūklakas atjaunošanā. Rīgas dārzi un parki šim nolūkam saņems 10 000 latu no SIA Dommo, pie kam SIA Dommo paredzējis ieguldīt 5 000 latu Ziedoņdārza bērnu laukumu uzlabošanā, informē SIA Dommo.

"Uzņēmēju apņemšanās līdzdarboties Ziedoņdārza sakārtošanā ir veicinājusi to, ka Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par līdzekļu piešķiršanu vairāku Rīgas parku sakopšanai un arī Ziedoņdārza strūklakas atjaunošanai," uzskata pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktora vietnieks Uldis Zommers.

Ziedoņdārza strūklakas platība ir 140 kvadrātmetri. Tās autori ir arhitekts V.Zaķis un tēlnieks M.Lange. Strūklaka būvēta 1939.gadā un darbojusies līdz 1987.gadam. Ziedoņdārzs ir iekļauts Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Kopējā Ziedoņdārza platība ir 6,5 hektāri un tas iekārtots 1936.-1939.gadā. Ziedoņdārzam nosaukumu devis tā projekta autors un toreizējais Rīgas dārzu vadītājs Andrejs Zeidaks, kas veidojis arī Brāļu kapu ansambli un Raiņa kapus.

Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

SIA „Namu apsaimniekošana” – viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, izstrādājis jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu – HausMaster - sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 Ls/m2, nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

„Šobrīd daudzi mikrorajonu namu iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem neadekvāti augstai apsaimniekošanas maksai, turklāt saņemtie pakalpojumi ne tikai neatbilst mūsdienu standartiem, bet arī tiek sniegti nepilnīgi, novēloti vai netiek sniegti pilnībā. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar bezdarbību, attieksmi un kvalitāti. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt situāciju, piedāvājot daudz zemāku apsaimniekošanas maksu, ko iespējams īstenot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu attieksmi pret katru namu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas – vai maksāt neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksu par pakalpojumiem, kas viņus neapmierina, vai arī ekonomēt izmaksas un saņemt kvalitatīvu namu apsaimniekošanas pakalpojumu, ko sniedz HausMaster”, par jauno piedāvājumu stāsta SIA „Namu apsaimniekošana” valdes loceklis Jānis Gailāns.

Konkurences padome (KP) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pētījumā ir identificējusi vairākas strukturālas un normatīvā regulējuma radītās konkurences barjeras, informē KP.

Tādējādi tiek kavētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju iespējas piedalīties godīgas un vienlīdzīgas konkurences cīņā, kā arī ierobežotas jaunu uzņēmēju iespējas iesaistīties nozares komercdarbībā.

KP 2015. gadā uzsāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir konkurences situācija atkritumu apsaimniekošanas tirgū, sniegtu priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī noskaidrotu nozares attīstības perspektīvas.

Pētījuma laikā KP identificēja vairākus nozares problēmjautājumus, tostarp pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā, atkritumu dalītās vākšanas problemātiku, problemātiku ar atkritumu apsaimniekošanu noslēgto līgumu kvalitāti un pakalpojumu saturu, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji, kā arī normatīvo aktu radītās barjeras, kas kavē efektīvu konkurenci un neļauj sasniegt valsts mērķus virzībā uz apļveida ekonomiku.

No šā gada 4. jūlija daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un biroju kompleksu Ziedoņdārza mājas apsaimnieko SIA Labo Namu Aģentūra, liecina STATS Invest sniegtā informācija. Tiesības apsaimniekot kompleksu uzņēmums guva pēc uzvaras projekta attīstītāja SIA Dommo izsludinātajā konkursā.

Pēc konkursa rezultātiem kompleksam Ziedoņdārza mājas dzīvokļu apsaimniekošanas maksa noteikta 0,48 LVL m2, bet biroju platībām 0,80 LVL m2. Samaksā ietilpst kāpņu telpu un apkārt esošās teritorijas uzkopšana, diennakts avārijas dienests, diennakts dežurantu serviss, kopīpašuma apdrošināšana un nama uzkrājumu fonds. Par papildu samaksu iedzīvotājiem tiks piedāvāta dzīvokļu uzkopšana un citi pakalpojumi. Mājas nodrošinātas ar visiem komunālajiem pakalpojumiem, siltumenerģijas piegādi veic A/S Rīgas Siltums.

SIA Labo Namu Aģentūra ir viens no STATS grupas uzņēmumiem. Vēl STATS grupā ietilpst arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA STATS Projekts, būvtehnikas un elektroinstrumentu nomas un tirdzniecības uzņēmums SIA STATS Serviss, celtniecības uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Forburga un mātes uzņēmums SIA STATS Invest, kurš grupas uzņēmumiem nodrošina stratēģisko vadību un administratīvos pakalpojumus. Kopējais STATS grupas uzņēmumu apgrozījums 2006.gadā pārsniedza 21,8 miljonus latu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izvērtējot Rīgas domes apstiprinātos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, iebilst pret plānoto atkritumu apsaimniekošanas kārtību Rīgas pilsētā.

Kā informē ministrija, VARAM būtiskākie iebildumi saistīti ar pašvaldības plāniem šķirotu atkritumu dalītas vākšanas sistēmu Rīgā ieviest pakāpeniski. Šāda sistēma visā Latvijā teritorijā ir jāievieš līdz 2015.gada 1.janvārim. Rīgas dome paredzējusi, ka pārmaiņas sāksies jau 2014. gada janvārī, taču plānots, ka jaunā kārtība pilnībā tiks ieviesta līdz 2018. gada 1. janvārim.

Vienlaikus VARAM vērš pašvaldības uzmanību uz rīcības trūkumu saistošajos noteikumos neatrunātās situācijās, piemēram, kā tiks risināta situācija ar atkritumu tvertņu izvietošanu, kad blakus esošo īpašumu īpašnieki, tiesiskie valdītāji vai pārvaldnieki par to nespēj vienoties. Tāpat nepieciešams noteikt minimālo sadzīves atkritumu savākšanas biežumu, definējot sadzīves atkritumu izvešanas biežumu gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kā arī noteikt kārtību sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanai Rīgas pilsētā.

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Apsaimniekošanas biznesu City Service sāka Lietuvā, bet gadu gaitā uzņēmums darbību izvērsis arī Latvijā, Polijā, Krievijā un pavisam nesen – arī Spānijā .

«Kā jau nosaukums vēsta, esam servisa kompānija, galvenais mūsu darbības lauks ir komercobjektu apsaimniekošana. Pašlaik strādājam piecās valstīs – no Krievijas līdz Spānijai,» saka Jons Janukens (Jonas Janukėnas), AB City Service ģenerāldirektors.

Kompānijas darbības sākums datējams ar 1999.gadu, piedāvājot komercīpašumu apsaimniekošanu. 2004.gadā tā pievērsās arī dzīvojamo māju apsaimniekošanai. J. Janukens pieļauj, ka Lietuvā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā uzņēmumam ir aptuveni 15% tirgus daļa, bet komercobjektu segmentā – ap 30%. «Ir grūti novērtēt tirgus apjomu, jo nav publiski pieejamu datu par to,» viņš saka.

Rīgas pašvaldība sāks finanšu un ekonomiskos aprēķinus, lai nodrošinātu pilsētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) modeli, šodien vienojās Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

Aprēķinus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departaments un pēcāk atbilstoši normatīviem nosūtīs tos Finanšu ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Šis ir viens no soļiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanai pilsētā, norāda domē.

Rīgas Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš skaidroja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošana pilsētā norit lēni, taču atbildīgi un atbilstoši likumam. «PPP modelis ir pietiekami mazpazīstams. Labāk visu darām lēni, bet pareizi, lai pēc tam mums nepārmet, ka kaut ko neesam izdarījuši,» pauda Kļaviņš.

Tajās pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošanas operators izraudzīts konkursa kārtībā, tarifi samazinās pat par 50%. Tādus secinājumus var izdarīt, salīdzinot pēdējā laikā rīkotos atkritumu apsaimniekošanas publisko iepirkumu rezultātus dažās pašvaldībās, kuros cena svārstās 2,84-5,97 Ls/m3 robežās un ir vidēji par 40% zemāka nekā pirms konkursa rīkošanas.

Tajā pašā laikā tajās pašvaldībās, kuras par savu atkritumu apsaimniekošanas operatoru bez iepirkuma konkursa rīkošanas izvēlējušās SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO) cena ir 8-9 Ls/m3 robežās. Jāpiebilst, ka ZAAO sniegtā pakalpojuma cena, pēc Latvijas Namu apsaimniekotāju un pārvaldes asociācijas datiem, nav pati augstākā valstī, vēl dārgāk par atkritumu apsaimniekošanu maksā liepājnieki, kā arī Jēkabpils un Alūksnes novada iedzīvotāji, kur cena pārsniedz 10 Ls/m3, tomēr ne visur iedzīvotāji ir gatavi tik augstas atkritumu apsaimniekošanas cenas akceptēt.

Starptautiskā uzņēmumu grupa Civinity, kas sniedz dzīvojamo māju apsaimniekošanas pakalpojumus Baltijas valstīs, iegādājusies SIA Labo namu aģentūra, informē uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmumu grupa Latvijā šobrīd pārvalda piecus apsaimniekošanas uzņēmumus.

«Latvijā mēs turpinām ilgtspējīgu attīstību, redzot lielu potenciālu šajā valstī. Valsts ģeogrāfiskais izvietojums ir pievilcīgs, iedzīvotāju mentalitāte ir saprotama. Konkurētspējīgas vides apstākļos mēs redzam iespējas nodrošināt komerciālo un dzīvojamo ēku apsaimniekošanas pakalpojumus, jo mums ir liela pieredze ne tikai vietējā, bet arī starptautiskajā tirgū,» uzsver Vitolds Sapožnikovs, Civinity valdes priekšsēdētājs.

Labo namu aģentūra apsaimnieko komercobjektus un dzīvojamās ēkas ar kopējo platību 146 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi ar tās iegādi Civinity grupas uzņēmumu pārvaldītā platība Latvijā sasniegs vairāk nekā 2,3 miljonus kvadrātmetru.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Kopš 2012. gada sākuma no iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu nepamatoti iekasēti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro, liecina Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas atbilstība plānotajiem mērķiem un tiesību aktu prasībām.

Šī pārmaksa veidojusies, atkritumu apsaimniekotājiem piemērojot faktiskajai situācija neatbilstošu maksas aprēķina metodiku, kā arī nepamatoti iekasējot dabas resursu nodokli par atkritumu poligonam faktiski nenodotu atkritumu apglabāšanu.

«Nepamatotas maksas iekasēšana no iedzīvotājiem - tā īsumā var raksturot situāciju daudzās pārbaudītajās vietās. Diemžēl pašvaldības, kuru pienākums ir aizstāvēt savu iedzīvotāju intereses, ne vienmēr izrāda ieinteresētību, lai nepieļautu šādu situāciju,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopējā pārmaksa 3 647 341 eiro apmērā veidojās no divām daļām. Nepareizas aprēķina metodes piemērošanas rezultātā, 25 pašvaldību atkritumu radītāji pārmaksājuši 2 076 380 par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā.

Izvērtējot jaunos noteikumus, ko šobrīd Ministru Kabinetā (MK) virza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nolēma lūgt Ministru prezidentu Valdi Dombrovski apturēt atkritumu apsaimniekošanas noteikumu tālāko virzību, norādot, ka, pieņemot piedāvāto noteikumu projektu, var tikt sagrauta labi funkcionējoša sistēma un ievērojami sadārdzināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem.

Proti, 20.augusta MK komitejas sēdē, tika atbalstīts MK noteikumu projekts «Noteikumi par kritērijiem sadzīves atkritumu radītājam, kurš atbrīvots no dabas resursu nodokļa samaksas un kuram ir tiesības slēgt līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantu, kuru tas ir pats izvēlējies». LLPA biedri uzskata, ka noteikumu projekts ir izstrādāts faktiski lielveikalu lobija rezultātā un nodrošina gan lielveikalu ķēdēm, gan citiem komersantiem, kas jau bauda priekšrocības nemaksājot dabas resursu nodokli, iespēju izvairīties arī no iesaistīšanās pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Rīgas dome 26. oktobrī pieņēmusi lēmumu izveidot jaunu pašvaldības namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību – SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Db.lv jau ziņoja, ka pašvaldība pašreizējo piecpadsmit t.s. namu pārvalžu apvienošanu pašvaldība pamato ar iespēju uzlabot un padarītu efektīvāku Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors un namu apsaimniekošanas uzņēmumu reorganizācijas darba grupas vadītājs Juris Radzevičs uzskata, ka apvienošana dos iespēju izstrādāt un īstenot vienotu koncepciju un stratēģiju mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā.

Viņaprāt, Rīgas iedzīvotāji izmaiņas īpaši nejutīs. Namu pārvalžu pakalpojumus arī turpmāk varēs saņemt tajās pašās vietās, bet, ja tomēr būs kādas izmaiņas, rīdzinieki par tām tikšot laikus informēti.

Rīgas dome ir apstiprinājusi gadiem gaidītos un pretrunīgi vērtētos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumus galvaspilsētā. Jāmin, ka noteikumi tālākai virzībai uz domes sēdi tika skatīti Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas pagājušā sasaukuma pēdējā sēdē.

Noteikumi nosaka prasības sadzīves atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai Rīgā. Jāatgādina – jau 2011. gada oktobrī pašvaldība paziņoja, ka noteikumi ir izstrādāti, bet tie izraisīja protestus atkritumu apsaimniekotāju vidū. Savukārt pēc tam izstrādātais noteikumu projekts nogula plauktā. Rīgā jau vairākus gadus ir atcelti Atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi, jo, iepriekšējos noteikumus sniedzot saskaņošanai ministrijām, sākās ķīviņi par to, ka tie ierobežošot atkritumu operatorus. Jaunie noteikumi stāsies spēkā no nākamā gada 1.janavāra.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

SIA Dobeles komunālie pakalpojumi apņēmusies grozīt atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību un veikt pārrēķinus iedzīvotājiem, kuriem komersanta īstenotās negodīgās komercprakses rezultātā radušies zaudējumi, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC pērnā gada 20. septembrī pieņēma lēmumu par negodīgas komercprakses īstenošanu, piemērojot SIA Dobeles komunālie pakalpojumi administratīvo sodu saistībā ar negodīgu komercpraksi, kas izpaudās kā neatbilstoša atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksas aprēķināšana, kā arī, uzliekot komersantam par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi.

PTAC atzina par negodīgu SIA Dobeles komunālie pakalpojumi īstenoto komercpraksi saistībā ar neatbilstoši aprēķinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu maksu – komersants izrakstīja privātmāju īpašniekiem un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldniekiem rēķinus, kuros maksa par atkritumu apsaimniekošanu tika aprēķināta atkarībā no konkrētajā adresē deklarēto personu skaita, nevis faktiski radītā atkritumu daudzuma. Aprēķinos netika ņemts vērā ne lietošanā nodotā konteinera tilpums, ne atkritumu izvešanas biežums. Patērētājiem tika uzlikts par pienākumu apmaksāt normatīvo aktu prasībām neatbilstošus rēķinus.

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Eco Baltia grupa 2015.gadā sasniegusi 45,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2014.gadā, informē uzņēmums.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu ir trīskāršojusies grupas uzņēmumu gūtā peļņa, 2015.gadā sasniedzot 2,78 miljonus eiro. Sasniegtie finanšu rezultāti apliecina grupas uzņēmumu efektivitāti un stabilo izaugsmi.

Māris Simanovičs, Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs: «2015.gadā mērķtiecīgi strādājām, lai Eco Baltia grupas uzņēmumi kļūtu efektīvāki un celtu konkurētspēju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, saglabājot stabilas līderpozīcijas un piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus. Mūsu lielākais šī gada investīciju projekts ir sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca Liepājas reģionā, kuras izveidē investējām 3,25 miljonus eiro. Rūpnīca viennozīmīgi ir radījusi pozitīvu sociālekonomisko ietekmi reģionā – jau šobrīd rūpnīcā tiek nodarbināti 24 darbinieki, kas ir vairāk, nekā plānojām. Arī šogad strādājam ilgtermiņa attīstības virzienā, radot tirgum jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot loģistikas sistēmu un pakalpojumu kvalitāti. Mūsu mērķis ir turpināt ieviest modernu, tehnoloģiski attīstītu un apkārtējai videi maksimāli draudzīgu atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmu, kas būtu konkurētspējīga Eiropas un pasaules līmenī.»

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Jelgavā aizvadīta biedrības Zemnieku saeima un Igaunijas Lauksaimniecības un Tirdzniecības kameras kopīgi veidotā projekta GreenAgri konference par aktualitātēm organiskā mēslojuma apsaimniekošanā, informē Zemnieku saeima.

Konferences pirmajā dienā dalībnieki apmeklēja lauksaimniecības uzņēmumus, kuri nodarbojas ar organiskā mēslojuma apsaimniekošanu. Savukārt otrajā dienā Latvijas un Igaunijas eksperti prezentēja spēkā esošās atšķirīgās vides prasības, kā efektīvi izmantot resursus un organiskā mēslojuma iestrādes tehnoloģijas.

GreenAgri projekta ietvaros, četru gadu garumā Latvijas un Igaunijas apvienotā ekspertu komanda strādās pie inovatīvu organiskā mēslojuma apsaimniekošanas tehnoloģiju un metožu izstrādes. Projekta gaitā 10 Latvijas un 10 Igaunijas lauksaimnieku demonstrējumu laukos tiks novēroti un novērtēti dažādi mēslu apsaimniekošanas veidi. Eksperti un pētnieki apkopos, kā arī analizēs iegūtos datus par iespējamām barības vielu noplūdēm un sniegs lauksaimniekiem informāciju par optimāliem risinājumiem organiskā mēslojuma uzglabāšanai, izkliedei un iestrādei.

Jūrmalas pilsētas dome noslēgusi līgumu par atkritumu apsaimniekošanu Jūrmalas pilsētā ar personu apvienību SIA Jūrmalas namsaimnieks un UAB VSA Vilnius, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Leite.

Personu apvienība nodrošinās pakalpojumus no šī gada 16. janvāra līdz gada beigām. Tā piedāvājusi zemāko cenu sarunu procedūrā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ārkārtas situācijā Jūrmalas pilsētā.

Pagaidu atkritumu apsaimniekošanas tarifs pilsētā līdz gada beigām ir 6,75 eiro apmērā par kubikmetru (neieskaitot PVN). Vienlaikus domē jau ir uzsākts darbs arī pie jauna iepirkuma gatavošanas, lai nodrošinātu saimnieciski izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju ilgtermiņā Jūrmalas pilsētā, sākot no 2016.gada.

Pašvaldībā skaidro, ka ārkārtas situācijā pašvaldība arī pieņēmusi stratēģisku lēmumu mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Jūrmalā – pāreju uz pakalpojuma ņēmēja vai pašvaldības īpašumā esošiem konteineriem. Jūrmalas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešami aptuveni 10 tūkstoši atkritumu konteineri, un šādu daudzumu ārkārtas situācijā īsā laika periodā uzņēmējiem ir grūti nodrošināt, un tas arī sadārdzina pakalpojuma izmaksas.

Jau šogad Rīgā 15 pašvaldību apsaimniekošanas uzņēmumu vietā varētu izveidot vienu apsaimniekošanas lieluzņēmumu. Tā uzdevums būs gādāt par ēku un pagalmu tīrību un labiekārtošanu neatkarīgi no tā, kam pieder dzīvojamais fonds, raksta Latvijas Avīze.

Pilsētas īpašuma komitejā jau apstiprināts lieluzņēmuma – SIA Rīgas namu pārvaldnieks – statūtu projekts. Paredzēts, ka jaunveidojamā uzņēmuma pamatkapitāls būtu 500 tūkst. Ls, kapitāla daļu turētājs ir Rīgas pašvaldība, bet kapitāla daļu turētāja pārstāvis – Rīgas domes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma valdē būtu pieci locekļi, kurus amatos ievēlētu uz trim gadiem. SIA Rīgas namu pārvaldnieks sāktu darbu jau no šā gada 1. novembra. Līdzšinējie apsaimniekotāji – namu pārvaldes – netikšot likvidētas. Tās saglabās savu līdzšinējo atrašanās vietu, savukārt iedzīvotāji – pakalpojumu saņemšanas iespējas savas dzīvesvietas tuvumā.