Mazumtirdzniecība

Ziedu audzētavā Velgi pavasara sezona jau noslēgusies

Dienas Bizness, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Iecavas novada ziedu audzētavā Velgi 8. marta svētki ir viens no «pļaujas laikiem», kādi gada ritumā ir vairāki, Bauskas Dzīvei atklājusi saimniece Ingūna Smala.

Sieviešu dienas ziedu dāvāšanas tradīcija noslēdz pavasara puķu sezonu, kas Dimzukalnā strādājošajā audzētavā sākās pirms Ziemassvētkiem. «Šajā posmā audzējam hiacintes podiņos, tradicionāli sagatavojam un piegādājam veikaliem grieztās tulpes un hiacintes,» skaidrojusi puķkope.

Lai arī 8. marta pārdošanas kampaņas apgrozījums sasniedz pat līdz sestajai daļai audzētavas kopējā apgrozījuma, peļņa no tās nav tik nozīmīga, jo ziemā ziedu izaudzēšanai tirgum vajadzīgi lielāki ieguldījumi apkurē, stāstījusi I. Smala. Viņa atzinusi, ka 8. marta ziedu pārdošanas kampaņa vairāk ir pieturēšanās pie tradīcijas un vaļasprieks, ne nozīmīga biznesa daļa.

Velgu puķes tiekot pārdotas daudzos ziedu veikalos, arī tirdzniecības centros Rīgā. I. Smala teikusi, ka 8. martā vairāk tiek pārdoti tieši grieztie ziedi.

«Tagad sāksies vasaras puķu sezona, tāpēc audzētavai jāpārdod pavasara puķes, lai ir vieta jaunajiem stādiem,» Bauskas Dzīvei stāstījusi saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ziedi JP īpašnieki ieķīlā tiem piederošās uzņēmuma akcijas

Sandra Dieziņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem a/s Ziedi JP par labu a/s Luminor Bank reģistrējis piecas jaunas komercķīlas, saskaņā ar kurām tā īpašnieki ieķīlājuši savas uzņēmuma akcijas, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Lursoft izziņa liecina, ka visu jaunreģistrēto ķīlu parādnieks ir pats uzņēmums a/s Ziedi JP, savukārt ķīlas devēji ir vairākas privātpersonas. Četras privātpersonas - Uģis Kalažs, Uldis Pilveris, Juris Pilveris un Aija Pilvere-Jarovska ieķīlājuši tiem piederošās uzņēmuma akcijas, tādējādi nodrošinot prasījumus 15 miljonu eiro apmērā.

Savukārt Gunta Baumane ieķīlājusi tai piederošās AS Ziedi JP akcijas, nodrošinot prasījumus 18,860 miljonu eiro apmērā. Jaunās komercķīlas reģistrētas 2. februārī un nodrošina visus a/s Luminor Bank prasījumus pret a/s Ziedi JP, kas izriet no 2012. gada kredītlīguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem. Līdz ar jauno ķīlu reģistrāciju dzēstas vairākas iepriekš 2012. un 2017. gadā reģistrētās ķīlas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Vieni no lielākajiem Latvijas puķkopjiem investē 1,4 miljonus

Sandra Dieziņa, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no lielākajām puķkopības saimniecībām Latvijā SIA Sedumi jaunās siltumnīcās Jēkabpilī ieguldījusi vairāk nekā 1,4 milj. eiro .

Jau otro gadu Sedumos izaudzētās puķes rotā Rīgas apstādījumus, vasaras puķes tiek piegādātas arī Ventspilij un citiem novadiem, kur uzņēmums ir uzvarējis iepirkumos. Saimniecības vadītājus gandarī tas, ka izdevies iekļūt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos – Rimi un Maxima, kas ļauj piegādāt vietējiem iedzīvotājiem Latvijas preci. Sedumos galvenokārt audzē vasaras puķes, bet neliela daļa ir telpaugi.

Kopumā pēc krīzes puķu tirgus pamazām atdzīvojas, taču joprojām liela pircēju aktivitāte nav vērojama, jo rocība to neļauj.

Ar ambīcijām

SIA Sedumi dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš atceras: «Sākām pirms desmit gadiem bez pieredzes, bet ar lielu interesi, vēlmi un patiku pret šo nozari. Tolaik nodarbojāmies ar tirdzniecību, kas saistīta ar dārzkopību, un tas arī pamudināja tirgot augus. Tad pienāca ziņa, ka tiek pārdotas Jēkabpils zieda siltumnīcas. Mēs gribējām audzēt, jo tas katram latvietim ir sirdī.» Toreiz bijušas lielas ambīcijas – jāpērk siltumnīcas, taču neviena kredītiestāde nevēlējās aizdot finansējumu jaunam uzņēmumam bez savas kredītvēstures. Galarezultātā naudu aizdeva SEB banka – vecās, morāli novecojušās padomju laika siltumnīcas tika pie jaunajiem īpašniekiem. Pieredze nāca caur dažādām kļūdām. «Tas bija laiks, kad tirgus nebija tik pārpildīts ar dekoratīvajiem augiem, vasaras puķēm. Tas viss toreiz likās jauns,» viņš turpina. Sākotnēji Sedumos audzēja visu – gurķus, tomātus, grieztos ziedus, vasaras puķes. Paši guva nenovērtējamu pieredzi, mācoties no kļūdām, taču katra kļūda kaut ko arī maksājusi. Tā kā Sedumi nodarbojas ar tirdzniecību, šī nozare reizēm bijis kā dārzkopības «glābiņš». Laika gaitā saimnieki secināja, ka jāaudzē vasaras puķes, tādā veidā nonākot līdz specializācijai. Pieredze apgūta arī citās Eiropas valstīs, tostarp Polijā, Nīderlandē, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Apmātība, nevis bizness

Laura Mazbērziņa, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izlaidums asociējas ne tikai ar kāda svarīga dzīves posma beigām, skaistajiem ziediem absolventa rokās, bet arī izmaksām, kas mēdz sasniegt vairākus simtus eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Absolvējot kādu mācību iestādi, jārēķinās, ka naudas maks būs jāatver gana plaši. Izmaksu pozīciju ir daudz – ziedi, dāvanas, cienasts, fotogrāfa pakalpojumi, apģērbs, apavi u.c. DB veica vairāk nekā 20 cilvēku aptauju, lai noskaidrotu vidējo summu, kas jāatvēl izlaidumam. Aptaujāti tika gan bērnudārznieku, pamatskolas un vidusskolas beidzēju vecāki, gan augstskolu beidzēji. Lielākā daļa atzina, ka izlaidums nebūt nav lēts prieks. No kopējām izmaksām, kurās ietilpst ziedi un dāvanas skolotājiem, nevar izvairīties, bet ietaupīt var uz apģērba rēķina. Vairāki vecāki atzina, ka bērnudārzs nebūt nav tā vieta, kur izrādīt savu statusu un sapucēt atvasi pēc iespējas košāk, greznāk un šikāk, tādēļ var iztikt ar svinīgajām drēbēm, kas jau ir krājumos, vai arī tās iegādāties par sapratīgu cenu. Prasīgāki pēc smalkākām drānām ir pamatskolas un vidusskolas beidzēji, kuru vecākiem par atvašu pucēšanu nākas tērēt vairāk, bet augstskolas absolventi DB atzina, ka apģērbam nepievērš tik lielu nozīmi, kā to darīja, beidzot vidusskolu, jo sapratuši, ka šādām ārišķībām naudu var nešķiest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gladiola ir kā puķu karaliene, bet tajā pašā laikā ļoti plastiska kultūra, kas labi aug dažāda sastāva augsnēs, piedod audzētājiem dažādas mēslošanas kļūdas, spēj izturēt gan pārmērīgu sausumu, gan paaugstinātu augsnes mitrumu. Gladiolas jau gandrīz 40 gadus ir novadnieka, 12.Saeimas deputāta Gunāra Kūtra mīļākie ziedi – viņa kolekcijā ir 308 šķirņu gladiolas, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Atminos, ka Rīgā pirms tiem daudzajiem gadiem apmeklēju gladiolu izstādi un sirsnīgi parunājos ar selekcionāru Aldoni Vēriņu. Tas laikam bija klikšķis, ka man arī vajag gladiolas! Tolaik nebija tādu iespēju kā šodien – sev vēlamās gladiolu šķirnes varēja nolūkot tikai šādās izstādēs vai A.Vēriņa, vēlāk arī citu selekcionāru izdotajos gadskārtējos katalogos,» atminas G.Kūtris.

Tā pamazām veidojās kolekcija, gadā iepērkot 10 līdz 20 jaunas šķirnes. Šobrīd G.Kūtrim ir 308 šķirņu gladiolas, Latvijā audzē aptuveni 1000 šķirnes. Lielākā daļa kolekcijas aug un zied G.Kūtra vecāku Valijas un Vilmoņa māju Drīzuļi pagalmā Liepnas centrā, aptuveni 30 šķirnes – G.Kūtra mājās Babītes novadā. «Liepnā vecākiem pamazām samazinās apstrādājamā zemes platība – jaunāks jau neviens nekļūst, tādēļ man ir jāapzinās savas iespējas un viņu varēšana, jo ikdienā viņi laista un ravē manas gladiolas, es tās stādu un novācu,» saka G.Kūtris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Jūrmalas rotāšanai izaudzēti 43 tūkstoši puķu stādu

Žanete Hāka, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronvīrusa Covid-19 izplatība Latvijā un pasaulē negatīvi ietekmējusi arī ziedu biznesu.

Ziedu tirgotāja "J van Vliet Cash&Carry Riga" darbību vīruss ir ietekmējis vistiešākajā veidā - saīsināts ziedu bāzes darba laiks, samazinājies klientu skaits, pārskatīts uz vietas esošo darbinieku skaits, kā arī aizsarglīdzekļi un dezinfekcija ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.

Ziedu bāzes galvenie klienti ir ziedu veikali, floristi, dekoratori utt., taču saistībā ar to, ka atcelti visi sabiedriskie pasākumi, ierobežota cilvēku pulcēšanās, cilvēki aicināti lieku reizi nepamest mājas un ziedi nav pirmās nepieciešamības prece, pieprasījums būtiski sarucis. Ziedu bāzes pārdošanas apjomi kritušies līdz pat 80%.

"Lielāko daļu savu pasūtījumu mūsu klienti veic 3-4 dienas iepriekš, jo mūsu piedāvātie ziedi tiek sūtīti no Ekvadoras un Holandes. Šobrīd pasūtījumi tiek veikti ļoti piesardzīgi, jo situācija mainās ļoti strauji un jebkurā brīdi valdība var pieņemt lēmumu slēgt mazumtirdzniecības veikalus, kā tas jau ir izdarīts daudzās citās Eiropas valstīs. Saskaramies arī ar transporta problēmām. Pat esošos pasūtījumus reizēm nevaram nodrošināt, jo kravas auto plūsma pār robežu ir ļoti lēna un transporta kompānijas atsaka mūsu pasūtījumu, jo tas ir neliels," stāsta "J van Vliet Cash&Carry Riga" direktore Baiba Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auduma kārbas, kurās iestrādāti kaltēti lavandu ziedi, varētu būt kas īpašs svētkiem – kāzām, kristībām, raudzībām, cer Arom Boxi idejas autore Ieva Einause, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmo auduma kārbu, kurā iešūti kaltēti lavandas ziedi, Ieva Einause izveidoja savam mājoklim, lai nodrošinātu kārtību koridora skapī. Iepriekš tur juku jukām bija salikti abu viņas meitiņu cimdi, šalles, zeķes un citas lietas. Lai gan Ievas līdzšinējā darba pieredze un iegūtā izglītība bija cieši saistīta ar finansēm, tirgvedību, viņai vienmēr paticis radīt kaut ko pašai – šūt bērniem gultas veļu, dekupēt koka pakarināmos, gatavot zīdpapīra bumbas. Tas viņai bija vaļasprieks, taču aromātisko kārbu veidošanai pirms dažiem mēnešiem Ieva nolēmusi pievērsties pastiprināti, attīstot to kā mazo biznesu. Tika radīts zīmols Arom Boxi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: Rīgā dibināts Cēsu uzņēmums rapšu vasku pārvērš svecēs

Anda Asere, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu uzņēmums SIA Laureta Candles ražo sveces no Latvijā mazāk pazīstama dabīga materiāla – rapšu vaska.

Uzņēmuma īpašnieks Ivars Cekuls stāsta, ka rapšu vasks ir dabīgs vasks, kas iegūts no rapšu eļļas. «Sojas vasku 95% gadījumu iegūst Amerikā, bet rapsis ir Eiropas produkts. Latvijā šādu vasku neražo, tāpēc mēs to importējam. Esmu interesējies, vai vietējie neražo rapšu vasku, bet diemžēl ne. Ja kāds sāks to ražot, mēs būsim pirmie rindā, kas to pirks,» viņš saka.

Ļauj arī citiem

Ivaram ir divi uzņēmumi – AGC Group piedāvā izejvielas sveču liešanai, bet Laureta Candles ražo rapšu vaska sveces. «Paši taisām sveces un ļaujam arī citiem to darīt,» viņš saka. Bizness sākās ar sveču liešanas piederumu tirdzniecību. «Mēs trāpījām uz viļņa, kad visi sāka interesēties par sveču liešanu. Ekonomiskās krīzes dēļ katrs meklēja, kā nopelnīt, un tas, ka cilvēki vēlējās nopelnīt, ļāva mums atsperties,» saka Ivars. Palēnām uzņēmumā sāka gatavot arī sveces. Sākotnēji tās tika izgatavotas SIA AGC Group ietvaros, bet pērn Ivars sadalīja darbības virzienus. «Gribējās, lai katram virzienam būtu savs uzņēmums, tāpēc nodibinājām jaunu uzņēmumu, kas nodarbojas tieši ar sveču liešanu un izbraukuma tirdzniecību,» saka Ivars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Jauno sezonu sācis lielākais rožu audzētājs Baltijā SIA Ar B Agro

Sandra Dieziņa, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar skrupulozu rēķināšanu un balansēšanu «uz plāna ledus» jauno sezonu sācis lielākais rožu audzētājs Baltijā SIA Ar B Agro

Tukuma novadā 1,5 ha siltumnīcu platībās jau plaukst karaliskie ziedi, taču nozarē aina tik rožaina nav. SIA Ar B Agro direktore Eva Bumbiere atklāj, ka rožu bizness pēdējos gados nav piedzīvojis strauju attīstību un iemesli ir vairāki, tostarp galvenais šķērslis – valdības nepārdomātie lēmumi.

Nākas balansēt

Saimniecību 2001. gadā dibinājis Arvis Bumbiers, tad izveidota infrastruktūra, kā arī uzbūvēta pirmā siltumnīca 2600 m2 platībā. Kopš 2005. gada uzņēmums īstenojis četrus investīciju projektus ar ELVGF līdzdalību uzbūvēts siltumnīcu komplekss un katlu māja, iegādātas ražošanai nepieciešamās iekārtas. 2008. gadā saimniecība ELFLA izveidoja apgaismes sistēmu augiem 3000 m2 platībā, tādējādi radot iespējas audzēt rozes arī ziemā, taču tieši augsto elektroenerģijas tarifu dēļ nācās atteikties no šīs idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu biznesu izvēlēties, ja patīk ziedi, dāvanu saiņošana un saldumi?

Izrādās to visu var apvienot, pārvēršot šķietami tradicionālu ziedu pušķi īstā pārsteigumā. Šādu biznesu – Bloom Box – tepat Rīgā ir izveidojis Maksims Gladkovs kopā ar sievu. Kāpēc ziedi kastītē? Kā tapa un attīstījās ideja? Kas svarīgākais šādā biznesā un kādas ir atīstīstības iespējas – skaties Bloom Box video stāstā.

Citi uzņēmēju pieredzes stāsti un valsts atbalsts arī Tavam biznesam – šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu ražotājs SIA Ziedi JP jau šogad paredz sākt piena rūpnīcas izveidi. Plānots ražot arī piena pulveri.

Piena kombināts būs viens no Dobeles pagastā izveidotā tehnoloģiskā parka uzņēmumiem. Līdz šim tehnoloģiskajā parkā jau ieguldīti ap 14 miljoni eiro, bet kopējās izmaksas tiek lēstas ap 22 miljoniem Ls.

Kompleksā jau darbojas biogāzes ražotne un piena lopkopības saimniecība ar vairāk nekā 2000 slaucamajām govīm. Paralēli tiek veidota zivju audzēšanas ražotne.

Šobrīd tiek veidots piena pārstrādes rūpnīcas tehniskais projekts, paralēli notiek sarunas ar investoriem un potenciālajiem pircējiem. Iekārtas uzņēmumam tiks izgatavotas 12 – 18 mēnešu laikā.

Ziedi JP īpašnieks Juris Pilveris lēš, ka rūpnīcas izmaksām nevajadzētu pārsniegt 10 – 11 miljonus Ls. Viņš pagaidām neatklāj investoru vārdus, bet atzīst, ka tie varētu būt gan iekārtu gatavotāji, gan potenciālie preces noņēmēji, investīciju fondi un bankas. Pēc publiskotās informācijas, ka uzņēmums ražos piena pulveri no piena, jau radusies interese no ārvalstu iekārtu ražotājiem. Proti, pasaulē nav daudz šādu uzņēmumu - aptuveni četras lielas kompānijas, kas attīsta iekārtu ražošanu tām valstīm, kur piens tiek ražots no pulvera. J. Pilveris domā, ka viņa vadītajā uzņēmumā varētu uzstādīt līdzīgas iekārtas, taču ar pretēju efektu – kas ražo pulveri no piena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot un attīstot biznesu ārpus Latvijas, nepieciešams padomāt, kā to darīt ar toleranci un sapratni pret attiecīgo kultūru. Sniegt roku vai apskaut? Pieredzē par multikulturālajām atšķirībām DB organizētajā konferencē dalījās Skrivanek Group ārzemju nodaļas vadītāja Aiga Veckalne un Skrivanek Baltic svešvalodu pasniedzējs Hassans Khaits. Ja esi valstī, par kuru neko daudz nezini, lai cik banāli izklausītos – noderēs smaids, jo tas ir starptautisks. Patīkamu iespaidu atstāj arī sasveicināšanās vietējā valodā, jūsu centieni tiks novērtēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāzu kūku dizains ik gadu pasaulē kļūst sarežģītāks, atklājot jaunas garšas un dizaina elementus, taču Latvijā pašreiz tiek pieprasītas dabīgas un ar dekorējumiem nepārsātinātas kūkas, aizvien vairāk to greznošanā tiek izvēlēti dabīgie ziedi, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē ik gadu tiek izdomāts kas jauns un nereti kūkas jau kļūst kā mākslas darbi, radot izaicinājumus to izgatavotājiem. Latvijā pēdējo gadu laikā gan vērojams, ka pieprasījums pēc tortēm palielinās, norāda konditori, kas novērojuši, ka kūkas pāri bieži vien vēlas vieglas, pašreiz no modes izgājušas smaga izskata un mastikas pārklājuma kūkas, arī eksotiskas garšas pie mums nav cieņā.

«Pasaulē konditoreja attīstās līdzīgos tempos kā raķešu zinātne, salīdzina D. Goba, uzsverot, ka protams, arī Latvijā ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm. Runājot par vizuālo tēlu, esmu iepazinusi visus kūku stilus, izņemot mastiku, kas, manuprāt, ir stipri novecojusi. Pirms diviem gadiem lielākā daļa D. Gobas gatavoto kūku bija klasiskas, koši baltas un ar daudz jo daudz pasteļkrāsas dzīvajiem ziediem, savukārt iepriekšējā gadā ļoti populāri dekori, pēc viņas teiktā, bija ēdamie vafeļpapīra ziedi un »naked« stila kūkas ar eikaliptu. «Jūtu, ka šogad turpināsies «naked» stila kūku ēra, tikai mazliet «paviršākas», ne līdz galam perfektas. Viss liecina par virzienu - tuvāk dabai, tālāk no pilsētas, perfektām formām un līnijām,» raksturo D. Goba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vienmēr esmu darījusi to, kas man patīk, un tam arī ļaujos,» saka keramiķe Antra Mazika, kura šajā profesijā atgriezusies pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma. A. Mazikas vārds saistās ar viņas izveidoto mākslas telpu Tējas istaba un tajā mītošo kafejnīcu Kursas Putni. Abas pērn savu darbību beidza, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A. Mazika tagad atgriezusies savā pamatprofesijā un veido keramikas traukus, kā arī atradusi jaunu nišu, kur pilnvērtīgi izpausties kā māksliniecei, darinot gaismas ziedus.

«Kad atgriezos keramikā, bija diezgan grūti, jo pēc tik ilga laika vairs nezini, kas sanāks,» rokās turot vienu no krūžu sagatavēm, nosaka A. Mazika. «Keramikā atgriezos pagājušā gada maijā un visu pērno vasaru nodzīvojos pa tirgiem. Cilvēki tagad meklē māla traukus, īpaši pieprasa interesantos veidojumus – tad pircēju acīs cenai nav nozīmes.»

A. Mazika no māla taisa visu ko, īpaši viņai patīkot liela izmēra trauki, piemēram, bļodas. Mālu viņa iepērk Lietuvā, kur tas esot lētāks, arī speciālo keramikas glazūru iegādājas vietās, kur tā ir lētāka un kvalitatīvāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 29. oktobra rītā

Dienas Bizness, 29.10.2013

Balva elektromobiļu rallija Sanktpēterburga – Montekarlo pirmā posma Tallina – Pērnava - Rīga uzvarētājam.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Naktī valsts piekrasti plosījusi spēcīga vētra. Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde šorīt traucēta vairāk nekā 100 tūkstošiem mājsaimniecību, bet glābēji saņēmuši vairāk nekā 130 izsaukumu. Elektrības piegāde ievērojami traucēta Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Stiprā vēja dēļ Liepājā nogruvusi jaunceltne un gruveši apbēruši mikroautobusu. Cilvēki negadījumā nav cietuši. Savukārt Rīgā daudzviet nestrādā luksofori, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Zvejnieki Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu stādus, kā arī puķes. Māju saimniece dzīvojusi un strādājusi Rīgā, bet dzīve piespieda pārcelties uz Ādažiem. Vēloties vairāk lauksaimniecības zemes, sameklēta māja Mazzalves pagastā. Tagad te izaudzēto pārsvarā pārdod Rīgā. Šajās dienās, kad laiks kļuvis siltāks, siltumnīcās un lecektīs strauji aug un ziedpumpurus briedina nākamās rīdzinieces — dažādas krāšņumpuķes, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Sarunas dienā māju saimnieks bija devies uz vairumtirdzniecības bāzi pēc gladiolu, liliju un citu puķu sīpoliem. Bērni uz laukiem atbrauc, ja darāmi lielāki darbi un nedēļas nogalēs.

Daudzu tūkstošu stādu modinātāja Anita Driksmane stāsta, ka pirmās šogad no ziemas miega pieceltas tulpes. Tās uzziedinātas 8. martam, bet darbs sākās jau janvāra beigās. Februārī saimniecība vairumā iepirka jaunstādus, kas tagad pietiekami paaugušies, lai drīz, tāpat kā vēlāk grieztie ziedi, dotos pie pircējiem uz Rīgu. Pašlaik siltumnīcās plaukti pildīti ar leduspuķu, atraitnīšu, petūniju, balzamīņu un daudzu citu puķu stādiem. Anita teic, ka nepacietīgajiem, kuri grib kaut ko dēstīt tikko sasilušajā zemē, jāizvēlas augi, kuri spēj izturēt ne pārāk silto pavasari, piemēram, atraitnītes. Zvejnieku siltumnīcā pašlaik vistuvāk ziedēšanai ir hortenzijas. Savs laiks nāks arī ķirbju, tomātu, kabaču, kā arī garšaugu — bazilika, pētersīļu — un citiem stādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Bedre, kur Jelgavā ziedēja atraitnītes, aizdarīta

Dienas Bizness, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad optikas salonu «Metropole» tradicionāli rīkotajā akcijā vairāku pilsētu bedrēs tika sastādītas atraitnītes un izliktas norādes «Redzi? Bedre!», Jelgavas pašvaldība operatīvi reaģējusi, un, piemēram, Svētes ielā ap pulksten 18 vakarā izrotātā bedre aizdarīta.

Par to informē reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Metropoles» sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Kristīne Gruznova portālam zz.lv sacījusi, ka puķes bija iedēstītas piecās bedrēs dažādās Jelgavas vietās. Viņa zinājusi teikt, ka līdzīgi kā Jelgavā arī Cēsīs par «iezīmētajām» bedrēm drīz vien gādājis pilsētas saimnieciskais dienests – tur puķes no bedrēm izceltas, tās bijis ļauts paņemt garāmgājējiem, bet pēc tam ielas bedru vietās salabotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta galerija - Pēc 150 gadiem atjauno vecās Ģertrūdes krustapuķes

Lelde Petrāne, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca ir gandrīz 150 gadus veca, un pašlaik piedzīvo vērienīgākos fasādes restaurācijas darbus kopš savas uzcelšanas brīža.

Lai arī dievnama atjaunošanā jāiegulda vēl daudz darba un līdzekļu, pirmās ievērojamās pārmaiņas garāmgājēji var redzēt jau tagad. Neogotikas formās celtajai baznīcai, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam, tiks uzstādītas 37 jaunas krustapuķes, kā arī pilnībā atjaunoti tās balstošie jumta un fasādes dekoratīvie tornīši.

Lai arī pirmie Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumi, kuros minēts, ka vecās Ģertrūdes baznīcas jumta dekori ir avārijas stāvoklī, datēti ar 1998. gadu, pati krustapuķu demontāža tika uzsākta ievērojami vēlāk – 2008. gadā. Neilgi pēc tam, kad kādā ziemas naktī viens dekoratīvais betona tornītis (kopā ar visu krustapuķi) nokrita no baznīcas jumta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16. maijā Mežaparkā Beļģijā ražotās eļļas zīmols Risso organizēja kopīgu saulespuķu stādīšanu. Vērienīgās aktivitātes laikā pasākuma apmeklētāji iestādīja 1000 puķes 70 kvadrātmetru platībā, kā rezultātā izveidota Latvijā lielākā saulespuķu dobe. Plānots, ka iestādītās puķes pilnībā izaugs līdz augusta beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlā pavasara dēļ piecus mēnešus audzētos stādus tagad jāspēj iztirgot dažās nedēļās. Beidzot puķu stādu tirgus sācis kustēties, teic SIA Dārzs valdes locekle Anita Keiša.

Kad pēc valsts neatkarības atgūšanas citas dārzniecības juka un bruka, Jelgavas dārzniecības darbinieki lēma, ka jāmēģina turēties. «Tas ir mans darbs, tas man patīk, tā ir mana profesija,» teic Anita Keiša un uzņēmusies vadību. Pēc uzņēmuma izveides paplašināts sortiments, jo bijis grūti prognozēt, kas varētu nest peļņu. Audzēti arī dārzeņi. «Taču dārzeņus par smiekla naudu sāka importēt, turklāt mūsu ražošanas apjomi ir par mazu, nesasniedz pat hektāru, lai varētu pretendēt uz valsts subsīdijām,» skaidro Anita, tādēļ pamazām vien atgriezušies tikai pie puķēm.

Dārzniecībā lepojas arī ar savām augu kolekcijām, kas saglabājušās vēl no padomju laikiem. SIA Dārzs ir viena no nedaudzajām, kas vēl audzē kallas, arī tradicionālo šķirņu rozes augsnē, kas ziediem piešķir īpašu spirgtumu un smaržu. Daudzi stādi iegūti arī no dārzniecībām, kuras likvidētas. SIA Dārzs ir vienīgā zināmā dārzniecība, izņemot LU botānisko dārzu, kur vēl paši pavairo acālijas, atklāj Anita: «Mums gan kolekcija veidota pēc saviem – komercprincipiem. Esam savākuši visizturīgāko, labāk uzziedināmo un pieprasītāko «topu». Viens no mūsu lepnumiem – šķirne Pamatj Gerojam, kas ir vienīgā acālija, kas smaržo.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvisti Sibīrijas pilsētā Tomskā pilsētas ielu dziļākajās bedrēs stādīs puķes. Tas tiks darīts, lai pievērstu pašvaldības iestāžu uzmanību ceļu katastrofālajam stāvoklim, ziņo RIA Novosti.

Jāatgādina, ka šogad - otro gadu pēc kārtas - šāda akcija notika arī vairākās Latvijas pilsētās.

Puķu stādīšana Sibīrijā būšot jau otrais posms kampaņā, kuras mērķis ir piespiest varas iestādes labot pilsētas ceļus. Aktīvisti savu darbošanos sāka, visas bedres apkrāsojot.

Līdz šim gan pašvaldības iestāžu reakcija esot nulles līmenī.

Ceļu būve un remonts arī Krievijā ir sāpīga tēma. Līdzekļi, kas novirzīti ceļu uzturēšanai tur bieži tiek izsaimniekoti vai citādi ļaunprātīgi izmantoti, norāda medijs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādas puķes nākamvasar ziedēs dārzos – to jau tagad zina SIA Onava, 1. novembrī noslēdzas sarakstu iesniegšana sēklu un jaunstādu pasūtījumiem .

Pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad DB intervēja SIA Onava toreizējo vadītāju un īpašnieci Anitu Onkeli, ar stādmateriāla ievešanu saistītais uzņēmums pārliecinoši audzis. Šis ir ģimenes uzņēmums un Anita firmas vadību ir uzticējusi dēlam Vilnim Onkelim.

Uzņēmumam nozīmīgs pēdējo gadu jaunums – ir nopirkts speciāls siltināts busiņš stādu pārvadāšanai. Pēdējo gadu aukstie pavasari pierādījuši tā nepieciešamību. Busiņu rotā nemainīgais uzņēmuma sauklis – Par ziedošu Latviju! Taču logo gan izstrādāts jauns, modernāks. Daudz darīts pie zīmola pasniegšanas veida, vizuālās atpazīstamības. Ar jauno simboliku izgatavoti prezentācijas materiāli, jo svarīgi atstāt labu iespaidu, ir pārliecināts Vilnis.

Komentāri

Pievienot komentāru