Jauno sezonu sācis lielākais rožu audzētājs Baltijā SIA Ar B Agro 

Ar skrupulozu rēķināšanu un balansēšanu «uz plāna ledus» jauno sezonu sācis lielākais rožu audzētājs Baltijā SIA Ar B Agro

Sandra Dieziņa, 16.4.2014
1/30

Eva Bumbiere

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Tukuma novadā 1,5 ha siltumnīcu platībās jau plaukst karaliskie ziedi, taču nozarē aina tik rožaina nav. SIA Ar B Agro direktore Eva Bumbiere atklāj, ka rožu bizness pēdējos gados nav piedzīvojis strauju attīstību un iemesli ir vairāki, tostarp galvenais šķērslis – valdības nepārdomātie lēmumi.

Nākas balansēt

Saimniecību 2001. gadā dibinājis Arvis Bumbiers, tad izveidota infrastruktūra, kā arī uzbūvēta pirmā siltumnīca 2600 m2 platībā. Kopš 2005. gada uzņēmums īstenojis četrus investīciju projektus ar ELVGF līdzdalību uzbūvēts siltumnīcu komplekss un katlu māja, iegādātas ražošanai nepieciešamās iekārtas. 2008. gadā saimniecība ELFLA izveidoja apgaismes sistēmu augiem 3000 m2 platībā, tādējādi radot iespējas audzēt rozes arī ziemā, taču tieši augsto elektroenerģijas tarifu dēļ nācās atteikties no šīs idejas.

«Tagad ir izdzīvošana. Kādreiz nebaidījāmies no attīstības un kredītiem un domājām, kā augt un kļūt lielākiem, bet šobrīd mērķis – tikt vaļā no kredītsaistībām, jo lielu perspektīvu un attīstību šajā nozarē neredzam. Pašreiz balansējam starp produkta pašizmaksu, cenu un kvalitāti, mēģinām atrast zelta vidusceļu. Šā brīža situāciju nosauktu par staigāšanu pa plānu ledu, jo sāpīgākais ir izmaksas, kas katru dienu aug, bet par produktu prasīt lielāku samaksu nav iespējams, jo tirgū ir liels importa īpatsvars,» stāsta direktore.

Nākas konkurēt ar preci gan no Āfrikas, gan no Holandes, kur ražotāji saņem lielu atbalstu no valsts, līdz ar to viņi var audzēt, ražot un konkurēt. Lai samazinātu ražošanas izmaksas, uzņēmums izstrādāja savu koģenerācijas stacijas projektu, piesaistīja investoru, sadarbojās ar Somijas zinātniekiem, meklēja tehniskos risinājumus, kā arī saņēma apstiprinājumu par OIK, taču bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta laikā izstrādātās izmaiņas iecerēm pārvilkušas svītru pāri. E. Bumbiere uzskata, ka lielākā kļūda bija visus shēmotājus un ražotājus salikt vienā maisā un labo ideju par koģenerācijas stacijām apstādināt. «SEN nodoklis 5% apjomā ļoti daudz ko izmaina, jo biznesā veidojas pavisam citi «cipari».

Ir mainījušies spēles noteikumi, tie nenāk par labu vietējiem ražotājiem. Zinu, ka ir shēmotāji, bet nevar visus likt vienā maisā, visiem no tā jācieš. Esam vīlušies šajā sistēmā, valsts pilnīgi neprognozējami maina spēles noteikumus. Kaut kādai prognozējamībai jābūt vismaz uz kādu periodu, jo bankai ir jāzina, kā uzņēmējs naudu pelnīs un kā atdos paņemto kredītu,» nemierā ar notikušo ir uzņēmuma direktore.

Ar B Agro koģenerācijas ieviešanas rezultātā ražošanas izdevumi samazinātos par 18%, bet apkures izmaksas no 45% samazinātos uz 27%. Tagad no koģenerācijas projekta Ar B Agro atteicies, jo OIK apstiprinājuma termiņš jau beidzies un nav plānots to atjaunot. Tāpat uzņēmumu būtiski ietekmējis elektroenerģijas tarifu kāpums, kas apstādinājis tālākus siltumnīcas paplašināšanas plānus.

Ņemot vērā notikušo, uzņēmuma vadītāja nopietni apsvērusi domu par pārstrukturizāciju. Lietuvas kolēģis, sekojot savai pieredzei, pat izteicis priekšlikumu audzēt gurķus, bet arī dārzeņu nozarē situācija neesot vienkārša.

Ietekmē imports

Kā pašmāju rožu audzētājs var izdzīvot laikā, kad lētākais imports ir tik lielā pārsvarā? E. Bumbiere teic – tas atkarīgs no katra mēneša – aprīlī, iespējams, vietējā roze ir pat par 50% dārgāka nekā importa, bet jau maijā pašmāju ziedu cenas pamazām sāk tuvināties ievesto ziedu cenām.

Tiesa, pasaulē pieprasījums pēc tiem palielinās. Tirgus pētījumi liecina – ziedu audzēšana un tirdzniecība ir viens no biznesa veidiem, kurš piedzīvo strauji attīstību visā pasaulē. Latvijā ap 95% no viesiem tirgū esošajiem grieztajiem ziediem tiekot importēti un tikai ap 5% ir audzēti tepat.

Šobrīd uzņēmums varot noturēties, jo ir sava niša un lojālais pircējs. Taču, kļūstot lielākiem, cenu vairs nebūtu iespējams noturēt un tad vajadzētu kļūt lētākiem, lai varētu iespraukties lētāko importa ziedu nišā. Šobrīd Latvijas tirgū pārsvarā tiek realizēti no Āfrikas valstīm ievestie ziedi.

SIA Ar B Agro pircējs galvenokārt ir maksātspējīgs klients, tāds, kuram svarīgi, lai «zieds ir skaists, smaržīgs, dzīvs un kam svarīga ir tā ilgnoturība» – tie ir ziedu mīļotāji. Ziedus uzņēmums realizē galvenokārt veikalos Rīgā, specializētajos veikalos, kā arī vairākās tirdzniecības vietās Kurzemē un Vidzemē.

Uzņēmumā nodarbināti ap 20 strādājošie un savus darbiniekus Eva Bumbiere sauc par «zelta atslēgu» – viņi ir zinoši, labi darbinieki un liela kadru mainība nav pieredzēta. Viena dārzniece pat sarunājoties ar ziediem un mīl tos – tas ir «mīlestības darbs».

Rožu stādus Ar B Agro audzē paši un jaunākās šķirnes nelielos apjomos ieved no ārzemēm. Pēc krīzes gadiem īpaši strauja ekonomiskās situācijas uzlabošanās nav vērojama, tomēr šobrīd parādās interese par Latvijas rozēm – «cilvēki prasa, grib un priecājas un, kad saka labus vārdus, tas iepriecina».

Latvijas lielākais rožu audzētājs sola plinti krūmos nemest un ražošanu turpinās, bet šobrīd esot jāmēģina sabalansēt izmaksas ar ieņēmumiem, lai bizness būtu rentabls, jo iepriekšējos gados biznesa attīstībā investīcijas bijušas ievērojamas.