Polijas varasiestādes trešdien paziņoja, ka zilaļģu dēļ slēgušas daudzas pludmales Baltijas jūras piekrastē.

«Zilaļģu parādīšanās dēļ peldēšana ir aizliegta astoņās pludmalēs gar atklātu jūru un aptuveni 20 pludmalēs Gdaņskas līcī,» pavēstīja Pomožes vojevodistes veselības inspektors Tomašs Augustinjaks. «Aļģe ir toksiska un rada risku veselībai.»

Polijas televīzija šonedēļ demonstrēja no gaisa uzņemtas ainas, kas atklāja zaļu aļģu paklāju jūrā.

Kā liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta apkopotā informācija, teju visu Baltijas jūras centrālo daļu piepilda zilaļģes.

Zilaļģu daudzums šovasar Baltijas jūrā varētu būt vislielākais novērojumu vēsturē. Zilaļģes klāj Baltijas jūru no Polijas krastiem līdz Stokholmai un Somijai.

Vismazākā zilaļģu koncentrācija ir ūdeņos pie Dānijas, kā arī Rīgas līcī un Botnijas līcī.

Peldēties nav ieteicams Mēmeles upē Bauskā, Gaujā pie Raiskumlīča, savukārt aizliegts peldēties - Preiļu rajona Limankas ezerā

Pirmo (pirmssezonas) peldūdens kvalitātes pārbaužu rezultāti liecina, ka peldēties nav ieteicams Mēmeles upes peldvietā Bauskā un Cēsu rajona Gaujas upes peldvietā Raiskumlīcis. Savukārt peldēties aizliegts ir Preiļu rajona Limankas ezerā. Visās šajās peldvietās ir pārsniegti mikrobioloģiskie rādītāji, Db.lv informē Sabiedrības veselības aģentūras(SVA) sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste Elīna Sprūde-Nesenberga.

Šonedēļ Sabiedrības veselības aģentūras vides veselības speciālisti uzsāka ikgadējo peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu jūras un iekšzemes peldvietās. Šī gada peldsezonas laikā peldvietu ūdens kvalitāte tiks pārbaudīta 276 peldvietās. Šī ir ceturtā peldsezona, kopš SVA speciālisti veic peldūdens pārbaudes ne tikai jūras, bet arī iecienītākajās ezeru un upju peldvietās.

Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti Rēzeknes rajona Bekšu ūdenskrātuvē (Ozolaines pagastā) un Valkas rajona Tepera ezerā Smiltenē konstatējuši zilaļģu klātbūtni, līdz ar to peldēties šajās vietās ir aizliegts. Visās pārējās monitoringā ietvertajās peldvietās peldēties atļauts.

SVA speciālisti iesaka arī pašiem iedzīvotājiem pirms došanās peldēties vizuāli novērtēt ūdens kvalitāti. Gadījumos, ja ūdens nokrāsojies zili zaļā krāsā vai uz ūdens virsmas redzami zili - zaļi pavedieni, peldēties nevajadzētu. Uz ūdens redzamie aļģu ziedi vai putas var liecināt par toksisku aļģu klātbūtni.

Ūdenstilpnē, kurā konstatēta potenciāli toksisko aļģu klātbūtne, ir aizliegts peldēties, nodarboties ar ūdenssporta veidiem, kuru laikā iespējams cilvēka ķermeņa tiešs kontakts ar ūdeni, zvejot zivis, kā arī lietot ūdeni mājdzīvnieku dzirdināšanai.

Par aļģu attīstību vecinošiem faktoriem tiek uzskatīta ūdens temperatūra virs 16°C, stāvošs ūdens, bezvēja laiks un augsta organisko vielu un fosfora koncentrācija.

Veselības inspekcija ir saņēmusi informāciju par neatbilstošu Daugavas ūdens kvalitāti pie Salu tilta un pie Putnu novērošanas torņa Rīgas Latgales priekšpilsētā, tādēļ neiesaka iedzīvotājiem peldēties šajās vietās.

Pēc Rīgas domes Austrumu izpilddirekcijas iniciatīvas peldūdens kvalitātes pārbaudes tika veiktas četrās neoficiālās peldvietās Daugavā - pie Salu tilta, pie Putnu novērošanas torņa, pie Grāpju pussalas un pie 7.līnijas Dārziņos.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtā Bior veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka pie Salu tilta Daugavā ir paaugstināts mikrobioloģiskais piesārņojums (enterokoki), bet pie Putnu novērošanas torņa paraugu ņemšanas brīdī, 15. augustā, vizuālos novērojumos ir konstatēta zilaļģu «ziedēšana». Savukārt Daugavas ūdens kvalitāte pie Grāpju pussalas un pie 7. līnijas Dārziņos vērtējama kā atbilstoša un peldēties atļauts.

«Reizi dienā nāk peldēties viens un tas pats kungs,» tā Jelgavas Pašvaldības policijas preses pārstāve raksturojusi glābēju ikdienu kopš no 15. maija Lielupes pludmalē sāktas pastāvīgās dežūras. Līdz ar siltāku laiku tur varētu pulcēties vairāk atpūtnieku, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

No ceturtdienas, 15. maija, glābēji pastiprināti uzmanot peldētāju drošību un kārtību Jelgavas pludmalē Lielupē.

Jelgavas Pašvaldības policija iesaka sākt peldēšanas sezonu, kad ūdens temperatūra Lielupē būs sasniegusi 18 grādu, kā arī ūdeni pirms peldes pamēģināt basām kājām, brīdināt krastā palicējus, kurp un cik ilgi peldēs, vai peldes laikā nirs, lietot glābšanas vesti, sportojot uz ūdens, vai lietot peldlīdzekli, neiet ūdenī iereibušam, sakarsušam vai sliktas pašsajūtas gadījumā, nelēkt un neskriet ūdenī, netuvoties peldlīdzekļiem un nepeldēt aiz peldvietas norobežojuma, kā arī pieskatīt bērnus.

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

03.09.2007

Neskatoties uz vēso laiku, Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti turpina uzraudzīt ūdens kvalitāti Latvijas peldvietās. Pagājušajā nedēļā veiktās pārbaudes liecina, ka peldēties ir atļauts visās peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv .

Peldūdens kvalitātes monitorings tiek veikts peldsezonas laikā (no 15.maija līdz 15.septembrim) - vienu reizi divās nedēļās tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte 278 peldvietās (gan jūras, gan iekšzemes peldvietās). Peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus pēc laboratorisko izmeklējumu saņemšanas novērtē speciālists un dod slēdzienu par ūdens kvalitāti - peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties nav atļauts.

Lielākajai daļai iedzīvotāju saulains laiks sagādā prieku, tomēr pārāk augsta gaisa temperatūra, var nodarīt ļaunumu veselībai. Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) atgādina, ka augsta gaisa temperatūra un neatbilstoša uzvedība karstā laikā var būt par iemeslu karstuma un saules dūrieniem un atsevišķos gadījumos var izraisīt nāvi.

Simptomi, kam būtu jāpievērš uzmanība:

" galvassāpes;

" slikta dūša;

" intensīvas slāpes;

" miegainība;

" apsārtusi un sausa āda;

" pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;

" apjukums un/vai agresivitāte;

" krampji un samaņas zudums.

Lai darbinieki spētu pilnvērtīgi veikt savus darba pienākumus, Sabiedrības veselības (SVA) speciālisti darba devējiem iesaka:

" Darbiniekiem ir jānodrošina neierobežota piekļuve pie dzeramā ūdens darba laikā;

" Darbiniekiem ir jānodrošina kondicionēts gaiss vai iespēja vēdināt darba telpas:

" Darbinieki ir jāpamāca kā rīkoties ar darba tehniku, gadījumā, ja tā pārkarst;

Aizkrauklē, Daugavas kreisajā krastā pie mazdārziņu kooperatīva sūknētavas, lielā daudzumā krastā izskalotas zilaļģes. Šo aļģu koncentrācija augusta otrajā pusē parasti pieaug, taču nu tās krastu klāj ievērojamā kārtā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Par zilgani zaļo vielu, kas pārklājusi krastu un arī spēkstacijas ūdenskrātuves betonētās nogāzes, Staburagam pastāstījusi aizkraukliete Tatjana Bērziņa. Viņa bijusi nesaprašanā, kas radījis zilgazaļos nosēdumus uz akmeņiem, smiltīm un betona un vai tie nav indīgi.

Madonas reģionālās vides pārvaldē Staburags uzzinājis, ka vējš upes krastā sadzinis ievērojamu daudzumu zilaļģu. Ūdenslīmeņa svārstību dēļ tās noklājušas krastu. Inspektori iesaka atturēties no peldēšanās šādā ūdenī, īpaši jāizvairās no ūdens norīšanas.

Zilaļģes jeb ciānbaktērijas ir mikroskopiski vienšūnas augi, kas var radīt nopietnas veselības problēmas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Šīs aļģes producē spēcīgus toksīnus, kas var saindēt vai pat nogalināt ūdens iemītniekus. Nopietni var saindēties arī dzīvnieki un pat cilvēki, ja iedzer šādu ūdeni vai peldas tajā.

Atsākti darbi, lai attīrītu no padomju militārā mantojuma ostas akvatoriju Karostā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Darbus veic Pašvaldības aģentūra „Nodarbinātības projekti” sadarbībā ar Liepājas SEZ pārvaldi, izmantojot pagājušā gadā Liepājas pašvaldības iegādāto tehniku “Watermaster“. Kā liecina iepriekšējās izpētes ostas akvatorijā Karostā joprojām atrodami dažādi metāla priekšmeti, kas straumju un vēju ietekmē pārvietojas un var radīt dažādus apdraudējumus.

Darbus veic pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” tad, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav spēcīgs vējš un viļņošanās un tehnika nav nepieciešama citu darbu veikšanai Liepājas ezerā. Jau aprīlī vairākas dienas Karostā Katedrāles ielas galā ostas akvatorijā strādā multifunkcionālais amfībijas tipa ekskavators “Watermaster IV”, vācot no ūdens laukā militāristu atstāto mantojumu - troses, enkurķēdes, sarūsējušas bojas utt. Tagad darbi atsākti.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti joprojām neiesaka peldēties Mēmeles upes peldvietā Bauskā, Rīgas ielā 58, jo ūdens paraugu pārbaudēs konstatēts, ka mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamos robežlielumus.

Visās pārējās 277 SVA peldūdens monitoringa programmā ietvertajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts.

SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitāti, jāizvairās no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas, jo minētais var izraisīt saslimšanu ar dažādām infekcijas slimībām.

Informāciju par monitoringā iekļautajām vietām iespējams iegūt - http://www.sva.lv/pudens/2007/index.php

Liepājā pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes jūrā netālu izvietotajās viesnīcās viesi atceļ rezervācijas vai pamet viesnīcas, vēstīja LTV raidījums "Dienas ziņas".

Ziemupes tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola intervijā LTV sacīja, ka viesu mājām notekūdeņu noplūde jūrā "ir tāds diezgan būtisks sitiens zem jostas vietas".

Vītola sacīja, ka viesi atceļ rezervācijas, kā arī brauc projām, jo "tie, kuri ir braukuši uz jūru atpūsties, pilnīgi loģiski maina virzienu".

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu...

Savukārt brīvdienu mājas "LavenderVilla" īpašniece Zane Gusta norādīja, ka viesi ir pārsteigti par to, ka nevar iet pie jūras.

Jau ziņots, ka 25.jūlijā saņemti otrie ūdens analīžu paraugu rezultāti, kas liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, norādīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Paraugi ņemti pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona.

Vienlaikus Lazdāne norādīja, ka nākamie analīžu rezultāti būs pieejami trešdien, 26.jūlijā.

Tāpat ziņots, ka arī 24.jūlijā ņemto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, kad paraugi ņemti pie pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu ielā 33 un pludmalē "Liedagi". Analīzes veiktas SIA "Liepājas ūdens" sertificētā laboratorijā.

Liepājas pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka intensīvs darbs pie avārijas situācijas novēršanas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpinās.

Notikuma vietā strādā "Liepājas ūdens", lai operatīvi meklētu tehniskos risinājumus iespējami ātrai konstrukciju atjaunošanai. Patlaban apturēta visa veida notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tiek uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās. Šādi iespējams uzkrāt aptuveni 21 000 kubikmetrus notekūdeņus, skaidro pašvaldība.

Pārējais neattīrīto notekūdeņu apjoms caur avārijas izplūdi tiek novadīts jūrā. Pašvaldība atzīmē, ka izplūde, caur kuru notekūdeņi jūrā tiek novadīti, ir 1,3 kilometru attālumā no krasta.

Veselības inspekcija (VI) ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties visā jūras Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

VI aģentūrai skaidroja, ka aizliegums un ierobežojumi tiks saglabāti līdz brīdim, kad tiks saņemti laboratorisko analīžu rezultāti par peldvietu ūdens mikrobioloģisko kvalitāti.

VI peldēšanās aizliegumu un ierobežojumu noteikusi pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas 23.jūlija vakarā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena pirmdien žurnālistus informēja, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu iet peldēties apdraudējuma zonā.

Viņa skaidroja, ka iespējamās saslimšanas varētu būt zarnu infekcijas. Lai izvairītos no saslimšanas, pašlaik ir īpaši svarīgi mazgāt rokas, uzsvēra speciāliste. Viņa apliecināja, ka slimnīcā pašlaik nav pacientu, kas saistīti ar šo avāriju, taču gadījumā, ja tādi būs, slimnīca ir gatava sniegt medicīnisko palīdzību.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību pārstāvji informēja, ka ir sagatavoti paziņojumi latviešu, angļu un lietuviešu valodās, kas informē par aizliegumu, un tie tiek izvietoti pludmalēs. Arī pašvaldības policija apziņo peldētājus par liegumu peldēties. Tāpat par peldēšanās ierobežojumiem informēti arī atpūtas māju īpašnieki.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Pēc rūpīgas izpētes un atbrīvošanas no smilts sanesumiem no Liepājas ostas akvatorijas ūdenslīdēji izcēluši trīs sarūsējušas bojas, kuras tur atradušās vairāk kā 40 gadus un radīja miesas bojājumus 15 gadus vecam zēnam.

Vienlaikus Liepājas SEZ pārvalde uzstādījusi brīdinājuma zīmes perspektīvajā ostas teritorijā no Karostas kanāla līdz Ziemeļu molam, norādot, ka šeit peldēties ir bīstami un vēl šogad plāno uzsākt ūdens akvatorijas izpēti, lai konstatētu kāds un cik liels militārais mantojums vēl atrodas šajā teritorijā.

Atgādināsim, ka no 1951.- 1957. gada un no 1966.- 1991.gadam Liepājas osta bija slēgta PSRS militāra bāze, bet saimniecisko darbību ostas teritorijā atsāka vien 1992. gadā paralēli Krievijas jūras kara flotes bāzes darbībai. Militāristi Liepājas ostu atstāja tikai 1994. gada 31. augustā.

Piestātnes, pievadceļi, aizsargmoli izpostīti, bet ostas akvatorija un kuģu ceļi nepamierinošā stāvoklī. Liepājas osta saņēma padomju armijas militāro mantojumu. Bija informācija par 37 daļēji un pilnībā nogrimušiem kuģiem, bet Karostu un Karostas kanālu Helsinku Komisija (HELCOM) noteica par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā ("karstais punkts" Nr.48, Liepājas pilsēta un osta).

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālisti neiesaka peldēties Mēmeles upes peldvietā Bauskā, Rīgas ielā 58, jo ūdens paraugu pārbaudēs konstatēts, ka mikrobioloģiskie rādītāji pārsniedz pieļaujamos robežlielumus, Db.lv informēja Sabiedrības veselības aģentūra.

Peldūdens paraugi tika ņemti 21. un 22. maijā. Visās pārējās 277 SVA peldūdens monitoringa programmā ietvertajās peldvietās ūdens kvalitāte ir laba un peldēties ir atļauts. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv.

SVA speciālisti atgādina, dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Jānovērtē arī tas, vai ūdens tilpnes reljefs nav bīstams.

Ķīmiskās avārijas dēļ šodien Rīgas centrā nepienāks Tallink pasažieru prāmis.

Rīgas domes priekšsēdētāja preses sekretāre Anna Kononova informēja, ka prāmis kursēs līdz Vecmīlgrāvim.

Tallink tirdzniecības un mārketinga direktore Baiba Muceniece informēja, ka pasažieru prāmis Romantika pēc grafika pienāks Rīgā plkst. 11.00, bet piestās piestātnē MKR1 Vecmīlgrāvī. No turienes pasažierus ar bezmaksas autobusiem nogādās pasažieru ostā. Ja līdz pēcpusdienai situācija nebūs mainījusies, plkst. 16.00 no pasažieru ostas ar autobusiem pasažierus nogādās pie prāmja, kas aties plkst. 17.30.

Saistībā ar ķīmisko avāriju Kundziņsalā aizliegts ņemt ūdeni no Daugavas, makšķerēt un peldēties, šodien speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja atbildīgās Rīgas domes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) un Rīgas brīvostas amatpersonas. Ir apturēta arī upes kuģīšu satiksme. Savukārt no Carnikavas līdz Rīgai pludmalē nedrīkst peldēties, žurnālistus informēja Rīgas mērs Nils Ušakovs

Latvijā ir 54 oficiāli noteiktas peldvietas, sešas no tām – Rīgā. Katru gadu oficiālo peldvietu skaits kļūst par vienu vai divām kuplāks. Šogad jauna oficiālā peldvieta tiks atklāta Daugavpils novadā pie Luknas ezera un Rucavas novadā pie Papes bākas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Ikdienā par ūdens kvalitāti peldvietās parasti aizdomājamies vienīgi tad, kad izskan aizliegums kādā no tām peldēties. Veselības inspekcija ir tā instance, kuras speciālisti kontrolē peldūdeņu piesārņojuma pakāpi. Kādi ir ūdens kvalitātes kritēriji un kopējā ūdens tīrības aina mūsu ūdenstilpēs, skaidro Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vecākais speciālists, vides veselības analītiķis Normunds Kadiķis.

Vides veselības analītiķis atzīmē, ka pēdējos gados peldūdeņu kvalitātes rādītāji gan Latvijā, gan Eiropas ūdeņos kopumā kļūst aizvien labāki. Tiek būvētas jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ieviestas jaunākas ražošanas tehnoloģijas un veikta videi draudzīgāka lauku apsaimniekošana, lai mazinātu iespējamo ūdentilpju piesārņojumu. Taču joprojām aktuāls ir peldvietu īslaicīgais piesārņojums, kuru iepriekš prognozēt bieži vien nav iespējams.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Sabiedrības veselības aģentūras (turpmāk - SVA) vides veselības speciālistu veiktās pārbaudes liecina, ka peldēties ir atļauts visās peldūdens monitoringā iekļautajās peldvietās. Informāciju par peldūdens monitoringa programmā iekļautajām peldvietām iespējams iegūt SVA mājas lapā - www.sva.gov.lv.

SVA speciālisti atgādina: dodoties peldēties vietās, kur peldūdens kontrole nenotiek, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti (celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.c.). Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitātivēlams atturēties no peldēšanās vai izvairīties no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas.

Peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī pastāv risks saslimt ar dažādām slimībām, kas lielākoties izpaužas kā kuņģa - zarnu darbības traucējumi. Visbiežāk mikroorganismi organismā nonāk nejauši, norijot ar infekciju slimību izraisītājiem piesārņotu ūdeni. Tomēr infekciju var izsaukt arī šo mikroorganismu nokļūšana acīs, degunā, ausīs, kā arī saskrāpējumos un iegriezumos. Vislielākais risks saslimt pēc peldēšanās piesārņotā ūdenī ir bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu.

Ņemot vērā to, ka Pāvilostas bērnus peldēties ved uz Liepāju, un to, ka kārtīgs peldbaseins varētu pagarināt arī tūrisma sezonu, novada vadība nopietni apsver baseina būvniecību Pāvilostā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Skaidrs, ka paši to nevaram realizēt, bet Eiropas līdzekļi šim mērķim būs pieejami,» spriež novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons un atklāj, ka ieceres apspriešana pašu starpā notikusi jau ne reizi vien. «Pāvilostā nav augsts bezdarba līmenis, tomēr mums ir raksturīga sezonalitāte darba tirgū. Kad ir tūristi, viss ir ideāli. Cilvēkiem ir pietiekami darba, bet, tūrisma sezonai beidzoties, darba vietas samazinās, tādēļ galvenais uzdevums ir maksimāli pagarināt tūrisma sezonu. Peldbaseina būve būtu viens no veidiem, kā piesaistīt tūristus brīdī, kad jūrā jau paliek par aukstu peldēties,» tā U. Kristapsons.

SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās pirms ūdens tālākas lietošanas.

Pēc tam, kad glābšanas dienesti paziņoja par to, ka eksplozijas draudi Rīgas ostas apkārtnē ir novērsti, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) vides veselības speciālisti devās uz iepriekš evakuēto teritoriju, lai aptaujātu iedzīvotājus par viņu veselības stāvokli un noskaidrotu iedzīvotāju apgādes kārtību ar dzeramo ūdeni. Aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka ir noskaņoti pozitīvi, priecājās, ka ir atgriezušies mājās un nekādu veselības sūdzību neesot. Tā kā lielākajai daļai apdraudētās zonas iedzīvotāju ūdens apgāde tiek nodrošināta centralizēti no pilsētas ūdensvada, tad šāds ūdens cilvēku veselībai draudus nerada.

Tomēr SVA aicina veikt ūdens kvalitātes ķīmisko pārbaudi Kundziņsalas akās, kuras iedzīvotāji izmanto dzeramā ūdens ieguvei un citām sadzīves vajadzībām, pirms turpmākās ūdens lietošanas, nosakot ūdenī cianīdus. Minēto analīzi var veikt kādā no akreditētajām laboratorijām, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta Nacionālā diagnostikas centra laboratorijā. Līdz pārbaužu veikšanai SVA ūdeni no Kundziņsalas akām aicina neizmantot.

Lai Līgo svētki saistītos ar patīkamām izjūtām un svinēšanas sekas nenovestu ārsta kabinetā, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti aicina ievērot 10 veselības baušļus/uzvedības principus.

1. Tev būs bieži mazgāt rokas un raudzīties, lai to dara arī Tavi bērni!

Tas nozīmē: Ievērojiet personīgo higiēnu, mazgājiet rokas pirms ēdiena sagatavošanas un ēšanas, atcerieties to arī cepot gaļu brīvā dabā, kur ūdens pieejamība ir ierobežota.

2. Tev nebūs iegādāties un lietot pārtikas produktus, kam slikta smarža, garša un kam beidzies derīguma termiņš.

Tas nozīmē: Pirmssvētku laikā veikalos preces, kam attiecīgajā dienā beidzas derīguma termiņš nereti novieto nevis aukstuma vitrīnā vai ledusskapī, bet gan ratiņos vai stendos pie kases. Var droši teikt, ka šāds produkts, jau ir lietošanai nederīgs tajā brīdī, kad iedzīvotājs to nopērk, nemaz nerunājot par to brīdi, kad produkts tiek lietots uzturā. Pārtikas produkti, kuru lietošanai un uzglabāšanai būtu jāpievērš īpaša uzmanība ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas un dažādi jau sagatavoti produkti vai pusfabrikāti. Lietojot nekvalitatīvus pārtikas produktus var inficēties ar Pārtikas toksisko infekciju jeb saindēšanos ar pārtiku, salmonelozi, dizentēriju, utt.

Pagājušajā nedēļā Jēkabpilī, Radžu ūdenskrātuvē novērotās kaiju masveida bojāejas cēlonis ir salmoneloze, Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja vietējā žurnāliste Māra Grīnberga.

Viņa norādīja, ka laboratorijā, pētot putnu nāves cēloni, atrasta salmonella. Putni bojā iet arī šobrīd, taču ne tik lielā mērā kā aizvadītajā nedēļā. Iespējams, ka slimība ir ievazāta no citiem reģioniem, jo kaijas vienā piegājienā var nolidot pat 60 kilometrus.

Cilvēki par notiekošo neesot īpaši satraukti. Zilā karoga pludmale, kur aizvien ir atļauts peldēties, esot pārpildīta. Citur Radžu ūdenskrātuvē gan nav atļauts peldēties, jo arī cilvēkiem ir risks saslimt ar salmonelozi, tomēr arī tas cilvēkus nesatraucot. Viņi uzskatot, ka kāds putnus ir noindējis apzināti.

Grīnberga Latvijas Radio norādīja, ka daļu no mirušajiem putniem savāc vietējās sporta halles dežuranti, kuri ir atbildīgi arī par kārtību pludmalē. Tomēr daļa bojāgājušo lidoņu palikuši guļam turpat uz zemes.

Baltijas jūra mirst, apdraudot arī tūrisma, zivsaimniecības un citas ar jūru saistītās tautsaimniecības nozares.

Uz to norādīja Pasaules dabas fonda vadītājs Latvijā Uģis Rotbergs LNT raidījumā 900 sekundes. Jūru apdraud barības vielu un sadzīves ķīmijas ieplūšana. Arī intensīvā lauksaimniecība un mežu meliorācija veicina ūdeņu piesārņojumu, kas nonāk Baltijas jūrā. Jūrā jau ir vairākas mirušās zonas, palielinās zilaļģu aktivitāte. Lielā mērā pie tā vainojama nesaprātīga saimniekošana privātajās zemēs, apgalvo U. Rotbergs.

«Privatizējot labumu, sliktums kļūst nacionāls,» viņš sacīja. PDF iesaka nostiprināt likumdošanā pienākumu zemniekiem un lopkopjiem saimniekot ar gudrākām, ekoloģiskākām metodēm.

Grēko arī tūrisma nozare – ap astoņiem miljoniem cilvēku ik gadu Baltijas jūrā kuģo ar kruīza kuģiem, bet ir tikai trīs ostas, kur šie kuģi var nodot notekūdeņus. Latvija ir pēdējā vietā no visām Baltijas jūras reģiona valstīm ekoloģijas principu ievērošanā, kā arī līmenī, kādā par to runā. Ja Skandināvijā par to runā valstu augstākās amatpersonas, tad Latvijā vien sabiedriskās organizācijas. Viens no mērķiem ir aizliegt visus mazgājamos līdzekļus ar fosforu. Kā zināms, no 1. jūnija jau Latvijā nevarēs nopirkt veļas pulverus ar fosforu.