Vismaz 68 cilvēki gājuši bojā un vairāk nekā 170 guvuši ievainojumus uzbrukumā iepirkšanās centram Kenijas galvaspilsētā Nairobi. Uzbrukumu sarīkoja islāma fundamentālistu grupējums al-Shabab.

Grupējuma kaujinieki iepirkšanās centrā Westgate gūstā sagrābuši nezināmu skaitu cilvēku, kurus solījuši nogalināt, ja Kenijas drošības spēki centīsies ielauzties ēkā. Uzbrukumu grupējums ārvalstnieku un bagāto kenijiešu vidū iecienītajam tirdzniecības centram sarīkojis, atriebjoties par Kenijas bruņoto spēku militārajām operācijām kaimiņos esošajā Somālijā.

Grupējums jau iepriekš brīdinājis, ka gatavojas veikt uzbrukumus Kenijā, ja Somāliju nepametīs šīs valsts karaspēks. Kenijas karaspēks pilsoņu kara izpostītajā Somālijā atrodas Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misijas ietvaros. Kenijas karaspēks Somālijā vairākkārt guvis virsroku pār al-Shabab grupējumu.

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Nepilnu desmit kilometru attālumā no Sāremā salas lielākās pilsētas Kuresāres, mazā ciematiņā Nasva salas dienvidu pusē atrodas zvejnieku saimniecība «Tihemetsa Talu». Divi no saimnieces dēliem ir zvejnieki, viņu māte Tīna Mai (Tiina Mai) kūpina zivis un vada ekskursijas.

T. Mai vecāki šādam biznesam savulaik pievērsās, jo atrast darbu uz salas neesot bijis viegli. Meita biznesu pārņēma un šodien turpina ar to nodarboties, lai gan grūtību ir daudz un «Tihemetsa Talu» palikusi par pēdējo lielo kūpinātavu Sāremā.

Ik sezonu saimniecībā tiek apstrādātas vairākas tonnas zivju. Iegādāties gan tās var tikai uz vietas, svaigi kūpinātas. Dažas tonnas gadā nav gana daudz, lai kas paliktu tirgiem vai zivju tālākai pārdošanai. Patiesībā, mazas nozvejas dēļ ik pa laikam zivis nākas pat piepirkt klāt.

Pircēji nevēlas iegādāties zivis, kas bijušas saldētas, līdz ar to mazais uzņēmums atjautīgi risina to, kā zivis uzglabāt svaigas. Pat lielie ledusskapji tādam zivju apjomam nespēj nodrošināt piemērotu temperatūru, tādēļ saimniecība lielos daudzumos iepērk ledu, kurā zivis svaigas var uzglabāt līdz 3 dienām.

Latvija globālajā nestabilo valstu indeksā ierindojoties starp tām valstīm, kurās situācija atzīta par stabilu.

ASV ekonomikas un politikas žurnāla Foreign Policy un ASV pētniecības fonda Fund for Peace veidotajā ikgadējā sarakstā Latvija ieņem 140.vietu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija Latvijā uzlabojusies un līdz ar to sarakstā Latvija pavirzījusies par četrām pozīcijām uz leju stabilo valstu virzienā.

Arī Igaunijā un Lietuvā situācija ir uzlabojusies, Igaunijai nokrītoties par divām pozīcijām līdz 145.vietai, bet Lietuvai - par vienu pozīciju līdz 150.vietai.

Visstabilākās valstis pasaulē ir Somija, Zviedrija, Norvēģija, Šveice un Dānija.

Par pasaulē nestabilākajām valstīm atzītas Somālija, Kongo Demokrātiskā Republika, Sudāna, Dienvidsudāna un Čada, kam seko Jemena un Afganistāna.

Pirmo reizi vairāk nekā 20 gadu laikā somālieši drīz atkal varētu saņemt vēstules no ārzemēm, raksta Reuters. Šis ir jaunākais no soļiem, lai izbeigtu Somālijas izolāciju pēc divas desmitgades ilgā civilā konflikta.

Tomēr pasta pakalpojumu atjaunošana šajā Āfrikas valstī būs izaicinājums, jo tur nav funkcionējošu pasta nodaļu, nosaukumi doti tikai galvenajiem ceļiem un lielākajai daļai māju nav numurzīmju. To papildina cīņa ar al Qaeda nemierniekiem un piekrastē sastopamie pirāti.

Šveicē bāzētā ANO Pasaules Pasta savienība (UPU) savā paziņojumā norādījusi, ka pasta pakalpojumi Somālijā atkal varētu sākt darboties tuvāko mēnešu laikā.

Par Sokotras salas eksistenci, visticamāk, dzirdējis vien retais, bet mums ar vīru tā šķita vilinoša daudzveidīgās dabas dēļ. Nelielajā, 120 km garajā un 40 km platajā, salā apskatāmi visi augi un ģeoloģiskie veidojumi, kas ir pārējos pasaules piecos kontinentos.

Turklāt tikai Sokotras salā aug pudeļkoki un pūķa asinskoki. Sala tūristu redzes lokā nonākusi vien pēdējos gados, bet vēl aizvien tā nav plaši apmeklēta. Lielākais bieds ir nemierīgās valstis – Somālija un Jemena – tās tuvumā. Mēs riskējām. Tiesa, bez satraucošiem starpgadījumiem brīdī, kad bija jālido mājās, neiztikām.

Kad turp braukt?

Piemērotākais laiks ceļojumam uz Sokotras salu ir no decembra līdz martam. Lai gan tur valda ziema, mums, eiropiešiem, laika apstākļi šķiet patīkami, ir silti. Pārējos mēnešos salā ilgstoši ir vētras, pamatīgi karstuma pariodi, kad termometra stabiņš mēdz pakāpties līdz un pat pārsniegt 40 grādu atzīmi.

Iesaka Kaspars Ulsts, Idea Havas Media stratēģiskais direktors un bloga adventures.lv autors.

Pirms diviem gadiem kopā ar draugiem devāmies uz Vjetnamu. Mūsu mērķis bija 16 dienās redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk no šīs valsts daudzveidības, jo Vjetnamas apgabali dabas ziņā cits no cita ievērojami atšķiras. Vjetnama ir izstiepusies gar Dienvidķīnas jūru vairāk nekā 1000 km garumā. Ziemeļos ir bambusiem noauguši kalni un Holongas līcis, kurā iespējams dzīvē redzēt unikālos dabas veidojumus – milzīgos kaļķakmens stabus, kurus bieži attēlo tūrisma ceļvežos, savukārt dienvidos ir Indoķīnas ievērojamākās upes Mekongas delta.

Kad turp braukt?

Rudens tiek uzskatīts par zelta sezonu ceļošanai uz Āziju, tostarp Vjetnamu, kur laika apstākļus ietekmē musona un lietus sezonas. Vasarā tur ir karsts un katru dienu līst, savukārt rudenī ir patīkami laika apstākļi. Mēs uz Vjetnamu devāmies novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem. Patīkams un silts laiks bija arī naktīs, izņemot kalnus, kur, guļot metāla angārā, izsalām līdz kaulam, bet no rīta bambusa stublājus klāja sarma.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Klaipēdā pēc 3,5 gadus ilgušās rekonstrukcijas atvērts Jūras muzeja akvārijs. Akvārija rekonstrukcija izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro, no kuriem 3 miljonus eiro veidoja Jūras muzeja investīcijas, bet pārējā nauda piesaistīta no valsts budžeta. Portāls DB apmeklēja akvāriju dienu pirms tā oficiālās atklāšanas.

Jūras muzejā, kas pieder Lietuvas Kultūras ministrijai, ietilpst muzejs ar ekspozīciju, kas veltīta zemūdens dzīvei, Lietuvas kuģniecības vēstures etnogrāfiskais muzejs, delfinārijs un akvārijs. Akvārijs celts 1979.gadā. Otrā Pasaules kara laikā cietokšņa stiprību pārbaudīja arī vācieši, un pametot Klaipēdu, viņi atstāja daudz ieroču un munīcijas, DB pastāstīja delfīnoterapijas speciāliste un Jūras muzeja ārējās komunikācijas vadītāja Nika Puteikiene.

Viņa uzsvēra, ka pirms rekonstrukcijas akvārijā bija pārstāvētas aptuveni 50 sugu zivis, galvenokārt saldūdens un Baltijas jūrā dzīvojošās, taču tagad to skaits pieaudzis un tajā ir 100 sugu tropu zivis, 60 saldūdens zivis, kā arī Baltijas un Ziemeļjūras iemītnieces.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Slocenes upē Tukumā, kas pirms diviem gadiem piedzīvoja masveida zivju bojāeju, atkal konstatētas beigtas zivis, aģentūru LETA informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Laukmane.

Pašvaldība saņēmusi ziņas, ka Slocenes upes krastā, pie Jelgavas ielas tilta, konstatētas beigtas zivis.

Pašvaldības speciālisti sazinājās ar Valsts vides dienestu (VVD), lai skaidrotu notikušā iemeslus un saņemtu tālākās rīcības norādes, pauda Laukmane.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus nevākt beigtās vai pusdzīvās zivis un nelietot tās uzturā, kā arī neizbarot mājdzīvniekiem.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc Tukuma novada pašvaldības paziņojuma, Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) inspektori veica notikuma vietas apsekošanu.

Tika konstatēts, ka bojā gājušas aptuveni 40 zivis. Tāpat tika atklāts, ka uzņēmuma SIA GTF upes gultnes tīrīšanas laikā pārkāpti darba tehniskie noteikumi. Ekskavators atradies upē un no turienes tīrījis gultni, lejot no kausa upē smelto ūdeni.

Zivju pārstrādes uzņēmumam SIA «Baltijas zivis - 97» piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu piemērojusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvalde saistībā ar SIA «Baltijas zivis - 97» nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesu.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 7.aprīli uzņēmuma bija VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds nepilnu 29,5 tūkstošu eiro apmērā.

SIA «Baltijas zivis - 97» dibināts 1997.gadā, un tas ražo salītas, marinētas, ceptas zivis dažādās mērcēs, kā arī kūpinātas zivis un zivju salātus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 104 154 eiro un tā īpašnieki ir trīs privātpersonas.

2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 1,331 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1504 eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 47 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 135 tūkstoši eiro.

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Tuvojoties tūrisma sezonas sākumam, Lietuvas piekrastes pašvaldībās diskutē par iespēju organizēt svaigu zivju tirdzniecību tieši no zvejas laivām, raksta avīze Lietuvos žinios.

Jau vēstīts, ka Palangas pašvaldība iecerējusi atjaunot netālu no Latvijas robežas esošo Sventājas ostu un pielāgot to piekrastes zvejnieku vajadzībām, apsverot iespēju ostā izvietot arī apjumtu svaigu zivju tirdziņu, etnogrāfiskās kūpinātavas un nelielus veikaliņus.

«Kad ierunājāmies par ieceri pēc Sventājas ostas atjaunošanas tirgoties ar tikko zvejotām zivīm, sākām spriest arī plašāk - kādēļ tas netiek darīts visā Lietuvas piekrastē? Manuprāt, īstais brīdis sākt diskusijas ar zvejnieku apvienībām,» laikrakstam stāstījis Palangas mērs Šarūns Vaitkus. «Domāju, ka tikko no jūras izceltas svaigas zivis ļoti labprāt iegādātos ne tikai atpūtnieki, bet arī vietējie ļaudis.»

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Zivju produktu izplatītājs «Salas zivis» tehnoloģiskajās iekārtās un aprīkojumā ieguldīs 285 094 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Tostarp kompānija plāno ieguldīt 214,997 eiro (177 684 eiro bez PVN) sešos kravas furgonos - refrižeratorā, kurus kompānijai piegādās SIA «Mūsa Motors Rīga». Tāpat uzņēmums plāno iegādāties vienu elektrisko autoiekrāvēju par 23 529 eiro (19 446 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «Baltexim LV», divas produkcijas svēršanas-marķēšanas iekārtas par 19 481 eiro (16 100 eiro bez PVN) un divu kameru vakuuma pakošanas iekārtu par 17 466 eiro (14 435 eiro bez PVN), ko uzņēmumam piegādās SIA «Dayton», kā arī vienus elektriskos palešu ratus par 9619 (7950 eiro bez PVN), ko kompānijai piegādās SIA «ITR».

«Salas zivis» investīciju projektus plāno īstenot līdz 2019.gada 15.februārim, piesaistot finansējumu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) pasākumā «Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde».

Kenijas drošības spēkiem izdevies «nodibināt kontroli» galvaspilsētas Nairobi iepirkšanās centrā, kur jau vairākas dienas risinās ķīlnieku krīze, pavēstījušas šīs valsts amatpersonas.

Vienlaikus otrdienas rītā lielveikala apkārtnē joprojām bijuši dzirdami šāvieni, vēsta BBC. Somālijas islāmistu sarīkotajā uzbrukumā līdz šim bojā gājuši 62, bet ievainojumus guvuši vismaz 170 cilvēki.

Kenijas Ārlietu ministrija tikmēr paziņojusi, ka uzbrukumā piedalījušies arī ārvalstnieki – divi vai trīs amerikāņi un kāda sieviete no Lielbritānijas. ASV pilsoņi bijuši 18 vai 19 gadus veci, ar arābu izcelsmi un iepriekš dzīvojuši Minesotas štatā. Izskanējuši pieļāvumi, ka sieviete bijusi Samanta Levtvaita (Samantha Lewthwaite) – atraitne vienam no uzbrukumu organizatoriem Londonas sabiedriskā transporta sistēmai 2005. gadā.

Nevalstiskās organizācijas Transparency International veidotajā korupcijas uztveres indeksā Latvija ierindojas 49. vietā – turpat, kur Kostarika un Ruanda.

Indeksā Latvija ieguvusi 53 punktus no simts.

Kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija korupcijas uztveres indeksa sarakstā atrodas labākās pozīcijās nekā Latvijā - attiecīgi 43. un 28. vietā.

Tiesa gan, salīdzinot ar pērno gadu, situācija Latvijā ir nedaudz uzlabojusies – 2012. gada indeksā Latvijas ierindojās 54. vietā.

Par korupētākajām valstīm pasaulē uzskatāmas Afganistāna, Somālija un Ziemeļkoreja, savukārt vismazāk korupcija sabiedriskajā sektorā sastopama Dānijā, Jaunzēlandē un Somijā. Pirmās 11 vietas sarkastā - valstis, kurās ir mazākā korupcija pasaulē - aplūkojiet galerijā augstāk!

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

ASV Kongresā otrdienas vakarā tika panākta vienošanās par federālo izdevumu projektu 1,1 triljona ASV dolāru apmērā līdz nākamā gada septembrim, lai novērstu drīzumā gaidāmu valdības darba apturēšanu finansējuma trūkuma dēļ.

Par izdevumu projektu, kas ietver arī līdzekļus operācijām pret džihādistiem Tuvajos Austrumos, vienošanās bija jāpanāk līdz ceturtdienas vakaram, kad beigsies Kongresa līdz šim nodrošinātais finansējums. Ir gaidāms, ka Kongress šonedēļ pieņems attiecīgo likumprojektu.

«Šis likumprojekts ļaus mums izpildīt mūsu konstitucionālo pienākumu atbildīgi finansēt federālo valdību un novērst tās darba apturēšanu,» paziņoja Kongresa apakšpalātas Pārstāvju palātas Asignējumu komitejas vadītājs republikānis Hals Rodžerss.

Vienošanās paredz finansējumu gandrīz visām federālās valdības operācijām līdz 2015.fiskālā gada beigām. Tomēr nav panākta vienošanās par prezidenta Baraka Obamas pieprasīto finansējumu viņa imigrācijas politikas īstenošanai.

Krievijas Federācijas sastāvā esošās Tatarstānas republikas varasiestādes kļūdas pēc internetā publiskojušas slepena bezpilota lidaparāta attēlus, kas tika uzņemti pēc tam, kad reģionu apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs.

Fotogrāfijas pēc tam no Tatarstānas republikas interneta vietnes nozudušas, tomēr tās paspēja pārpublicēt tīmekļu blogu īpašnieki un laikraksti. Nejauši atklātībā parādījusies informācija par Krievijas bezpilota lidaparātu, kurš nodēvēts par Alitus, izsaukusi dažādas spekulācijas un pieņēmumus par tā funkcijām, uzbūvi un lomu.

Kā vēsta laikraksts Vedomosti, lidaparāts, visticamāk, plānots kā ASV bezpilota lidaparāta RQ-9 Reaper analogs. ASV savu bezpilota lidaparātu aktīvi izmanto, lai dotu triecienus mērķiem Pakistānā, Afganistānā, Somālijā un Jemenā.

Līdzīgas klases bezpilota lidaparāti vēl ir Izraēlas rīcībā. Krievija iepriekš centusies no Izraēlas iegādāties šādus lidaparātus, tomēr Telaviva noraidījusi Maskavas priekšlikumus.

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

«Mēs vēlamies apstiprināt tūristiem, ka apmeklēt Ēģipti un tajā ceļot, ir droši,» oficiālā paziņojumā pavēstījuši vardarbīgu demonstrāciju plosītās valsts pārstāvji, ziņo Mail&Guardian.

Paziņojums izskanējis saistībā ar asiņainajām demonstrācijām, kas valstī notika pagājušās nedēļas beigās un kurās Kairā dzīvību zaudēja vairāki desmiti cilvēku. Sadursmes notika starp Ēģiptes armiju un nesen gāztā Ēģiptes līdera Muhameda Mursi un partijas Musulmaņu brālība atbalstītājiem. Demonstrācijas Ēģiptē turpinās arī šonedēļ.

Tikmēr Ēģiptes amatpersonas pauž, ka «normālie dzīves aspekti», piemēram, Egypt Air darbība un starptautiskie ceļojumi norit funkcionāli. Saviem iedzīvotājiem atturēties no došanās uz Ēģipti ieteica Dienvidāfrikas amatpersonas.

Jau ziņots, ka saistībā ar traģiskajiem notikumiem Pakistānā, kur tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēla ceļojumus uz šo valsti un ieteica ceļotgribētājiem uz turieni nedoties. Tajā pašā laikā Jēkaba aģentūras vadītājs Uldis Alksnis Db.lv pauda, ka daudzas valstis, kas, lasot ziņas medijos, varētu nešķist drošas, tūristiem ir draudzīgas, un vietas, kuras apmeklē ārvalstu tūristi, ir drošas. Kā piemēri tika minēti Izraēla un Palestīna, kuru valdības rūpīgi strādā, lai piesaistītu tūristus. Savukārt pašlaik Jēkaba aģentūras valdes priekšsēdētājs neiesaka doties uz tādām valstīm kā Afganistāna, Irāka, Somālija, Sudāna, Sīrija, Pakistāna un Lībija.

ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta ceturtdienas vakarā pieņēma likumu par federālās valdības finansējumu uz deviņiem mēnešiem 1,1 triljona ASV dolāru (887,7 miljardu eiro) apmērā.

Pārstāvju palāta nobalsoja par šo likumu ar 219 balsīm par un 206 pret apmēram divas stundas pirms tam, kad beigsies Kongresa līdz šim nodrošinātais finansējums. Par šo likumu vēl jānobalso Kongresa augšpalātai Senātam.

Šis kompromisa likums nodrošina finansējumu federālās valdības aģentūru darbībai līdz nākamā gada septembrim - 2015.finanšu gada beigām.

Daudzi konservatīvie kongresmeņi bija pret šo likumu, jo tas nebloķē ASV prezidenta Baraka Obamas darbības imigrācijas reformas jomā, kuras viņš nolēmis veikt bez Kongresa atbalsta. Savukārt liela daļa demokrātu kongresmeņu Pārstāvju palātā bija pret šo likumu, jo tas paredz mīkstināt dažus ierobežojumus bankām un atļauj lielākus politiskos ziedojumus.