Jaunākais izdevums

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Šobrīd Z/S Kalves īpašumā ir aptuveni 80 hektāru spoguļlaukumu ūdeņu, no kuriem dīķos aptuveni 40 hektāru platībā tiek audzētas zivis: karpas, baltie amūri, līņi, zandarti, līdakas un karūsas. Dīķi izvietoti Kūku un Variešu pagastā Krustpils novadā, kā arī Sāvienas pagastā Madonas novadā. Akvakultūra veido aptuveni 5-7 % no zemnieku saimniecības kopējā gada apgrozījuma. Papildu akvakultūrai zemnieku saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību, apsaimniekojot 1000 hektāru zemes, kā arī mežsaimniecību, kokapstrādi, meliorācijas pakalpojumu veikšanu un lauku tūrismu.

“Esam zivju audzētājs, kas nodrošina pilnu ciklu, sākot no kāpuru ievākšanas un inkubācijas, beidzot ar gatavu produkciju, kas tiek piedāvāta klientiem kūpinājuma veidā. Ar Luminor atbalstu varēsim attīstīt savu tehnisko parku un arī produkcijas apjomus, ko tālāk realizēsim Vidusdaugavas un Latgales reģionos. Turklāt, kā reģionālais mācību centrs, varēsim savu pieredzi un prasmes nodot arī citiem nozares pārstāvjiem, sekmējot akvakultūras attīstību Latvijā,” norāda Gundars Kalve, Zemnieku saimniecības Kalves īpašnieks

Zemnieku saimniecība Kalves atrodas Krustpils novada Kūku pagastā un savu darbību uzsāka 1991. gadā. Saimniecība veic lauksaimniecību, mežsaimniecību, akvakultūru un kokapstrādi. Tāpat Z/S Kalves nodrošina lauku tūrisma un meliorācijas pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ar vairāk nekā vienu miljonu eiro atbalstījusi ZS Kalves attīstību. Saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, zivsaimniecību, meliorācijas pakalpojumu veikšanu un lauku tūrismu. Finansējums piešķirts jaunas tehnikas iegādei.

ZS Kalves darbojas jau 30 gadus, regulāri investējot uzņēmējdarbības attīstībā. Apsaimniekotās zemes platība darbības sākumā bija 2,4 hektāri, bet šobrīd jau sasniedz 1500 hektārus, no kuriem dīķos aptuveni 40 hektāru platībā audzē zivis: karpas, baltos amūrus, līņus, zandartus, līdakas un karūsas. Zemnieku saimniecība nodrošina pilnu audzēšanas ciklu – t.sk. kāpuru ievākšanu un inkubāciju, beidzot ar gatavu produkciju – svaigas un karsti kūpinātas karpas sezonas laikā var iegādāties saimniecībā uz vietas. Dīķi zivju audzēšanai atrodas Krustpils novada Kūku un Variešu pagastos, kā arī Madonas novada Sāvienas pagastā.

“Bankas atbalsts uzņēmumam nodrošinās iespēju attīstīt tehnisko parku un palielināt saražotās produkcijas apjomus. Esam plaša profila zemnieku saimniecība, un efektīvai uzņēmējdarbības attīstīšanai ir nepieciešama daudzveidīga un moderna tehnika,” stāsta ZS Kalves īpašnieks Gundars Kalve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu savas pozīcijas graudkopības segmentā, zemnieku saimniecība Kalves bankas Citadele finansējumu viena miljona eiro apmērā investējusi graudu pirmsapstrādes kaltes būvniecībā, kā arī jauna kombaina iegādē.

Saimniecība Kalves Mazsalacas novada Sēļu pagastā darbojas jau gandrīz 30 gadus un tās galvenie darbības virzieni ir graudkopība un piena lopkopība. Aptuveni 650 hektāru platībā tiek kultivēti kvieši, ziemas rapsis, mieži, zālāju sēklas lauki un āboliņš, savukārt ganāmpulku veido 80 slaucamas govis.

No kopējā finansējuma 326 000 eiro izmantoti kombaina iegādei, savukārt aptuveni 660 000 eiro ieguldīti pašiem savas graudu kaltes būvniecībā.

"Vēlamies stiprināt savas pozīcijas graudkopībā un veidot to par saimniecības stabilāko kompetenci, līdz ar to, pateicoties Citadeles finansējumam, šobrīd būvējam graudu pirmapstrādes kalti, ko vēlamies pabeigt līdz augusta sākumam, kad sāksies šī gada graudu kulšanas sezona. Tāpat iegādājāmies kombainu, lai paralēli varētu strādāt ar vairākām zāļu kultūrām," stāsta zemnieku saimniecības Kalves pārvaldniece Larisa Gerasimova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka 16.aprīlī izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Pāri laikiem", kas veltīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 100.gadadienai un tā darbībai, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpuses jeb aversa centrā ir attēlota sieviete, kura ar menti maisa mīklu abrā. Virs attēla ir attēlots vērpjamā ratiņa rats jeb ritenītis, kamēr attēla abās pusēs ir redzami seni darbarīki un sadzīves priekšmeti - miltu liekšķere, karošu koks ar karotēm, zivju nesamais grozs, vangale, lize un linu lāpstiņa jeb sprēslīca. Monētas aversa augšpusē puslokā ir uzraksts Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Savukārt monētas aizmugures jeb reversa centrā ir attēlots vīrietis, kurš ar cērti jeb siļu kapli gatavo sili. Virs attēla ir attēloti saku koki, bet abās pusēs attēlam redzami darbarīki - šļute (slīperu cirvis jeb platasmens cirvis), līcenis jeb slīmests, urbis, vienroce, vienroces grābeklītis un graudu lāpsta jeb liekšķere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 50 000 eiro, SIA “Kalve Coffee” Rīgā atklājusi jaunu kafejnīcu un konditoreju Kalve Espresso Room Nr. 2, informē uzņēmumā.

Jaunākā SIA “Kalve Coffee” kafejnīca Baznīcas ielā ir ar kopējo platību 35 m2 un tikpat lielu labiekārtotu pagrabstāvu, kur nākotnē notiks īpašas kafijas meistarklases. Kafejnīca nodrošinās 5 jaunas darbavietas.

"Kalve Espresso Room Nr. 2 pieejamas astoņas dažādas augstas pievienotās vērtības kafijas, kas grauzdētas pēc augstākajiem starptautiskiem standartiem. Kafijas pupiņas piedāvājam arī iegādāties bez iepakojuma vai uzpildīt svaigi maltu kafiju “Kalve” atkārtoti lietojamajās bundžās,” uzsver Gatis Zēmanis, SIA “Kalve Coffee” līdzdibinātājs.

FOTO, VIDEO: Kā top?Kalve coffee kafija 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā tiek...

"Augot pieprasījumam pēc dažādiem našķiem, izveidota sava konditoreja, kurā visu produkciju – našķus, sviestmaizes un kūkas – gatavojam paši,” papildina SIA “Kalve Coffee” līdzdibinātājs Raimonds Selga.

Kalves produktu un interjera dizainu veido viens no uzņēmuma partneriem Jānis Andersons (field.lv). "Domājot par ciemiņu drošību šajos pandēmijas laikos, Kalve Espresso Room Nr. 2 orientējas uz līdzi ņemamu produkciju," piebilst G.Zēmanis.

FOTO,VIDEO: Kalve coffee atver Espresso room 

Investējot aptuveni 50 tūkstošus eiro, kafijas grauzdētava Kalve coffee atvērusi Espresso room....

Jaunās kafejnīcas atrašanās vieta Baznīcas ielā reizē ir arī “Kalve Coffee” biroja mājvieta, jo pati kafijas grauzdētava ir pārcelta no “VEF” teritorijas uz Jaunmārupi.

SIA “Kalve Coffee” ir pilnībā vietējais Latvijas uzņēmums, kura īpašumā ir kafijas grauzdētava Jaunmārupē un divi veikali-kafejnīcas.

Latvijas kafijas grauzdētava Kalve Coffee atzīta par otro labāko Eiropā 

Eiropas kafijas grauzdētāju sacensībās "Roast Master", kas pagājušās nedēļās nogalē risinājās...

“Kalve Coffee” ir sudraba godalgas īpašnieki “Roast Masters 2019” sacensībās, “Alliance for Coffee Excellence” un “Specialty Coffee Association” biedri, kā arī “Direct Trade” kafijas pupiņu iepircēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv,31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons,03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru