Finanses

2008. gada strupceļš atkārtosies

Didzis Meļķis, 07.06.2018

Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns).

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

Britu pētnieks uzsver, ka pats visnotaļ ir par ES pastāvēšanu, tomēr reizē ir arī ļoti pesimistisks par ES spēju izkļūt no dažādajām krīzēm, kuru priekšā tā stāv. Šo krīžu pamatā ir šķelšanās un konflikti ES iekšienē, kas neļaus laikus izveidot spēcīgu politiski un ekonomiski amortizējošu sistēmu, lai pārvarētu nākamo Eiropas līmeņa krīzi. Iznākumā 2008. gada strupceļš atkārtosies, atstājot dalībvalstu valdības vienas pašas ar to problēmām. Krīzes situācijā efektīvas centralizētas politikas neesamība būs liktenīgs trieciens visam eirozonas projektam.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona ievēlēšana Eiropai bija cerīgs brīdis, tāpat kā viņa redzējums par fiskālo savienību, centralizējot gan fiskālo politiku, gan dalībvalstu riskus. Vācijas kanclere Angela Merkele to varētu atbalstīt sašaurinātā, ne tik ambiciozā formā, bet tā nevar īstenoties tādā formā, kas būtu pietiekams krīžu novēršanas un šoku mīkstināšanas mehānisms, kā to iecerēja E. Makrons, spriež Ī. Kērnss.

Savukārt lietu gaita Itālijā fiskālo savienību noņem no dienaskārtības vispār, jo pašreizējā Itālijas valdība to neatbalstīs. Ī. Kērnsa pārmetums ir, ka «diskusija ir tikai par to, vai E. Makrons un A. Merkele spēs par fiskālo savienību vienoties, it kā tādas Romas vai Madrides nebūtu», tomēr nav iespējama ilgtspējīga eirozona, neņemot vērā tās trešās lielākās ekonomikas – Itālijas – specifiku.

Itālijas jaunajai populistu valdībai ir plašs sabiedrības atbalsts, un tās attieksme pret fiskālo savienību un banku savienību ir tāda, ka viņi negrasās sekot eirozonas noteikumiem. «Banku savienību viņi neieviesīs tāpēc, ka Itālijas banku vērtspapīri lielā vairumā pieder viņu pašu mazajiem investoriem – tautai, un tā nestu pamatīgus zaudējumus kādas bankas aizvēršanas procesā pēc eirozonas banku savienības noteikumiem, kur pirmo sitienu uzņemas kreditori (bail-in). Tāpēc fiskālajā savienībā progress nav gaidāms, banku savienībā arī ne, un kapitāla tirgu savienība ir ļoti ilgs process, kas nenesīs drīzus labumus,» vērtē Ī. Kērnss. Tai pašā laikā eirozonas banku glābšanas fonds – Vienotais noregulējuma fonds – nav pietiekami liels, lai mīkstinātu sistēmiski svarīgu banku krīzi.

Visu rakstu Vēlētāji nav mazi bērni lasiet ceturtdienas, 7.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas darba nodokļu sistēma veicina zemas pievienotās vērtības un aplokšņu algu ekonomiku

Pēteris Leiškalns, LDDK Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem1, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlaments piektdien noraidījis sociāldemokrātu līdera Stēfana Levēna kandidatūru uz premjerministra amatu.

Pret Levēna kandidatūru balsoja 200 no no 349 parlamenta deputātiem, viņu atbalstīja 116, bet 28 balsojumā atturējās.

Levēns piedāvāja sociāldemokrātu un zaļo veidotu valdību, saglabājot līdzšinējo koalīciju, kas atradās pie varas kopš 2014.gada.

Saskaņā ar Zviedrijas likumiem premjerministra kandidātam viņa apstiprināšanai nav nepieciešams vairākuma atbalsts, taču, kandidatūra tiek noraidīta, ja vairākums nobalso pret to.

Šī sistēma, kas tiek dēvēta par negatīvo parlamentārismu, iecerēta, lai dotu iespēju valsti vadīt arī mazākuma valdībām, ja opozīcija balsojumos atturas vai sniedz valdībai pasīvu atbalstu.

Piektdienas balsojumā par Levēna kandidatūru balsoja vienīgi sociāldemokrāti un zaļie, kamēr kādreizējo komunisti izveidotā Kreisa partija, kas jau iepriekšējai Levēna valdībai nodrošināja parlamentāro atbalstu, neietilpstot viņa vadītajā koalīcijā, balsojumā atturējās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozarei pēc Covid-19 pandēmijas būs nepieciešami trīs atkopšanās gadi, prognozēja Latvijas viesnīcu operatora SIA "Mogotel" attīstības direktors Ivans Dokicāns.

Viņš norādīja, ka Latvijā un arī visā Baltijā tūrisma industrijai šī vasara un ziema būs sarežģīta, jo rādītāji nebūs ne tuvu 2019.gada līmenim, tostarp daudzas viesnīcas šogad nemaz neatvērsies, atvēršanu pārceļot uz nākamo gadu.

Vienlaikus Dokicāns prognozēja, ka līdz ar situācijas stabilizēšanos Ukrainā, kas, cerams, notiks drīz, nākamgad situācija būs daudz labāka, savukārt pilnīgu tūrisma nozares atkopšanos "Mogotel" attīstības direktors prognozēja pēc trim gadiem.

"Teiksim tā, pēc Covid-19 situācijas sliktāk jau nebūs. Tas ir viennozīmīgi. No 2020.gada 13.marta līdz 15.jūnijam viesnīcu noslodze bija ļoti zema - aprīlī vienīgajai viesnīcai, kas strādāja, noslodze bija apmēram 3%. Pašreizējo situāciju salīdzināt ar pandēmijas periodu nevar. Cilvēki turpina ceļot, atpūšas un arī Latvijā dzīvojošie cilvēki arvien biežāk paliek Rīgas viesnīcās. Pirms Covid-19 laikā latvieši Rīgas viesnīcas bija vien apmēram 3% no kopējā viesu skaita, tagad latvieši ir top trijniekā viesu ziņā. Lietuvieši, igauņi un latvieši ir trīs galvenās klientu grupas gan korporatīvajā segmentā, gan tūristu vidū," stāstīja Dokicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, turpinoties strupceļam sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un lielākoties arī ASV ceturtdien kritās, jo strupceļš ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi ietekmēja investoru noskaņojumu vairāk nekā negaidīti labi ASV nodarbinātības dati.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis par 228 000, tādējādi otro nedēļu pēc kārtas reģistrēts kritums, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies līdz 963 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 1,191 miljona apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 1,12 miljoniem, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 1,186 miljoniem.

ASV likumdevēju sarunas par stimulu paketi tika apturētas bez vienošanās, Senātam dodoties vasaras brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, strauji kāpjot Covid-19 gadījumu skaitam pasaulē

LETA--AFP, 28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā piektdien kritās, pasaulē strauji pieaugot Covid-19 gadījumu skaitam, kas var nozīmēt jaunus ekonomikai nelabvēlīgus ierobežojumus, un pasliktinoties izredzēm, ka tiks panākta vienošanās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Par spīti vairākus mēnešus ilgām sarunām, ir maz iespēju, ka ASV republikāņi un demokrāti panāks vienošanos par ekonomikas stimulu paketi pirms prezidenta vēlēšanām 3.novembrī, un abas puses vaino viena otru sarunu strupceļā.

Analītiķi sacīja, ka investori pēc būtības ir atmetuši cerību uz šādu vienošanos un tagad cer uz Džo Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un abu Kongresa palātu nonākšanu demokrātu kontrolē, kas pavērtu ceļu pat lielākas stimulu paketes pieņemšanai jaunajā gadā.

"Var būt strupceļš, ja Baidens uzvarēs, bet demokrāti nepārņems Senātu," sacīja "Meeschaert Financial Services" analītiķis Gregorijs Volohins.

Negatīvo noskaņojumu pastiprināja Covid-19 gadījumu skaita strauja palielināšanās ASV un Eiropā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) svētdien ziņoja, ka jauno inficēšanās gadījumu skaits pasaulē trešo dienu pēc kārtas sasniedzis jaunus rekordus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arčers: Strādniekiem maksājam 1000 līdz 1200 eiro uz rokas, bet darbinieku trūkst

Rūta Kesnere, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekvalificētā darbaspēka atalgojums pašlaik jau ir sasniedzis neadekvāti augstu līmeni, un tā noteikti ir problēma. To intervijā DB uzsver uzņēmuma Arčers valdes locekle Maija Baltgalve

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada pirmajā ceturksnī būvniecības izmaksas ir kāpušas par 3,5%. Vai šī tendence turpināsies?

Noteikti. Ja runājam par darbaspēka izmaksām, tad sākam atgriezties pirmskrīzes līmenī. Jāteic, ka nekvalificētā darbaspēka atalgojums pašlaik jau ir sasniedzis neadekvāti augstu līmeni, un tā noteikti ir problēma.

Kāds īpatsvars būvniecības izmaksu kāpumā ir darbaspēkam un materiāliem?

Lielākā daļa – 70% – ir darbaspēka izmaksas. Vēl viena problēma – ir noteikts, ka visiem objektiem ir piecu gadu garantija, līdz ar to daudziem uzņēmumiem ir noslogotas šīs garantiju līnijas bankās. Tā ka finansējums arī ir kļuvis mazliet nepieejamāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vjačeslavs Dombrovskis: Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas

LETA, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «Saskaņa» premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis būtu gatavs uzņemties arī rīcībspējīgu mazākumvaldību.

Šorīt intervijā Latvijas Radio Dombrosvkis atgādināja, ka 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija «Saskaņa» un likumsakarīgi Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būtu jāpiedāvā valdību veidot partijai, kas uzvarējusi.

«Man ir morāli nepieņemami, ka tiek vilktas sarkanās līnijas pret cilvēkiem, kuri atbalstījuši citu partiju, jo Latvijas simtgadē ir jādomā par cilvēku apvienošanu, nevis šķelšanu,» sacīja Dombrovskis.

Viņaprāt, jauno valdību bez «Saskaņas» nevar izveidot un sarkano līniju vilkšana jaunas valdības veidošanas procesā ir strupceļš, lai gan viņš atzina, ka būtu gatavs vadīt rīcībspējīgu mazākumvaldību. «Mazākumvaldības darbības laikā es pieliktu visas pūles, lai panāktu, ka tā vairs nebūtu mazākumvaldība,» piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrijas valdību atkal uzticēts veidot moderātam Kristersonam

LETA--DPA, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta spīkers Andreass Norlens pirmdien vēlreiz uzticējis valdības veidošanu moderātu līderim Ulfam Kristersonam, kura pirmais mēģinājums izveidot ministru kabinetu bija neveiksmīgs.

Norlens paziņoja, ka uzticības balsojums notiks trešdien.

Kristersons sacīja, ka mēģinās izveidot valdību no moderātiem un kristīgajiem demokrātiem.

Viņš atklāja, ka liberāļi un Centra partija atteikušies piedalīties viņa iecerētajā valdība.

Jau ziņots, ka 9.septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanā nevienam no partiju blokiem neizdevās iegūt vairākumu. Līdz ar to Zviedrijā izveidojies politiskais strupceļš un jaunā valdība joprojām nav izveidota.

Līdzšinējā premjerministra Stēfana Levēna vadītie sociāldemokrāti un «zaļie», kas veidoja iepriekšējo valdību, kā arī bijušo komunistu izveidotā Kreisā partija, kas Levēna mazākuma valdībai nodrošināja neoficiālu parlamentāro atbalstu, kopā vēlēšanās ieguva 144 deputātu vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Miglainajā Albionā skaidrāks nekļūst

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs dienas komentāra rakstīšanas brīdī vēl nav zināms britu parlamentāriešu balsojums par Brexit pagarināšanu, taču ar vislielāko ticamību var teikt, ka balsojums būs pozitīvs, jo ir noraidīta gan Terēzas Mejas piedāvātā vienošanās ar ES, gan bezvienošanās Brexit.

Svarīgākais ir runāt par to, kas ar Lielbritāniju notiks pāris tuvākajos mēnešos. Faktiski iespēju nemaz nav tik daudz. Ja briti izvēlas lūgt ES izstāšanās pagarinājumu, tad par to 21. martā balsos ES samitā visas dalībvalstis. Pašlaik pēc Eiropas valstu līderu izteikumiem var spriest, ka pagarinājumu varētu piešķirt tikai tad, ja ir skaidrs, kāda mērķa labad un ko šajā laikā grasās panākt Lielbritānija.

Vienlaikus ES arī uzsver, ka mērķis nevar būt Brexit vienošanās pārskatīšana, jo tā netiks no jauna atvērta. Kā izteicies Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis Gijs Verhofstads, tagad ir zināms, pret ko ir Lielbritānija, taču būtu labi saprast arī to, par ko tā ir.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība krītas Brexit haosā, biržu indeksi pārsvarā pieaug

LETA—AFP, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā!» Ar šādu apgalvojumu Ēriks Dreibants pārsteidz žurnālistu Māri Ķirsonu sarunā par ēdināšanas tirgus realitāti.

Lai arī ēdinātāji ir runājuši ar valsts amatpersonām par tirgus sakārtošanu, tas nav nonācis līdz reālām darbībām, jo izskatās, ka tie bija kārtējie priekšvēlēšanu solījumi.

Tika apspriesta arī:

  • Ēnu ekonomika ēdināšanas nozarē,
  • PVN samazināšanas strupceļš,
  • Iedzīvotāju zemā pirktspēja,
  • Tirgus pārdale.

Ja Tev nav laika skatīties visu video, tad vari atrast interesējošās tēmas zemāk norādītajos video fragmentos:

  • 00:01:44 – Cik pamatotas ir bažas, ka var aizvērties 800 ēdināšanas uzņēmumu
  • 00:03:23 – Vai cilvēki var atļauties apmeklēt restorānus
  • 00:05:02 – Kā tūristi ietekmē Latvijas ēdināšanas tirgu
  • 00:05:48 – “Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā”
  • 00:07:01 – Kā ēdināšanas uzņēmumi izdzīvo valsts reģionos un kā to atrisināt
  • 00:11:15 – Kāpēc vēl joprojām nav ieviests samazinātais PVN ēdināšanas uzņēmumiem
  • 00:14:30 – PVN samazināšana palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku
  • 00:17:47 – Kurš vēlas pārdalīt ēdināšanas nozari

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Levēns turpina mēģinājumus izveidot jauno Zviedrijas valdību

LETA--DPA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Zviedrijas premjerministrs Stēfans Levēns pirmdien paziņojis, ka, neskatoties uz «ļoti sarežģīto» politisko situāciju, viņš turpinās mēģinājumus izveidot jauno valdību.

«Sarunas bija cieņpilnas un konstruktīvas, taču neviena pozīcijas patiesībā nav mainījušās,» pēc parlamenta spīkera Andreasa Norlena informēšanas par pagājušās nedēļas starppartiju sarunu rezultātiem žurnālistiem atzina Levēns.

Kā ziņots Norlens pirms nedēļas deva sociāldemokrātu līderim divas nedēļas laika, lai mēģinātu izveidot valdību, jo konservatīvo līderis Ulfs Kristersons, kam pirmajam tika uzticēta kabineta veidošana, sarunās cieta neveiksmi.

Levēns pavēstīja, ka vēl nav sācis oficiālas koalīcijas sarunas ne ar vienu no partijām, taču piebilda, ka sarunas ar citu partiju līderiem bijušas auglīgas, jo devušas iespēju izprast vienam otra pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomika sarūk straujākajos tempos gandrīz 100 gados. Vienlaikus akciju tirgū kopš marta otrās puses vērojams spējš cenu pieaugums.

Skaidrībai par nākotni esot ļoti ierobežotai, nav izslēgts, ka šāds pieaugums galu galā tomēr izrādīsies pārspīlēts. Pagaidām gan, balstoties uz iepriekš vēl nepieredzēti apjomīgiem ekonomikas stimuliem un cerībām, ka COVID-19 pandēmijas virsotne jau ir sasniegta, akciju tirgi uzrādījuši spēcīgu atgūšanos.

Alkatība un bailes ir ļoti spēcīgi motivētāji, un pietiekami daudzi finanšu tirgus dalībnieki šobrīd acīmredzami negrib palaist garām potenciālās atlaides, ko radījusi pandēmijas krīzes cenu samazināšanās, un tādējādi – peļņu.

Stimuli un cerības

Arī "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš izceļ pamatā divus galvenos iemeslus, kādēļ, piemēram, ASV akciju cena kopš marta zemākajiem punktiem palēkusies aptuveni par 30%. Viens ir tas, ka vērojama stabilizācija koronavīrusa gadījumu statistikā. Otrs - centrālo banku izziņotie un jau ieviestie stimuli. Kopumā pārliecība par tikpat cenu ziņā rožainu nākotni (kāda ir bijusi nu jau vairākās pēdējās nedēļās) analītiķim tik liela gan nemaz nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Paulam uzrēķināts nodokļu parāds 14 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) komponistam Raimondam Paulam uzrēķinājis nodokļu parādu aptuveni 14 000 eiro apmērā, trešdien vēstīja televīzijas kanāla «RīgaTV 24» raidījums «Uz līnijas».

«Es rakstu brīvajā laikā dziesmiņas. Un, kad tās dziesmiņas kāds dzird, tad par to man maksā autorhonorāru. Tad no tā tiek novilkti 23% nodokļos. Tagad man pēkšņi paziņoja, ka es esmu valstij parādā lielu summu. Tie ir apmēram 14 tūkstoši eiro,» tā R. Pauls komentēja savu nokļūšanu nodokļu parādnieku sarakstā.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme sacīja, ka šis jautājums ar kolēģēm jau ir izrunāts un tagad tikai atliek sakomunicēt ar cienījamo Maestro, lai šīs lietas varētu izrunāt. «Ir jāskatās visas summas, kas ir maksātas. Mēs uzaicināsim Maestro pie mums un iziesim cauri visam, kas ir noticis, kādas summas viņš ir saņēmis pagājušajā gadā, un tiksim skaidrībā ar visu,» solīja Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumu 170 eiro mēnesī, kas paredzēts jau no šā gada 1. jūlija.

Vēstuli ar ierosinājumu atlikt šādas prasības īstenošanu, kas paredzēta ar 2021. gada 1. jūliju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka pērn LTRK, runājot ar valdību par 2021. gada valsts budžetu, panāca nosacītu izpratni par šīs normas ieviešanas atlikšanu, ja ir ārkārtējā situācija. “Pagaidām nekādu grozījumu projektu valdības līmenī, izņemot LTRK piedāvāto, kuri šo termiņu atbīdītu, nav,” norādīja J. Endziņš.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Viņš uzskata, ka pašreizējā neprognozējamā situācijā šādas reformas ieviešana nav iespējama, jo tā vairāk rada riskus ar neprognozējamām sekām nekā ieguvumus. 1. jūlija rēgs 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums no 2021. gada 1. jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas (500 eiro) apmēru.

Tas nozīmē, ka par katru darba ņēmēju, par kuru VSAOI ik mēnesi nesasniegs 170 eiro, darba devējam būs jāsamaksā attiecīgais iztrūkums – starpība. Pērnruden diskusiju laikā tika minēti dažādi skaitļi (maksimums – pat 270 000), cik daudz strādājošo šāda kārtība varētu skart. Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē īsi pirms likumā noteiktā termiņa norma tika atcelta. Vai vēsture atkārtosies, rādīs laiks.

Prognozē bezdarba pieaugumu

“Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudens finanšu tirgos tika gaidīts ar zināmām bažām. Kā nekā tieši pirms gada aizsākās spēcīga akciju izpārdošana, kas ASV fondu tirgu nogāza teju par 20%.

Līdzīgas nedienas bija arī Vecajā kontinentā, kur rudens un ziemas sākums lieliski parādīja, cik ātri akciju tirgū var sadegt aptuveni divi triljoni eiro. Rīt jau oktobris, un šis mēnesis kā tāds dažkārt tiek gaidīts ar zināmām bažām (arī septembris, bet to, šķiet, būsim pārdzīvojuši daudzmaz veiksmīgi), jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem.

Katrā ziņā Eiropai pēdējā laikā jaunumi nav tie paši labākie: reģiona motora - Vācijas - ražošana pamatīgi iebuksējusi, un vājums draud inficēt arī pagaidām noturīgo patēriņu. Šīs valsts uzņēmēju gaidas par nākotni ir pesimistiskās kopš iepriekšējās globālas finanšu krīzes. Tepat pie apvāršņa gozējas Brexit, un ASV, šķiet, spriež ne tikai par tarifiem Vecā kontinenta vīnam un rokassomiņām, bet arī apsver tos noteikt Eiropas spēkratu industrijai. Vismaz finanšu tirgū omu pozitīvu pagaidām uztur centrālo banku monetārās stimulēšanas aktivitāte. Tiesa gan, arī šajā frontē munīcija lielā mērā, šķiet, ir izšauta, un dažiem Eiropas reģioniem negatīvo likmju politika, iespējams, pat nebūt nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru