Foto

373 tūkstošus dārgos Rīgas svētkus apmeklējuši 200 tūkstoši cilvēku

Gunta Kursiša, 19.08.2013

Jaunākais izdevums

Trīs dienu laikā no 16. līdz 18. augustam Rīgas svētku pasākumus kopumā apmeklējuši aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, aplēsusi Rīgas dome.

Svētku noslēguma pasākumus 11. Novembra krastmalā apmeklēja 160 tūkstoši cilvēku.

Pēc policijas sniegtās informācijas, svētki aizvadīti mierīgi, bez nopietniem starpgadījumiem.

Rīgas svētkos tika svinēta Rīgas 812. dzimšanas diena. Rīgas svētki 2013 risinājās teātra gaisotnē. Kopumā tika organizēti aptuveni simts dažādi bērnu, kultūras, sporta, kā arī tehniskās jomas pasākumi pilsētas centrā, apkaimēs, kultūras centros un aktīvās atpūtas laukumos. Svētki noslēdzās ar uguņošanu.

Rīgas svētki 2013 rīkošanai atvēlēti 373 tūkstoši latu, kas ir aptuveni tikpat daudz kā iepriekšējos gados, iepriekš Db.lv stāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas svētki šogad izmaksās 373 tūkstošus latu

Gunta Kursiša, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas svētki 2013 rīkošanai atvēlēti 373 tūkstoši latu, kas ir aptuveni tikpat daudz kā iepriekšējos gados, Db.lv stāstīja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Jāatgādina, ka svētki notiks divas dienas - 17. un 18. augustā 11. Novembra krastmalā.

Kopumā 11. Novembra krastmalā «Rīgas svētki 2013» pasākuma laikā būs pieejamas 20 sabiedriskās ēdināšanas un desmit konditorejas izstrādājumu un saldējuma tirdzniecības vietas. Dalības maksa par sabiedriskās ēdināšanas tirdzniecības vietu ar elektrības pieslēgumu ir 600 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), savukārt maksa par konditorejas izstrādājumu un saldējuma tirdzniecības vietu ir 110 lati, ieskaito PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rīgas svētku laikā viena tirdzniecības vieta maksā 600 latu

Gunta Kursiša, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā 11. Novembra krastmalā «Rīgas svētki 2013» pasākuma laikā būs pieejamas 20 sabiedriskās ēdināšanas un desmit konditorejas izstrādājumu un saldējuma tirdzniecības vietas.

Dalības maksa par sabiedriskās ēdināšanas tirdzniecības vietu ar elektrības pieslēgumu ir 600 lati, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), savukārt maksa par konditorejas izstrādājumu un saldējuma tirdzniecības vietu ir 110 lati, ieskaito PVN.

Svētki notiks 17. un 18. augustā 11. Novembra krastmalā. Pieteikumu tirdzniecībai pieņemšana tiek sākusies 2013. gada 31. jūlijā, un to iesniegšanas termiņš ir 6. augusts. Pasākuma rīkotāji uzsver, ka tirdzniecības vietām jābūt noformētām atbilstoši pasākuma mākslinieciskās koncepcijas risinājumam «Teātris. Teātru parāde. Teātris un Rīga». Sīkākā informācija par pieteikšanos pieejama Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Spīķeru kvartāla atjaunotās ēkas ir skaisti sapostas kā kārdinošas Ziemassvētku dāvanas, bet pagaidām daudzas no tām vēl nav pilnībā apdzīvotas. Staigājot pa kvartālu, DB secina, ka daudzviet logos redzams paziņojums, ka telpas tiek iznomātas. Dažviet slēģi ir aizvērti, aiz tiem vēl nenotiek rosība.

Jaunus vaibstus XIX gadsimta otrajā pusē veidotais Spīķeru kvartāls ieguva pirms diviem gadiem. Vizuālas pārmaiņas ieguva gan kvartāla teritorija, gan promenāde gar Daugavu starp Dzelzceļa un Salu tiltu. 2013. gada 1. augustā DB rakstīja, ka kopējās teritorijas labiekārtošanas projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā septiņus miljonus eiro (5,37 miljoni latu). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika piesaistīts finansējums 3,6 milj. eiro (2,55 miljoni latu) apjomā, Rīgas domes līdzfinansējums bija 3,9 milj. eiro (2,75 miljoni latu), bet vēl 170 tūkst. eiro (120 tūkst. latu) tika piešķirti no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem betona skeitparka būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (RTU APF) absolventi diplomdarbos izstrādājuši savu redzējumu par Rīgas pilsētvides attīstību, īpašu uzmanību pievēršot padomju laikā būvēto māju atjaunošanas iespējām un bijušo rūpnīcu ēku un teritorijas pielāgošanai mūsdienu vajadzībām.

26 jauno arhitektu diplomprojektu izstādes «100% SALE» un tai veltītās 2013. gada izlaiduma gadagrāmatas atklāšanas svētki notiks šodien, 24. janvārī, plkst. 18 RTU radošo industriju centrā, Rīgā, Āzenes ielā 18. Tā būs apskatāma līdz 10. februārim.

Absolventi diplomprojektos ieskicē savu redzējumu par Rīgas pilsētvides attīstību, īpaši akcentējot nepieciešamību domāt par padomju laikā izveidoto dzīvojamo rajonu revitalizāciju. Vairākus diplomandus interesē arī Rīgas vēsturiskais centrs, bijušo rūpnīcu teritoriju un ēku nākotne.

Izstādes «100% SALE» nosaukumu studenti izraudzījušies, jo tas iekļaujoties janvārim raksturīgajā sezonas izpārdošanas drudzī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziesmu un deju svētkos kursēs speciāli noformēts «Dziesmusvētku tramvajs», kura misija ir rosināt cilvēkus uz svētkiem doties, izmantojot sabiedrisko transportu vai velosipēdus.

Tramvajs tapis sadarbībā ar iniciatīvu «Pārvietojies gudri», un tas kursēs 11. maršrutā.

Tāpat akcijā Dziesmu un deju svētku laikā izmantot sabiedrisko transportu piedalās arī sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram Jaunā Rīgas teātra aktrises Regīna Razuma un Jana Čivžele, kora «Maska» vadītājs Jānis Ozols un kora «Kamēr» vadītājs Jānis Liepiņš.

Jau rakstīts, ka 6. un 7. jūlijā XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku Noslēguma koncerta un tā publisko ģenerālmēģinājumu laikā Mežaparkā pirmo reizi būs iespēja novietot velosipēdus apsargātā maksas. velonovietnē. Sadarbībā ar iniciatīvu «Pārvietojies gudri» Mežaparka Zaļā teātra teritorijā tiks izveidota novietne 2000 velosipēdiem. Viena velotransporta novietošanas maksa būs viens lats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Nākamā diena pēc Dziesmu un deju svētkiem dalībniekiem būs brīva

Dienas Bizness, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš izskanējusī doma par oficiālas brīvdienas piešķiršanu pēc Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma, nav guvusi atbalstu. Šodien galīgajā lasījumā Saeima pieņēmusi lēmumu piešķirt brīvdienu vienīgi svētku dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pirmā dzīvokļu māja Mežaparka Rezidencēs nosvinējusi spāru svētkus

Zane Atlāce - Bistere, 09.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektā Mežaparka Rezidences nosvinēti spāru svētki pirmajai dzīvokļu mājai, kuru ekspluatācijā plānots nodot nākamā gada aprīlī.

Plānotās būvniecības investīcijas ir 5,2 miljoni eiro. Ēkā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi ar terasēm un pazemes autostāvvietu. Šobrīd ir uzsākta dzīvokļu rezervācija. Projektā paredzēti 22 dzīvokļi, kuru platības ir no 65 līdz 150 m2. Ēkas celtniecības darbus veic SIA Plastik, arhitekts Vladimirs Arsene (ASV).

Šī gada oktobrī Mežaparka Rezidencēs tika uzsākta vēl divu mazstāvu dzīvokļu ēku būvniecība, kopā piedāvājot 29 dzīvokļus, kā arī neliela biroju ēka ar tirdzniecības platībām 1. stāvā, savukārt gada beigās ekspluatācijā tiks nodotas 2 jaunas savrupmājas. Privātai apbūvei tiek piedāvāti arī zemesgabali ar komunikācijām.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas projektā Mežaparka Rezidences daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno ieguldīt arī Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 6.jūnijā, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tiks atvērts «Live Rīga Dziesmusvētku restorāns», kas darbosies trīs dienas. Tajā piedalīsies desmit populāri Rīgas restorāni un to šefpavāri.

«Live Rīga Dziesmusvētku restorānā» piedalīsies un līdzās viens otram zem klajas debess trīs dienu garumā apmeklētājus priecēs restorāni - «Entresol», «Ferma», Vīna bārs «Garage», «International», «Kaļķu vārti», «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «MUUSU», «Osta», «Rocket Bean Roastery», «Valmiermuižas alus vēstniecība Rīgā».

Paralēli visas dienas garumā uz lielā ekrāna tiks rādīti deju koncertu ieraksti, «Dziesmu un Deju svētku» vēstnešu stāsti, translācijas no LTV «Dziesmu un Deju svētku» studijas, kā arī translētas tiešraides no deju lieluzveduma «Māras zeme» un noslēguma koncerta «Zvaigžņu ceļā» no Mežaparka estrādes.

Restorāna darba laiki ir 6. jūlijā no plkst. 13:00 līdz 22:00, 7.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:30, 8.jūlijā no plkst. 12:00 līdz 00:00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte par alkohola reklāmām: Aizliegt nedrīkst rādīt!

Biznesa augstskolas Turība studiju programmas «Mārketings un tirdzniecības vadība» direktore, mārketinga eksperte Iveta Liniņa, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija rosina aizliegt visu alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā, radio un internetā. Tāpat plānots ierobežot alkoholisko dzērienu pieejamību, aizliedzot alkoholisko dzērienu pārdošanu degvielas uzpildes stacijās.

Tajā pašā laikā Latvijas Reklāmas asociācijas pārstāvji norāda, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam un jauni aizliegumi radīs lielus finansiālus zaudējumus. Alkohola ražotājiem, veidojot reklāmas, ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ko viņi vēlas pateikt patērētājiem. Ar pārdomātu komunikāciju varam veidot alkohola lietošanas kultūru, nevis mudināt domāt, ka svētki bez alkohola nav iespējami.

Alkohola reklāma – pirmais, ko redz Latvijas viesi

Jautājums par alkohola reklāmas aizliegumu nav viennozīmīgs – no vienas puses kā mārketinga eksperte vēlos uzsvērt, ka nav pareizi vienai nozarei aizliegt reklāmu, no otras puses – kā pilsoniski aktīvs cilvēks – vēlos, lai mūsu sabiedrība ir veselīga, ar izpratni un augstu atbildības sajūtu un, lai milzīgs plakāts ar informāciju par alkohola iegādes iespējām nebūtu pirmais, ko cilvēki ierauga, iebraucot Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Populārs, bet ekonomiski totāli nepamatots lēmums steidzamības kārtā

Dienas Bizness, 10.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar noliegt, ka ir notikumi, kam ir visnotaļ būtiska nozīme Latvijas kultūras dzīves attīstībā. Tostarp Dziesmu un deju svētki, kas ir ne tikai nozīmīgs kultūras pasākums, bet arī pasaules līmeņa koru mūzikas dzīves fenomens. Ir arī skaidrs, ka gan valsts, gan Rīgas pašvaldības svēts pienākums ir sniegt finansiālu atbalstu, lai šie svētki varētu tikt godam noorganizēti.

Tajā pašā laikā izskatās, ka šobrīd Dziesmu svētkus politiķi vai nu sāk izmantot sava elektorāta palielināšanai, vai arī vienkārši nedomā par pieņemto lēmumu sekām, turklāt abi šie aspekti viens otru neizslēdz. Runa ir par visai strauji virzīto ieceri pasludināt par brīvdienu nākamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas.

Protams, var teikt, ka valstī tiks nevis ieviesta viena jauna brīvdiena, bet gan attiecīgā darbadiena pārcelta uz sestdienu. Šāda demagoģija varētu darboties politiķu prātos, turklāt tikai to, kuriem nekad dzīvē nav bijis saistības ar uzņēmējdarbību. Redz, biznesā strādājoši cilvēki zina, ka šādu darbadienu pārbīdīšana ir ierastā darba ritma traucēšana, kas komercdarbībā nozīmē arī finansiāli negatīva efekta rašanos. Piemēram, jāņem vērā, ka sestdienas – darbadienas publiskajā sektorā pārsvarā gadījumu ir brīvdienas, kas tādējādi traucē strādāt tiem uzņēmumiem, kuru ikdienas darbība ir saistīta ar publisko sektoru. Šāda darbadienu pārbīde traucē darbu arī tiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskos tirgos. Ir saprotami partnerim ārzemēs norādīt, ka konkrētajā datumā noteiktas aktivitātes nav iespējamas, jo tā ir nacionālo svētku diena. Tajā pašā laikā būs grūti izskaidrot starptautiskajam partnerim – ziniet, jūsu kravu šodien nevarēsim piegādāt, jo mums vakar bija Dziesmu svētki...

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

DRONA FOTO: Virs Mežaparka Lielās estrādes pacelts spāru vainags

Lelde Petrāne, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, virs Mežaparka Lielās estrādes jaunā skatītāju lauka būves pacelts spāru vainags. Tradicionāli spāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas celšana ir savā augstākajā punktā.

Pirmās kārtas būvniecības izmaksas kopā ar pievienotās vērtības nodokli ir 32 miljoni eiro. 20 dažādu darbu pozīcijās ir apzināti un ir nepieciešami precizējumi un tie veido iepriekš neparedzētus papilddarbus. Tomēr atsevišķās darbu pozīcijās būs iespēja ieekonomēt, skaidroja Rīgas domes pārstāve Baiba Gailīte.

Šogad, 20.aprīlī, uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju lauka un estrādes pielāgošanu 2018.gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.

Estrādes pārbūves pirmās kārtas būvniecību veic PS LNK, RERE. Pirmā posma rekonstrukcijas darbus plānots nodot ekspluatācijā 2018.gada 18.jūnijā plkst.11.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Dziesmu svētki ir nacionālā vērtība,
bet tajos ir jāiegulda ilgtermiņā

Dienas Bizness, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās bieži ir dzirdami apgalvojumi, ka Dziesmu svētki ir latviešu tautas nacionālais simbols, ka tā ir mūsu pašapliecināšanās iespēja, ka šāds pasākums ir kaut kas unikāls visas pasaules kontekstā, jo nekur citur tas nenotiek tik vērienīgi. Nebūs melots arī, apgalvojot, ka šie svētki dod pietiekami lielus ienākumus gan Rīgas pilsētai, gan arī valstij kopumā, ņemot vērā, ka tie piesaista ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī visnotaļ daudz ārvalstu tūristus, kuri šeit ir atbraukuši gan uzdziedāt, gan vienkārši pavērot svētku ietvaros piedāvātos pasākumus.

Tas viss ir skaisti un pareizi! Bet, kā zināms, visām monētām ir arī otra puse...

Pirmkārt, jau 2008. gadā bija izstrādāts lielās Mežaparka estrādes rekonstrukcijas jeb pārbūves plāns, kas joprojām nav realizēts, lai gan ir pagājuši jau pieci gadi. Tā vietā kaut kas tiek pielabots, piekrāsots, salāpīts. Protams, svētki tur notikt var un estrāde tiek atzīta par tehniski drošu, tomēr runāt par tās modernizāciju un paplašināšanu joprojām nav iespējams.

Otrkārt, Dziesmu svētku virsdiriģenti arvien uzstājīgāk sāk runāt par to, ka koru kultūras attīstība valsts līmenī ir nevis otrajā plānā, bet principā nav vispār nekādā plānā. Cita starpā tiek pat skaidri pateikts – ja valsts attieksme arī turpmāk būs tikpat nihilistiskā līmenī kā šobrīd, perspektīvā varam rēķināties ar ievērojami zemāku svētku līmeni, turklāt kori dziedās instrumentu pavadījumā. Iemeslus šādai situācijai atrast nemaz nav grūti. Sportisti jau sen ir pieraduši, ka brīžos, kad viņi gūst starptautiska līmeņa panākumus, uzreiz klāt ir kāda no valsts augstākajām amatpersonām, kas plati smaida, spiež roku un sauc par Latvijas lepnumu, taču nebūt nav tik steidzīgi, kad runa ir par atbalstu tam pašam sporta veidam – tad nākas meklēt privātos atbalstītājus. Līdzīgi ir iznācis arī ar Dziesmu svētkiem – gozēties to fonā patīk daudziem, bet attieksme mainās, kad runa ir par šīs kultūras jomas attīstību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. aprīlī, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas domes rīcības komiteja iepazinās ar Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbiem. Tā bija pēdējā iespēja publiski apskatīt Mežaparka Lielo estrādi vēl kā būvniecības objektu, pirms pirmās būvniecības kārtas nodošanas ekspluatācijā, kas plānota 18. jūnijā.

«Šodien klātienē pārliecinājāmies, ka būvniecības pirmās kārtas darbi Mežaparka Lielajā estrādē norit pēc plānotā grafika un valsts simtgades gaidītākie svētki notiks atjaunotā vietā un tiem paredzētā laikā. Visas iesaistītās puses – Rīgas pašvaldība, svētku rīkotāji un būvnieki ar lielu atbildību ikdienu veic savu darbu, lai kopīgi izdotos lieliski svētki,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un XXVI Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XVI Deju svētku Rīgas pilsētas rīcības komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs informēja: «Šobrīd ir paveikti gandrīz 88 % no plānotajiem būvniecības darbiem. Ir pabeigti jaunā žoga montāžas darbi, turpinās bruģa ieklāšana un zāliena pamatnes sagatavošana skatītāju laukumā. Notiek margu uzstādīšana, norit pagaidu koristu tribīņu montāža. Joprojām turpinās inženiertīklu izbūves darbi. Ir uzstādīti abi gaismas torņi un pabeigta gaismas stabu montāža visā estrādes teritorijā. Norit labierīcību un pergolas koka elementu uzstādīšana un drīz atsāksies ceļa seguma klāšana uz jaunizbūvētā ceļa no Viestura prospekta puses. Savu kārtu gaida arī estrādes soli, kuri jau ir piegādāti Rīgā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Maratons kā svētki

Kristīne Stepiņa, 27.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimondam Soopargam maratonu skriešana ir gan maizes darbs, gan hobijs

Ar sporta preču mazumtirdzniecību Raimonds nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadu, bet šopavasar viņš izveidojis veikalu pareizai skriešanai 42 km 195 m, kas apzīmē klasiskās maratona distances garumu. Kopš 2008. gada viņš pieveicis vairākus maratonus, tostarp Ņujorkā un Berlīnē, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā viņam jau ir ieradums.

Jums pieder veikals ar ambiciozu saukli Veikals pareizai skriešanai. Ko tas ietver?

Mana pieredze sporta preču mazumtirdzniecībā ir aptuveni 20 gadi. Padziļināti ar skriešanas lietām nodarbojos kopš 2009. gada, kad atvēru tajā laikā pirmo specializēto veikalu Baltijas valstīs – Maratons. Kopš 2008. gada pats esmu pieveicis vairākus klasiskos maratonus Ņujorkā un Berlīnē, kā arī katru gadu par normu ir kļuvis noskriet vairākus pusmaratonus, turklāt iesākt sezonu ar pusmaratona distanci Rīgas maratonā jau ir tradīcija. Ņujorkas un Berlīnes maratonos tiku pirmajā 10 tūkstošniekā, tos noskrienot attiecīgi 3 h 45 min un 3 h 47 min. Maratons ir tāda distance, kurai īpaši nesagatavojoties, līdz galam tikt nevar. Garās distances skrien ļoti dažāda publika, daudz tādu cilvēku, kuri ikdienu pavada pie datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Mežaparka lielajā estrādē problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās

LETA, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka lielajā estrādē konstatētas problēmas ar ūdens noteci komunikāciju šahtās, informēja XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Problēma atklāta šodien, veicot pēdējos plānotos tehniskā nodrošinājuma darbus. Svētku rīkotāji par radušos situāciju informējuši Rīgas pašvaldības uzņēmumu SIA «Rīgas meži», aicinot tai rast risinājumu.

«Rīgas meži» valdes loceklis Edgars Vaikulis aģentūrai LETA skaidroja, ka uz estrādi dosies uzņēmuma darbinieki, kuri centīsies paātrināt sakrājušās ūdens izvadīšanu no komunikācijas šahtām. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka minētās šahtas paredzētas vienīgi vadu «noslēpšanai», nevis ūdens novadīšanai, attiecīgi nosakot, ka visiem komunikācijas kabeļiem jābūt ūdeni izolējošiem.

«Situācija funkcionāli traucē, un mēs palīdzēsim novadīt ūdeni, bet šahtas nav paredzētas lai vadus pasargātu no ūdens,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka par atsevišķu pazemes komunikāciju kanālu izbūvi varētu domāt estrādes otrā pārbūves posma pirmajā daļā, ko paredzēts pabeigt līdz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā biroju ēkā Mežaparka Biroji Rīgā, Ķelnes ielā nosvinēti spāru svētki, atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu.

Ēka ir daļa no projekta Mežaparka Rezidences.

«Ir pagājuši četri mēneši, kopš ēkas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un, lūk, jau spāru svētki. Būtiskākā daļa būvniecības darbu jau ir noslēgusies,» norāda ēkas pasūtītāja SIA Domuss valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons.

Biroju ēku veidos 3 stāvi ar kopējo iznomājamo platību 3266 m².

Telpu plānojums paredz ēkā divu veidu nomas platības – 1. stāvā ir iespēja izveidot vairākas komerctelpas ar atsevišķām ieejām, savukārt 2. un 3. stāvā – biroju telpas. Viesu autostāvvietas būs izvietotas ap ēku, bet biroju darbinieki savas automašīnas un velosipēdus varēs novietot pazemes vai blakus esošajā virszemes autostāvvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras māsas Talsos apvieno saldumu kāri un saimnieko savā konditorejā Māsas.

Konditoreju izveidojusi Laine Jekuma, kam palīdz māsa Beate Šteinberga un arī ģimenes jaunākās atvases Rebeka un Natālija Dragūnes. Lai gan oficiāli Laine ir vienīgā īpašniece, viņa uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums, visu četru māsu lolojums.

«Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk katru dienu. Man prieks, ka talsinieki mūs atbalsta,» saka Laine. Klientiem visvairāk garšo bezē kūciņas Pavlova. «Mēs Talsos tādas cepam vienīgās. Cik esmu mācījusies un Rīgā ēdusi, uzskatu, ka Pavlovai jābūt ar svaigām ogām. Konditoreju atvērām ziemā, tāpēc sākumā domāju, ka necepšu to, kamēr nav svaigu sezonas ogu, taču vienreiz pamēģināju ar pašvārītu ievārījumu un svaigo sieru un kopš tā laika cepu katru dienu, un visas arī izpērk. Cilvēki ir pieraduši pie mūsu sortimenta, ir iemīļojuši gan brūnīšus (brownies), gan Crème brûlée. Nekā tāda Talsos iepriekš nav bijis, bet tagad cilvēki ir pieraduši pie šiem desertiem,» priecājas Laine. Viņa teic, ka cilvēki atgriežas, lai gan šī vieta Talsiem esot visai dārga, jo par to cenu, cik prasa Māsas par vienu kūciņu, citur var nopirkt divas vai trīs smalkmaizītes. «Sākumā baidījos par cenu līmeni. Nevaru likt tādas, kādas tās ir Rīgā, ir jāpielāgojas vietējai pirktspējai, bet, protams, nevaru pati palikt zaudētājos. Tantītes, saņemot pensiju, reiz mēnesī atnāk apēst kūku. Viņas ir priecīgas, un arī es tāda esmu. Reizēm cilvēki ienāk un svārstās – pirkt vai nepirkt. Ja redzu, ka kundzītes gados skaita santīmus, iedodu tēju par velti, jo no tā, ka uzvāru ūdeni, neko daudz nezaudēju. Ja vien tas nenotiek katru dienu un cilvēki mani neizmanto, viss ir kārtībā,» uzsver Laine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Google zīmols Latvijas iedzīvotājus uztrauc vairāk nekā Latvijas Universitāte

LETA, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpētot 200 populārākos zīmolus Latvijā, secināts, ka ir astoņi zīmoli, kuru pazušana uztrauktu vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju, liecina Idea Group pētījums par zīmolu nozīmi un ilgtspēju.

Latvijas iedzīvotāju satrauktu, ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Google, Skype, Dziesmu un deju svētki, Laima, Microsoft, Raimonds Pauls, Kārums un Latvijas Universitāte (LU).

Google pazušana no tirgus satrauktu 89% Latvijas iedzīvotāju, bet LU pazušana – 71%.

Vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju satrauktu ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Rimi, TV3, Latvijas Gāze, Swedbank, LNT, Latvenergo, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rūjienas saldējums, Draugiem.lv, Nokia, LTV1, Spilva, Lāču maize, Facebook, Selga, Rasa (piena produkti), Samsung, airBaltic, Valmieras piens, Maxima, Cido, Hanzas maiznīca, KNAB, Lido, Ekselence, Narvesen, Mangaļi, Alfa, Olainfarm, Gutta, LTV7, Ryanair, Philips, Statoil, Super neto.

Komentāri

Pievienot komentāru