Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).

Kontroltāmē noteiktā summa šim projektam ir 19 401 698 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un 23 476 055 eiro ar PVN.

Īpašuma departaments konkursā saņēma trīs pieteikumus un vakar tie tika atvērti. Visi trīs pretendenti ir personu apvienības.

Personu apvienības "Lemminkainen", kas sastāv no SIA "Lemminkainen Latvija" un Lemminkainen Eesti", piedāvājums paredz pārbūvi veikt par 24 584 553 eiro bez PVN un 29 747 309 eiro ar PVN.

Personu apvienība LNK, RERE, kas sastāv no SIA Re&Re un AS LNK Industries, piedāvā darbus veikt par 26 743 104 eiro bez PVN un 32 359 156 eiro ar PVN.

Savukārt personu apvienība Monum un Litana, kas sastāv no SIA monum un UAB Litana ir Ko, piedāvā veikt būvdarbus par 27 521 570 eiro bez PVN un 33 301 100 eiro ar PVN.

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

Būvuzņēmumi Lemminkäinen Corporation (Lemminkäinen) un YIT Corporation (YIT) šorīt paziņojuši par apvienošanos.

Apvienotais uzņēmums darbosies Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā un Polijā mājokļu celtniecībā un attīstībā, biznesa, ražošanas, sabiedrisko ēku celtniecībā un attīstībā, infrastruktūras celtniecībā un citās jomās.

Saskaņā ar plāniem apvienošanās radīs finansiāli spēcīgu kompāniju pilsētattīstības jomā. Jomas, kurās darbojas uzņēmumi, papildinās viena otru, mazinot ekonomisko ciklu ietekmi.

Provizoriskie apvienotās kompānijas kombinētie gada ieņēmumi būs aptuveni 3,4 miljardi eiro, bet peļņa - 85 miljoni eiro. Apvienotā kompānija nodarbinās 10 tūkstošus cilvēku un darbosies 11 valstīs.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Šonedēļ tiks uzsākti remontdarbi sešos valsts ceļu posmos, divi no tiem ir galvenās nozīmes autoceļi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļā.

Tiks uzsākta Ainažu šosejas (A1) seguma atjaunošana posmā no Vidzemes šosejas līdz Baltezera beigām, būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīciju apjoms ir 1,697 miljoni eiro, darbi tiks pabeigti līdz augusta vidum. Daugavpils šosejas seguma atjaunošanas darbus Krāslavas novadā veiks SIA Binders, investīcijas šajā objektā ir 1,828 miljoni eiro un darbi notiks līdz septembra nogalei. Pagaidām vēl šajos būvobjektos būtiski satiksmes ierobežojumi nav paredzēti.

Reģionālo un vietējo ceļu tīklā šonedēļ asfaltēto segumu atjaunošanas darbi sākas uz autoceļa Alūksne–Ape (P39) no 3. līdz 8. km, autoceļa Litene–Alūksne (P43) no 17. līdz 29.km un autoceļa Bārdaskrogs-Krabi (V381) Alūksnes novadā. Būvdarbus veiks SIA Lemminkainen Latvija, investīcijas objektā ir 204 tūkstoši eiro un darbus plānots paveikt jūnijā.

«Es par šo tēmu negribētu runāt,» tā uz jautājumu, vai vagonbūves rūpnīcas celtniecības darbu pasūtītāja akciju sabiedrība «UVZ Baltija» nekavē norēķinus, laikrakstam Zemgales Ziņas atbildējis teritorijas sagatavotāja uzņēmuma SIA «Lemminkainen Latvija» darbu vadītājs Andris Paeglītis. No komentāriem atsakās arī pati vagonbūves giganta kompānija, gan uzsverot – pēc neliela pārtraukuma darbi atsākti.

«Visi darbi objektā Aviācijas ielā 2 un 2a notiek pēc grafika,» laikrakstam skaidrojis «UVZ Baltija» direktora vietnieks būvniecības jautājumos Andris Vaišļa. Uz lūgumu komentēt Zemgales Ziņu rīcībā nonākušo informāciju, ka UVZ vagonbūves projekts janvārī uz laiku apturēts, jo kompānijai radušās finanšu grūtības un tā nav norēķinājusies ar pāļu dzinēju somu uzņēmumu «Lemminkainen Latvija», A.Vaišļa atbildējis: «Ņemot vērā to, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» ir liela un sevi cienoša kompānija, mēs nekomentējam baumas.»

No 28.jūlija līdz 7.augustam SIA Lemminkainen Latvija Rīgas gatvē Ādažos seguma atjaunošanas darbus veiks nakts stundās. Ceļu būvnieki tur atjauno veco Tallinas šoseju, kas kādreiz gāja caur Ādažu ciematu jeb vietējo autoceļu V30 Baltezers-Ādaži (Rīgas gatvi) posmā 0,52.-4,16. km, informēja VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvis Voldemārs Šķēle.

Jau veicot vecā asfaltbetona seguma frēzēšanas darbus, tika konstatēts, ka satiksmes intensitāte posmā ir ļoti augsta un nav iespējams nodrošināt pilnīgu remontējamā posma izolēšanu. Tāpēc, lai nodrošinātu kvalitatīvu un prasībām atbilstošu asfaltbetona kārtu ieklāšanu, kā arī, lai nekavētu satiksmi, SIA Lemminkainen Latvija līdz pat 7.augustam Ādažos paredz strādāt pa nakti.

Nepiemērotu laika apstākļu gadījumā darbu izpildes termiņš var tikt pagarināts. Darbs nakts stundās ir saskaņots ar Ādažu novada domi. Asfaltēšanas darbu laikā ir iespējams paaugstināts trokšņa līmenis un vibrācijas.

Autoceļa A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža posma Iecava–Bauska virskārtas atjaunošanu plānots turpināt maijā, informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pagājušajā vasarā ceļu būves firma «Lemminkainen» pēc valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pasūtījuma atjaunoja ceļa nodilušo virskārtu, taču līdz aukstā gadalaika sākumam īsti nepaguva uzklāt seguma horizontālos apzīmējumus.

Darbus esot iecerēts pabeigt pēc 5. maija, kad atsāksies pērn nepaveiktais process, Bauskas Dzīvi informējis LVC Bauskas nodaļas vadītājs Dzintars Dzenis.

Kopš decembra autoceļa atjaunošanā ir tehnoloģiskais pārtraukums. «5. maijā paredzēts atsākt pērn nepabeigtos darbus – seguma uzklāšanu. Visi darbi iekļāvušies plānotajos līdzekļos,» paudis Dz. Dzenis. LVC vērtēs un analizēs arī posma kvalitatīvos rādītājus, proti, kā atjaunotā virskārta izturējusi satiksmes slodzi ziemā.

SIA Mogotel no šā gada 22. decembri pārņem lielāko viesnīcu Bauskā, kura turpmāk darbosies kā Rixwell Bauska Hotel, kļūstot par sesto Rixwell zīmola viesnīcu Latvijā. Pirmās piecas šī zīmola viesnīcas jau darbojas Rīgā, informē uzņēmumā.

«Esam ļoti gandarīti, ka Rixwell viesnīcu tīklam pievienojusies pirmā viesnīca ārpus Rīgas. Sadarbībā ar viesnīcas Rixwell Hotel Bauska īpašnieku tuvākajā laikā plānojam veikt virkni uzlabojumu viesu ērtībām,» informē SIA Mogotel ģenerāldirektore Jeļena Stirna.

Piecstāvu Rixwell Bauska Hotel atrodas Bauskas pilsētas centrā, Slimnīcas ielā 7., un līdz šim darbojās ar nosaukumu ABC Bauska Hotel. Kvalitātes un aprīkojuma ziņā viesnīca pilnībā atbilst 3 zvaigžņu viesnīcas statusam.

Kopumā SIA Mogotel patlaban operē 8 Latvijas viesnīcas - divas Wellton zīmola viesnīcas Rīgā, 5 Rixwell zīmola viesnīcas Rīgā un vienu Rixwell zīmola viesnīcu Bauskā.

Pārņemot Honkongas saldo ēdienu tradīcijas, Santa Belte ar draugu Norbertu Zalpēteru izveidojuši SIA Tatti, kuras meistarstiķis ir burbuļvafeles.

SIA Tatti piedāvā burbuļvafeles, ko cep no pašu gatavotas mīklas, pilda ar saldējumu, papildina ar dažādām mērcēm, sezonas ogām un citiem labumiem, ko ikviens pats var izvēlēties. Uzņēmums savas vafeles piedāvā izbraukumos, tikko atvērtajā kafejnīcā Bauskā, bet nākotnē ir plānots piedalīties ielu ēdiena jeb street food pasākumos kaimiņvalstīs.

Šādas vafeles nāk no Honkongas, kur tas ir tradicionāls ielu ēdiens. «Mēs ar Norbertu kādu laiku dzīvojām Itālijā, mazā ciematiņā ar nosaukumu Tatti. Tas bija brīnišķīgs laiks, ļoti šarmanta vieta, tāpēc, domājot par uzņēmuma nosaukumu, ilgi galva nebija jālauza, uzreiz zinājām, ka nosaukums būs Tatti. Burbuļvafeļu ideja nav mūsu unikāls izgudrojums. Vēsturiski šīs vafeles nāk no Honkongas, bet jau vairākus gadus to gatavošana ir pasaules trends. Tā arī mēs ceļojot noskatījām burbuļvafeles kā kaut ko interesantu,» stāsta S. Belte. Abi 2017. gadā nopirka pirmo burbuļvafeļu pannu, tad arī tika izmēģinātas neskaitāmas receptes, līdz nonāca līdz īstajai. Apņēmības pilni, bez īpašām cerībām, tikai ar domu pamēģināt pirmo reizi piedāvājuši vafeles klientiem.

Autotransporta direkcija no piektdienas īslaicīgi samazinās autobusu reisu skaitu, jo, ieviešot ārkārtējo situāciju Covid-19 izplatības mazināšanai, reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits turpina būtiski kristies, aģentūru LETA informēja Autotransporta direkcijā.

Direkcijā atzīmēja, ka, sākoties otrajam Covid-19 infekcijas izplatības vilnim, ir vērojams pasažieru skaita kritums - septembrī reģionālo maršrutu autobusos vienā dienā vidēji tika pārvadāti vairāk nekā 68 000 pasažieru, oktobrī - aptuveni 56 000, bet novembra sākumā - apmēram 46 000 pasažieru. Paredzams, ka pasažieru skaita kritums turpināsies.

Tāpat Autotransporta direkcijā norādīja, ka direkcija turpina regulāri sekot līdzi pasažieru skaita izmaiņām, īslaicīgi slēdzot tos reisus, kuros pasažieru praktiski nav, tomēr nepieciešamības gadījumā tos varēs operatīvi atjaunot. Plānots, ka reisu skaits tiks samazināts tajos maršrutos, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar iedzīvotāju nogādāšanu darbavietās vai skolēnu nogādāšanu izglītības iestādēs.

Liepājas šosejas (A9) Rīga (Skulte) – Liepāja posma no 148. līdz 163. kilometram pie Kalvenes rekonstrukcijā ieguldīti astoņi miljoni eiro, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa.

Darbus veica piegādātāju apvienība SIA Aizputes ceļinieks un SIA 8.CBR. Šosejas posmā veikta segas rekonstrukcija, reciklējot veco segu un pievienojot Liepājas metalurga domnas sārņus, kā arī trīs kārtu asfaltbetona ieklāšana. Remontdarbu gaitā tika rekonstruēts tilts pār Stulbes upi un izbūvētas pieturvietas un paviljoni.

Rekonstruētā ceļa posma svinīgā atklāšana plānota trešdien, 29. oktobrī. Tāpat plānots apsekot pabeigtos un esošos būvdarbus uz šosejas Rīga – Jelgava – Lietuvas robeža posmā no Platones līdz Lielvircavas pagriezienam, kur būvdarbus ir veicis SIA Strabag, objekta izmaksas vairāk kā seši miljoni eiro un posmā no Lielvircavas pagrieziena līdz Elejai un Lietuvas robežai, kur vēl notiek būvdarbi, kuru veicējs ir SIA Lemminkainen un kopējās investīcijas ir 5,5 miljoni eiro.

Sākot no pirmdienas, 6. jūlija, aptuveni divu nedēļu garumā, uz Tallinas šosejas (A1) no viadukta Ainažu virzienā līdz Ādažiem (km 0,00-6,30) notiks asfalta ieklāšanas darbi, kuru laikā satiksme caur Baltezeru būs stipri apgrūtināta, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Katru dienu plānots ieklāt asfaltbetonu aptuveni 1,5 km garā posmā, vienā joslā, visu satiksmi novirzot pa otru - brīvo joslu. Dienas laikā satiksme tiks organizēta ar satiksmes regulētājiem, savukārt naktīs - ar luksoforiem.

Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9 katru darba dienu, izņemot sestdienas un svētdienas, kad darbi un būtiski satiksmes ierobežojumi objektā nav plānoti.

Laikā, kad asfaltēšana notiks uz uzbraukšanas un nobraukšanas rampām no un uz Vidzemes šoseju, satiksme tiks organizēta pa apbraucamajiem ceļiem, no kuriem viens būs apgriešanās vieta uz Vidzemes šosejas (A2), kur šobrīd satiksme pārkārtojās no divām brauktuvēm uz vienu (aptuveni 15,2. km) un otrs apbraucamais ceļš būs pa Berģu pārvadu pār Vidzemes šoseju (A2), kā arī izmantojot atlikušās rampas mezglā. Aicinām autovadītājus pievērst īpašu uzmanību norādēm!

Babītes novada pašvaldība informē par jaunumiem ceļu satiksmes dalībniekiem Babītes novadā: Piņķos tiks uzstādīts luksofors, izveidota jauna autostāvvieta un izbūvēts gājēju ceļš; Babītē tiek rekonstruēta Liepu aleja un strādāts pie ielu apgaismojuma Meža, Sila un Smilšu ielā izbūves un rekonstrukcijas.

Babītes novada pašvaldības apmeklētāju ērtībām Centra ielā, Piņķos, izveidota jauna, plašāka autostāvvieta ar 20 vietām automašīnām. Būvnieks saskaņā ar iepirkuma procedūras rezultātiem ir SIA V Service, kas uzvarējis arī iepirkumā par gājēju ietves izbūvi Rīgas ielas posmā Piņķos. Pēc darbu nodošanas ekspluatācijā kājāmgājējiem, kas dodas virzienā no Jūrmalas apvedceļa uz Piņķu centru, būs iespēja pārvietoties droši, netraucējot transporta satiksmes dalībniekiem. Pie autobusu pieturas Pagrieziens uz Piņķiem plānots ierīkot apgaismotu pāreju.

Jauninājums Piņķos ir arī tas, ka, sākot ar šā gada jūliju, slikti pārskatāmajā un noslogotajā Jūrmalas un Rīgas ielas krustojumā ir uzsākti luksofora uzstādīšanas darbi. Būvdarbu veicējs ir SIA RC Traffic. Septembra sākumā ceļu satiksmes dalībnieku kustība krustojumā tiks regulēta un tas ļaus samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu šajā vietā. Tas būs pirmais luksofors, kas uzstādīts Piņķu ciemā.

Šogad noslēgsies pērn uzsāktie pārbūves darbi uz Latvijas garākā reģionālās nozīmes autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona (P62) 11,5 km garā posmā no Steķiem līdz Atašienei, kurš līdz šim bija ar grants segumu, bet turpmāk to klās asfalts. Līdz ar šo darbu pabeigšanu viss 148,3 km garais ceļš būs asfaltēts, vēsta VAS Latvijas valsts ceļi.

Pērn būvdarbus posmā no Steķiem līdz Atašienei apgrūtinājuši laika apstākļi. «Lietavu dēļ Neretiņas upe bija pārplūdusi, līdz ar to nebija iespējams veikt vājas nestspējas grunts nomaiņu, un atkūdrošanas darbi tika veikti ziemas mēnešos – tehnoloģiskā pārtraukuma laikā. No 45 tūkst.m³ kūdras ziemas laikā tika izvesta aptuveni trešdaļa. Šogad darbi turpinājās,» skaidro Latvijas valsts ceļi.

Šajā autoceļa posmā vairākās vietās tika taisnota trase, izbūvēts salturīgais slānis, šķembu pamatne. Patlaban sešos kilometros jau ir ieklāts asfalts un no 16. jūlija asfaltēšana plānota arī pārējā posmā. Neretiņai jau ir izbūvēta jauna caurteka, bet vēl veicami dažādi apdares darbi. Darbus tur veic SIA Binders, investīciju apjoms ir 9,5 milj. eiro (ar PVN), būvdarbus līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Pagājušajā gada nogalē par vienu miljonu eiro palielināts ceļu un maģistrāļu būvnieka SIA «YIT Infra Latvija» (iepriekš pazīstams kā SIA «Lemminkainen Latvija») pamatkapitāls, kas tagad ir 5 107 440 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitālā ierakstītas komercreģistrā 2018.gada 28.decembrī. Līdz tam SIA «YIT Infra Latvija» pamatkapitāls bija 4 107 440 eiro.

Pamatkapitālu palielinājis SIA «YIT Infra Latvija» vienīgais īpašnieks, Somijas uzņēmums «YIT Construction Ltd».

SIA «YIT Infra Latvija» nodarbojas ar ceļu būvniecību, ēku un citu inženierbūvju pamatu izbūvi, asfaltbetona ražošanu un piegādi, kā arī un materiālu testēšanas laboratorijas pakalpojumu sniegšanu.

2017.gadā SIA «YIT Infra Latvija» apgrozījums pieauga līdz 26,922 miljoniem eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 37 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 147 darbiniekus.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Nākamajā gadā tiks pilnībā izremontēta šoseja no Jelgavas līdz Lietuvas robežai, kas ir daļa no autoceļa Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža (Meitene). Jau ir pabeigti segas pastiprināšanas darbi posmā no Jelgavas līdz Lielvircavas pagriezienam (49.-60. km), informē Latvijas Valsts ceļi.

Darbu ietvaros veikta segas pastiprināšana, reciklējot savu laiku nokalpojušo asfaltbetona segumu un ieklājot trīs jaunas kārtas, atjaunots tilts pār Platoni, paplašinot brauktuvi un izbūvējot ietves. Visā posmā veikts caurteku remonts un tīrīšana, kā arī autobusu pieturvietu izbūve.

Būvdarbus veica SIA Strabag laika posmā no aprīļa līdz oktobra beigām. Kopējās investīcijas ir 6,46 miljoni EUR (bez PVN), no kuriem 85 procenti ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 15 procenti - valsts budžeta līdzekļi.

Tikmēr turpinās līdzīgi segas pastiprināšanas darbi šī paša autoceļa posmā no Lielvircavas pagrieziena cauri Elejai līdz pat Lietuvas robežai (60.-76. km). Šajā posmā paredzēta arī ceļa apgaismojuma, regulējamas un apgaismotas gājēju pārejas izbūve Elejā, kā arī autobusu pieturvietu pārbūve.

Uzņēmuma darbinieku koplietojamo automašīnu pārvaldīšanai ir izveidota vienota rezervācijas sistēma, kas automašīnu izmantošanu padara efektīvāku, pārskatāmāku un palīdz samazināt autoparka izmaksas, pateicoties mazākam transporta līdzekļu skaitam.

Automašīnu rezervācijas risinājums ir daļa no Ecofleet autoparka un komandu vadības pakalpojuma, kas balstīts uz GPS. Organizācijas transporta līdzekļi ir vienotā datu bāzē, kur vienmēr ir redzams, kur mašīnas atrodas un cik transporta līdzekļu ir pieejami rezervācijai. Ieguvumi no šīs sistēmas ir novērtējami sākot ar pirmo dienu - uzreiz ir redzams, cik daudz automašīnu vienlaikus tiek izmantotas, un kādi braucieni ar darba mašīnām tiek veikti.

„Dienesta automašīnu kopīga izmantošana lielos uzņēmumos ir pieaugoša tendence daudzviet pasaulē un nonākusi arī līdz Latvijai,” atzīst Ecofleet Latvia SIA pārdošanas direktors Viesturs Rijnieks „Lielākas efektivitātes un mazāku izmaksu vārdā lietošanā arvien vairāk tiek pieņemti līdzīgi risinājumi arī mazākās organizācijās.“

A/s UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu 23 000 m2 lielajai ražotnei pabeigta metāla karkasa un jumta izbūve, ražošana sāksies 2015. gadā

Tā ir tikai rūpnīcas pirmā kārta, kurā a/s UVZ Baltija ir investējusi 15 milj. eiro no kopumā iecerētajiem 75 milj. eiro. Ražotnes projekts ir bijis izaicinājums arī celtniekiem, jo SIA Lemminkainen Latvija pārstāvis atklāja, ka pirmoreiz pielietojis jaunu vibropāļu tehnoloģiju, kuras gaitā pāļus iedzen zemē ar vibrācijas palīdzību. Pavisam objektā šādi ievietots vairāk nekā 4000 pāļu.

A/s UVZ Baltija padomes priekšsēdētājs Konstantīns Djomins atzina, ka ražotne vēl tikai top, bet uzņēmums jau noslēdzis vienošanos par tās noslogošanu nākamajos piecos gados. Rūpnīcā plānota aptuveni 300 darba vietu. DB jau rakstīja, ka UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares lielākais investīciju projekts. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzina, ka UVZ Baltija ražotnes projekts ir otrs lielākais investīciju projekts Jelgavā aiz Fortum koģenerācijas stacijas projekta, bet, īstenojot visus iecerētos investīciju plānus, iespējams, pat lielākais. «Pilsētas attīstības plānos esam definējuši Jelgavu kā rūpniecības pilsētu, tāpēc priecājos, ka būs ne tikai darba vietas, bet arī motivācija jauniešiem mācīties metālapstrādes un mašīnbūves profesijas, jo īpaši inženierzinātnes,» skaidro A. Rāviņš. Viņš norāda, ka mašīnbūve Jelgavā jau bijusi vēsturiski, piemēram, RAF. Tā kā pilsētā ir arī Lauksaimniecības universitāte, tad loģiski, ka ir arī kokapstrādes un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. «Pašlaik tapšanas stadijā ir koka konstrukciju ražotne, kā arī vēl viena ražotne – līmēto koka siju rūpnīca,» tā uz jautājumu, cik Jelgavā pašlaik tapšanas stadijā ir citu nozaru ražotņu, atbild A. Rāviņš. Viņš steidz piebilst, ka sagatavošanas stadijā ir vēl vairāki projekti. «Plāni paplašināties ir SIA Latvijas piens, kā arī citu nozaru ražotājiem,» – tā A. Rāviņš.

Bizness jātur kārtībā pastāvīgi – nevar zināt, kad būs nākamais būvniecības burbulis, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda YIT Corporation prezidents un izpilddirektors Kari Kauniskangas, stāstot par ceļu līdz šogad īstenotajai divu Somijas celtniecības uzņēmumu ‒ YIT un Lemminkainen ‒ apvienošanai, kā arī par nozares aktualitātēm.

Fragments no intervijas

Vai šobrīd ir kādas pazīmes būvniecības burbulim tajās valstīs, kur darbojaties?

Man ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā sektorā, pirms 10 gadiem redzēju šādu burbuli Baltijas valstīs. Šobrīd šādas problēmas neredzu. Protams, cenas, piemēram, Stokholmas mājokļu tirgū ir ievērojami augušas pēdējos gados, taču mēs no tā neciešam, jo tur šajā jomā nedarbojamies. Savukārt Somijā mājokļu būvniecības apjomi ir dubultojušies salīdzinājumā ar to, kādi tie bija pirms diviem gadiem. Šāda izaugsme gan ilgstoši nevar turpināties. Tai paša laikā cenu līmenis ir ļoti stabils, un no iedzīvotāju redzespunkta tur nav nekāds burbulis. Bet nekad nevar zināt, kad būs nākamais burbulis, un bizness ir jātur kārtībā pastāvīgi.

No pērnā gada pārejošie projekti ceļu būves sezonu šogad ļauj sākt bez vilcināšanās; darbi tiek plānoti 1000 km valsts ceļu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Salīdzinot ar pagājušo gadu, apjoms ir līdzīgs, bet pluss ir tas, ka darbus varam sākt laikus. Pērn aprīlī, maijā varējām sākt sezonu, bet nebija, ko darīt. Savlaicīgu Latvijas Valsts ceļu konkursu procedūru dēļ šogad sezonas pirmā puse ir piepildīta, priekšā vēl ir daudz ES projektu, kuros varēs noslēgt līgumus, lai darbus var turpināt otrajā pusgadā,» norāda SIA Lemminkainen Latvija izpilddirektors Andris Velmunsks. Tas mazina stresu nozarē, un, lai gan nevar teikt, ka situācija ir ideāla vai tāda, kā to vēlētos redzēt uzņēmēji, ir manāmi uzlabojumi. «Neesam vēl sasnieguši maksimumu, bet liela daļa no nepieciešamā pasūtījuma apjoma ir dabūta,» viņš saka. Līdzīgi DB norāda arī A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers: «Līdz īpašnieku uzstādījumam vēl ir tālu, bet nevaram sūdzēties par darbu trūkumu, ir pārejošie līgumi no pagājušā gada».

Būvdarbi pabeigti divos autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (A12) posmos: 72,78.-83.km un 83,0.-96,6.km, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Abos posmos tika veikti segas pastiprināšanas darbi - vecā asfalta seguma nofrēzēšana, reciklēšana un trīs asfalta kārtu ieklāšana.

Darbi tika uzsākti pagājušā gada vasarā un pabeigti atbilstoši līgumā noteiktajam - pagājušajā nedēļā.

Būvdarbus veica piegādātāju apvienība ACBL un piegādātāju apvienība LACB, kuru ietvaros darbam apvienojās tādi uzņēmumi kā AS A.C.B. un SIA Lemminkainen Latvija.

Šie abi ir Kohēzijas fonda līdzfinansēti objekti, un to līgumcena ir 4,922 miljoni eiro (A12 km 72,78-83,00) un 7,552 miljoni eiro (A12 km 83,00-96,00), tajā skaitā PVN.

Līdz šim veiktās kvalitātes pārbaudes liecina, ka darbi veikti atbilstoši prasībām. Pašreiz tiek veiktas gala pārbaudes pirms nodošanas ekspluatācijā.

Ceļu būves firma Binders apsteigusi darbu izpildes grafiku uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene), kur šā gada 20.aprīlī tika uzsākta ceļa asfalta segas rekonstrukcija no pagrieziena uz Langstiņiem līdz nobrauktuvei no Garkalnes dzelzceļa pārvada, informē Binders.

Šodien, 30.oktobrī, 10 km garā rekonstruētā posma brauktuves abos virzienos tiks pilnībā atvērtas autotransporta satiksmei.

Orientējoši līdz decembrim objektā vēl turpināsies atsevišķi maza apjoma darbi un labiekārtošanas pasākumi. Šajā laikā uz ceļa saglabāsies ātruma un atsevišķi satiksmes ierobežojumi.

Visu projektā paredzēto darbu izpilde pilnībā būs pabeigta orientējoši līdz 2015.gada decembrim, kaut līgumsaistības ar pasūtītāju, VAS Latvijas Valsts ceļi paredz, ka asfalta segas rekonstrukcijas darbiem objektā jābūt pabeigtiem 2016.gada ceļu būves sezonā. Līdz ar to gandrīz uz pusi samazinājies laika periods, kad autobraucējiem šajā ceļa posmā jāsastopas ar remontdarbu dēļ radītām neērtībām.