Būve

Mazliet vairāk naudas ceļu problēmas nerisina

Lāsma Vaivare, 22.04.2015

Jaunākais izdevums

No pērnā gada pārejošie projekti ceļu būves sezonu šogad ļauj sākt bez vilcināšanās; darbi tiek plānoti 1000 km valsts ceļu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Salīdzinot ar pagājušo gadu, apjoms ir līdzīgs, bet pluss ir tas, ka darbus varam sākt laikus. Pērn aprīlī, maijā varējām sākt sezonu, bet nebija, ko darīt. Savlaicīgu Latvijas Valsts ceļu konkursu procedūru dēļ šogad sezonas pirmā puse ir piepildīta, priekšā vēl ir daudz ES projektu, kuros varēs noslēgt līgumus, lai darbus var turpināt otrajā pusgadā,» norāda SIA Lemminkainen Latvija izpilddirektors Andris Velmunsks. Tas mazina stresu nozarē, un, lai gan nevar teikt, ka situācija ir ideāla vai tāda, kā to vēlētos redzēt uzņēmēji, ir manāmi uzlabojumi. «Neesam vēl sasnieguši maksimumu, bet liela daļa no nepieciešamā pasūtījuma apjoma ir dabūta,» viņš saka. Līdzīgi DB norāda arī A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers: «Līdz īpašnieku uzstādījumam vēl ir tālu, bet nevaram sūdzēties par darbu trūkumu, ir pārejošie līgumi no pagājušā gada».

Pērn nepaguva

Šie pārejošie darbi gan lielā mērā saistāmi ar to, ka pērn, a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) konkursiem ieilgstot, optimistiski plānotā jaunā ES plānošanas perioda finansējuma apguve ap 40 milj. eiro, lielākoties rezultējusies vien ar līgumu parakstīšanu, darbi tika sākti tikai atsevišķos projektos. Šogad izsludināti tikai daži lielie konkursi, piemēram, par autoceļa A13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža posma rekonstrukciju, kuras izmaksas tiek lēstas ap 13,8 milj. eiro, par reģionālā autoceļa P73 Vecumnieki – Nereta – Subate (Valles pagasta robeža – tilts pār Iecavu) rekonstrukciju, kuras kopējās izmaksas varētu būt ap 14,9 milj. eiro. Daudz vairāk konkursu varētu sekot vasarā, un atkarībā no procedūras ilguma būvdarbi varētu sākties rudenī vai nākamajā sezonā, atzīst LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

«Divu vienādu sezonu nav, katra nāk ar saviem piedzīvojumiem. Par šo ir divējādas sajūtas – Latvijas Valsts ceļu un Satiksmes ministrijas plāns deva cerību, ka apjoms būs gana pietiekams, taču daudz kas formalitāšu dēļ aizkavējas – ekspertīzes, līgumu slēgšana. Saulīte jau spīd, varētu sākt strādāt... 2009. gadā visu vasaru pavadījām, gaidot līgumus,» paralēles velk SIA Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols. Uzņēmuma portfelī ir vēl daži iepriekšējā ES plānošanas perioda projekti, kuri konkursu peripetiju dēļ noslēgušies vien pērn sezonas otrajā pusē, bet jāpabeidz līdz šīs vasaras vidum, lai nezaudētu ES līdzfinansējumu. Tajos, kā saka G. Karols, no būvniekiem gaida brīnumu – izbūvētu ceļu nepilnas sezonas laikā.

«Pārejošos projektos aktīvi strādājam, gaidām jaunus līgumus, jo visi resursi nav noslogoti. Būtiskākais ir neapstāties vasaras vidū, kad pārejošie līgumi būs pabeigti, jo tā jau sezona ir īsa. Ļoti jācīnās konkursos, lai sezonas otrajā pusē un nākamajā gadā būtu pasūtījumi. Mums ir jābūt atbildīgiem attiecībā uz vairāk nekā 300 darbiniekiem, nevaram pateikt – darba nav, jo līgums vēl nav noslēgts. Tā ir problēma, kam gadiem nav risinājuma,» norāda G. Karols. Viņš nosmaida – esot pieredzējis pesimists. Tas arī ļāvis pērno gadu pabeigt labāk, nekā iepriekš piesardzīgi plānots.

Visu rakstu Mazliet vairāk naudas ceļu problēmas nerisina lasiet 22. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Ceļu lietotāji nodokļos samaksā 500 miljonus eiro, taču ceļu uzturēšanai tiek vien 200 miljoni eiro

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei tradicionāli jau trešo gadu nogādāja un pasniedza vēsturisku portfeli ar informāciju par sabrukuma stāvoklī esošiem valsts autoceļiem un tiltiem, informē LCB.

«Nākamajā gadā ceļu būves nozarei tiek plānots neliels budžeta pieaugums. Taču tas ir nepietiekams un nespēs apturēt ceļu sabrukumu, nemaz nerunājot par kopējās situācijas uzlabošanu. Tomēr galvenā problēma, par ko ceļu būvnieki vēlas brīdināt likumdevējus, – jau 2019. gadā daļēji un 2020. gadā pilnīgi beigsies Eiropas Savienības finansējums, kas līdz šim lielā mērā uzturēja nozari pie dzīvības. Finansējums samazināsies četrkārtīgi, taču valdība šo problēmu izliekas nemanām un nerisina,» uzsvēra LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš arī tikšanās laikā lūdza Saeimas Prezidiju jautājumu par pasākumiem ceļu sabrukuma apturēšanai un ceļu būves nozares finansēšanai 2019. un 2020. gados izskatīt vēl pirms 2018. gada valsts budžeta likumprojekta apspriešanas.A. Bērziņš atgādināja, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām LCB kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju un Latvijas Motoklubu asociāciju parakstīja vienošanās ar nozīmīgākajām politiskajām partijām (izņemot Visu Latvijai – TB/LNNK). Vienošanās cita starpā paredz ikgadējā finansējuma palielināšanu un Autoceļu fonda atjaunošanu, kur tiktu ieskaitīti ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un nodevas. Parakstītāji apņēmās panākt, ka līdz 2020. gadam 80 procenti no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemes plānošanas reģionā pētnieki rosina asfaltēt desmit ceļu posmus

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļu satiksmes drošības padomes izskata priekšlikumus ceļu drošības situācijas uzlabošanai

Dienas Bizness, 26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē vienojās par priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanā, kā arī priekšlikumiem ceļu uzturēšanas nodrošināšanā ziemas periodā, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka daudzu apstākļu kopums,t.sk. autovadītāju braukšanas prasme, automašīnu tehniskais stāvoklis, mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, ceļu uzturēšanas apstākļi, diemžēl janvārī ir sekmējis ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) un bojā gājušo skaita pieaugumu, salīdzinot ar šo pašu periodu iepriekšējos gados.

Valsts policijas sniedza pārskatu par 2014.gadā CSNg, kuros bojā gājuši cilvēki, no tiem 70% uzbraukumu gājējiem notika diennakts tumšajā laikā. Šā gada janvāra mēnesī notikušo CSNg veicinošie faktori bija dažādi, kā: nepastāvīgie laika apstākļi, nepareizi izvēlēts ātrums, ceļu uzturētāju nesavlaicīga reaģēšana uz mainīgajiem ceļa apstākļiem, atstarojošo elementu neesamība gājēju apģērbā, brauktuves šķērsošana tam neparedzētā vietā, kā arī satiksmes dalībnieku nihilistiskā attieksme pret normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. To mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem; ieviest jaunas, satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešamas normas; saskaņot Ceļu satiksmes noteikumu normas ar grozījumiem Valsts standartos par ceļa zīmēm un ceļa apzīmējumiem.

Par jauno Ceļu satiksmes noteikumu projektu iepriekš notikušas konsultācijas, par tiem diskutēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdēs, tie saskaņoti ar valsts un nevalstiskā sektora organizācijām. Jaunie noteikumi atrodami šeit: http://likumi.lv/ta/id/ 274865.

Braukšana ar velosipēdu.

Galvenie jaunumi velo jomā:

- precīzāk noteikta atļautā velosipēdu atrašanās vieta satiksmē: braukšana ar velosipēdiem atļauta pa tiem paredzēto infrastruktūru. Piemēram, pa velojoslu (brauktuves daļa, kas paredzēta braukšanai tikai ar velosipēdiem). Ja šīs infrastruktūras nav vai tā attālināta no ceļa, velosipēdistiem jābrauc pa brauktuvi;

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par mazajām, bet būtiskajām lietām ceļu satiksmes drošības uzlabošanā

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs, 27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir tendence augt. Autovadītāji joprojām ir neuzmanīgi, mazaizsargātākās grupas – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti biežāk cieš negadījumos, un mediju ziņās mēs aizvien vairāk lasām ziņas par to, ka atkal ir noticis smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistīti bērni, ģimenes un gados jauni cilvēki. Lai arī atbildīgās institūcijas gadu no gada pieliek aizvien lielākas pūles, lai situācija uz ceļiem uzlabotos, reālā prakse rāda, ka ikreiz pēc ilgstošāka miera perioda, nāk avāriju vilnis un jauni bojāgājušo skaita rekordi.

Neviens neizrakstīs universālu recepti, kā garantēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tāpat valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai ideāli sakārtotu satiksmes infrastruktūru un parūpētos par ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tomēr ir daudzas sīkās un ikdienišķās lietas, kuru realizācija neprasa lielus laika un naudas ieguldījumus, bet efekts no to īstenošanas var dot ievērojamu ieguldījumu satiksmes drošībā.

Arī apdrošināšanas joma netieši, bet tomēr ietekmē ceļu satiksmes drošību. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses nolūkiem apdrošinātāji veic iemaksas 2% apmērā no līdzekļiem, kas iegūti pārdodot OCTA polises. Tāpat nav noslēpums, ka veicot OCTA polises cenu aprēķinu, ikviens apdrošinātājs, izvērtējot iespējamo risku, ņem vērā vairākus kritērijus, kas ir saistīti ar autovadītāju, transportlīdzekli un tā īpašnieku. Tā rezultātā OCTA cena personām ar pozitīvu apdrošināšanas vēsturi noteikti būs labāka, nekā tiem autoīpašniekiem, kam pagātnē ir regulāri izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Tātad - apdrošinātāji ar OCTA cenas palīdzību zināmā mērā ierobežo tos autoīpašniekus, kas bezatbildīgi attiecas pret satiksmes drošību. Attiecīgi, jo rūpīgāka un pamatotāka būtu apdrošinātāju spēja izvērtēt iespējamos riskus, jo eventuāli mazāka iespēja, ka ceļu satiksmē piedalītos hroniski recidīvisti ar ievērojamu pārkāpumu bagāžu savā vadītāja vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru