Lai visādā nozīmē noturētos lidojumā, Polijas valsts lidkompānijai papildus jau saņemtajam 100 miljonu eiro atbalstam vajag vēl 90 miljonus, ziņo eubusiness.com.

Kompānijas mājas lapā redzams, ka par spīti pasažieru skaita un pārvadāto kravu apjoma pieaugumam LOT pastāvīgi cieš zaudējumus. Pasaules finanšu krīzes karstumā 2008. gadā tie bija 733 miljoni zlotu (gandrīz 181 miljons eiro), un no tā brīža kompānija no biznesa «krēslas zonas» nav spējusi izkļūt. 2009., 2010. gadā zaudējumi mazinājušies, liecina LOT oficiālie dati, tomēr 2011. gadā neto zaudējumi atkal bijuši gandrīz 36 miljoni eiro – ievērojams kritiens no 12,8 miljonu zaudējumu rādītāja gadu iepriekš. Savukārt pērn kompānijas zaudējumi ir bijuši jau 98,6 miljoni eiro.

Tā visa iznākumā Polijas valdība ar Eiropas Komisijas (EK) akceptu šā gada maijā kompānijā iepludināja gandrīz 100 miljonus eiro, kas bija vajadzīgi, lai kompānija nebankrotētu jau tuvāko sešu mēnešu laikā, bet ar to nacionālā flagmaņa saglābšanai nebūs gana. Paredzams, ka septembra vidū LOT no valsts saņems papildus 90 miljonus, ziņo eubusiness.com. Pašlaik notiek šā darījuma saskaņošana ar EK, kas maijā glābšanas investīciju atļāva ar nosacījumu par restrukturizācijas plāna iesniegšanu. Tas ir izstrādāts, apstiprināts Polijas finanšu ministrijā un nosūtīts uz Briseli.

Polijas nacionālā lidsabiedrība LOT saņēmusi savu pirmo Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo Eiropas aviokompāniju, kuras rīcībā nonācis «sapņu laineris».

Kopumā Polijas lidsabiedrība pasūtījusi astoņas lidmašīnas, no kurām četras tā saņems jau nākamā gada sākumā. Poļu prieku par jauno lidmašīnu gan aptumšoja migla, kas iztraucēja Varšavas lidostā paredzēto šovu, kura ietvaros tika paredzēts, ka Dreamliner ieradīsies F-16 iznīcinātāju pavadībā.

Polijas nacionālā lidsabiedrība cer, ka jaunais lidaparāts tai ļaus uzsākt tālsatiksmes lidojumus un izvairīties no nedienām, kas piemeklējušas daudzas Eiropas lidsabiedrības. Aizvadīto gadu LOT noslēdza ar zaudējumiem un saskaņā ar prognozēm līdzīgi varētu noslēgt arī šo gadu, vēsta Wall Street Journal. Tāpēc LOT īpaši pievilcīgs šķiet Dreamliner, kurš var ievērojami ietaupīt kompānijas degvielas izmaksas.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība «Nordica» piektdien paziņojusi par gaidāmo reorganizāciju, kuras gaitā oktobra beigās paredzēts slēgt piecus nerentablus maršrutus no Tallinas uz Kijevu, Kopenhāgenu, Tronheimu, Viļņu un Vīni, līdz uzlabosies konkurences situācija.

Turpināsies lidojumi no Tallinas uz Briseli, Stokholmu un Varšavu, ko no 1.jūlija apkalpos Polijas nacionālā aviokompānija LOT.

Vienlaikus «Nordica» un LOT parakstījušas atjaunotu sadarbības līgumu, kas paredz, ka Polijas lidsabiedrība pārņems no «Nordica» biļešu pārdošanu un klientu apkalpošanu, bet «Nordica» turpmāk koncentrēsies vienīgi uz reisu nodrošināšanu.

Kā norādījusi «Nordica» valdes locekle Kristi Ojakēra, runa ir par biznesa risinājumu, ko noteikusi turpmāko perspektīvu izvērtēšana. Pēc viņas teiktā, lidsabiedrībai «ir saistības attiecībā uz uzņēmuma ienesīgumu un stabilitāti".

«Asā konkurence un pārliecīgs vietu piedāvājums Tallinas maršrutos neļauj mums šobrīd strādāt ar peļņu. Lai saglabātu spēju un gatavību nākotnē sniegt vajadzīgo reģionālo gaisa satiksmes piedāvājumu, «Nordica» turpinās lidojumu pakalpojumus, savukārt LOT nodarbosies ar maršrutiem un biļešu tirdzniecību, uzņemoties komerciālo risku,» skaidrojusi Ojakēra.

Latvijas aviokompānija airBaltic noslēgusi sadarbības līgumu ar LOT Polish Airlines. Šī sadarbība airBaltic klientiem piedāvās lidojumus uz Eiropas dienvidaustrumiem, savukārt LOT Polish Airlines pasažieriem uz Ziemeļeiropu, informē aviosabiedrībā.

Šobrīd airBaltic maršrutā Rīga – Varšava nodrošina līdz diviem lidojumiem dienā. Šī sadarbība sniegs iespēju LOT Polish Airlines piedāvāt saviem pasažieriem ērtus savienojumus starp Varšavu un Oslo (Norvēģija), un starp Varšavu un Helsinkiem (Somija).

airBaltic komercdirektors Kristofs Vjate norāda, ka, uzlabojot savienojumus starp Rīgu un citām tranzītlidostām, airBaltic klientiem nodrošina iespēju nokļūt reģionos, uz kuriem tiešie reisi nav pieejami.

LOT Polish Airlines stratēģijas, partnerattiecību un alianšu direktors Mihals Novaks cer, ka pateicoties sadarbībai ar airBaltic, vēl vairāk ceļotāju no Latvijas izvēlēsies savienojumus caur Šopēna lidostu LOT lidojumiem.

Ņemot vērā aktīvo ceļošanas sezonu un Pasaules koru olimpiādes dalībnieku došanos prom, starptautiskā lidosta Rīga šonedēļ, īpaši nedēļas nogalē aicina ceļotājus lidostā ierasties laikus – airBaltic pasažierus vismaz trīs stundas pirms plānotā reisa, bet pārējo aviokompāniju pasažierus vismaz divas stundas pirms plānotā reisa, lai savlaicīgi nokārtotu nepieciešamās formalitātes.

Aviokompānijas airBaltic pasažieriem pieejama arī vakara reģistrācija – sākot no pulksten 19 līdz pulksten 22 reģistrācija iepriekšējā vakarā notiek reģistrēšanās sektorā pie reģistrācijas galda ar norādi Vakara reģistrācija. Turpat var nodot arī bagāžu. Pēc reģistrēšanās pasažieris saņem iekāpšanas karti, ar kuru nākamajā dienā lidostā jāierodas savlaicīgi, paredzot laiku kontroles procedūru veikšanai.

Papildu klasiskajai reģistrācijai lidostā pieejamas arī šādas iespējas:

- pašreģistrēšanās automāti lidostā - tajos var reģistrēties aviokompāniju airBaltic, Lufthansa, Finnair, LOT, Transaero klienti;

Turk Hava Yollari AO, pārvadātājs, kas pazīstams kā Turkish Airlines, vēlas iegādāties Polskie Linie Lotnicze LOT SA, Polijas valsts kontrolēto pārvadātāju, intervijā laikrakstam Rzeczpospolita sacījis Turkish Airlines vadītājs Temels Kotils (Temel Kotil), vēsta Bloomberg.

LOT esot vienīgā Centrāleiropas aviokompānija, kuras pārņemšanu pašlaik apsver Turkish Airlines, un sadarbība varētu sākties ar kopuzņēmumu, sacījis T. Kotils.

Saskaņā ar viņa sacīto ilgākā termiņā LOT varētu iekļauties Turkish Airlines stratēģijā «izveidot pirmo piecu zvaigžņu Eiropas aviokompāniju», liekot uzsvaru uz pakalpojumu kvalitāti nevis zemām cenām.

Pašlaik notiekot sarunas arī starp Turkish Airlines un Serbijas pārvadātāju JAT Airways.

Līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu starptautiskā lidosta Rīga sākusi piedāvāt 12 jaunus galamērķus. Jaunus lidojumus piedāvās ungāru Wizz Air un pašmāju airBaltic, tāpat arī Ukrainas Utair Ukraine.

Jūnijā Rīgā tiks atklāta arī ungāru zemo izmaksu lidsabiedrības Wizz Air Rīgas bāze, un līdz ar to – arī jauni maršruti no Rīgas uz Barselonu, Donkasteru Šefīldu, Dortmundi un Parīzi (Bovē).

Savukārt Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic martā uzsāks lidojumus uz Aberdīnu Apvienotajā Karalistē un aprīlī uz Gēteborgu Zviedrijā un Burgasu Bulgārijā, bet no jūnija piedāvās arī reisus uz Palma de Maljorka, Bukaresti un Varnu.

Tāpat lidojumus no Rīgas plāno uzsākt aviokompānija Utair Ukraine, kas pasažierus nogādās uz Žuljani lidostu Kijevā.

Lidostā Rīga sagaidāms arī jauns aviopārvadātājs, kurš sadarbībā ar tūroperatoru Mouzenidis piedāvās jaunus čartera lidojumus uz Korfu Grieķijā. Lidostas pārstāvji gan neatklāj šī pārvadātāja nosaukumu.

Ja kādu dienu Igaunijas Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas, par kaimiņvalsts konkurenti intervijā DB norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Runājot par globālajiem procesiem, vai Brexit kaut kā ietekmē AirBaltic?

Šodien nav nekādas ietekmes.

Ryanair ir visai neapmierināts.

Jā, jo viņiem tur ir bizness. Man personīgi nepatīk Brexit, es domāju, ka tā ir muļķība. Taču briti tā izlēma. Domāju, ka beigās viņi izdomās, kā to nedarīt. Nevaru iedomāties, kā aviācijas nozarē Eiropa atriezīsies 30 gadu senā pagātnē pie kādas vecas sistēmas. Varbūt viņi īstenos Brexit, taču saglabās divpusējos lidojumus.

Vai mēs beidzot nevarētu tikt pie vienas kopīgas Baltijas valstu lidsabiedrības?

Kopš šeit strādāju, laiku pa laikam šādas sarunas notiek. Latvijas valdība vienmēr ir bijusi atvērta tam, lai būtu viena Baltijas lidsabiedrība. Jautājums ir par to, kur atrastos šādas kompānijas spēcīgākā daļa. Acīmredzot tā būtu Rīga, jo tā ir attīstījusies par centru. Kāpēc lai to pārceltu uz Tallinu vai Viļņu? Neatkarīgi no valstu teiktā mēs gadu pēc gada palielinām lidojumu skaitu no Viļņas un Tallinas. Mēs to darīsim pat spēcīgākas konkurences apstākļos. Igaunijā tagad Nordica ar poļu LOT ir lielas aktivitātes. Tas gan mums nekaitē, bet redzam, ka viņiem pieaug pasažieru skaits Tallinā. Taču viņi nerisina problēmu, jo tas, ko jūs vēlaties, ir savienojamība. Šobrīd tā ir, bet vienā mirklī var izzust, ja Nordica vairāk nelidos. Tagad viņi ir atkarīgi no LOT attiecībā uz investīcijām Nordica. Taču kāpēc gan lai poļi to darītu, ja vien viņi neizdomā, ka Igaunija viņiem ir galvenais tirgus? Tādēļ, manuprāt, mūsu pieeja nodrošināt no Igaunijas tik daudz lidojumu, cik varam, ir pareiza. Ja kādu dienu Nordica vairāk nebūs, mēs būsim gatavi veikt vairāk lidojumu no Igaunijas. Līdz tam mēs darīsim to, kam ir pamatojums. Līdzīgi arī Lietuvā. Pagājušajā gadā mums bija lielākā izaugsme lidsabiedrību starpā, taču mēs tur neesam lielākā kompānija, jo tur ir plaša zemo cenu aviolīniju klātbūtne. Taču viņiem nav savienojamības. Mēs to piedāvājam. Mēs esam pievienojuši pēdējo sektoru, lidojumus starp Tallinu un Viļņu, un tas nozīmē, ka mums ir spēcīgs maršrutu tīkls, ko grūti pārsist, jo tad to vajadzētu dublēt. 2018. gadā mums būs jau 38 lidmašīnas. Kādam vajadzētu nolikt šeit tikpat daudz lidmašīnu, lai mūs pārspētu.

Polijas nacionālās aviokompānijas «LOT Polish Airlines» darbinieki otrdien, 1. maijā uzsāks streiku, kas tuvākajās dienās var būtiski ietekmēt aviosatiksmi reģionā - ieplānotie reisi starp Varšavas Šopēna lidostu un Baltijas valstīm var kavēties vai tikt atcelti, informē lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop».

«Skycop» vērš avioceļotāju uzmanību iespējamiem traucējumiem un aicina laikus iepazīties ar savām tiesībām, un būt gataviem iespējamām izmaiņām ceļojuma plānos.

Lielākajā riska zonā šobrīd ir lidojumi maršrutos Rīga – Varšava, Viļņa – Varšava un Tallina – Varšava, tāpat plānotais streiks ietekmēs arī ceļotājus, kam Polijā paredzēta pārsēšanās lidojumam uz citu galamērķi.

«LOT Polish Airlines» streiks ir klasificējams kā iepriekš plānots, tādēļ aviopasažieri, kuru reisi kavēsies vai tiks atcelti, nevarēs pieprasīt kompensāciju par sagādātajām neērtībām. Neraugoties uz to, aviokompānijām, balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, ir pienākums nodrošināt aviopasažieriem pirmās nepieciešamības preces.

Šī gada pirmais rudens mēnesis Viļņas starptautiskajā lidostā noslēdzies ar nepieredzētu pasažieru skaita pieaugumu. Septembrī lielākā Lietuvas lidosta apkalpojusi 179,5 tūkstošus pasažieru, kas ir par 38,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, atsaucoties uz Viļņas lidostas pārstāves Sandras Šiaulienes teikto, vēsta baltic-course.com.

Septembrī Viļņas lidostā ir pieaudzis arī veikto lidojumu skaits – tas palielinājies par 19,9%, sasniedzot 2,594 tūkstošus lidojumu.

Pēc vairāk nekā desmit gadu darbības Viļņas lidostā rekordaugstus pasažieru pārvadājumu apjomus pieredzējušas tādas lidsabiedrības kā Austrian Airlines un LOT Polish Airlines. Labi rezultāti bijuši arī Brussels Airlines.

«Nepieredzētu pasažieru plūsmu nodrošinājusi biznesa sektora atdzimšana. Vasaras mēnešos ceļotāji izvēlējās tādus galamērķus kā Roma, Milāna, Barselona un tamlīdzīgus, tomēr septembrī biežāk izvēlētie galamērķi skaidri norāda uz lidošanu uzņēmējdarbības nolūkos – ir pieaudzis to pasažieru skaits, kas dodas uz Briseli, Vīni, Frankfurti, Maskavu, Varšavu, Helsinkiem un citur,» atklāja Tomass Vaišvila, Viļņas lidostas rīkotājdirektors.

Otrdien visu pasauli pāršalca satraucoša ziņa par Polijas aviokompānijas LOT Boeing 767 lidmašīnas veikto avārijas nosēšanos Varšavas lidostā. Lidmašīnai bija problēmas ar vienu no šasijām, tāpēc lidaparāts bija spiests nosēsties uz «vēdera». Incidentā netika savainots neviens cilvēks, bet lidmašīnas pilots izpelnījies Polijas apbrīnu, jo daudzi pasažieri esot domājuši, ka lidaparāts veic nolaišanos kā ierasts.

Tāpat šonedēļ (piektdien) ar problēmām saskārās Austrālijas aviokompānijas Qantas lidmašīna, kas devās no Singapūras uz Londonu, bet dzinēja problēmu dēļ bija spiesta veikt avārijas nosēšanos Dubaijā. Nelaime atgadījās arī ar Singapore Airlines lidaparātu, kas ceturtdien, nosēžoties Minhenē, nobrauca no skrejceļa. Ceturtdien Polijā pacelšanās laikā citai LOT lidmašīnai atvērās vējstikls un lidmašīna bija spiesta veikt avārijas nosēšanos. Minētajos gadījumos cilvēki netika cietuši.

Lai gan liekas, ka aviācijas nozare šo nedēļu aizvadījusi visai dramatiski - Db.lv izpētīja, ka šie notikumi aviācijā nav nekas ārkārtējs. Kopumā šonedēļ (līdz piektdienas pēcpusdienai), pēc Aviation Herald datiem, civilajā aviācijā pasaulē notikuši 19 dažādi incidenti – sešas lidmašīna saskārušās ar dzinēju problēmām vai to apstāšanos, vienā lidmašīnā izcēlies ugunsgrēks pilotu kabīnē, vienā samazinājies spiediens salonā, kas tai licis atgriezties lidostā, vienai lidmašīnā lidojuma laikā nolūzis fizelāžas gabals, bet vēl kādā izcēlies kautiņš starp pasažieriem.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi 60 409 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā un Skandināvijā.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: "Jūnijs bija pirmais pilnais mēnesis kopš mūsu darbības atsākšanas 18. maijā. Katru nedēļu pārvadājam aizvien vairāk pasažieru un saņemam aizvien jaunas rezervācijas, kā arī atjaunojam lidojumus uz arvien vairāk galamērķiem."

Jūnijā "airBaltic" veica 1 091 lidojumu.

Kā liecina "airBaltic" iepriekš sniegtā informācija, 2019. gada jūnijā tā pārvadāja 528 449 pasažierus uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. 2019. gada jūnijā "airBaltic" veica 5 871 lidojumu.

Līdz 2020. gada augusta beigām "airBaltic" savienos Baltiju 69 maršrutos.

No ceturtdienas, 16.jūlija, regulāros starptautiskos lidojumus no un uz lidostu "Rīga" atsāk Polijas aviokompānija "LOT Polish Airlines".

Ar aviokompānijas gaisa kuģiem četras reizes nedēļā - otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās - būs iespējams doties uz Polijas galvaspilsētu Varšavu.

Kopumā no šīs nedēļas no lidostas "Rīga" ir iespējams doties uz 49 galamērķiem un regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus no Rīgas atsākušas septiņas aviokompānijas - nacionālā lidsabiedrība "airBaltic", Vācijas aviokompānija "Lufthansa", Somijas gaisa pārvadātājs "Finnair", Īrijas zemo cenu pārvadātājs "Ryanair", Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air", Norvēģijas pārvadātājs "Norwegian" un "LOT".

airBaltic jūnijā pārvadājusi 60 000 pasažieru

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" 2020. gada jūnijā no visām trīs Baltijas valstu galvaspilsētām pārvadājusi...

Lidosta atgādina, ka uzturoties lidostā "Rīga", pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska. Ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas. Lai palīdzētu pasažieriem ievērot šīs prasības, lidostas terminālī ir izvietotas distancēšanās atzīmes, kā arī roku dezinfekcijas aparāti.

Plānojot ceļojumu, lidosta aicina pasažierus rūpīgi iepazīties gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru. Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā "Rīga" apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 62,9%.

Aviācijas regulatori ASV, Eiropā, Indijā un Japānā likuši pārtraukt lidojumus ar jaunajām Boeing 787 Dreamliner pasažieru lidmašīnām pēc tam, kad tās piedzīvojušas vairākas problēmas.

ASV Federālā Aviācijas administrācija (FAA) trešdien likusi pārtraukt lidojumus ar Dreamliner, norādot, ka lidsabiedrībām, kuru īpašumā ir jaunākais Boeing gaisa kuģis, jāsniedz pierādījumi, ka tās lidošanai ir drošas. Administrācija izvairījusies prognozēt, kad lidojumi ar Dreamliner varētu tikt atļauti, vēsta Reuters. ASV piemēram sekojuši arī citi regulatori.

Šāds vispārējais lidošanas aizliegums ir pirmais, ko kāda ASV aviācijas kompānija piedzīvojusi kopš 1979. gada, kad pēc McDonnell Douglas DC-10 avārijas uz laiku tika pārtraukti lidojumi ar šo gaisa kuģi.

Vācijas aviokompānija Lufthansa apstiprinājusi savus nodomus pārpirkt savu Skandināvijas konkurentu SAS, Lufthansa vadītājam Jurgenam Vēberam abu kompāniju apvienošanos raksturojot kā «perfektu pāri», vēsta The Local.

Iepriekš J. Vēbers izvairīgi runājis par Lufthansa iespējamo interesi attiecībā uz SAS iegādi, taču tagad viņš skaidri pateicis, ka Vācijas aviokompānija ir ieinteresēta SAS iegādē.

«Mēs būtu ļoti priecīgi par SAS integrāciju,» sacījis Luftansa vadītājs piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban esot attiecībā uz SAS parādiem.

SAS pašreizējos ekonomiskajos apstākļos cieš no konkurences ar zemo cenu aviokompānijām, tāpēc Skandināvijas aviokompānijas pasažieru skaits ir ievērojami sarucis.

Šā gada otrajā ceturksnī SAS izdevies nedaudz samazināt savus zaudējumus, taču kompānija joprojām ir lielos parādos, ko galvenokārt izraisīja lidojumu haoss Eiropā Īslandes vulkāna izvirduma laikā.

Latvijas aviosabiedrības airBaltic lidojumā no Briseles uz Rīgu plkst 14:06 ir noticis starpgadījums. Pēc plānotās nosēšanās starptautiskajā lidostā Rīga, veicot apgriešanās manevru ceļā uz stāvvietu, lidaparāts ar priekšējo šasiju ieslīdēja sniegā.

Attiecīgajā lidaparātā Q400NextGen bija 33 pasažieri un četri apkalpes locekļi. «Incidentā cietušo nav, un lidmašīna pati veica ceļu uz stāvvietu, kur šobrīd atrodas,» DB uzsver airBaltic pārstāve Liene Dupate.

Rīga skrejceļš pilnībā atbilda visiem drošas gaisa satiksmes standartiem – ar atbilstošu saķeres koeficientu, norāda lidostā Rīga.

Incidentā cietušo nav. Starptautiskās lidostas Rīga lidlauka vadības speciālisti veica gaisa kuģa izstumšanu, lai tās ekipāža patstāvīgi nogādātu gaisa kuģi un pasažierus perona stāvvietā. Incidenta laikā 35 minūtes starptautiskās lidostas Rīga skrejceļš tika pilnībā slēgts un šajā laikā paredzētie ienākošie reisi - Lufthansa no Frankfurtes, LOT no Varšavas, CSA no Prāgas, Belavia no Minskas un Ryanair no Oslo un Stokholmas atradās gaidīšanas režīmā.

North Hub Services noslēdzis pakalpojumu līgumu ar Turkish Airlines. Pirmais THY lidojums Stambula – Rīga – Stambula apkalpots 19.decembrī.

North Hub Services aviosabiedrībai nodrošina pilnu lidostu virszemes pakalpojumu klāstu starptautiskajā lidostā Rīga.

«Ar šī darījuma pabeigšanu un pakalpojumu uzsākšanu North Hub Services Rīgā apkalpo kopumā 12 klientus, tostarp arī aviokompānijas Lufthansa, airBaltic, LOT, Transaero un citas,» norāda North Hub Services direktors Jānis Baļķens.

Turkish Airlines ir dibināta 1933.gadā. Šobrīd tās flote sastāv no 142 lidmašinām un tā veic lidojumus uz 165 galamērķiem. Turkish Airlines ir arī aviokompāniju biedrības Star Aliance biedrs.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar ziemas lidojumu saraksta ieviešanu darbu sāks jauna aviokompānija Brussels Airlines. Tiks atklāti arī jauni galamērķi – uz Ķelni un Popradu, kā arī atsākti lidojumi uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Brussels Airlines lidojumus no Rīgas uz Briseli uzsāks 26.oktobrī. Lufthansa Group lidsabiedrība un Star Alliance dalībniece Brussels Airlines uz starptautisko lidostu Rīga veiks sešus reisus nedēļā, visus – pēcpusdienās.

Sākot ar 30. oktobri, nacionālā aviokompānija airBaltic palielinās lidojumu skaitu Maskavas virzienā – papildus reisiem uz Šeremetjeva un Domodedovas lidostu tiks nodrošināti lidojumi arī uz Vnukova lidostu.

Savukārt no 13.decembra airBaltic nodrošinās lidojumus reizi nedēļā uz Popradu Slovākijā.

Tāpat no 26.oktobra aviokompānija Ryanair atsāks lidojumus uz Bredfordu (Līdsu) un Briseli (Šarleruā), no 28.oktobra uzsāks reisus uz Ķelni Vācijā un no 1.novembra veiks lidojumus uz Glāzgovas starptautisko lidostu (iepriekš lidojumi tika veikti uz Glāzgovas Prestvikas lidostu).

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Birža NASDAQ OMX Riga un Ekonomistu apvienība 2010 organizē politiķu diskusiju par kapitāla tirgus attīstību ar politisko partiju pārstāvjiem: «Kur un kā piesaistīs naudu ekonomikas attīstībai?»

Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Latvijas ekonomika ir attīstījusies gandrīz pilnīgā atkarībā no banku kredītresursiem, savukārt tiešās finanšu investīcijas no investoriem caur biržu ekonomikas attīstībai nav tikušas mērķtiecīgi izmantotas. Jau šobrīd mēs esam liecinieki pretējais tendencei - pat Latvijas pensiju fondi, kuru rīcībā ir uzkrāts apmēram vienu miljardu eiro liels kapitāls, lielāko daļu līdzekļu izvieto aiz Latvijas robežām.

- Vai tas liecina par līdz galam nesabalansētu finanšu sektoru, kas Latvijas uzņēmumus joprojām nostāda nedaudz riskantā atkarībā no viena veida finansējuma?

- Vai varbūt šī situācija uzrāda vēl neizmantotu iespēju stabilai ekonomikas attīstībai, finansējumu uzņēmumiem un budžeta ieņēmumiem vairāku simtu miljonu apmērā?

Starptautiskā lidosta Rīga 2014.gadā apkalpojusi 4,8 miljonus pasažieru, kas ir par 0,4% ceļotāju vairāk nekā iepriekš. Savukārt šogad lidostā darbu uzsāks vairākas jaunas aviosabiedrības, kā arī jau esošās paplašinās galamērķu skaitu, informē Rīgas lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Šogad lidostā plānota vairāku jaunu aviosabiedrību ienākšana (Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Swiss International Airlines) un jaunu reisu atklāšana. Savukārt aviosabiedrība Wizz Air šogad pavasarī plāno paplašināties Rīgā, izvietojot otru gaisa kuģi un atklājot trīs jaunus galamērķus.

«Esam lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā – caur Rīgu tiek pārvadāti 46% šī reģiona aviopasažieru. Arī šogad turpināsim strādāt pie plaša galamērķu skaita nodrošināšanas un jaunu aviopārvadātāju piesaistes,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Hili Ventures grupā esošais nekustamo īpašumu pārvaldes meitasuzņēmums Hili Properties Latvijā ir iegādājies deviņus mazumtirdzniecības kompleksus, informē kompānijā.

«Hili Properties vīzija ir dažādot savu portfeli un paplašināt klātbūtni Baltijas reģionā, un jaunais nekustamo īpašumu darījums to ļauj paveikt,» komentē Hili Properties priekšsēdētāja Mārgrita Lotša-Emenēgere (Margrith Lutschg-Emmenegger).

Mazumtirdzniecības centri nodrošina ar tirdzniecības vietām līdz pat 30 reģionālos un vietējos nomniekus, kuri aizņem platības no 950 līdz 4150 kvadrātmetriem. Lielākā daļa šo tirdzniecības centru ir pilnībā izīrēti. Pieci kompleksi atrodas Rīgā, divi Latvijas otrajā lielākajā pilsētā Daugavpilī, bet pa vienam ir Tukumā un Aizkrauklē.

Tostarp lielākais nekustamais īpašums atrodas Tukumā un aizņem ievērojamu pilsētas rūpnieciskā parka platību. Tajā atrodas plaša vairumtirdzniecības noliktava ar dažādām mājsaimniecībā nepieciešamajām precēm, inventāru dārza darbiem, darba rīkiem un materiāliem celtniecības darbiem.

Tehnoloģijas ļauj nedoties tik bieži darījumu braucienos, vienlaikus uzņēmumi kļūst starptautiski, daudzi globāli spēlētāji izvērš darbību Baltijā, un vajadzība pēc biznesa ceļošanas pieaug.

Tā uzskata darījumu tūrisma aģentūras CWT vadītāja Baltijā Rasa Barisiene. Kompānija pārsvarā koncentrējas uz korporatīvajiem klientiem – vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī valsts institūcijām. Lietuvā un arī Latvijā gandrīz 90% ir korporatīvie klienti, Igaunijā situācija ir nedaudz atšķirīga, tur korporatīvie klienti ir 85%. «Bizness aug, visas trīs Baltijas valstis uzrāda diezgan labus rezultātus, strādā saskaņā ar mūsu budžetu un mērķiem. Starptautiskas kompānijas investē Baltijā, izveido te ārpakalpojumu centrus vai būvē ražotnes, un šiem uzņēmumiem vajag tieši to pašu pakalpojuma līmeni, pie kā tie ir pieraduši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai ASV. Tas, ka mūsu kompānija ir no Mineapolisas ASV, dod iespēju piedāvāt tirgū optimālus rīkus un tehnoloģijas. Ceļot ir jauki, bet, ja cilvēks to dara darba darīšanās katru nedēļu, tas ir nogurdinoši un sarežģīti. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem,» saka R. Barisiene.