Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Vietējie uzņēmēji Smiltenē ļoti atzinīgi izsakās par uzņēmējdarbības vides attīstības līmeni un sūdzas vien par brīvā laika un darbaroku trūkumu

Uzņēmēji Smiltenē ir ļoti optimistiski, dažkārt pat neraugoties uz problēmām to pārstāvētajās nozarēs. Viņi ar lepnumu stāsta, ka pilsēta jau vēsturiski ir bijusi tirdzniecības centrs, iedzīvotāji ir aktīvi, un kā liela priekšrocība Smiltenei tiek piedēvēts tās ģeogrāfiskais novietojums. Atsevišķi uzņēmēji Smiltenē mudina pašvaldību vairāk domāt par esošās infrastruktūras kapacitātes palielināšanu, kas būtu nepieciešama lielākai uzņēmējdarbības attīstīšanai, bet komersanti vienbalsīgi uzsver darbaspēka pieejamības problēmu.

Viens no lielākajiem uzņēmumiem Smiltenes novadā ir kokapstrādes uzņēmums SIA Smiltene Impex, kurš kopā ar SIA Lameko Impex un SIA Silva Services veido Vācijas uzņēmuma grupu Latvijā. Vērtējot uzņēmējdarbības attīstību novadā, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs uzsver, ka novads ir viens no pozitīvajiem piemēriem un veiksmīgajiem reģioniem Latvijā. «Smiltene tiešām attīstās, un tas notiek, tostarp pateicoties lielajai kokapstrādes uzņēmumu koncentrācijai,» viņš teic.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Par vērienīgā būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju 2021. gada 30. novembrī kļuva Juris Gulbis. Līdz ar šo notikumu notika arī A.C.B. Grupas meitasuzņēmumu pārveide, lai paaugstinātu konkurētspēju.

Jautājumus par izmaiņām uzņēmumā, par jaunām ambīcijām, grupas strukturālajām pārmaiņām Dienas Bizness uzdeva jaunajam vadītājam.

Fragments no intervijas

Kopš šā gada vidus esat A.C.B. Grupā. Ir notikušas vairākas pārmaiņas grupas uzņēmumos, pastāstiet īsumā, kā šobrīd tā izskatās, kāds ir galvenais reformu mērķis?

Tiešām A.C.B. Grupai pievienojos šā gada jūnijā, sākot ar uzņēmuma Ceļi un Tilti vadību, kuru pārdēvējām par ACBR. Faktiski tieši tobrīd arī tika uzsākts uzņēmumu ACBR un 8CBR apvienošanas process grupas ietvaros. Proti, juridiski neapvienojot abus uzņēmumus, tie turpmāk strādā kā vienota administratīvā vienība.

Nedaudz no vēstures – kāda ir grupas uzņēmumu pieredze, izveides vēsture?

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Šonedēļ Smiltenē uzsākta ātruma mērīšanas displeju uzstādīšana, kas sniegs brīdinājumu auto vadītājiem par ātruma pārsniegšanu. Ātruma mērīšanas rīki tiek uzstādīti, lai auto vadītājiem, iebraucot pilsētā, būtu iespēja kontrolēt un pārliecināties par braukšanas ātrumu, kā arī tie kalpos par atgādinājumu satiksmes noteikumu ievērošanai pilsētas teritorijā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ātruma mērīšanas displeji tiks uzstādīti trīs vietās. Virs visiem ātruma mērīšanas displejiem tiks uzstādīts papildu panelis ar uzrakstu «Jūsu ātrums».

Ātruma mērīšanas rādījumi būs informativi un kalpos par atgādinājumu ceļu satiksmes noteikumu (CSN) ievērošanai. Ātruma mērīšanas displejs braukšanas ātrumu uzrādīs divās krāsās – ja braukšanas ātrums nepārsniedz CSN atļauto braukšanas ātrumu pilsētas robežās, kas ir 50km/h, tad ar zaļu krāsu parādīsies tā brīža ātrums un smaidīga sejiņa.

Savukārt, ja ir pārsniegts CSN atļautais braukšanas ātrums, tad tā brīža braukšanas ātrums uz LED displeja būs ar sarkanu krāsu un bēdīgu sejiņu. Ātruma mērīšanas rīkus pilnībā plānots uzstādīt līdz 24.decembrim.

Noslēgumam Smiltenē tuvojas Valkas ielas un autoceļa tilta pār Abula upi Valkas ielā rekonstrukcija, ziņo reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Vakar, 9. oktobrī, no Salaspils uz Smilteni tika atvests 15 metru garš, gājējiem paredzēts tilts, kas vēl ir jāsamontē un ko uzstādīs blakus rekonstruētajam tiltam Valkas ielā pār Abula upi.

Šodien objektā Valkas ielā paredzēts turpināt ieklāt asfalta virsējo kārtu. Iespējams, jau nākamajā nedēļā varētu atsākties satiksme pār rekonstruēto tiltu pār Abula upi.

Būvdarbus objektā Valkas ielā SIA 8CBR plāno pabeigt šomēnes vai novembra sākumā.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A divkāršojis nomas velosipēdu skaitu uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās (DUS), kā arī palielinājis velo nomas punktu skaitu.

Šogad velosipēdu nomas punkti kopumā uzstādīti trijās Virši-A DUS – Smiltenē, Aizkrauklē un Aglonā. Uzņēmums norāda, ka lēmums par velo nomas piedāvājuma palielināšanu pieņemts lielā pieprasījuma dēļ.

Lielākais pieprasījums pēc Virši-A velosipēdu nomas esot brīvdienās, taču līdz ar jūlija sākumu, pieprasījumus pieaugot arī darba dienās. Velosipēdu nomas popularitāte skaidrojama ar to, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod aktīvajam tūrismam, dodoties ceļā ar alternatīvu un ekonomiskāku pārvietošanās līdzekli – divriteni. Uzņēmuma DUS velosipēdi pērnās sezonas laikā kopumā iznomāti vairāk nekā 300 reizes.

Smiltenes novada dome, izmantojot savas atpakaļpirkuma tiesības, piedāvājusi firmai Waterland atpirkt no tās divus zemes gabalus Smiltenē, Kalēju ielā 7 un Kalēju ielā 8, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Šajā vietā uzņēmēji no Igaunijas savulaik gribēja uzbūvēt tirdzniecības, atpūtas un sporta kompleksu, kurā atrastos arī peldbaseins. Objektu iesāka celt 2008. gada nogalē, taču solītās ēkas vietā joprojām ir liela būvbedre.

Smiltenes novada dome vēlas atpirkt no firmas Waterland tai piederošo zemi Kalēju ielā 7 un Kalēju ielā 8 par tādu pašu cenu, par kādu šī firma iegādājās abus minētos nekustamos īpašumus 2006. un 2007. gadā. Tādu lēmumu deputāti pieņēmuši aizvadītajā nedēļā Smiltenes novada domes sēdē.

Domes lēmums tiks nosūtīts firmai Waterland, un pēc tam pašvaldība gaidīs firmas atbildi, raksta Ziemeļlatvija.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A, turpinot degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu modernizāciju atbilstoši jaunajai veikalu koncepcijai, modernizējis degvielas uzpildes staciju (DUS) Smiltene un šogad iecerējis modernizēt arī citus DUS Vidzemē, informē kompānijā.

Pēc iekštelpu rekonstrukcijas veikšanas, šobrīd DUS Smiltene ir viena no modernākajām Virši-A DUS Vidzemē.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš skaidro, ka šogad plānots koncentrēties uz Vidzemes DUS modernizēšanu, jo šajā reģionā Virši-A vēsturiski ir visilgāk.

DUS Smiltene ir otrā pēc jaunās koncepcijas rekonstruētā Virši-A DUS. Vēl viena šāda stacija ir tikai Ventspilī.

Šogad Virši-A atzīmē 20 gadu jubileju darbībai Latvijas degvielas tirdzniecības nozarē. Šobrīd Virši-A tīklā ir 53 DUS, no kurām 49 ir pilna servisa, un tajā strādā 360 darbinieki visos Latvijas reģionos.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA ZAAO (ZAAO) Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

«Ir ļoti patīkami, ka, gandrīz trīs gadus kopš pārrunu uzsākšanas, esam Smiltenē izveidojuši trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus. Process bija ilgs un sarežģīts, jo pašvaldība vēlējās oriģinālu risinājumu, kā arī notika izmaiņas ar konteineru piegādātājiem, un pašvaldībai bija grūti izšķirties par vietu izvēli. Nākotnē ceram izveidot vēl vismaz divus šādus pazemes atkritumu konteineru laukumus,» atklāšanā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Līdz ar pazemes atkritumu konteineru laukumu izbūvi, iedzīvotājiem ir vairāki būtiski ieguvumi. Viena daļēji zem zemes ierakta konteinera ietilpība ir piecreiz lielāka nekā esošajiem 1,1 m3 konteineriem. Tikai viena trešdaļa no jaunā konteinera atrodas virszemē, bet divas trešdaļas - zem zemes. Jaunie konteineri ļauj ietaupīt vietu iekšpagalmos, tie ir jātukšo retāk, līdz ar to mazāk tiek noslogoti iekšpagalmu ceļi. Novērots, ka minēto konteineru laukumu izbūve, rosina māju iedzīvotājus vēl citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem.

Vai Smilteni var saukt par Latvijas lietoto apģērbu veikalu galvaspilsētu, vaicā reģionālais medijs Ziemellatvija.lv? Vietējie jau kādu laiku esot pamanījuši, ka pilsētas centru uzkrītoši pārņem lietoto apģērbu un apavu veikali, tautā saukti par humpalām.

Pat darba dienas vidū humpalās varot novērot rosību un, kā apgalvojusi Andra, kura strādā par pārdevēju vienā no Smiltenes lietoto apģērbu veikaliem, tad tā nav neparasta parādība, jo piekrišana ir liela, īpaši dienās, kad ir pievedums.

«Var šķist, ka tik mazā pilsētā pie tik liela piedāvājuma starp veikaliem valda konkurence, bet tā nav, jo katram ir izveidojies savs pircēju loks,» viņa teikusi un norādījusi, ka ir cilvēki, kuriem šī «humpalu situācija» ir izvērtusies par sava veida hobiju: «Ir tādi cilvēki, kuri regulāri izstaigā visus veikalus arī tad, ja neko negrasās pirkt.»

Jautāta, kāpēc Smiltenē lietotie apģērbi ir izkonkurējuši jauno apģērbu veikalus, Andra apgalvojusi, ka īres maksas par telpām ir lielas, pieprasījums mazs un iespējas pazemināt cenas niecīgas. «Ja Smiltenē jaunu kreklu bērnam varu nopirkt par 8Ls, tad, aizbraucot uz Rīgu vai Valmieru, tādu pašu nopirkšu par 3Ls,» viņa stāstījusi.

Smiltenē jau pirms gadu mijas durvis slēgusi kinozāle, kas atrodas Smiltenes pilsētas kultūras centrā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Atbildīgais par kinoizrādēm Gunārs Liedags skaidrojis, ka kino izrāžu iespējas Smiltenē faktiski ir beigušās, jo «nav filmu, kas būtu pieejamas uz mūsu sadzīves atskaņotāja, izņemot tikai atsevišķas Krievijas filmas, ko mums te velti rādīt». Renovētā kinoteātra pastāvēšana ir nopietna problēma, uzsvēris G. Liedags.

«Kaut arī kinofilmas Smiltenē rāda kopš 2013. gada maija, vairāk par kinozāli šīs telpas nosaukt nevar. Daudzi jau zina, ka kinoindustrija pārdzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Kinolentes laikmets ir beidzies, tālab vairs neder vecā aparatūra, bet digitālais aprīkojums pagaidām vēl ir modes prece, kas daudz maksā, bet sniedz izcilas sajūtas kinozālē.

Koksnes izstrādājumu ražošanā SIA Smiltene Impex, investējot vairāk nekā 3,3 milj. eiro, šķeldas vietā ražos zāģmateriālus, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šogad tas varētu būt viens no lielākajiem investīciju projektiem meža nozarē,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, šī investīcija ir vērsta uz cīņu par milimetriem un sekundēm un ir apliecinājums tam, ka nozare balstās uz tehnoloģiju pārnesi un pielietojamo zinātni.

«Arvien pieaugošā konkurence noieta tirgos visus dzen uz priekšu – liek meklēt jaunus risinājumus, kas paaugstina efektivitāti, ražīgumu, vienlaikus ļauj vairot savu konkurētspēju,» investīciju projekta īstenošanas nozīmību skaidroja SIA Smiltene Impex valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs. Viņš uzsvēra, ka šāda vērienīga tehnoloģiskā pārapbruņošanās ir bijusi iespējama, pateicoties augstas pievienotās vērtības investīciju programmai, kurā tika pieteikts projekts nepilnu 2,5 milj. eiro apmērā, kas arī guva akceptu. Tādējādi uzņēmums saņems ES līdzfinansējumu nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. V. Ciršs uzsvēra, ka minētā investīciju projekta īstenošana nebūtu bijusi iespējama bez DnB bankas kredīta un uzņēmuma Vācijas īpašnieka – Baltika Holzindustrie GmbH – īstenotās attīstības politikas daudzu gadu garumā. «Akcionāri visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā – vairāk nekā 21 gada garumā – nekad nav izņēmuši dividendes, bet peļņu novirzījuši uzņēmuma attīstībai,» uzsvēra V. Ciršs.

Uzņēmumi SIA PK-Invest un SIA Mācību centrs plus noslēguši iepirkumu konkursus saistībā ar investīcijām zivju audzēšanā.

SIA Mācību centrs plus grasās ieguldīt 700 tūkstošus eiro, iegādājoties iekārtu kompleksu zivju audzēšanas fermas izveidei, savukārt SIA PK-Invest – 352 tūkstošus latu (500 tūkst. eiro) saldūdens zivju inkubācijas ceha projektēšanas darbos un tehnoloģisko līniju komplekta iegādē.

Daugavpilī reģistrētās SIA Mācību centrs plus, kuras pamatdarbības veids ir izglītības pakalpojumu sniegšana, konkursā uzvarēja uzņēmums SIA Largon. Savukārt SIA PK-Invest, kas ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrība, konkursā par uzvarētāju atzīta SIA Regrand. SIA PK-Invest pamatdarbības veids ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud uzsācis pirmo krabju nūjiņu partiju ražošanu jaunizveidotajā Liepājas rūpnīcā, informē uzņēmumā.

SIA Syfud zivju pārstrādes rūpnīca šobrīd ir otrā ražotne Latvijā, kurā tiek ražotas krabju nūjiņas gan vietējam, gan eksporta tirgiem.

“Latvija ir bagāta ar zivju pārstrādes tradīcijām, tomēr vietējie ražotāji tikai pamazām pārorientējas uz jauniem eksporta tirgiem. Mūsu mērķis jau no sākta gala primāri ir ražot jaunus un modernus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu Rietumvalstu tirgos. Šobrīd esam tikai otrā zivju pārstrādes rūpnīca, kas Latvijā ražos krabju nūjiņas. Līdz ar to mēs nekonkurējam ar citiem tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, pēc kuriem ir augošs pieprasījums eksporta tirgos. Plānojam ražot krabju nūjiņas gan ar savu zīmolu, gan arī privātā zīmola (private label) produktus dažādiem tirdzniecības tīkliem,” komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Krievijas noteiktais importa aizliegums Latvijas zivīm un to produktiem neapšaubāmi varētu atstāt vistiešāko ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un bezdarba līmeni, šodien žurnālistiem preses konferencē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Viņa stāstīja, ka zivsaimniecības nozarē Latvijā strādā vairāki tūkstoši cilvēku, tomēr šobrīd vēl nav vērojams ļoti liels šīs nozares bezdarbnieku pieplūdums. Tāpat pieprasījuma kritums pēc šīs nozares produktiem atstās ietekmi uz nodarbinātību.

Kalvāne uzsvēra, ka NVA šiem cilvēkiem ir gatava ne tikai sniegt konsultatīvu atbalstu, bet arī sniegt visus nepieciešamos pakalpojumus kvalifikācijas uzlabošanai.

Viņa arī piebilda, ka vēl jāvērtē, cik ilgs laiks ir nepieciešams šīs problēmas risināšanai, iespējams, ja tas būs nepieciešams, aģentūra piedāvās arī kādus subsidētās nodarbinātības pakalpojumus.

Jau divas reizes Tepera ezerā , Smiltenē, ir ieplūdis nezināmas izcelsmes piesārņojums zilganzaļā krāsā: pirmo reizi pirms aptuveni nedēļas, un otro reizi - laikā no vakardienas, 2. oktobra, līdz šodienai, 3. oktobrim, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ziemeļlatvijai par to paziņojuši cilvēki, kuri peldēšanās sezonu nav vēl noslēguši.

Pirmajā piesārņojuma reizē vielas paraugus analīžu veikšanai savā laboratorijā paņēma uzņēmums Smiltenes NKUP, secinot, ka piesārņojumu Teperī radījusi ķīmiska, ūdenī nešķīstoša viela bez smakas. Tā nogulsnējusies virspusē.

Laboratoriskajās analīzēs konstatēts, ka ķīmiskā viela satur palielinātu fosfora un slāpekļa daudzumu un ievērojami palielinātu ķsp (ķīmisko skābekļa patēriņu). Tas apstiprina, ka tiešām ir noticis piesārņojums.

Sākot no šā gada janvāra, saimniecisku aprēķinu dēļ uzņēmējdarbību Smiltenē pārtraukusi SIA Ievas Konditoreja, kuras veikals un kafetērija atradās pilsētas centrā netālu no autoostas, informē reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ēkas īpašnieks, Cēsu uzņēmums, kas nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem, jau piedāvā nomāt telpas citiem interesentiem. Uzņēmuma pārstāvis Mairis Stapulonis skaidrojis, ka telpu nomas līgums ar SIA Ievas Konditoreja tika noslēgts 2012. gada 26. martā un bija spēkā līdz 2015. gada 26. martam, taču uzņēmums Ievas Konditoreja nolēma līgumu izbeigt priekšlaicīgi. «Attiecībā uz telpu nomas maksu nekas nemainījās. Tā bija tāda pati, kā sākot no pirmās līguma noslēgšanas dienas,» Ziemeļlatvijai teicis M. Stapulonis.