Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa,31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Saimnieks stāsta, ka līdz brīdim, kad zivis tiek pasniegtas galdā, notiek garš un pietiekami sarežģīts process. Lai rezultāts būtu baudāms, nepieciešamas ne tikai zivis un kūpinātava, bet arī daudz zināšanu un pieredze.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir zivju produkcijas pārstrāde. «Mauriņi-S» nodarbojas ar divu veidu kūpināšanu: auksto un karsto , kurā sagatavošanas process ilgst no 2 līdz 3 stundām. Pirmapstrādē izejvielai tiek pievienotas tikai dabiskas garšvielas un piedevas, līdz ar to gatavās produkcijas realizācijas termiņš ir īss. Aukstajā kūpināšanas procesā zivis sālījumā tiek turētas līdz pat trim diennaktīm, un kūpināšana ilgst no 8 līdz 12 stundām. Šādi sagatavotas zivis paredzētas ilgākai uzglabāšanai.

Zivis var iegādāties ne tikai Ragaciemā, viņu mājās, bet tās nopērkamas arī dažādās tirdzniecības vietās - SIA «Lauku Rudzupuķe», tirdzniecības vietās «Klēts» lielveikalā «Rimi Latvia», SIA «Maxima Latvia» veikalos un mazos veikaliņos Latvijā.

Uzņēmums attīstīts pašu līdzekļiem, nav piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

Savukārt Lapmežciemā atrodas «Gardo zivju namiņš», kurā saimnieko Rudīte Rudzīte. Šajā namiņā var iegādāties kūpinātas zivis, nobaudīt kafiju vai lašmaizīti.

R. Rudzīte stāsta, ka, sākoties tūrisma sezonai, kad daudzi pilsētnieki dodas tieši uz jūras malu, cilvēki vēlas nobaudīt svaigi kūpinātas zivis. Lietuviešiem garšojot latviešu kūpinājumi, taču viņiem nav saprotamas zivju cenas. «Kūpinātas zivis, protams, nav lētas, bet tā jau ir delikatese. Es konkurenci neizjūtu, lai gan šovasar blakus arī tiek piedāvāts iegādāties zivis. Esmu novērojusi, ka diezgan daudz pie mums brauc lietuvieši. Viņi gan uz cenām reizēm skatās skeptiski, bet tas viņus neattur no zivju iegādes,» stāsta R. Rudzīte.

Vēl kāda Ragaciema zivju pārdevēja pastāstīja, ka cenas ir augstas un latvietis nevar atļauties: «Es šeit strādāju jau 10 gadus un esmu novērojusi, ka cilvēku paliek arvien mazāk. Es domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka šodien lielveikalos var nopirkt visu un cenas nav krasi atšķirīgākas. Skaidrs ir tas, ka iebraucēji vairāk var atļauties šīs zivis nekā vietējais».