Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Lejietis atzina, ka «Gamma-A» aktīvi strādā pie eksporta attīstības, kā arī piesaistīties jaunus tirgus, kuros gan pagaidām pārdošanas apmēri ir nelieli. Būtiskāku pienesumu dod esošie tirgi. «Šogad mūsu apgrozījums varētu būt par 15% lielāks nekā iepriekšējā gadā,» sacīja Lejietis, norādot, ka pienesumu devusi uzņēmuma produkcijas pārdošana ārvalstu tirgos.

Viņš gan atzina, ka kompānija arī šo gadu noslēgs ar zaudējumiem, kas lielā mērā ir saistīti arī pēdējos gados veiktajām investīcijām attīstībā - iegādātas tehnoloģiskās iekārtas, kas radīja amortizācijas atskaitījumus, negatīvi ietekmējot peļņas rādītājus. «Ja iekārtas netiek izmantotas efektīvi, loģiski, ka tā vai citādi zaudējumi ir neizbēgami,» viņš teica.

Jau ziņots, ka «Gamma-A» pagājušajā gadā strādāja ar 11,464 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 1,7 reizes - līdz 4,561 miljoniem eiro.

«Gamma-A» dibināta 1995 gadā, pamatkapitāls ir 12,147 miljonu eiro. «Gamma-A» 100% daļas pieder SIA «Gamma Holdings A.O.I.».

LASI ARĪ:

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijas zinātnieki var palīdzēt vietējai zivrūpniecībai

Mārtiņš Šabovics, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns, 17.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar smagu darbu atkopušies no krīzes

Monta Glumane, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas kļuvušas tehniski sarežģītākas

SIA Gamma Holdings A.O.I. zivju pārstrādes uzņēmumi Līcis-93 un SIA Gamma-A pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Gammai-A par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt Līcim-93 apgrozījums kāpis par 31%, un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest. «Tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma individuāli. Mums klājas normas robežās. Ir ļoti daudz darba. Mēs cenšamies veikt uzlabojumus, piemēram, tehniskā līmenī, lai mazāk varētu iesaistīt cilvēkus, tomēr ir procesi, kur to nevar,» komentē Līcis-93 ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Viņasprāt, konkurence tirgū joprojām ir sīva, jo zivju pārstrādes uzņēmumi ir samazinājušies, daļa likvidēti. Pēc R.Rūmnieces domām, galvenais ir cilvēku resurss un produktu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gamma-A šprotes eļļā

Monta Glumane, 06.12.2019

"Līcis-93" ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Tālāk galerijā skatāms ražošanas process uzņēmumā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» plāno slēgt ražotni Rīgā, atstājot galvaspilsētā tikai loģistikas un distribūcijas centru, kā arī skārda taras ražošanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Tādā veidā uzņēmuma vienīgā zivju konservu ražotne atradīsies Kolkā. «Neapšaubāmi, šīs ražotnes attīstīšanā plānojam investēt arī līdzekļus, lai to padarītu daudz energoefektīvāku un ekonomiskāku. Darbinieku trūkums arī mūsu nozarē ir jūtams. Tāpēc darbinieku piesaiste būs viena no turpmākajām prioritātēm,» komentēja A.Lejietis.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norādīja, ka zivrūpniecības nozarē pašlaik būtiskākais, kam pievērš uzmanību visi nozares uzņēmumi, ir darba efektivitātes paaugstināšana un izaicinājumi darba tirgū jeb darba spēka trūkums. «Diemžēl tieši tas ir galvenais izaicinājums nozarē, jo, ja nav cilvēku, kas strādā, tad arī uzņēmumiem ir jādomā par savas darbības optimizēšanu vai pārveidi. Bez darbiniekiem neviens bizness pastāvēt nevar.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotājs «Gamma-A» uzsācis produktu tirdzniecību «ALDI» veikalos Austrālijā, kā arī norit sarunas, lai drīzumā produktus tirgotu kādā ASV lielveikalu tīklā, informē uzņēmumā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja «Gamma-A» pārstāvis Kaspars Cveiģelis, uzņēmuma mērķis ir apgādāt gardēžus visā pasaulē ar premium klases šprotu konservu produkciju. Šobrīd «Gamma-A» produkcija pieejama 39 valstīs.

Šobrīd norisinās sarunas, lai uzņēmums savu produktu varētu tirgot arī vienā no ASV lielveikalu tīkliem.

To, kādi apjomi šobrīd tiek pārdoti Austrālijā, uzņēmums neatklāj. Austrālijā uzņēmumam ir divi importētāji: Conga Foods ar privāto zīmolu Sole Mare un Clama ar privāto zīmolu Ocean Rise ar pozīcijām. Ocean Rise zīmola šprotes ir atrodamas ALDI veikalos visā Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA Syfud uzsācis pirmo krabju nūjiņu partiju ražošanu jaunizveidotajā Liepājas rūpnīcā, informē uzņēmumā.

SIA Syfud zivju pārstrādes rūpnīca šobrīd ir otrā ražotne Latvijā, kurā tiek ražotas krabju nūjiņas gan vietējam, gan eksporta tirgiem.

“Latvija ir bagāta ar zivju pārstrādes tradīcijām, tomēr vietējie ražotāji tikai pamazām pārorientējas uz jauniem eksporta tirgiem. Mūsu mērķis jau no sākta gala primāri ir ražot jaunus un modernus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu Rietumvalstu tirgos. Šobrīd esam tikai otrā zivju pārstrādes rūpnīca, kas Latvijā ražos krabju nūjiņas. Līdz ar to mēs nekonkurējam ar citiem tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, pēc kuriem ir augošs pieprasījums eksporta tirgos. Plānojam ražot krabju nūjiņas gan ar savu zīmolu, gan arī privātā zīmola (private label) produktus dažādiem tirdzniecības tīkliem,” komentē SIA Syfud īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma Kolumbija LTD likvidācija

LETA, 13.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākta Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Kolumbija LTD" likvidācija, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma likvidācijas process sākts pirmdien, 12.aprīlī.

Jau ziņots, ka uzņēmuma "Kolumbija Ltd" saimnieciskā darbība apturēta no 2020.gada 10.novembra.

"Kolumbija LTD" saimnieciskā darbība apturēta atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes 2020.gada 5.novembra lēmumam.

Lielā krīze pāri 

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas....

"Kolumbija LTD" reģistrēti trīs VID piemērotie nodrošinājumi - aizliegums reorganizācijai, aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī aizliegums kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistrā.

Tāpat kompānijai reģistrētas deviņas aktīvas komercķīlas, kuru ņēmējs ir likvidējamā "Trasta komercbanka".

Zivju pārstrādes uzņēmums Kolumbija Ltd slīkst problēmu jūrā 

Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumu Kolumbija Ltd piemeklējušas vairākas problēmas – tiesiskās...

"Kolumbija LTD" 2019.gada un 2020.gada finanšu rezultāti nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums samazinājās trīs reizes salīdzinājumā ar 2017.gadu un bija 402 388 eiro, kā arī kompānija cieta zaudējumus 366 067 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Kolumbija LTD" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,134 miljoni eiro. "Kolumbijas LTD" īpašnieki vienādās daļās ir Igors Krupņiks (33%), Krievijas pilsonis Vadims Prokofjevs (33%) un Kiprā reģistrētais uzņēmums "Nirtolex Limited" (33%).

Kompānijas galvenais darbības virziens bija saldūdens akvakultūra, svaigo zivju pārstrāde, zivju produkcijas ražošana un pārdošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīga biznesa receptes, kas nepievīla pat ekonomiskās recesijas laikā

Māris Ķirsons, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksimāli plašs kvalitatīvas produkcijas sortiments savienojumā ar spēju ātri reaģēt gan uz lielu, gan mazu pasūtījumu izpildi ļauj SIA MebTex sekmīgi strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu noieta tirgos

«Individuāla pieeja ikkatram klientam neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, vai tas ir viens mazs vai liels pasūtījums,» veiksmes recepti atklāj SIA MebTex īpašnieks Mārtiņš Vilde. Viņš norāda, ka minētā recepte ne reizi nav pievīlusi, arī ekonomiskās recesijas laikā, kurā, tāpat kā visiem pārējiem, nācies «griezt» izdevumus.

Kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību nevar būt lēts.

Kā vēl vienu veiksmes recepti M. Vilde min faktu, ka mazajā kolektīvā nav lielu izmaiņu un ir pat tādi cilvēki, kuri kopā ar viņu strādā kopš SIA MebTex izveides. Arī pats M. Vilde, kurš ir gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, strādā kopā ar saviem padotajiem gan pasūtījumu izpildē, gan arī to montāžā. Mazs kolektīvs būtībā ir tāda kā ģimene. Bez tam uzņēmums iekārtu iegādē ir izmantojis savus līdzekļus un izticis bez banku kredītiem, kā arī ES struktūrfondu projektu atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Celt pašapziņu ar apakšveļu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums publicējis nākotnes ātrgaitas vilciena zīmola dizaina konceptu.

Ņemot vērā, ka šis būs pirmais pilnībā elektrificētais vilciens, kas savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, vizualizācijās, kas balstītas uz vispārēju ātrvilciena modeli, iekļautas šī transporta līdzekļa galvenās priekšrocības.

2021. gads pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu ar mērķi veicināt vilciena kā droša un ilgtspējīga transporta izmantošanu gan pasažieriem, gan kravu pārvadājumiem, tādēļ arī Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS turpina skaidrot ātrgaitas vilciena priekšrocības un iespējamos dizaina koncepta virzienus, ļaujot ikvienam iztēloties, kā nākotnē varētu izskatīties vilciens.

Noslēgts līgums par Rail Baltica lidostas mezgla būvuzraudzību  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu...

“Pērn Baltijā veiktā pētījuma dati liecina, ka tikai 37% iedzīvotāju Igaunijā un Latvijā, un 27% Lietuvā ir pārvietojušies ar ātrgaitas vilcienu,” stāsta RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna. “Tas nozīmē, ka mums jāturpina aktīvi informēt un izglītot sabiedrība par personīgajiem, vides un ekonomiskajiem ieguvumiem, ko ātrgaitas vilciens sniegs mūsu reģiona iedzīvotājiem, kā arī par pozitīvo pieredzi, ko ikviens pasažieris var gūt, ceļojot ar ātrgaitas vilcienu.”

FOTO: Rail Baltica būvdarbi Rīgas Centrālajā stacijā 

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums...

Iedvesma konceptam rasta no elementa, kas savieno visas trīs Baltijas valstis – Baltijas jūras. Saule, jūra un smiltis ir atspoguļotas vilciena modeļa krāsu gammā. Šis virtuālais dizaina koncepta modelis ir radīts, iedvesmojoties no modernākajiem ātrgaitas vilcieniem Eiropā un citviet pasaulē.

Standarta klasē vilcienu veidos 8 vagoni, katrā no tiem paredzot 70 sēdvietas. Vilcieni būs aprīkoti ar bezvadu internetu, USB pieslēgvietu, uzlādes punktiem un ekrāniem, kuros tiks atspoguļota aktuālā brauciena informācija. Savukārt, pirmās klases vagoni līdzīgi kā lidmašīnās sniegs pasažieriem lielāku komforta līmeni, piemēram, ir paredzēta lielāka personiskā telpa, mazāks pasažieru skaits un papildu vieta kājām. Biznesa ceļotājiem būs iespēja izmantot telekonferenču iespējas īpaši aprīkotā sapulču telpā ar prezentācijas ekrāniem. Kafejnīca, kas atradīsies starp standarta un pirmo klasi, būs pieejama visiem pasažieriem, lai ceļojuma laikā iegādātos dzērienus un uzkodas. Dzelzceļa pieejamība visiem Lai nodrošinātu ērtu pārvietošanās iespēju ar vilcienu visiem neatkarīgi no ceļojuma mērķa, plānoti arī atsevišķi velo un bagāžas nodalījumi, savukārt, lai ceļošana būtu vēl ērtāka darījumu un atpūtas braucieniem, pasažieriem būs iespēja reģistrēt bagāžu savienojumos ar lidostām.

Rail Baltica ātrvilcienos būs paredzēta īpaša vieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī izveidota ratiņ krēsliem domāta ieeja un prioritāšu sēdvietas senioriem. Vilcienu labierīcības tiks aprīkotas ar bērnu pārtinamo galdu. Arī mājdzīvnieki varēs ceļot kopā ar saimniekiem visos Rail Baltica maršrutos.

Ņemot vērā, ka Rail Baltica būs pirmais ātrgaitas vilciens Baltijas valstīs, drošības aspekts ir īpaši svarīgs. “Vilciens tiks aprīkots ar ugunsdrošības sistēmām, tostarp dūmu detektoriem, ugunsdzēšanas ierīcēm, videonovērošanas sistēmu, vadītāju uzraudzības sistēmu, kā arī ārkārtas izsaukuma pogu, kuru pasažieri varēs izmantot, lai sazinātos ar vilciena darbiniekiem. Mēs plānojam vilcienu dizainu konceptu atbilstoši augstākajiem ergonomikas un komforta standartiem,” noslēdz Žans-Marks Bedmārs, RB Rail AS Sistēmu un Operāciju Departamenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes un konservu ražošanas uzņēmums “Līcis – 93” 2020. gadā strādājis ar vairāk nekā 10 miljonu apgrozījumu un peļņa pēc uzņēmuma reorganizācijas sasniegusi 1,5 miljonus eiro.

Vadības izvirzītais mērķis 2021. gadā ir kāpināt peļņu par 25% un nostiprināt savas šprotu ražotāja pozīcijas.

Latvijā ražotā produkcija pieejama 40 valstīs. Lielākie sadarbības partneri ir Amerikas Savienotās Valstis, Uzbekistāna un Polija. Kolkā ražotie zivju konservi pieejami arī Dienvidkorejā un Austrālijā.

Modernizējot uzņēmumu, investējot ražošanā un menedžmentā panākta uzņēmējdarbības efektivitāte, radīti jauni iepakojumi un produkcija - 2020.gadā saražotas 10481976 vienības.

"Cītīgi strādāts, lai sakārtotu uzņēmējdarbības procesus, strukturējot un plānojot, uzskaitot ienākumus un izdevumus, veicot auditus ražošanas procesā esam izvirzītos mērķus sasnieguši. Veicām izmaiņas produktu sortimentā, atsakoties no mazāk rentabliem produktiem, ieguldījām naudu mārketingā, strādājām eksporta tirgos un saglabājām savas pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū. Joprojām pieprasītākais produkts ir kūpinātas šprotes stikla burkā. Aug arī pieprasītās produkcijas apjoms, kas fasēts ar caurspīdīgiem vāciņiem, cilvēki vēlas redzēt, ko viņi pērk," komentē “Līcis-93” valdes loceklis Kaspars Cveiģelis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Tirdzniecības ministrija nolēmusi piemērot sankcijas vēl 12 Krievijas uzņēmumiem, kas Vašingtonas skatījumā darbojas pretēji Savienoto Valstu nacionālās drošības vai ārpolitikas interesēm.

ASV Tirdzniecības ministrija secinājusi, ka četri uzņēmumi - akciju sabiedrība Zinātniskās izpētes institūts «Vektor», atvērtā akciju sabiedrība Informāciju tehnoloģijas un sakaru sistēmas, uzņēmumi «GAMMA» un «Syrus Systems» - pieļāvuši un veicinājuši Krievijas hakeru aktivitātes.

Ministrija arī secinājusi, ka vēl divi uzņēmumi - «Divetechnoservices» un «Oceanos» - piegādājuši aprīkojumu un snieguši atbalstu Krievijas jūras spēkiem.

Piecām citām kompānijām - «AeroKompozit», Krievijas valsts izpētes centram ORPE, atvērtai akciju sabiedrībai «Aviadvigatel», atvērtai akciju sabiedrībai NPK-SPP un Voroņežas zinātniskās izpētes institūtam «Vega» - tiks piemērotas sankcijas par palīdzību Krievijas aviācijai ražošanas aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā – Aizkulises Čaka ielā

Zane Atlāce - Bistere, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats daudzdzīvokļu ēkā Aizkulises Čaka ielā 134.

Žūrijas pārstāvja, arhitekta Jāņa Lejnieka ieskatā (biedrība Icomos Latvia) jau ēkas projekta nosaukums Aizkulises norāda uz tās fasādes oriģinalitāti. «Arhitekts atzīst, ka iedvesmu smēlies operas izrādē, un izmeklētā mozaīkas apdare tumši sarkanā gammā ir piešķīrusi objektam unikalitāti, ko pasūtītājs nav kavējies izmantot ēkas mārketingam. Noapaļoti un neregulāras formas stūri, kurus veido «salocītā» fasāde un lodžijas, kas gan padara sarežģītāku kāpņu telpas izgaismojumu, ir savdabīga bijušo izjūtu restaurācija, jo atgādina vienu no jūgendstila laikmeta Rīgas īres namu īpašībām – noslēpumainību jeb iracionalitāti. Iespējams, «Aizkulises» ir Alberta ielas Eizenšteina arhitektūras inkarnācija,» pieļauj J.Lejnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inficēšanās ar Covid-19 konstatēta zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Līcis-99" darbiniekiem, apstiprināja uzņēmuma direktors Kaspars Cveiģelis.

Covid-19 skartais cehs atrodas Kolkā.

Cveiģelis pastāstīja, ka pirmais ar Covid-19 saslimšanas gadījums reģistrēts pagājušajās brīvdienās. Pēc tam uzņēmums sazinājies ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), lai vienotos par turpmāko rīcību.

"Uzņēmumā strādā vairāk par 200 strādniekiem no Dundagas un Talsu novadiem, kuri uz darbu Kolkas cehā dodas ar autobusu. Ar SPKC vienojāmies, ka visiem darbiniekiem veiks siekalu testu. Vakar visi testi tika nogādāti laboratorijā un cilvēki individuāli saņem to rezultātus. SPKC uzņēmumu nav informējis par to, cik konkrēti mūsu darbinieku patlaban ir slimi," sacīja Cveiģelis.

Viņš skaidroja, ka jau vakar pieņemts lēmums šodien un rīt apturēt ražošanu. "Kad saņemsim konkrētas norādes par turpmāko rīcību no SPKC, lemsim kad un kā atsākt ražošanu," sacīja "Līcis-99" direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cīnās ar dāvanu maisiņiem

Kristīne Stepiņa, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāvanu iesaiņošanas biznesu ietekmē iepirkšanās stila un vērtību maiņa, tāpēc šo pakalpojumu sniedzēji meklē dažādus risinājumus un paplašina produktu klāstu.

Attīstoties tirdzniecībai internetā, cilvēki retāk izmanto šo pakalpojumu veikalos un tirdzniecības centros. Gadu gaitā ir mainījusies cilvēku izpratne par vērtībām – vieni izvēlas dāvanu maisiņus, citi cenšas iepriecināt dāvanu saņēmēju ar pašu rokām veidotu iesaiņojumu, apejot šīs jomas meistarus. Tā kā pēdējā laikā vērojama tendence dāvināt naudu, kā arī teātra, koncerta vai dažādu izklaides pasākumu biļetes, šobrīd būtisks elements dāvanu saiņotāju portfelī ir t.s. tematiskās aploksnes.

Dāvanu saiņošanas uzņēmuma Raibs gar acīm vadītāja Lāsma Kraņevska atzīst, ka pēdējos gados pēc šī pakalpojuma pieprasījums ir mainījies, to ietekmējusi ikdienas steiga un ekonomija, kas liek izvēlēties dāvanu maisiņus un kastītes. «Visbiežāk mūsu pakalpojumus izvēlas, dodoties uz kādu īpašu pasākumu – kāzām, kristībām, apaļu jubileju vai arī tad, ja cilvēks ir iegādājies nestandarta izmēra dāvanu, kuru nevar ielikt ne dāvanu maisiņā, ne kastē,» viņa raksturo. Uzņēmums Raibs gar acīm darbojas jau 12 gadus, tam ir ir divi dāvanu iesaiņošanas veikali – grāmatu namā Valters un Rapa, kā arī modes un izklaides centrā Riga Plaza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Skandi Motors pērn strādājis ar 337 tūkstošu eiro zaudējumiem

Žanete Hāka, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu «Mitsubishi», «Hyundai» un «Nissan» oficiālais pārstāvis Latvijā SIA «Skandi Motors» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu par 2,3% salīdzinājumā ar 2017. gadu, taču atsevišķu negatīvu apstākļu dēļ strādājis ar zaudējumiem, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

SIA «Skandi Motors» apgrozījums pērn sasniedza 40,539 miljonus eiro, bet uzņēmuma zaudējumi bija 337 tūkstoši eiro. «Negatīvais rezultāts nav uzskatāms par kādu būtisku tendenci uzņēmuma darbībā,» sacīts SIA «Skandi Motors» gada pārskatā.

Tajā atzīmēts, ka autotirgotājs 2018. gadā norakstījis būtiskus mārketinga izdevumus, lēnas aprites rezerves daļu krājumu, kā arī vairākas citas izdevumu pozīcijas. SIA «Skandi Motors» apgrozījums, lai arī pieaudzis, nav palielinājies tik strauji kā citus gadus, galvenokārt, dēļ izmaiņām pārstāvēto auto zīmolu modeļu gammā un arvien sīvākas konkurences gandrīz visos autotirgus segmentos.

SIA «Skandi Motors» apgrozījuma izmaiņas Infogram Uz 2019. gadu SIA «Skandi Motors» raugās pozitīvi. Autotirgotājs plāno nostiprināt esošās pozīcijas gan pārdošanas, gan pēcpārdošanas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs pārsteidzošas idejas, kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Jā, īsti grinčiskā garā, mēs nevis par to, kā, piemēram, būt vairāk kopā ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem cilvēkiem šajā svētku posmā, bet gan par to, kādas svētku idejas varētu ienest papildu vērdiņu, jo, kā labi zināms, nerimtīgais patērētājs apgurst ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem gana ātri, un tad viņam gribas pirkt un darīt, un rosīties, tāpēc svētku laiks ir vislabākais, lai pārbaudītu, vai uzņēmīgā ideja spēj iekārdināt arī nerimtīgo patērētāju. Un neba visām idejām ir jābūt tik sezonāla rakstura kā, piemēram, Salaveču biznesam. Lai gan pat to ar mazliet izdomas un apķērības var pārvērst biznesā, kam nav sezonas, kā to pierāda Sealed by Santa, neliels uzņēmums, kas sezonā izsūta «Santaklausa dāvanas», bet pēc tās omulīgais resnvēderis iemiesojas i’ Lieldienu zaķa un pat Zobu fejas «ādā». Taču tās idejas...?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales zoodārzā iecerēts izbūvēt divas jaunas ēkas — Džungļu pasaules ekspozīcijai un Purvārija ekspozīcijai, kuras savstarpēji savienos laipa.

Plānots, ka projekta aptuvenās izmaksas būs 1,15 miljoni eiro, bet būvprojekta izstrādes līgumcena 15 849 eiro tai skaitā PVN.

Konkursā par tūrisma un dabas izziņas objektu izveidi un labiekārtojumu Latgales zoodārza teritorijā Daugavpilī no pieciem pretendentiem par labāko atzīts arhitektu biroju "Trīs arhitektūra" un "Sudraba arhitektūra" kopīgi izstrādātais mets ar nosaukumu "Purva laipa".

Arhitekti piedāvā izveidot purva laipu sistēmu ar vienu centrālo laipu, kas savienotu jau esošo zoodārza ēku kompleksu ar jaunajiem būvapjomiem — Džungļu māju, Purvāriju un autoru piedāvāto skatu torni. Laipa ne tikai vedīs apmeklētājus uz jaunajām ēkām, bet reizē palīdzēs ieraudzīt, iepazīt un izzināt purvu un tur mītošos augus un dzīvniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 19.01.2021

Dalies ar šo rakstu

“Visi vienādi glābjami”, “Kā neapturēt ekonomiku”, “Pavērt iespēju atgūties”, “Tukšajām viesnīcām uzbrūk nodokļi”, “Kovidkrīze pasauli dzen triljonu parādos”, “Finanšu glābiņš krīzē” – šāda ir žurnāla "Dienas Bizness" vāku virsrakstu dinamika no pērnā pavasara līdz šai nedēļai.

Visam šim laika periodam ir viens atslēgas vārds – pandēmija. Uzņēmēju pieredze ir emociju gammā no – visslabi.lv līdz visslikti.lv.

Lasi žurnāla #DienasBizness 19. janvāra numurā:

  • viedokļi – Covidatbalsts no uzņēmēju un valsts skatupunkta
  • tēma – finanšu glābiņš krīzē
  • aktuāli – dod skaidras norādes finanšu noziegumu efektīvai izmeklēšanai
  • ekonomikas prognozes – aizkavēšanās ar vakcināciju aizkavēs arī ekonomiku
  • politika – vārda brīvības trauslā robeža
  • meža nozare - intervija ar AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidentu Uldi Biķi; Eiropas kabinetos topošie projekti biedē zemes apsaimniekotājus
  • zaļais koridors – transporta koridoram būs jākļūst zaļākam
  • brīvdienu ceļvedis – Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
  • Sadarbībā ar DB Konferences - zaļais bizness kā ilgtspējas princips; inovācijas biznesa attīstībai un ilgtspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules intelektuālā īpašuma dienā 26.aprīlī apbalvotas Gada preču zīmes 2021. Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" pirmo vietu ieguvusi zīmola ''Valmiera" jogurta kokteiļu sērijas preču zīme “Shake Me Up”, savukārt nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" - SIA "Gamma-A" zeltainās šprotes "Riga Gold", informē Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

Patentu valde konkursu "Gada preču zīme" sadarbībā ar partneriem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Latvijas Dizaineru savienību (LDS) organizē jau devīto gadu. Tā tiek sumināti Latvijas uzņēmēji, kas iegulda jaunradē un saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības priekšrocības ilgtermiņā.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" par uzvaru šogad cīnījās 35 preču zīmju īpašnieki. "Dalībniekus vērtēja gan sabiedrība, gan arī kompetenta žūrija. Konkursā piedalījās uzņēmumi no dažādām jomām - sākot no pārtikas ražošanas beidzot ar informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem. Rūpes par intelektuālo īpašumu veicina inovācijas, tāpēc priecē, ka aizvien vairāk uzņēmēju to novērtē," teica Batalauskis.

Komentāri

Pievienot komentāru