Likumi

Administratorus kontrolēs stingrāk; rosina to darbību pielīdzināt valsts amatpersonām

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Tomēr, kā norādīts ziņojumā, pēdējo gadu prakse liecina, ka administratoru rīcība neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības modelim, kā arī publiskā telpā bieži izskan sabiedrības neapmierinātība ar administratoru rīcību konkrētos tiesiskās aizsardzības procesos un maksātnespējas procesos.

Arī Maksātnespējas administrācijā (MNA) iesniegto sūdzību skaits kopš 2008.gada ir audzis, un tendences neliecina par sūdzību skaita mazināšanos. TM ieskatā viens no būtiskākajiem trūkumiem administratoru darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, taču nav nodrošināts pienācīgs kontroles mehānisms.

Tāpēc, ievērojot minēto problemātiku, TM ierosinājums paredz administratora amata darbību pielīdzināt valsts amatpersonai. Ņemot vērā administratoru pienākumu specifiku, amats varētu būt savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju.

Tāpat uz administratoru būtu attiecināms likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», tostarp nosacījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzraudzību. Tāpat paredzams, ka administratori par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem ir saucami pie disciplināratbildības. Tādējādi administratori par savu darbību būtu disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

TM ierosina arī kardināli mainīt administratoru kvalifikācijas sistēmu. Nolūkā nodrošināt administratoru funkciju izpildes kvalitāti un stimulēt administratoru pastāvīgu zināšanu papildināšanu, kā vienu no mehānismiem paredz regulāro kvalifikācijas eksāmenu, kas ir obligāti kārtojams ne retāk kā reizi trijos gados.

Regulāros kvalifikācijas eksāmenus organizētu un nodrošinātu MNA. Šī pieeja ir kontekstā ar pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā vērojamo tendenci - noteikt detalizētāku administratora institūta regulējumu.

Ministrijas ieskatā līdzšinējais sertificēšanas process, kas pašreiz nodots Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai, nav spējis nodrošināt pietiekami augstu profesijas prestižu, kas tādējādi rada nepieciešamību vērsties pie stingrākas valsts uzraudzības pār procesu.

Tāpēc TM pašlaik strādā pie grozījumu izstrādes Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu». Tas paredz izveidot vienu administratoru amata pretendentu sarakstu, proti, rindu, vienlaicīgi pārskatot spēkā esošo administratoru pieteikšanās un atteikšanās kārtību no administratoru pretendenta saraksta.

Viena administratora pretendentu rindas izveidošana novērsīs situāciju, kad parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam.

Tagad TM līdz 2014.gada 10.janvārim ir jāizstrādā un tieslietu ministram Saeimā uz trešo lasījumu jāiesniedz atbilstoši grozījumi likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā".

«Ministrijas ieskatā viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, administrējot tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni,» uzskata Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Satversmes tiesas pļauka politiķiem

Elīna Pankovska, Māris Ķirsons, 23.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, netiks piemērots valsts amatpersonas statuss, savukārt pārējie maksātnespējas administratori no 1. janvāra strādās valsts amatpersonas statusā

Tādu ainu redz vairāki DB aptaujātie tieslietu jomas speciālisti, vērtējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Izskanēja arī viedoklis, ka šajā jomā sāksies nevajadzīgs juceklis, kurā ieguvēji nebūs ne kreditori, ne sabiedrība, ne administratori, ne arī politiķi.

«Tā tas būs,» tā uz jautājumu, vai no 2016. gada 1. janvāra būs divas administratoru grupas, kur vienai – administratoriem, kas ir arī zvērināti advokāti – netiek piemērots valsts amatpersonas statuss, bet otrai tas tiek piemērots, atbild zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns, viens no sūdzības ST iesniedzējiem. Viņš uzskata, ka nevar būt situācija, kad valsts amatpersonas statuss attiecībā uz maksātnespējas administratoriem – zvērinātiem advokātiem darbotos kaut kādā ierobežotā apmērā. Pēc K. Novicāna sacītā, situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka tikai 2016. gada janvārī ST skatīs sūdzību, ko par šo pašu jautājumu ir iesnieguši maksātnespējas administratori, kuri nav zvērināti advokāti, bet grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu stāsies spēkā jau 1. janvārī. Jāņem vērā, ka līdz 1. janvārim arī tiem administratoriem, kuri nevēlas kļūt par valsts amatpersonām, ir jāiesniedz attiecīgs paziņojums. «Situācija nav vienkārša, un no tās būs jāmeklē izeja,» lakonisks ir K. Novicāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kvalifikācijas eksāmenu jūnijā nav nokārtojuši deviņi maksātnespējas administratori

Db.lv, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora kvalifikācijas eksāmenu, kas norisinājās jūnijā, kārtoja 62 administratori, informē Maksātnespējas administrācija.

Eksāmenu sekmīgi nokārtoja 53 administratori, kuri ar Maksātnespējas administrācijas direktora rīkojumu iecelti administratora amatā, savukārt deviņiem administratoriem izbeigta sertifikāta darbība.

Kvalifikācijas eksāmena pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori, savukārt vienu pirmās daļas darbu eksaminācijas komisija nevērtēja, jo tas tika identificēts. Atbilstoši normatīvajam regulējumam eksaminācijas komisija nevērtē darbu, kurš identificēts, izdarot par to ierakstu darba vērtēšanas lapā. Līdz ar to kopā pirmajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma septiņi administratori.

Otrajā daļā negatīvu vērtējumu saņēma seši administratori. Četri administratori saņēma negatīvu vērtējumu gan pirmajā daļā, gan otrajā daļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bordāns Saeimā iesniedz priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei

Žanete Hāka, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.

Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.

Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Intervija: Ar esošo darbu apjomu tiktu galā divreiz mazāk administratoru

Kārlis Vasulis, speciāli DB, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba strīdu, tiesu varu pārstāvju disciplinārlietas, kā arī īrnieku un izīrētāju strīdus varētu izskatīt divās instancēs

Intervijā DB tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs iezīmē aktualitātes tiesu reformā, to atslogošanā, kritizē maksātnespējas administratoru pārāk lielo skaitu, kā arī izsakās par sarunu procedūru ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Latvija teju kā saņēmusi pozitīvu OECD Pretkukuļošanas darba grupas atzinumu par gatavību pievienoties organizācijai. «Pretkukuļošanas sadaļa iestāšanās sarunās ir smagākā sadaļa. Galvenie virzieni šajā jautājumā ir sodu politikas maiņa pārrobežu kukuļošanas jautājumos, paredzēti ļoti bargi sodi fiziskām personām, vesela virkne pasākumu finanšu jomā, piemēram, komercbanku darbībā. Pamatā uzsvars tiek likts uz riska novēršanu,» saka ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Administratori izlems valdes locekļu likteni

Māris Ķirsons, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļiem var nākties maksāt kreditoriem no sava maka par viņu vadītā uzņēmuma nesamaksātajiem parādiem, lēmumu pieņems tiesa.

Tādu iespēju pieļauj ne tikai vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, bet arī ZAB Glimstedt un partneri veiktā Maksātnespējas likuma grozījumu (spēkā stāšanās īsi pirms gadumijas no 1. janvāra tika atlikta līdz 1.martam) analīze. Izmaiņas paredz, ka maksātnespējīga uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par kreditoru prasījumiem, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Pašlaik šādas normas nav. Tādējādi vairs nevajadzētu būt situācijām, kad grāmatvedības dokumentus izdevīgāk ir nobēdzināt vai iznīcināt nekā nodot administratoram. Administratori esot pieredzējuši situācijas, kad uzņēmuma dokumentus «aizpūtis» vējš, kas liedzot pārbaudīt prasījumu pamatotību un pierādīt tiesā, ka tie ir fiktīvi. Uzņēmēji piesardzīgi raugās uz jauninājumu un pieļauj, ka šī norma sāpīgi sitīs ne tikai blēžus, bet arī tos, kuri uzņēmušies augstāku risku, bet tas nav attaisnojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratori negrib valsts amatpersonas statusu

Māris Ķirsons, 26.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām neatrisinās problēmas maksātnespējas procesos, bet radīs tikai jaunas

Tā vakar Saeimā galīgajā lasījumā veiktos grozījumus Maksātnespējas likumā vērtē sertificēti maksātnespējas administratori.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (LSMPAA) savā paziņojumā norāda, ka ir nepatīkami pārsteigta, un pauž nožēlu par deputātu nespēju iedziļināties maksātnespējas procesa un pastāvošo problēmu būtībā, tādēļ pieļauj iespēju vērsties pie Valsts prezidenta un lūgt neizsludināt šodien parlamentā apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā.

Neprognozējamas sekas

«Ja kāds cer, ka, maksātnespējas administratorus – krīzes menedžerus – pielīdzinot valsts amatpersonām, atrisinās visas sasāpējušās problēmas, tad tie ir maldi, jo tas radīs jaunus sarežģījumus,» situāciju skaidro maksātnespējas administrators, LSMPAA valdes loceklis Andris Daugaviņš. Viņaprāt, šīs izmaiņas var radīt haosu visā maksātnespējas sistēmā. Proti, aptuveni trešdaļa maksātnespējas administratoru vienlaikus ir zvērināti advokāti, kuriem tagad var nākties izvēlēties, ko darīt tālāk. «Administrators kā valsts amatpersona, sākot darbu strādājošā uzņēmumā, nevarēs neko darīt bez Publisko iepirkumu likumā noteiktajām procedūrām. Piemēram, veikala administrators nevarēs pirkt konkrētu preci no pastāvīgā piegādātāja. Šāda situācija var būt ļoti aktuāla arī ražošanas uzņēmumu administrēšanā,» stāsta A. Daugaviņš. Viņš norāda, ka administratoram kā valsts amatpersonai būs duāla loma gadījumos, kad administrējamā uzņēmuma kreditors būs Valsts ieņēmumu dienests. «Administrators kā valsts amatpersona nereti būs interešu konfliktā – bankā, kura ir nodrošinātais kreditors, vienlaikus ir administatora konts vai pat noguldījums, kredīts utt.,» problēmjautājumus turpina rādīt A. Daugaviņš. Viņš piebilst, ka valsts amatpersonas rīkojas ar valsts mantu, savukārt administratori – ar privātsubjektu īpašumu, turklāt administratori pilda tiesas lēmumus, bet valsts amatpersonas izdod lēmumus, kas ir saistoši visiem, savukārt administrators – tikai maksātnespējīgajam subjektam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Intervija: Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratori nedomā padoties

Elīna Pankovska, 25.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā simts maksātnespējas administratoru apstrīdējuši viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrija (TM) šā gada janvāra beigās un februāra sākumā saņēmusi 108 maksātnespējas procesa administratoru, kuri neapvieno administratora pienākumu pildīšanu ar advokāta profesionālo darbību, apstrīdēšanas iesniegumus. Administratori apstrīd Maksātnespējas administrācijas direktora Ervīna Ābeles lēmumu par viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, DB uzzināja ministrijā. Proti, E. Ābele, kā noteikts likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) valsts amatpersonu sarakstu, kurā iekļāva administratorus, kas nav advokāti. Līdz 1. februārim deklarācijas VID bija iesnieguši 43 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti. Savukārt uz 24. februāri deklarācijas ir iesnieguši 80 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

papildināta - VK: Valsts izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējusi vismaz 434 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aicina neatbalstīt grozījumus Maksātnespējas likumā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina Saeimas deputātus neatbalstīt šī gada 8.decembra sēdē izskatīšanai paredzētos grozījumus Maksātnespējas likumā, jo valsts amatpersonas statusa noteikšanai ir būtiska loma maksātnespējas jomas sakārtošanai valstī kopumā, informē biroja pārstāve Laura Dūša.

KNAB ieskatā valsts amatpersonas statusa piešķiršana maksātnespējas administratoriem būtiski uzlabotu maksātnespējas procesa tiesiskumu, jo šīm amatpersonām būtu jāievēro visi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (IKNL) valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Tādējādi nodrošinot maksātnespējas administratoru kā valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot šo amatpersonu, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz maksātnespējas administratoru darbību, veicinātu maksātnespējas administratoru darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos maksātnespējas administratoru darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ar maksātnespējas sūdzībām uz policiju neiet

Māris Ķirsons, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijā par maksātnespējas problēmām galvenokārt sūdzas administratori, kreditori sūdzības iesniedz reti, jo tām neesot pietiekamas atdeves; būs jāmeklē risinājumi

Tāds ir Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdes darba rezultāts.

Pēc Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieces Ilzes Sokolovskas sacītā pērn kopumā saņemti 32,4 tūkst. iesniegumu, no kuriem 428 ir saistība ar maksātnespēju, savukārt no tiem par 41 ir sākts kriminālprocess, bet pārējos gadījumos pieņemts atteikums kriminālprocesa ierosināšanai. Tikai deviņos atteikuma gadījumos pēc ģenerālprokuratūras iesaistīšanās ierosināts kriminālprocess. Visvairāk policijā vēršas administratori, sūdzoties, ka parādnieka pārstāvji nepilda administratora noteiktās prasības. Administratori vēršoties arī policijā uz pieņēmumu pamata, neveicot grāmatvedības revīziju vai auditu, lai dokumentāli konstatētu uzņēmuma aktīvu piesavināšanos. Policija novērojusi, ka administratori piesavinās naudu, piemēram, pārdodot izsolēs nekustamo īpašumu, bet iegūto naudu nepārskaita kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lielbritānijas mazumtirgotājs BHS tiks likvidēts; apdraudēti 11 000 darbavietu

LETA, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas mazumtirdzniecības uzņēmums BHS pārtrauks darbību, darbu zaudējot līdz 11 000 cilvēku, ceturtdien paziņoja kompānijas maksātnespējas administratori.

BHS, kas pārdod apģērbu, pārtikas produktus un mājsaimniecības preces, nav spējis konkurēt ar tādiem tradicionāliem uzņēmumiem kā Marks&Spencer un interneta gigantiem kā Amazon, piedzīvojot ievērojamu tirgus daļas kritumu.

Administratori norāda, ka 88 gadus vecā uzņēmuma 163 veikalos tuvāko nedēļu laikā tiks īstenota preču izpārdošana pirms to slēgšanas.

Kopumā apdraudēti 11 000 darba vietu, no kuriem 8000 ir BHS darbinieki, kas, visticamāk, tiks atlaisti.

Neskatoties uz administratoru un BHS vadības pūliņiem, vienošanos par biznesa pārdošanu nav izdevies panākt, vēsta administratori.

BHS pagājušajā mēnesī pieaicināja ārēju palīdzību, lai censtos glābt uzņēmumu no iespējamas likvidēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Administratori īpašumus sāks pārdot elektroniskā izsolē

Māris Ķirsons, 11.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratori seko tiesu izpildītājiem un no 2016. gada rīkos elektroniskās izsoles; prognozē atgūt vairāk naudas kreditoriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Startējot elektroniskajām izsolēm, būtiski mainījās izsoļu norise, to dalībnieki tās laikā nav zināmi, bet potenciālajiem dalībniekiem ir vajadzīgs savs īpašs konts (plašāk – 01.07.2015. DB). Jāatgādina, ka pie Izpildu lietu reģistra ir izveidots jauns modulis – elektronisko izsoļu vietne, kurā tiek paziņotas izsoles, reģistrēti dalībnieki, kā arī nodrošināta solīšanas norise.

«Visas izsoles, kas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētas līdz 31. decembrim, notiks pēc vecās kārtības (klātienē), savukārt tās, kuras izsludinātas šā gada janvārī, notiks jau elektroniski,» skaidro Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņš norāda, ka maksātnespējas administratori ir iepazinušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju pieredzi elektronisko izsoļu rīkošanā un notikušas arī apmācības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratori vēršas pie ģenerālprokurora

Māris Ķirsons, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lūdz pārtraukt atbildīgo valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā patlaban Latvijā ar normatīvajiem aktiem nav nodrošināts maksātnespējas procesu tiesiskums

Par to intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers.

Vēršanās pie ģenerālprokurora saistīta ar faktu, ka līdz ar Satversmes tiesas sprieduma interpretāciju un valsts amatpersonas statusa piemērošanu administratoriem normatīvā regulējuma pretrunas liedzot administratoriem īstenot tiesisku maksātnespējas procesu. Lai to nodrošinātu, no administratora pienākumu pildīšanas šobrīd būtu jāatkāpjas faktiski visiem praktizējošajiem administratoriem, paralizējot maksātnespējas procesu valstī. Tas saistīts ar faktu, ka līdz šim administratori darbojās privāttiesisko attiecību jomā, kam piemērojami pavisam citi principi nekā publiskajās tiesībās, kur tagad «ielikti» administratori kā valsts amatpersonas. Taču šīs pretrunas, pēc O. Cera sacītā, Tieslietu ministrija kā par maksātnespējas jomu atbildīgā nav ne risinājusi, ne novērsusi. Norma, kas paredz maksātnespējas procesa administratora pielīdzināšanu valsts amatpersonai, Saeimā tika pieņemta jau 25.09.2014., tātad ministrijas rīcībā bijis pietiekami ilgs laiks, lai parūpētos par šīs sistēmas praktisko jautājumu sakārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Broka: maksātnespējas likumu jāuzlabo, bet ne jāparalizē

Māris Ķirsons, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam būs jāiztur uzticības balsojums – eksāmens – saistībā ar maksātnespējas jomā notiekošo, kas gan esot stipri ielaista kaite

DB aptaujāto uzņēmēju un maksātnespējas pārzinātāju viedokļi par tieslietu ministra amatā ilgdzīvotāja Dzintara Rasnača «atbildības līmeni» atšķiras. Pirmo reizi Dz. Rasnačs par tieslietu ministru kļuva 1995. gada decembrī Andra Šķēles valdībā un, neraugoties uz pārmaiņām Ministru kabineta sastāvā, šo amatu saglabāja arī otrajā Andra Šķēles valdībā un arī sava tā brīža partijas biedra Gundara Krasta vadītajās valdībās. Savukārt pašlaik Dz. Rasnačs tieslietu ministra amatu ieņem kopš 2014. gada novembra, kad tika apstiprināta Laimdotas Straujumas 2. vadītā valdība, un arī pēc tam, kad valdības vadītāja amatā nāca Māris Kučinskis, šo amatu saglabāja. Tieši iespaidīgi ilgā Dz. Rasnača atrašanās tieslietu ministra amatā neļauj visu «nofutbolēt» uz priekšteču kļūdām vai «sarežģīto situāciju», un vēl jo vairāk, ja tie ir bijuši no tā paša politiskā spēka, kurā ir Dz. Rasnačs. Protams, ir viens «bet» – labi iestrādātu sistēmu nav iespējams uzreiz mainīt – salauzt, «taču» ir jautājums, vai izmantotie instrumenti bija pareizākie.Tieslietu ministram Dz. Rasnačam būs jāiztur eksāmens ne tikai attiecībā uz pārmetumiem no politisko opozicionāru – konkurentu – nometnes Saeimā publiski, bet arī no valdību veidojošo partiju frakciju deputātiem ārpus kamerām. To, ka ir neatbildēti jautājumi par maksātnespējas jomā notiekošo – paveikto vai nepaveikto –, liecina arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma rakstīt oficiālu vēstuli – pieprasījumu premjeram, jo «saņēmuši atrakstīšanos, nevis atbildes pēc būtības».

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Raidījums: Krūms un Sprūds draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu

LETA, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Izmeklēšana konstatēja, ka izspiešana notika, izsakot draudus par to, ka kreditors nesaņems savu naudu, jo neizies AML jeb «anti money laundering» [naudas atmazgāšanas novēršanas] pārbaudi.»

Bijušie maksātnespējas procesa administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, pret kuriem lūgts sākt kriminālvajāšanu saistībā ar AS «Trasta komercbanka» likvidācijas procesu, draudējuši konfiscēt «Trasta komercbankas» kreditoru naudu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto».

Kā ziņoja raidījums, policijas versija ir, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēsta raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kolonnas salonu pārvaldītājam Day SPA ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) veikusi divas kratīšanas bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda dzīvesvietā, aģentūrai LETA pastāstīja Sprūda advokāts, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Sprūdam pēc tiesas atteikuma piemērot viņam apcietinājumu citi drošības līdzekļi nav noteikti. Lai arī Valsts policija jau vakar oficiāli aģentūrai LETA apliecināja, ka tiesas lēmumu pārsūdzēs, advokāts pieļāva, ka līdz sūdzības izskatīšanai tiesā policija tomēr var piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Tiesas ceturtdienas lēmuma argumentācija advokātam vēl nebija pieejama. Advokāts apliecināja, ka policija veica kratīšanas Sprūda deklarētajās un faktiskajās dzīvesvietās, taču advokāts nevarot komentēt, vai izņemti kādi priekšmeti.

Lai arī Valsts policija paziņojumā presei rakstīja, ka starp 24.aprīlī četriem aizturētajiem ir bijušie un esošie maksātnespējas administratori un advokāti, Rozenbergs norādīja, ka Zvērinātu advokātu padomei Valsts policija nekādu oficiālu informāciju nav sniegusi, kurš no četrotnes ir advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meklē Latvijas labāko biroja administratori

Dienas Bizness, 19.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroja vadītāja, asistenta un sekretāres amats ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma posteņiem, jo no šī cilvēka profesionalitātes un cilvēciskajām īpašībām ir atkarīga biroja ikdienas darba organizācija, un ļoti bieži arī kopīgais biroja noskaņojums.

Lai uzsvērtu šīs profesijas nozīmību, lielākais biroja preču izplatītājs Baltijā Officeday Latvia sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un radio Star FM jau trešo gadu rīko konkursu Biroja administratore un meklē Latvijas labāko biroja administratori vai administratoru jeb katra biroja labo gariņu.

Konkurss notiks vairākos etapos un titulu iegūs tas konkursants, kurš konkursa mājas lapā birojaadministratore.lv savāks lielāko balsu skaitu, kā arī saņems augstāko žūrijas vērtējumu par 2 dažādiem izveicības un profesionalitātes uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru