Likumi

Intervija: Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB, 15.01.2016

Mārtiņš Bunkus

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Respektīvi, Satversmes tiesa atzina, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss nav savienojami?

Advokāta pienākums ir nodrošināt absolūtu konfidencialitāti klientiem par sniegtās juridiskās palīdzības būtības saturu. Savukārt, ja šobrīd advokāti tiktu pielīdzināti valsts amatpersonām, šis konfidencialitātes princips sagrūtu. Advokātam valsts amatpersonas deklarācijā būtu jānorāda klienti, kuriem tiek sniegta palīdzība un cita informācija, kas ir ļoti sensitīva un konfidenciāla.

Tāpat, piemēram, likums aizliedz valsts amatpersonām reklamēties. Savukārt advokatūras likums to atļauj. Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka vēl ir nepieciešams meklēt risinājumus par to, kādus noteikumus attiecībā uz advokātiem paredzēt nākotnē.

Intervijās DB virkne advokātu, piemēram, Andris Rukmanis un Saulvedis Vārpiņš, ir pauduši uzskatu, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir principā nesavienojamas lietas. Kā jūs uzskatāt?

Es pievienojos šim kolēģu viedoklim – advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams principā.

Kā Satversmes tiesas spriedums ietekmēs maksātnespējas jomu?

Latvijā ir vairāk nekā 300 maksātnespējas administratoru un faktiski aptuveni puse no viņiem ir advokāti. Protams, mēs visi bijām neziņā, kāds būs šis Satversmes tiesas spriedums. Atsevišķi kolēģi, pieņemot, ka šis valsts amatpersonas statuss ir neizbēgams, nepagarināja savus sertifikātus un neturpinās maksātnespējas administratora profesionālo darbību. Jo ko gan nozīmē valsts amatpersonas statuss? Ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, ir amatu savienojuma ierobežojumi.

Šo un citu iemeslu dēļ daļa manu kolēģu jau ir atteikušies no administratoru pienākumu pildīšanas. Mēs joprojām nezinām, kāda būs likumdevēja nostāja un kāds būs šis risinājums, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu. Mēs nezinām, vai tas būs tāds, kas būs atbilstošs advokātu profesionālās darbības principiem, būtībai un garam, un apmierinās advokātus. Ja tas tā nebūs, varam sagaidīt, ka būs vēl kādi advokāti, kas nesaglabās savu maksātnespējas administratora sertifikātu.

Kādas būs sekas?

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka advokāti ir augsta līmeņa profesionāļi, kuriem ir noteikti augsti profesionālie standarti. Tāpēc, ja advokāti atstātu administratora profesiju, maksātnespējas joma no tā neiegūtu. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedoklis ir tāds, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss nav savienojami. Praktiski visur pasaulē maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas. Latvijā diemžēl ir izvēlēts pretējs ceļš, un tagad tas ir fakts.

Visu interviju Maksātnespējas jomā - visatļautības sajūta lasiet 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru