Jaunākais izdevums

#Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Kaņepēs ir spēks, intervijā DB saka Dailes teātra aktieris Ivars Auziņš, kurš jau septiņus gadus vada kaņepju pārstrādes uzņēmumu Transhemp.

Savulaik viņam bija iecere Latvijā uzbūvēt lielu rūpnīcu, kurā no kaņepēm ražotu koksni un šķiedru. Jau tika piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un atrasti investori, taču banka šo biznesu līdzfinansēt atteicās. Šobrīd I. Auziņš no kaņepēm ražo dažādus veselīgus pārtikas produktus – eļļu, proteīna pulveri un šķiedrvielas, kā arī lobītas un grauzdētas sēklas. Viņš joprojām aktīvi darbojas teātrī, filmējas vietējos seriālos un gaida piedāvājumu spēlēt lielās lomas ārpus mūsu valsts robežām.

Fragments no intervijas

Kā nonācāt līdz kaņepju biznesam? Ko ražojat?

Manas ģimenes draugs, vācu lauksaimnieks, inženieris ieteica man dibināt uzņēmumu un piedāvāja to darīt kopā. Es teicu: «Aiziet!» Ļoti strauji nācās daudz ko mācīties. Sākotnēji kopīgi gribējām izveidot lielu kaņepju pārstrādes rūpnīcu, lai ražotu koksni un šķiedru. Tādas Latvijā joprojām nav. Toreiz bija iespēja pieteikties uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ātri – pusgada laikā sagatavojām projektu, kā rezultātā tāds mums tika piešķirts. Tie bija 1,5 miljoni eiro. Kopējās izmaksas bija aptuveni četri miljoni eiro. Bijām piesaistījuši arī potenciālos investorus. Diemžēl banka, kurai sākotnēji ideja šķita laba, projektu noairēja. Pieņemu, ka šķiedras un koksnes rūpnieciskā ražošana baņķieriem varētu nebūt pārāk labi saprotama, viņi tajā saredz dažādus riskus. Šis projekts noteikti būtu izdevies, jo tirgū pieprasījums pēc šādas produkcijas ir ievērojami lielāks nekā piedāvājums. Šobrīd esmu iesaistījies kaņepju graudu pārstrādē, mans uzņēmums no šīm izejvielām ražo vairākus produktus – eļļu, lobītas un grauzdētas sēklas, kā arī divu veidu proteīnus. Produkcija ir gan konvencionāla, gan bioloģiska. Tās klāstu iespējams nepārtraukti paplašināt un attīstīt, var veidot dažādas pārtikas piedevas. Mēs piedāvājam savus produktus arī citiem ražotājiem, piemēram, konditoriem, kas olbaltumu pulveri var izmantot savos izstrādājumos. Tie derēs gan veģetāriešiem, gan vegāniem, tādām ļaužu grupām, kurām ir dažādas alerģijas, daudz kas ir liegts, piemēram, rieksti. Arī kaņepes ir rieksti. Tāpat no kaņepju lapām var ražot tēju, iespējams, ka ar laiku mēs to iekļausim savā produktu portfelī. Savus produktus piedāvājam restorāniem, šobrīd tie ir iekļauti ēdienos, ko gatavo restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti pavārus saista. Esmu runājis par sadarbību ar ātrās ēdināšanas restorānu Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu, kā arī Pure Chocolate vadītājiem. Par kaņepju proteīna pievienošanu saviem produktiem ir ieinteresējušies arī daži makaronu ražotāji.

Kā varat apvienot biznesu ar aktiera profesiju? Esat Dailes teātra štata aktieris.

Protams, ir tādi periodi, kad ir pasmagi, it īpaši tāpēc, ka manā uzņēmumā strādā vēl viens Dailes teātra aktieris – Dainis Grūbe, kurš atbild par pārdošanu un mārketingu. Kad mums izrādes pārklājas, mēģinām kaut kā izlavierēt. Tas ir iespējams, jo mūsdienās daudzas lietas notiek telefonā, kas ir kā tāda maza darba stacija. Šajā sezonā man ir divas lomas. Viena ir uzvedumā Kam no Vilka kundzes bail?, kurā spēlēju Džordžu, kas ir galvenā vīriešu loma. Tā ir ietilpīga luga. Tāpat es spēlēju bērnu izrādē Niķi un Riķi. Teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers mani pasargā (Smejas.)

Cik izrādes jums sanāk mēnesī spēlēt?

Vidēji kādas desmit. Tāpēc laiks ir jāmenedžē, lai arī tas lielais trakums ir beidzies. Agrāk esmu spēlējis pat 34 izrādes mēnesī.

Vai aktieri ir labi uzņēmēji? Vai Dailes teātrī ir vēl kāds, kas nodarbojas ar biznesu bez jums un Jura Žagara? Kādas aktiera prasmes palīdz uzņēmuma vadīšanā?

Iespējams, aktieriem nedaudz ir jāpiestrādā pie precizitātes un jākļūst pragmātiskiem, īpaši, ieslīgstot datu pasaulē. Man no bērnības patīk tehnoloģijas, interesē palīst mašīnai zem motora pārsega, saprast, kā lietas darbojas. Tas ļoti palīdz uzņēmējdarbībā. Skolā nīstā matemātika ir kļuvusi noderīga. Kad visi par kaut ko runā, cenšos parēķināt, nonākt pie skaitļiem, kuros ir daudz patiesības. Aktieri biznesā drīzāk ir izņēmums. Ir daudzi, kuri meklē, kā nopelnīt vairāk ar savu profesiju, īpaši filmējoties kino. Starptautiski pazīstami aktieri pārsvarā ir bagāti. Viņiem nav nepieciešams darboties biznesā, vai arī tad ir kādas īpašas intereses. Piemēram, Holivudas aktieris Kianu Rīvs (Keanu Reeves) ir izveidojis savu motociklu ražošanas kompāniju. Čalis, kuram, visticamāk, naudas netrūkst, kurš nopelna simtiem miljonu, daudz enerģijas un laika velta tieši motociklu ražošanai. Juris Žagars attīsta savu kalnu, jo tā ir viņa sirdslieta. Daži kolēģi teātrī ir centušies veidot aplikāciju, taču viņiem īsti nevedās ar rēķināšanu. Šajā ziņā man ir paveicies, man bija labi skolotāji.

Visu rakstu Vilina galvenās lomas lasiet piektdienas, 12.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

?http://www.db.lv/diskusija/vai-bio-partikas-uzvaras-gajiens-latvija-turpinasies

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" ir izveidojis pirmo bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas maršrutu Rīgā, kopumā izvietojot vairāk nekā 40 konteinerus.

"Clean R" aicina iepazīties ar informāciju par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, to iedalījumu, savākšanas veidiem un iespējām pievienoties Rīgas "BIO" maršrutam Rīgas Centra rajona, Latgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona zonas iedzīvotājus.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi ir:

  • ēdiena paliekas (bez iepakojuma) t.sk. augļi, dārzeņi, olu čaumalas;

  • izlietotas papīra salvetes, papīra dvieļi, kā arī slapjš vai netīrs iepakojuma papīrs;

  • kafijas un tējas biezumi.

BIO konteinerā var tikt izmesti arī bioloģiski noārdāmi parku un dārzu atkritumi:

  • zari (līdz 5 cm diametrā);

  • novītuši ziedi, augi;

  • lapas, nopļauta zāle;

  • augu saknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rimi: Būtiski audzis pieprasījums pēc bio produktiem

Sandra Dieziņa, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Dobeles dzirnavnieks attīstībā ieguldīs 32 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks šajā un nākamajā gadā jaunu ražotņu būvniecībā plāno investēt 32 miljonus eiro, un 24 miljonus eiro no šī finansējuma, nodrošinās Swedbank, informēja bankas pārstāvji.

Šis finansējums tiks ieguldīts, izveidojot bioloģisko graudu pilna cikla pārstrādes infrastruktūru un investējot jaunas pastas ražotnes atklāšanā. Abu projektu realizēšana būtiski kāpinās «Dobeles dzirnavnieka» ražošanas jaudu un sniegs iespēju paplašināt uzņēmuma produktu sortimentu, palielinot konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Analizējot datus par bioloģisko lauksaimniecību, redzams, ka no kopējās Latvijā izaudzētā bioloģisko graudu apjoma tikai 10-15% tiek pārstrādāti un nonāk pie patērētājiem kā sertificēta bioloģiskā produkcija. Īstenojot jaunās investīcijas, «Dobeles dzirnavniekā» tiks realizēts projekts, kas ļaus palielināt pārstrādi līdz 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 15 tūkstošus eiro, Valmiermuižas alus darītavā tapis jauns produkts

Monta Glumane, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 15 000 eiro, Valmiermuižas alus darītava uzsākusi Valmieras pilsētai veltītās BIO liepziedu vēstējas ražošanu, informē uzņēmums.

Pirmo reizi ar jauno bezalkoholisko dzērienu varēs iepazīties Valmieras 736. dzimšanas dienā, ko pilsētā atzīmē no 26. līdz 28. jūlijam. Valmieras liepziedu vēstēja tapusi ar «Gardu muti» zīmolu.

Radot jauno produktu, Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks vienojās, ka Valmierai veltītais dzēriens taps no Latvijā ievāktiem BIO liepziediem un liepu lapām.

Bioloģiskos liepu ziedus ievāc SIA «3 x 9 zālītes» Vecpiebalgā, savukārt liepu lapas tiek plūktas visā Latvijā.

Produktam ir BIO sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla “Biotēka” īpašnieks SIA “Cintamani Baltic”, kas paralēli nodarbojas arī ar eko preču vairumtirdzniecību, 2019.gadā palielinājis apgrozījumu par aptuveni 8%.

SIA “Cintamani Baltic” vadība teic, ka tas galvenokārt saistīts ar realizācijas palielinājumu mazumtirdzniecībā. Labus rezultātus 2019.gadā uzrādījis arī interneta veikals bio.lv, pērn palielinot savu apgrozījumu par 15%.

Iesniegtais gada pārskats rāda, ka aizvadītajā gadā ekoloģisko preču tirgotājs SIA “Cintamani Baltic” apgrozījis 3,94 milj.EUR, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 264,69 tūkst.EUR.

2020.gadam SIA “Cintamani Baltic” izvirzījis mērķus paplašināt piedāvāto preču klāstu un veicināt realizācijas apjomu gan “Biotēka” veikalos, gan ieviešot jaunu interneta veikala platformu un sadarbojoties ar lielveikalu tīkliem. Tiesa, koronavīrusa Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmē arī SIA “Cintamani Baltic” novērojusi realizācijas apjomu samazinājumu – vislielākais kritums novērots aprīlī (-26,5%, salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ja summē patērēto laiku līdz zero waste veikalam un ceļa izdevumus, iepirkties internetā ir izdevīgāk

Rolands Dzenis, NuKo.lv mārketinga un IT attīstības vadītājs, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības paradumi, vēlmes un vajadzības mainās nepārtraukti, turklāt pēdējos gados tas notiek jo īpaši strauji. Jau kādu laiku ar lielu interesi sekojam līdzi zero waste jeb beziepakojumu veikalu attīstībai Latvijā. Tiem, kas vēlas uzsākt darbību šajā jomā mazajā biznesā, šis ir īstais brīdis.

Proti, kamēr lielie mazumtirgotāji nav veikuši izmaiņas savos tirdzniecības procesos, mazie uzņēmumi, tādi kā beziepakojumu veikaliņi zaļā Rīgas mikrorajonā, noteikti atradīs savu pircēju gluži tāpat kā ekoloģiskās kosmētikas veikali vai restorāni ar īpašu piedāvājumu veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat arī lielveikalos redzam arvien vairāk piedāvājumu, kuros padomāts par plastikāta iepakojuma samazināšanu, piemēram, veļas mazgājamo līdzekļu iepakojumi, kurus var «uzpildīt» vairākkārt.

Patlaban, un Latvijā – jo īpaši pēdējos gados –, sabiedrība izglītojas un pieprasa uzņēmumiem domāt par ilgtspējīgu attīstību un pakalpojumu, kurš samazina nodarīto kaitējumu apkārtējai videi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Polylabs izcīna Eiropas labākā jaunuzņēmuma titulu

Lelde Petrāne, 01.11.2019

No kreisās: Klemens Mitelfīfhaus no ChemCologne (Clemens Mittelviefhaus) un Kristians Grundštoks no Polylabs

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DigitalX konferences ietvaros Vācijas pilsētā Ķelnē norisinājies StartupCon organizēts balvu pasniegšanas pasākums. Novērtēti perspektīvākie jaunuzņēmumi dažādās kategorijās, tai skaitā ķīmijas, un Latvijā dibinātais Polylabs atzīts par Eiropas labāko ķīmijas jaunuznēmumu.

Tā ražotie bio polioli palīdz uzņēmumiem mazināt CO2 izmešu daudzumu un naftas produktu patēriņu.

StartupCon ietvaros tika organizēts Chem Start-up 2019, kurā Polylabs 12 finālistu konkurencē tika atzīs par labāko ķīmijas nozares jaunuzņēmumu Eiropā, informē uzņēmumā. Polylabs ražo bio poliolu, kas tiek sintezēts no videi draudzīgiem un atjaunojamiem resursiem – dažādām augu izcelsmes eļļām. Poliols ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām poliuretāna ražošanā, kas visā pasaulē ir plaši pielietojams materiāls un tiek izmantots celtniecībā, autobūvē, mēbeļu ražošanā, apģērbu ražošanā, siltumizolācijā un neskaitāmās citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā

Raivis Bahšteins, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvietis Andris un portugāliete Debora ir atraduši simt un vienu veidu, kā dzīvi vecā Latgales sētā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas padarīt interesantu sev un citiem.

Ko tu te atbrauci? Galva tev ir uz pleciem vai nav? Brauc atpakaļ! Ar sākotnēji skeptisku uzņem­šanu bija jāsadzīvo Andrim Višņevskim un Deborai Paulinu, kas pirms trim gadiem no metropoles virpuļa pārcēlās uz nomaļajām Obeliškām ar sapni par saturīgu mazo biznesu.

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā iz­kristalizējušies līdz tam, ka nu jau var rādīt savas prasmes arī citiem, paralēli tur top dažādi produkti – ēdami un neēdami, taču ne mazumtirdziecības plauktiem, bet gan kā papildinājums saimniecības apskatei un kaņepju izzināšanai, palēnām attīstot tūrisma piedāvājumu. Viņi vēlas uzņemt arī korporatī­vos pasākumus, šovasar ierīkota kvestu istaba jeb escape room par kaņepju tematiku, nupat atvēruši arī pašu dizainētu veikaliņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem.

Kazkopībā dzīvnieku skaitam ir tendence palielināties; aug pieprasījums pēc kazas piena produktiem, bet aizvien novērojams šī piena trūkums, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir tikai trīs kazas piena pārstrādes uzņēmumi – SIA Līcīši Ltd, Madonas novada z/s Līvi, kā arī a/s Cesvaines piens, kura pagājušajā gadā sāka kazas piena pārstrādi un puscietā siera ražošanu rūpnieciskos apjomos; pārējie ir mājražotāji. Līcīši Ltd ir vienīgā saimniecība, kas tirdzniecības tīkliem piegādā tieši svaigu kazas pienu.

Ozolnieku novada bioloģiskā saimniecība SIA Līcīši Ltd ir viena no tām, kas pārvarējusi vairākas krīzes un joprojām ražo kazas pienu un sieru. Saimniecību 1992. gadā nodibinājis saimnieks Aivars Liepiņš, kurš pamazām saimniekošanu nodod meitas Līgas Marcinkonienes rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Linkaits: Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu ietekmes

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas darbību nekavējoties jānodala no ASV sankciju sarakstā minēto personu un uzņēmumu ietekmes, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda otru lielāko ostu Latvijā - kravu apgrozījums Ventspils ostā ir apmēram 20 miljoni tonnu gadā un tajā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.

"Faktiski Ventspils osta ir mūsu tranzīta sistēmas viens no pamatelementiem, tāpēc jebkādas darbības, kas varētu kaitēt tranzīta plūsmai un arī uzņēmumiem, kas strādā Ventspils ostā un nav saistīti ar [Ventspils mēru Aivaru] Lembergu, mums būtu jāmēģina novērst vai vismaz mazināt," teica satiksmes ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu varētu būt traucēti norēķini par brīvostas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rūdolfs soli līdz miljona slieksnim

Linda Zalāne, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lat Eko Food (zīmols Rūdolfs) šogad prognozē sasniegt miljons eiro apgrozījuma slieksni, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos trīs gados kopš ražotnes atvēršanas Ādažos bioloģiskās pārtikas ražotājs SIA Lat Eko Food (zīmols Rūdolfs) ievērojami palielinājis produktu portfeli – no 15 līdz 100 produktu veidiem. «Šajos gados ar lielu rāvienu esam gājuši uz priekšu, saglabājot fokusu uz bioloģisko pārtikas produktu ražošanu. Papildus zīdaiņiem domātiem ēdieniem esam sākuši ražot arī produktus vecākiem bērniem un pieaugušajiem, piemēram, kečupus un ievārījumus. Jaunākais produkts ir dažādu garšu smūtiji, kā arī esam papildinājuši bērnu pārtikas grozu ar restorānu cienīgiem ēdieniem, piemēram, risoto, lazanju un biezzupām. Piedāvājam arī pārtiku bez glutēna un laktozes,» stāsta SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Pēdējās vērienīgās investīcijas 500 tūkst. eiro apmērā uzņēmums veica šajā vasarā, kad iegādājās stāvpaku ražošanas iekārtu, līdz ar to produktu portfelis tika papildināts ar vēl vienu kārumu bērniem – dažādu garšu desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam iekšlietu ministram Māris Gulbim, kurš pirms diviem gadiem pievērsies ārstniecības augu audzēšanai, pērn slikto laikapstākļu dēļ noslīkušas visas kumelītes.

«Visas kumelītes palika uz lauka, viss bija vienā peļķē tā, ka ar traktoru uz lauka nevarēja uzbraukt,» Db pastāstīja uzņēmējs Māris Gulbis. Ja 2016. gadā izdevies novākt aptuveni pus tonnu kumelīšu, tad pagājušais gads nesis zaudējumus. Gulbis gan norāda, ka zaudējumi nebija lieli, daļu no tiem sedza ES atbalsts.

Neskatoties uz zaudējumiem, plinti krūmos uzņēmējs nemetīs un turpinās nodarboties ar ārstniecības augu biznesu. Šogad laukus paredzēts apsēt ar bioloģiskajām auzām, jo katru gadu vienā un tajā pašā laukā nevar audzēt kumelītes, bet pēc auzu novākšanas atkal tiks sētas kumelītes. Jau ziņots, ka Māris Gulbis pievērsies ārstniecības augu audzēšanai un netālu no Aizkraukles izveidojis saimniecību 47 ha platībā. Iepriekš uzņēmējs saimniecībā audzēja arī bioloģiskos rudzus. Pieprasījums pēc kumelītēm pasaulē ir liels un arī cena ir laba – viena tonna kumelīšu Latvijā maksā ap 20 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss šonedēļ Rīgā plāno atvērt pop-up veikalu - noliktavu bāriem un restorāniem, informē uzņēmumā.

Tā kā pop up vietām raksturīgi atvērties uz noteiktu laiku, Gemoss veikals Brīvības ielā. Veikals 250 kvadrātmetru platībā apmeklētājiem būs pieejams vismaz gadu.

«Gemoss pop up veikals ir mūsu radošuma izpausme. Māja, kurai tuvākajos gados paredzēta nojaukšana, tiek iedzīvināta ar vai nu vecām, aizmirstībā nonākušām, vai tieši otrādi - speciāli šai vietai radītām mēbelēm. Ar jauno veikalu mēs nedaudz izaicinām, bet vienlaikus arī meklējam interesantākus veidus, kā uzrunāt klientus, pietuvoties jaunai, modernai paaudzei. Klienti, kuriem ir tuvas zero waste vērtības, ir laipni aicināti, jo riekstu, žāvētu augļu, sēkliņu, graudaugu, kā arī BIO produkcijas klāsts šeit būs gana plašs. Tomēr jāatzīmē, ka šis nav zero waste koncepta veikals, jo šeit būs pieejama arī fasēta produkcija,» pastāstīja Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Novērojam, ka "Rimi" e-veikalā vidējā pirkuma summa ir krietni lielāka nekā tā ir veikalā," biznesa portālam db.lv pastāstīja "Rimi Latvia" e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Tas, ka vidējā pirkuma summa e-veikalā ir lielāka, skaidrojams ar faktu, ka klienti, iepērkoties e-veikalā, biežāk veic lielāka apjoma pirkumus, kas paredzēti visai nedēļai.

Kā pastāstīja D. Kirstuks, "Rimi" e-veikalam esot jau vairāki tūkstoši regulāro pircēju un klientu skaits ik nedēļu pieaug. Kopumā e-veikala pircēju skaita pieaugums pārsniedzot sākotnējās prognozes.

"Prognozējam šogad "Rimi" e-veikalam strauju klientu pieaugumu un pastāvīgi strādājam pie kapacitātes palielināšanas, jo interese no klientu puses ir ļoti liela. Mūsu mērķis šogad ir kļūt par vienu no lielākajiem pārtikas tirgotājiem interneta vidē Latvijā," sacīja D. Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē turpina pieaugt; Latvijā ir potenciāls to ražot

LETA, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikaliņš Neiepakots siguldiešiem piedāvā iespēju iegādāties apzinātam patēriņam domātas preces un cieši sadarbojas ar Zaļās villas kvartālu.

Šī brīža veikala Neiepakots koncepcija ir pagaidu variants, kamēr tiks izremontētas «īstās» telpas. Pagaidām veikals vēl nav tādā formā un izpildījumā, kā tā īpašniece Liene Straupe ir iecerējusi. Tas ir neliels produktu stends, kur atrodamas dažādas preces apzinātākam patēriņam – termokrūzes, kas ražotas no pārstrādātām vienreizlietojamām kafijas krūzītēm, stikla ūdens pudeles, bambusa zobu birstes, auduma maisiņi, menstruālās piltuves, mazgājamās autiņbiksītes, ķermeņa kopšanas lietas, piemēram, šampūnziepes. Piedāvājumā ir arī sejas tīrīšanas spilventiņi, kurus šuj vietējā Siguldas organizācija Cerību spārni. «Cenšamies domāt par sociālo ietekmi un tāpēc pasūtām tieši Cerību spārnos, kur darbojas cilvēki ar invaliditāti,» norāda Liene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

“Griķu bums” nav galā

Jānis Goldbergs, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ir apmierināts tikai Latvijas pieprasījums, bet uz AS Dobeles dzirnavnieks pasūtījumu galda rindā gaida pieprasījumi no visas Eiropas pēc pastas, pārslām un miltiem.

“Visu martu strādājām ar pilnu jaudu. Ir krituši daudzi ražošanas rekordi. Šobrīd var teikt, ka prioritāte – vietējā tirgus pieprasījums, ir apmierināts. Lai arī vēl aizvien Latvijas tirgum ražojam vairāk nekā vidēji, mēs varam domāt par ārvalstu pasūtījumiem un eksportu,” tā intervijā AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvijas lielākā graudu pārstrādes uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka situācija graudu tirgū rudenī būs ļoti sarežģīta, tādēļ ieteic zemniekiem sekot biržas cenām un daļu ražas pārdot jau šobrīd, kad cena ir augsta. Dienas Bizness jau publicējis zemnieku prognozes par labu graudu ražu, tomēr situācija rudenī būs sarežģīta, jo daudzas valstis ierobežo graudu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru