Šogad deviņos mēnešos Latvijas lielākās alus darītavas Aldaris alus pārdošanas apjomi bijuši stabili, nedaudz pat pārsniedzot pērnā gada līmeni, liecina mārketinga pētījumu kompānijas The Nielsen Company dati.

Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka tirgus kvantitatīvi palicis iepriekšējā gada līmenī, ko var izskaidrot ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Taču nedaudz mainījušies alus cienītāju paradumi — salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, būtiski audzis tā saucamais alus Premium segments (+1.8%), kā arī alus Mix produktu patēriņš (+ 1.1%).

"Šī tendece mani ļoti iepriecina, jo Aldara galveno saražotās produkcijas daļu veido Super Premium un Premium klases segmenta alus. Aldara Luksus labie pārdošanas rādītāji vēlreiz apliecina, ka esam izvēlējušies pareizo tirgus stratēģiju. Turpmāk plānojam turpināt attīstīt šo segmentu, vienlaikus neaizmirstot par tā saucamās ekonomiskās klases alus ražošanu, lai tādējādi ar augstas kvalitātes produkciju nodrošinātu visus mūsu alus mīļotājus," izteicās I.Šure.

Šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijas lielākajai alus darītavai Aldaris izdevies palielināt tirgus daļu par 1,2%.

Par to, atsaucoties uz mārketinga pētījumu kompānijas The Nielsen Company datiem, vēsta kompānija. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, Aldaris tirgus daļu izdevies palielināt par 0,5%.

Aldara janvāra rezultātus vērtējam kā labus, kas, visticamāk, skaidrojams ar pārdomātu cenu politiku, mārketinga aktivitātēm un produktu klāstu, norāda Aldaris izpilddirektors Thomas Panteli. Diemžēl iespaidu uz produkcijas noietu atstājis lēmums no februāra palielināt akcīzes nodokli alum, tādēļ janvāra nogalē tirdzniecības vietās pārsvarā bija pieejami tikai produkcijas atlikumi. Tas skaidrojams ar nodokļa pārrēķina procedūru arī tiem produktiem, kas atradās veikalu plauktos pirms stājās spēkā lēmums par izmaiņām akcīzes nodoklī.

Par AS Aldaris jaunajiem valdes locekļiem kļuvuši uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš un personāla direktore Sigita Ozola. Iepriekš uzņēmuma valde strādāja nepilnā sastāvā un tajā darbojās tikai bijušais uzņēmuma izpilddirektors Marguss Kasteins, kurš darbu uzņēmumā ir atstājis.

Kā atzinusi Carlsberg Grupa, tad pašreizējos alus tirgus apstākļos, kas ir ļoti izaicinoši, ir ļoti svarīgi, lai uzņēmuma valdē būtu pārstāvēti vietējie vadītāji, kuriem ir atbilstošas kompetences un zināšanas par vietējo tirgu.

Uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš uzņēmumā strādā nepilnu gadu, šajā laikā lielu vērību pievēršot uzņēmuma produktu portfeļa un klientu attiecību sakārtošanai, kā arī iekšējo darba procesu un pārdošanas rādītāju uzlabošanai. Arī iepriekšējā pieredze A.Ilziņam ir saistīta ar pārtikas industriju, strādājot vairākos šīs sfēras uzņēmumos.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Par alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jacobsen), kurš ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos.

T.K.Jakobsens strādājis Carlsberg Grupā 15 gadus, informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Līdz 2008.gadam T.K.Jakobsens bija atbildīgas par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā 100 eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T.K.Jakobsens ir strādājis par izpilddirektoru Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā. «Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot alus nozarē Aldarim palīdzēs vēl vairāk nostiprināt pozīcijas alus segmentā, kā arī palielināt mūsu pārstāvniecību bezalkoholisko dzērienu nozarē,» norāda T.K.Jakobsens.

Alus darītavas Aldaris dzērienu arsenālā turpmāk būs pieejams jauns alkoholiskais kokteilis Garage Hard Lemonde, kas Eiropā parādījās pērn. Tā ieviešanai Latvijā Aldaris investējis aptuveni 60 000 latu.

Garage Hard Lemonade zīmola vadītājs Latvijā Artis Nigals atklāj, ka Aldarim, kas tradicionāli atpazīstams kā viens no lielajiem spēlētājiem Latvijas alus tirgū, ir nopietni plāni tuvāko divu gadu laikā kļūt par daudz ietekmīgāku dalībnieku arī citos dzērienu segmentos. «Pirmie soļi jau tika sperti pērn, un šogad mēs šo attīstību turpinām,» tā viņš.

Aldaris cer, ka gada laikā jaunais dzēriens aizņems jau 5% no alkoholisko kokteiļu tirgus Latvijā.

Dzēriens ir pildīts 0,33 l pudelēs un satur 4,6% alkohola.

Jūrmalas dome ir izsludinājusi cenu aptauju, lai līzingā iegādātos četrus apvidus auto. Tas nepieciešams, "jo bieži jābrauc pa kāpām un pludmali", skaidro domes izpilddirektors Gatis Truksnis. Visticamāk jūrmalnieki noskatījuši Nissan Qashqai.

Izlasot sludinājuma tehniskās prasības, kļūst skaidrs, ka ierēdņi slēpjoties aiz tonētajiem automašīnas stikliem, pa Jūrmalas bedrainajām ielām riskēs braukt vienīgi ar pilnpiedziņas auto, ar gaitas datoru, ātrumjūtīgiem priekšējā loga tīrītājiem , apsildāmajiem sēdekļiem, multifunkcionālu stūri (hands free sistēma, radio, gaitas datora un Bluetooth vadība no stūres). Tāpat tehniskajā specifikācijā norādīts, ka domnieki labprātāk brauktu ar sudraba vai pelēkas metālikas auto.

Domes izpilddirektors Gatis Truksnis. (Foto: Ritvars Skuja, DB) Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš skaidro, ka divas automašīnas nepieciešamas pilsētsaimniecības un būvniecības pārvaldes darba organizēšanai, viena – domes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Urbanoviča ( LSDSP) vajadzībām, bet ceturtā, kas nebūs pilnpiedziņas auto,- domes saimniecības darbiem.

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

a/s Aldaris uzsāks Latvijā un visā Kontinentālajā hokeja līgā pirmā hokeja līdzjutējiem veltītā alus ar nosaukumu Uzvarētāju alus ražošanu.

Tiks uzsākta arī Dinamo kvasa ražošana, DB informēja Aldara pārstāve Lelde Drozdova-Auzāne. Uzvarētāju alus ražošanas līnijas atklāšana notiks šā gada 27.jūlijā.

Viens santīms no katras pārdotās Uzvarētāju alus un Dinamo kvasa vienības tiks hokeja komandas Rīgas Dinamo atbalstam.

Jāatgādina, ka, neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi un patērētāju ieradumu maiņu par labu ekonomiskā segmenta produktiem, Aldaris pārdošana pērn sasniegusi 37,9 milj.Ls, bet uzņēmuma peļņa bija 1,43 miljoni Ls.

Aldara kopējie pārdošanas apjomi pērn sasniedza 78,6 miljonus litru, no tā alus bija 54,86 miljoni litru. Izmaksu optimizācijas plāna realizācija nodrošināja Aldarim iespēju 2009. gadā attīstībā investēt gandrīz 600 tūkstošus latu.

Latvijā lielākā alus darītava a/s Aldaris, ieguldot 100 tūkstošus Ls, sākusi ražot divas jaunas alus šķirnes Senais un Dūmaku.

Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure pastāstīja, ka abu šķirņu radīšana ilgusi aptuveni gadu un to izveidē izmantotas senās receptes. I. Šures vārdiem raksturojot jaunos produktus, ja Senais ir nedaudz augstprātīgs, tad Dūmaku – aušīgs, ar jautru pēcefektu.

Dūmaku alus netiek filtrēts. Abas šķirnes visu vasaru piedalīsies Alus duelī, kā rezultātā noskaidrosies, kuru no šīm šķirnēm uzņēmums turpinās ražot. I. Šure neatklāja, cik lielu tirgus daļu plānots iekarot ar jaunajām šķirnēm, vien piebilda, ka tas nav pašmērķis un kompānija skatās uz biznesu kopumā.

Miestiņa brūvētāji cer uz labu augustu, kas ļautu nozarei atgriezties pie izaugsmes. DB aptaujātie eksperti norāda - līdz šim vasara nozari nav lutinājusi. Tiesa, ja atsevišķiem tirgus dalībniekiem gada pirmā pusē pret attiecīgo laikposmu pērn vērojams apjomu samazinājums, mazās alusdarītavas par noietu nesūdzas.

Lai arī Latvijas ekonomika turpina uzrādīt atkopšanās tendences, dzērienu nozare pirmajos sešos mēnešos nav uzrādījusi izaugsmi, kas saistīts ar vēsajiem laika apstākļiem vasaras pirmajā pusē. Pēc tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem, šā gada jūnijā alus tirgus, salīdzinot ar 2011.gada jūniju, krities par 10,7% punktiem.

Papildu apliecinājums tam, ka alus tirgus nelabvēlīgo tendenču galvenais iemesls ir nelabvēlīgie laika apstākļi, ir līdzīgas tendences arī Lietuvā un Igaunijā, kur, pēc tirgus izpētes kompānijas Nielsen datiem, alus tirgus pirmajā pusgadā kopumā samazinājies vēl straujāk - attiecīgi par 6% punktiem un 3,2% punktiem.

Stiprs lietus nedēļas nogalē un pirmdienas rītā apgrūtina ūdensvada remontdarbus Ganību dambī, jo būvbedrē gāžas ūdens. Vienlaikus nepieciešams sakārtot apkārtējās komunikācijas, kas izskalotas ūdensvada avārijas dēļ, un būs nepieciešams veikt remontdarbus, lai atjaunotu tramvaja sliežu klātni. Līdz ar to ir grūti prognozēt, kad situācija Ganību dambī normalizēsies, pastāstīja pašvaldības SIA Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Mucenieks skaidroja, ka avārijas vietā ir «milzu komunikāciju murskulis», kas jāsakārto, tostarp dažādi kabeļi, kanalizācijas vads. No maģistrālā ūdensvada izņemts bojātais posms, un pirms ūdens apgādes atjaunošanas būs nepieciešams veikt dezinfekciju, ūdens kvalitātes analīzes un ūdensvada skalošanu. Piesārņojuma risks maģistrālajā ūdensvadā gan nepastāvot, un šie pasākumi esot tikai profilaktiski, lai pārliecinātos, ka iedzīvotājiem tiek piegādāts kvalitatīvs dzeramais ūdens.

«Nav nekad bijis tā, ka kāds ūdensvads pilsētā nav sataisīts, bet patlaban ir grūti izteikt jebkādas prognozes,» atzina Mucenieks. Tramvaju kustības atjaunošanai, iespējams, būs nepieciešams papildus laiks, jo ūdens bojājis sliežu klātni.

Latvijas lielākā alus darītava Aldaris sīvā konkurencē atzīta par sociāli atbildīgāko Carlsberg grupas uzņēmumu 2009.gadā.

Uzņēmums saņēmis apbalvojumu kategorijā «Mēs esam daļa no sabiedrības». Šajā kategorijā iekļautas iniciatīvas, kas devušas pozitīvu ieguldījumu sabiedrībā.

Maija nogalē Kopenhāgenā Carlsberg paziņojis piecas izcilākās Carlsberg grupas kompānijas 2009.gadā. Alus darītavas vērtētas, balstoties uz kompānijas Veiksmes formulām, nosaukts arī Gada uzņēmums.

«Saņemot šo prestižo balvu, Latvijas vārds izskan uzreiz 35 valstīs!» saka Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Uz prestižajiem apbalvojumiem pretendēja vairāk nekā 35 Carlsberg grupas kompānijas, taču augsto novērtējumu saņēma tikai piecas alus darītavas. Līdztekus Aldarim apbalvojumus saņēma arī Ukrainas alus darītava Slavutich, Carlsberg Itālijā, Carlsberg Lielbritānijā, bet par gada uzņēmumu atzīta Gorkha alus darītava Nepālā.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Zirga gaļas skandāla ietekme uz tirgu gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā būs – pircēji aizdomīgi skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem, kā arī samazināsies ticība tam, cik daudz var ticēt pārtikas preču marķējumam, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī norādīja, ka šis gadījums parāda arī to, cik ļoti cilvēkus kā patērētājus iespaido tirdzniecības ķēžu spiediens. «Sākums jau tam visam bija, ka tirdzniecības ķēde prasa, lai produkts būtu pēc iespējas lētāks un ar ilgu derīguma termiņu. Ražotājs ir spiests kalkulēt, no kādiem produktiem prece tiks izgatavota – cik desā būs tādas gaļas, cik sierā būs īsta piena, cik aizstājējproduktu. Pēdējos gados tam pievienojies arī iedzīvotāju pirktspējas trūkums,» skaidroja I. Gulbe.

LTVC vadītāja norādīja, ka šādas attiecības starp lielveikalu tīklu ķēdēm un ražotājiem pasaulē ir salīdzinoši jauna problēma. Pamatā tā ir radusies tāpēc, ka lielveikalu ķēdes ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas strādā daudzās pasaules valstīs. Šāda nevienādā konkurence ir sekas globalizācijas procesam – ražotāju ir ļoti daudz, bet lielveikalu ķēžu ir ļoti maz. Tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Austrijā četri lielveikali «paņem» 80% tirgus, skaidroja I. Gulbe.

Uz rūpniecisku alus darīšanas procesu un ideālā alus meklēšanu tagad pārgājuši mājražotāji Krišjānis Zeļģis, Valdis Jansons un Andris Liepiņš.

Nesen viņi savu sadarbību apstiprinājuši kopīgā uzņēmumā SIA Kooperatīvs, sākot saimniekošanu pašu iekārtotā alus brūzī Raunas novada Rozēs.

Ar graudiem šai vietai vēsturiska saistība – brūzis atrodas bijušajā Raunas maizes ceptuvē, bet muižas laikos tur bijušas dzirnavas un miltu magazīna.

Tur darinātais Malduguns alus pieejams kopš pagājušā gada oktobra. Pirms tam tā autori alu darīja mājās, pamazām nonākot pie tā, ka jāražo lielākā apjomā un rūpnieciski – process, kā atzīst viens no trim līdzīpašniekiem Krišjānis Zeļģis, bija samērā lēns. «Pārejot uz rūpniecisko ražošanu, nepietiek taisīt tāpat, tikai vairāk, kā mums sākumā šķita, viss izrādījās sarežģītāk, un bijām spiesti apgūt ātrā tempā dažādas zināšanas, arī izgāzt kādu tonnu saražotā ārā,» viņš stāsta.

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Latvijas lielākajai alus darītavai Aldaris faktiski nav radušies zaudējumi no dīkstāves 23.jūlijā Rīgas ostā notikušās avārijas dēļ.

Tā kā Aldarim ir iespēja vadīt visus uzņēmuma svarīgākos procesus arī no ārpuses, tostarp reģionālajām bāzēm, faktiski zaudējumi uzņēmumam Rīgas ostā notikušās avārijas dēļ netika radīti, informē uzņēmuma korporatīvo komunikāciju vadītāja Laura Krastiņa.

Piegādes process faktiski netika aizkavēts, jo visas automašīnas ar produkciju klientiem paspēja atstāt Aldara teritoriju pirms ziņām par notikušos avāriju Rīgas ostā. Daži iekavētie darbi tika paveikti nākamjā dienā, strādājot divtik čakli. Līdz ar to Aldaris neplāno vērsties ar pretenzijām šī notikuma sakarā, tā L. Krastiņa.

Tajā pat laikā šis nepatīkamas notikums deva iespēju pārbaudīt Aldara elastību strādāt arī ekstremālās situācijās. Par gatavību nodrošināt sniegtos pakalpojumus uzņēmums ir gandarīts, lai gan atklātas dažas jomas, kuras vēl būtu jāuzlabo, lai jebkurā dzīves situācijā būtu iespējams sniegt klientiem netraucētus pakalpojumus.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Aldaris un SIA Bauskas alus vienošanos loģistikas jomā.

Tādējādi tiks atļauts lielākajam alus ražotājam Latvijā a/s Aldaris vairumtirdzniecībā Latvijā un, iespējams, arī ārpus tās izplatīt SIA Bauskas alus alu un iesala dzērienus.Tā kā a/s Aldaris tirgus daļa alus realizācijas tirgū pārsniedz 10 %, turklāt abi uzņēmumi ražo savstarpēji konkurējošu produkciju, šī vienošanās nevarēja pretendēt uz automātisku atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma un bija jāpaziņo KP.

KP var atļaut šādu vienošanos, ja tā veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, turklāt šī vienošanās neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai, un nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Izvērtējot vienošanās nosacījumus, KP konstatēja, ka šī alus darītāju vienošanās ir atļaujama, jo tās pozitīvais efekts atsver iespējamo kaitējumu konkurencei un palīdz attīstīties mazam/vidējam uzņēmumam SIA Bauskas alus.

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Šā gada nogalē AS Aldaris tiks piegādātas jaunās iekārtas ekskluzīvo alus šķirņu ražošanai, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Veli Pekka Tennila.

Viņš arī atzīmēja, ka pirmās ekskluzīvās alus šķirnes veikalu plauktos varētu paradīties nākamā gada aprīlī.

Uzņēmums kļūšot arī par Carlsberg Grupas ekskluzīvo alus šķirņu inovācijas centru Baltijas reģionā, kas nozīmē, ka a/s Aldaris izstrādās alus šķirnes arī citām Carlsber Grupas alus darītavām.

Pateicoties ieguldītajām 3 miljonu eiro investīcijām vēsturiskajā alus darītavā, Aldarim būs ražošanas iekārtas ekskluzīvā alus brūvēšanai. Latvijā ekskluzīvā alus segments jau šobrīd aizņem 14% no visa alus tirgus.

Aldara koncentrēšanās uz ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanu un inovāciju centra attīstību nozīmē, ka lētākā cenu segmenta alus šķirņu, piemēram, plastmasas pudelēs (PET), ražošana tiks pārcelta uz pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kuras iegādāsies daļu no vecās Aldara PET iekārtas. Nākotnē lētākā cenu segmenta alus ražošanas izcelsmes valstis varētu mainīties, jo Carlsberg Grupa katru gadu pārskata ražošanas plānus. Aldara alus garša un receptes pēc šīm izmaiņām paliks nemainīgas, jo alus tiks brūvēts stingrā Latvijas alus meistaru uzraudzībā.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi un patērētāju ieradumu maiņu par labu ekonomiskā segmenta produktiem, a/s Aldaris pārdošana pērn sasniegusi 37,9 miljoni latu, bet uzņēmuma peļņa bija 1,43 miljoni Ls.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka neskatoties uz Latvijas ekonomikas pasliktināšanos pērn, uzņēmums var būt ļoti apmierināts ar rezultātiem, jo Aldaris saglabājis līderpozīciju Latvijas alus tirgū ar 39% tirgus daļu un pērn izdevies strādāt ar ievērojamu peļņu, kas aizvadītajā gadā reti kuram izdevās.

Aldara kopējie pārdošanas apjomi pērn sasniedza 78,6 miljonus litru, no tā alus bija 54,86 miljoni litru. Izmaksu optimizācijas plāna realizācija nodrošināja Aldarim iespēju 2009. gadā attīstībā investēt gandrīz 600 tūkstošus latu.

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.