Šogad deviņos mēnešos Latvijas lielākās alus darītavas Aldaris alus pārdošanas apjomi bijuši stabili, nedaudz pat pārsniedzot pērnā gada līmeni, liecina mārketinga pētījumu kompānijas The Nielsen Company dati.

Aldara valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norādīja, ka tirgus kvantitatīvi palicis iepriekšējā gada līmenī, ko var izskaidrot ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Taču nedaudz mainījušies alus cienītāju paradumi — salīdzinot ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem, būtiski audzis tā saucamais alus Premium segments (+1.8%), kā arī alus Mix produktu patēriņš (+ 1.1%).

"Šī tendece mani ļoti iepriecina, jo Aldara galveno saražotās produkcijas daļu veido Super Premium un Premium klases segmenta alus. Aldara Luksus labie pārdošanas rādītāji vēlreiz apliecina, ka esam izvēlējušies pareizo tirgus stratēģiju. Turpmāk plānojam turpināt attīstīt šo segmentu, vienlaikus neaizmirstot par tā saucamās ekonomiskās klases alus ražošanu, lai tādējādi ar augstas kvalitātes produkciju nodrošinātu visus mūsu alus mīļotājus," izteicās I.Šure.

Šā gada pirmajā mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijas lielākajai alus darītavai Aldaris izdevies palielināt tirgus daļu par 1,2%.

Par to, atsaucoties uz mārketinga pētījumu kompānijas The Nielsen Company datiem, vēsta kompānija. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, Aldaris tirgus daļu izdevies palielināt par 0,5%.

Aldara janvāra rezultātus vērtējam kā labus, kas, visticamāk, skaidrojams ar pārdomātu cenu politiku, mārketinga aktivitātēm un produktu klāstu, norāda Aldaris izpilddirektors Thomas Panteli. Diemžēl iespaidu uz produkcijas noietu atstājis lēmums no februāra palielināt akcīzes nodokli alum, tādēļ janvāra nogalē tirdzniecības vietās pārsvarā bija pieejami tikai produkcijas atlikumi. Tas skaidrojams ar nodokļa pārrēķina procedūru arī tiem produktiem, kas atradās veikalu plauktos pirms stājās spēkā lēmums par izmaiņām akcīzes nodoklī.

Par AS Aldaris jaunajiem valdes locekļiem kļuvuši uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš un personāla direktore Sigita Ozola. Iepriekš uzņēmuma valde strādāja nepilnā sastāvā un tajā darbojās tikai bijušais uzņēmuma izpilddirektors Marguss Kasteins, kurš darbu uzņēmumā ir atstājis.

Kā atzinusi Carlsberg Grupa, tad pašreizējos alus tirgus apstākļos, kas ir ļoti izaicinoši, ir ļoti svarīgi, lai uzņēmuma valdē būtu pārstāvēti vietējie vadītāji, kuriem ir atbilstošas kompetences un zināšanas par vietējo tirgu.

Uzņēmuma pārdošanas direktors Artūrs Ilziņš uzņēmumā strādā nepilnu gadu, šajā laikā lielu vērību pievēršot uzņēmuma produktu portfeļa un klientu attiecību sakārtošanai, kā arī iekšējo darba procesu un pārdošanas rādītāju uzlabošanai. Arī iepriekšējā pieredze A.Ilziņam ir saistīta ar pārtikas industriju, strādājot vairākos šīs sfēras uzņēmumos.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Par alus darītavas Aldaris izpilddirektoru kļuvis Tomass Kure Jakobsens (Thomas Kure Jacobsen), kurš ilgus gadus darbojies Aldara īpašnieka Carlsberg Grupas saistītajos uzņēmumos.

T.K.Jakobsens strādājis Carlsberg Grupā 15 gadus, informē a/s Aldaris komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Līdz 2008.gadam T.K.Jakobsens bija atbildīgas par Carlsberg produktu pieejamību vairāk kā 100 eksporta tirgos, kuros Carlsberg Grupai nav savu alus darītavu. Kopš 2008. gada T.K.Jakobsens ir strādājis par izpilddirektoru Carlsberg uzņēmumos Horvātijā un Ungārijā. «Man vienmēr ir patikuši jauni izaicinājumi, tāpēc esmu pagodināts, ka kļuvu par Latvijas alus tirgus līdera izpilddirektoru. Esmu pārliecināts, ka pieredze, ko esmu guvis ilgus gadus strādājot alus nozarē Aldarim palīdzēs vēl vairāk nostiprināt pozīcijas alus segmentā, kā arī palielināt mūsu pārstāvniecību bezalkoholisko dzērienu nozarē,» norāda T.K.Jakobsens.

Alus darītavas Aldaris dzērienu arsenālā turpmāk būs pieejams jauns alkoholiskais kokteilis Garage Hard Lemonde, kas Eiropā parādījās pērn. Tā ieviešanai Latvijā Aldaris investējis aptuveni 60 000 latu.

Garage Hard Lemonade zīmola vadītājs Latvijā Artis Nigals atklāj, ka Aldarim, kas tradicionāli atpazīstams kā viens no lielajiem spēlētājiem Latvijas alus tirgū, ir nopietni plāni tuvāko divu gadu laikā kļūt par daudz ietekmīgāku dalībnieku arī citos dzērienu segmentos. «Pirmie soļi jau tika sperti pērn, un šogad mēs šo attīstību turpinām,» tā viņš.

Aldaris cer, ka gada laikā jaunais dzēriens aizņems jau 5% no alkoholisko kokteiļu tirgus Latvijā.

Dzēriens ir pildīts 0,33 l pudelēs un satur 4,6% alkohola.

Jūrmalas dome ir izsludinājusi cenu aptauju, lai līzingā iegādātos četrus apvidus auto. Tas nepieciešams, "jo bieži jābrauc pa kāpām un pludmali", skaidro domes izpilddirektors Gatis Truksnis. Visticamāk jūrmalnieki noskatījuši Nissan Qashqai.

Izlasot sludinājuma tehniskās prasības, kļūst skaidrs, ka ierēdņi slēpjoties aiz tonētajiem automašīnas stikliem, pa Jūrmalas bedrainajām ielām riskēs braukt vienīgi ar pilnpiedziņas auto, ar gaitas datoru, ātrumjūtīgiem priekšējā loga tīrītājiem , apsildāmajiem sēdekļiem, multifunkcionālu stūri (hands free sistēma, radio, gaitas datora un Bluetooth vadība no stūres). Tāpat tehniskajā specifikācijā norādīts, ka domnieki labprātāk brauktu ar sudraba vai pelēkas metālikas auto.

Domes izpilddirektors Gatis Truksnis. (Foto: Ritvars Skuja, DB) Domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Viņš skaidro, ka divas automašīnas nepieciešamas pilsētsaimniecības un būvniecības pārvaldes darba organizēšanai, viena – domes priekšsēdētāja vietnieka Daiņa Urbanoviča ( LSDSP) vajadzībām, bet ceturtā, kas nebūs pilnpiedziņas auto,- domes saimniecības darbiem.

Latvijas lielākajai alus darītavai Aldaris faktiski nav radušies zaudējumi no dīkstāves 23.jūlijā Rīgas ostā notikušās avārijas dēļ.

Tā kā Aldarim ir iespēja vadīt visus uzņēmuma svarīgākos procesus arī no ārpuses, tostarp reģionālajām bāzēm, faktiski zaudējumi uzņēmumam Rīgas ostā notikušās avārijas dēļ netika radīti, informē uzņēmuma korporatīvo komunikāciju vadītāja Laura Krastiņa.

Piegādes process faktiski netika aizkavēts, jo visas automašīnas ar produkciju klientiem paspēja atstāt Aldara teritoriju pirms ziņām par notikušos avāriju Rīgas ostā. Daži iekavētie darbi tika paveikti nākamjā dienā, strādājot divtik čakli. Līdz ar to Aldaris neplāno vērsties ar pretenzijām šī notikuma sakarā, tā L. Krastiņa.

Tajā pat laikā šis nepatīkamas notikums deva iespēju pārbaudīt Aldara elastību strādāt arī ekstremālās situācijās. Par gatavību nodrošināt sniegtos pakalpojumus uzņēmums ir gandarīts, lai gan atklātas dažas jomas, kuras vēl būtu jāuzlabo, lai jebkurā dzīves situācijā būtu iespējams sniegt klientiem netraucētus pakalpojumus.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Aldaris un SIA Bauskas alus vienošanos loģistikas jomā.

Tādējādi tiks atļauts lielākajam alus ražotājam Latvijā a/s Aldaris vairumtirdzniecībā Latvijā un, iespējams, arī ārpus tās izplatīt SIA Bauskas alus alu un iesala dzērienus.Tā kā a/s Aldaris tirgus daļa alus realizācijas tirgū pārsniedz 10 %, turklāt abi uzņēmumi ražo savstarpēji konkurējošu produkciju, šī vienošanās nevarēja pretendēt uz automātisku atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma un bija jāpaziņo KP.

KP var atļaut šādu vienošanos, ja tā veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko attīstību, radot labumu patērētājiem, turklāt šī vienošanās neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai, un nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā. Izvērtējot vienošanās nosacījumus, KP konstatēja, ka šī alus darītāju vienošanās ir atļaujama, jo tās pozitīvais efekts atsver iespējamo kaitējumu konkurencei un palīdz attīstīties mazam/vidējam uzņēmumam SIA Bauskas alus.

Zirga gaļas skandāla ietekme uz tirgu gan Eiropas Savienībā, gan arī Latvijā būs – pircēji aizdomīgi skatīsies uz dažādiem gaļas produktiem, kā arī samazināsies ticība tam, cik daudz var ticēt pārtikas preču marķējumam, sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa arī norādīja, ka šis gadījums parāda arī to, cik ļoti cilvēkus kā patērētājus iespaido tirdzniecības ķēžu spiediens. «Sākums jau tam visam bija, ka tirdzniecības ķēde prasa, lai produkts būtu pēc iespējas lētāks un ar ilgu derīguma termiņu. Ražotājs ir spiests kalkulēt, no kādiem produktiem prece tiks izgatavota – cik desā būs tādas gaļas, cik sierā būs īsta piena, cik aizstājējproduktu. Pēdējos gados tam pievienojies arī iedzīvotāju pirktspējas trūkums,» skaidroja I. Gulbe.

LTVC vadītāja norādīja, ka šādas attiecības starp lielveikalu tīklu ķēdēm un ražotājiem pasaulē ir salīdzinoši jauna problēma. Pamatā tā ir radusies tāpēc, ka lielveikalu ķēdes ir lielas, multinacionālas kompānijas, kas strādā daudzās pasaules valstīs. Šāda nevienādā konkurence ir sekas globalizācijas procesam – ražotāju ir ļoti daudz, bet lielveikalu ķēžu ir ļoti maz. Tā nav tikai Latvijas problēma – piemēram, Austrijā četri lielveikali «paņem» 80% tirgus, skaidroja I. Gulbe.

Uz rūpniecisku alus darīšanas procesu un ideālā alus meklēšanu tagad pārgājuši mājražotāji Krišjānis Zeļģis, Valdis Jansons un Andris Liepiņš.

Nesen viņi savu sadarbību apstiprinājuši kopīgā uzņēmumā SIA Kooperatīvs, sākot saimniekošanu pašu iekārtotā alus brūzī Raunas novada Rozēs.

Ar graudiem šai vietai vēsturiska saistība – brūzis atrodas bijušajā Raunas maizes ceptuvē, bet muižas laikos tur bijušas dzirnavas un miltu magazīna.

Tur darinātais Malduguns alus pieejams kopš pagājušā gada oktobra. Pirms tam tā autori alu darīja mājās, pamazām nonākot pie tā, ka jāražo lielākā apjomā un rūpnieciski – process, kā atzīst viens no trim līdzīpašniekiem Krišjānis Zeļģis, bija samērā lēns. «Pārejot uz rūpniecisko ražošanu, nepietiek taisīt tāpat, tikai vairāk, kā mums sākumā šķita, viss izrādījās sarežģītāk, un bijām spiesti apgūt ātrā tempā dažādas zināšanas, arī izgāzt kādu tonnu saražotā ārā,» viņš stāsta.

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Šogad Jāņu laikā alus realizācijas apjomi varētu sasniegt pagājušā gada līmeni, kas pašreizējos ekonomikas apstākļos vērtējams kā ļoti labs rādītājs.

Latvijā lielākā alus ražošanas uzņēmuma a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka alus pārdošanas apjomi jūnijā ļauj cerēt, ka šomēnes nozare sasniegs iepriekšējā gada attiecīga perioda apjomus, lai gan visa gada garumā jūtama nozares lejupslīde. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, arī šogad alus realizācijas apjomi pirmsjāņu nedēļās Aldarim varētu būt vismaz divas reizes lielāki salīdzinājumā ar ikdienas alus produktu patēriņu. Aldara piedāvātā Luksus un Gaišā alus pārdošanas apjomi jūnijā pat pārsnieguši pagājušā gada līmeni par attiecīgi 13%.

Otrā lielākā alus darītāja a/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone – Zatlere norāda, ka uzņēmums jau sasniedzis alus pārdošanas rekordu, ka sliecina, ka alu Jāņos lieto un lietos. Uzņēmuma vadītāja neparedz alus realizācijas kritumu vasaras saulgriežos, neskatoties uz to, ka pirmajos šā gada mēnešos vērojams apjomu samazinājums. Jāņos alu latvieši izdzer divas reizes vairāk nekā ikdienā, piebilda Cēsu alus valdes priekšsēdētāja.

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi un patērētāju ieradumu maiņu par labu ekonomiskā segmenta produktiem, a/s Aldaris pārdošana pērn sasniegusi 37,9 miljoni latu, bet uzņēmuma peļņa bija 1,43 miljoni Ls.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ināra Šure norāda, ka neskatoties uz Latvijas ekonomikas pasliktināšanos pērn, uzņēmums var būt ļoti apmierināts ar rezultātiem, jo Aldaris saglabājis līderpozīciju Latvijas alus tirgū ar 39% tirgus daļu un pērn izdevies strādāt ar ievērojamu peļņu, kas aizvadītajā gadā reti kuram izdevās.

Aldara kopējie pārdošanas apjomi pērn sasniedza 78,6 miljonus litru, no tā alus bija 54,86 miljoni litru. Izmaksu optimizācijas plāna realizācija nodrošināja Aldarim iespēju 2009. gadā attīstībā investēt gandrīz 600 tūkstošus latu.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Šā gada nogalē AS Aldaris tiks piegādātas jaunās iekārtas ekskluzīvo alus šķirņu ražošanai, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Veli Pekka Tennila.

Viņš arī atzīmēja, ka pirmās ekskluzīvās alus šķirnes veikalu plauktos varētu paradīties nākamā gada aprīlī.

Uzņēmums kļūšot arī par Carlsberg Grupas ekskluzīvo alus šķirņu inovācijas centru Baltijas reģionā, kas nozīmē, ka a/s Aldaris izstrādās alus šķirnes arī citām Carlsber Grupas alus darītavām.

Pateicoties ieguldītajām 3 miljonu eiro investīcijām vēsturiskajā alus darītavā, Aldarim būs ražošanas iekārtas ekskluzīvā alus brūvēšanai. Latvijā ekskluzīvā alus segments jau šobrīd aizņem 14% no visa alus tirgus.

Aldara koncentrēšanās uz ekskluzīvo alus šķirņu brūvēšanu un inovāciju centra attīstību nozīmē, ka lētākā cenu segmenta alus šķirņu, piemēram, plastmasas pudelēs (PET), ražošana tiks pārcelta uz pārējām Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju, kuras iegādāsies daļu no vecās Aldara PET iekārtas. Nākotnē lētākā cenu segmenta alus ražošanas izcelsmes valstis varētu mainīties, jo Carlsberg Grupa katru gadu pārskata ražošanas plānus. Aldara alus garša un receptes pēc šīm izmaiņām paliks nemainīgas, jo alus tiks brūvēts stingrā Latvijas alus meistaru uzraudzībā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(360).jpg

Carlsberg Grupa jaunajās tehnoloģijās Baltijā ir investējusi aptuveni 600 000 eiro, nodrošinot visām Carlsberg Grupas Baltijas valstu kompānijām, arī Aldarim, iespēju pildīt alu jaunajā iepakojumā, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

A/s Aldaris galvenais aldaris Valdis Čunka norāda - neraugoties uz to, ka Latvijā strauji attīstās skārdeņu segments, PET iepakojums arvien dominē vietējā alus tirgū un tas alus darītājiem liek pievērst uzmanību šī iepakojuma veida attīstībai.

2011. gadā tika pārdoti vairāk nekā 6 milj. litru Aldaris Pilzenes alus, bet šogad plānots šo apjomu palielināt.

Alus darītava Aldaris 2011. gada pirmajā pusgadā vietējā tirgū kopumā ir pārdevusi 30,25 miljonus litru alus, kas ir par 11,3% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos, informē alus darītava.

Aldarim ir izdevies arī palielināt apgrozījumu par 16% un tā ražoto dzērienu eksports pieaudzis par 52,7%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Salīdzinot 2011. gada jūniju ar 2010. gada jūniju, eksporta pieaugums ir gandrīz 140%, bet pusgada griezumā pieaugums ir 52,7%. Savukārt ūdens pārdošanas rādītāji ir saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, bet citu bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi ir pieauguši par 20,1%.

«Pirmo pusgadu esam strādājuši ļoti ražīgi, bet īpaši aktīvi bijām jūnija mēnesī, kad pārdevām par aptuveni 35% vairāk nekā 2010. gada jūnijā. Tomēr jāatzīst, ka pircēju pirktspēja vēl joprojām ir zema un patērētāji lielu vērību pievērš cenām un akciju precēm. Turklāt, neskatoties uz to, ka apgrozījums ir pieaudzis par 16%, tas nenosedz pagājušajā gadā pieaugušās enerģijas, graudu un citu izejvielu cenas, kā arī izmaiņas nodokļos, piemēram, PVN,» skaidro A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Savulaik lielākā Latvijas alus darītava a/s Aldaris pērn novembrī ieguvusi mazās alus darītavas statusu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

«2016.gadā Latvijas alus darītavās saražoti 73,9 miljoni litru alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Latvijā ir trīs «lielās» alus darītavas - Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem Latvijā, tajā skaitā Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum,» informē VID.

Šobrīd Latvijas alus tirgus tendence ir ražot mazāk, bet attīstīt dažādas garšas un eksperimentēt ar jaunām receptēm, norāda uzņēmumā Aldaris, kas pērn ierindojies devītajā vietā lielāko alus ražotāju topā. Šādu stratēģiju savā attīstībā ievēro arī a/s Aldaris, stāsta uzņēmuma mārketinga vadītāja Inga Berkoviča. Pagājušajā gadā ievērojami pieaudzis premium un craft segmenta klāsts, gan Aldara, gan kopējā tirgus sortimentā. Salīdzinot ar 2015.gadu, Aldara ražotā Mežpils pārdošanas apjomi 2016.gadā pieauguši par +93%, kas lieliski raksturojot patreizējo tirgus situāciju. Un, skatoties tikai pirmos 2017.gada 4 mēnešus, Mežpils pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2016.gadu auguši vēl par 8%, pat vēl nesākoties alus sezonai.

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Alus nozarē vērojams kritums; PET ierobežojumi var iedragāt tirgu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos piecos gados mazo alus darītavu skaits audzis vairāk nekā divas reizes – no 16 komersantiem 2011. gadā līdz 38 alus darītavām 2016. gada beigās, liecina DB aprēķini, izvērtējot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) datus. Pašmāju alus darītāju saražotā alus apjoms sarucis divas reizes – no 153,3 milj. litru 2011. gadā līdz 74 milj. litru pērn.

Latvijas alus darītājiem pagājušais gads bijis trauksmains, tomēr, neskatoties uz sarežģīto situāciju, aldari turpina attīstīties, situāciju vērtē Latvijas alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš. Viņš ir priecīgs par jaunu mazo alus darītavu izveidi, kuru skaits arvien pieaug. Saskaņā ar VID datiem, 2016.gadā Latvijā saražoti 73,9 milj. litri alus, no tā lielākā daļa – 89% nodoti patēriņam Latvijā. Valstī ir trīs «lielās» alus darītavas – Cēsu Alus, Cido Grupa un Tērvetes alus, bet pārējiem alus darītājiem, tostarp Aldarim, piešķirts mazās alus darītavas statuss, kas dod tiesības par pirmajiem kalendārā gada laikā saražotajiem vienu miljonu litriem maksāt tikai pusi no valstī noteiktās akcīzes nodokļa likmes alum, informē VID.

Alus darītavai AS «Aldaris» šis gads būs finansiāli veiksmīgāks par iepriekšējo, prognozē kompānijas valdes locekle Sigita Ozola.

«2017.gads «Aldarim» ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Šogad tirgū ir ieviesti vairāki jauni produkti, kas vienlaicīgi bijis gan viens no lielākajiem izaicinājumiem, gan sasniegumiem, jo produkti radīti pēc jaunām receptūrām, vērojot pircēju un alus cienītāju pieprasījumu,» skaidroja Ozola.

Viņa piebilda, ka tikmēr kopējais alus tirgus šogad Latvijā ir samazinājies par 2,5%, kamēr apgrozījums ir audzis par aptuveni 0,5%. Tas liecina par alus tirgus vērtības un kvalitātes pieprasījuma pieaugumu - cilvēki arvien vairāk izvēlas augstākas kvalitātes, «premium» klases un «craft» tipa alu,» sacīja Ozola.

Vienlaikus gan «Aldara» valdes locekle piebilda, ka Latvijā alus patērētāji pārsvarā ir klasiskā jeb «lager» tipa alus cienītāji un citus alus veidus patērē mazāk. Tāpēc nozarei vēl daudz jādara, izglītojot iedzīvotājus par dažādiem nišas tipa aliem.

Jaunais gads būs smaga darba gads, bet tie, kas čakli strādās, var cerēt arī uz rezultātiem. Nesaktoties uz to, diemžēl prognozējam, ka šogad turpināsies industrijas apjomu tālāka lejupslīde – vidēji par 2-5%, salīdzinot ar 2009.gadu.

Šādas prognozes par 2010. gadu Db izteica Latvijā lielākā alus ražotāja a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Viņa pieļāva, ka ekonomisko rādītāju lejupslīde nozarē varētu būt arī nedaudz lielāka, jo to ietekmēs papildus nodokļu slogs, kuru nebija 2009.gadā. «Šāds apjoma samazinājums jāvērtē kā pietiekoši būtisks, lai negatīvi ietekmētu ne tikai alus darītavu finansiālos rādītājus, bet arī valsts prognozētos ieņēmumus,» tā Aldara valdes priekšsēdētāja.

Viņasprāt, nozares uzņēmumu galvenais izaicinājums 2010.gadā būs pārvarēt ekonomisko krīzi, ko varētu apgrūtināt iespējamie valdības papildus pieņemtie lēmumi attiecībā uz dažādām nodokļu izmaiņām. Savukārt būtiskākais valdības uzdevums ir laicīga 2011.gada valsts budžeta projekta izstrāde, nevis sasteigtu lēmumu pieņemšana, kā tas diemžēl ir bijis līdz šim, jo tad arī uzņēmēji varētu laicīgi plānot savus budžetus un darbības plānus.