Citas ziņas

Amatpersonām deklarācijā būs jānorāda patiesais labuma guvējs no citai personai nodota īpašuma

Žanete Hāka, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien, 30.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas nosaka plašāku valsts amatpersonas deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apjomu, informē Saeimas Preses dienests.

Amatpersonām par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli turpmāk būs jāsniedz detalizētākas ziņas.

Likuma izmaiņas nosaka, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederošas vai pārvaldīšanā nodotas lietas, kapitāla daļām, akcijām un citiem likumā noteiktiem finanšu instrumentiem.

Tāpat amatpersonai deklarācijā būs jānorāda, ka tai ir uzkrājumi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā.

Savukārt, ja amatpersona vēlēsies, deklarācijā varēs norādīt arī informāciju, lai paskaidrotu ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādītu citus apstākļus, kas var izraisīt mantisko vai citu personisko ieinteresētību amata pienākumu veikšanā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs norāda, ka ar šīm izmaiņām nodrošināsim to, ka arī valsts amatpersonai attiecīgajām iestādēm būs jānorāda tāds pat ziņu apjoms, kā fiziskajām personām tā saucamajā nulles deklarācijā.

nterešu konflikta likums grozīts, lai arī valsts amatpersonām noteiktu pienākumu deklarācijā norādīt informāciju par patiesā labuma guvēju, tādējādi novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personisko vai mantisko ieinteresētību uz valsts amatpersonu darbību, norāda likumprojekta autori.

Līdz šim šāds pienākums saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu noteikts tikai fiziskajām personām.

Grozījumi valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Sabiedrība nevar būt pārliecināta par amatpersonu deklarācijās norādīto datu patiesumu

Žanete Hāka, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu iesniegtajiem aptuveni 56 tūkstošiem amatpersonu deklarāciju būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību, norāda Valses kontrole.

Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva? konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.

Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Parakties amatpersonu kontos un šūplādēs

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melošanu deklarācijās veicina politiskās gribas neesamība beidzot sakārtot atskaitīšanās sistēmu; kliedzošajam Koļegovas gadījumam būtu jāstimulē pārmaiņas

Vasaras sākumā kārtējo reizi uzbangoja un drīz noplaka sašutuma vilnis par ēnu valstību, kas valda ap valsts amatpersonu deklarācijām. To patiesīgumu, kā izskanēja arī pagājušā gada nogalē pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas, neviens sevišķi nevētī, jo nepastāv mehānisms, kā, kam un kāpēc to darīt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību deklarācijas izpelnās tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, meklējot interešu konflikta iespējamās saknes. Pārējās deklarācijas pētīt KNAB neļaujot «instrumentu trūkums». Tādējādi amatpersonas var melot, cik uziet, un par to korupcijas apkarotāji no krēsla neatrausies. Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī it kā rosās šajā dārziņā, tomēr abām iestādēm kopīgiem spēkiem neizdodas izvilkt amatpersonu deklarācijas no savdabīgas aizspogulijas. Tas tādēļ, ka neviens normatīvs neuzliek par pienākumu ne vienai, ne otrai iestādei pārbaudīt deklarācijā paustā patiesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā esot radīts viens no stingrākajiem interešu konflikta novēršanas regulējumiem Eiropā, nav izveidots efektīvs mehānisms deklarācijās iekļauto ziņu patiesuma pārbaudei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kompetences sadalījumu par valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi ticis risināts jau vairākkārtīgi. Lai novērstu šo normatīvo aktu nepilnību, Ministru kabinets jau 2010. gada 12. oktobrī pieņēma lēmumu grozīt esošo kompetences sadalījumu, uzdodot valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudi KNAB. Tomēr līdz šim brīdim jautājums nav atrisināts, jo KNAB iesniedza informatīvo ziņojumu par esošo situāciju, bet Ministru kabinets joprojām kompetences sadalījumu nav noteicis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta: VID noraida Tiesībsarga pārmetumus par prettiesisku nodokļu aprēķinu

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis vairāk, nekā pērn nopelnījis, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

G. Belēviča pērnā gada ienākumi ir samērā niecīgi – vien 11,8 tūkst. eiro, izriet no viņa 2014. gada amatpersonas deklarācijas. Vienlaikus viņš pērn Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ziedojis 16 tūkst. eiro, bet Latvijas Zaļajai partijai – 205,7 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pieejamā informācija. 15 tūkst. eiro ZZS pērn ziedojis arī G. Belēviča dēls, SIA Saules aptieka īpašnieks Artūrs Belēvičs. KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša DB norāda, ka partiju pirms vēlēšanām saņemtie ziedojumi vēl tiek pārbaudīti. Vienlaikus viņa uzsvēra – amatpersonu deklarācijas pārbauda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt VID skaidro – tas pieņem amatpersonu deklarācijas un pārbauda, vai tās ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā un termiņā, proti, vai visas nepieciešamās deklarācijas veidlapas ailes ir aizpildītas. VID arī nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību sabiedrībai. Ziedojumu apmēra pārbaude ir KNAB kompetencē. Uz jautājumu, vai jaunu amatpersonu gadījumā tiek pārbaudīta to līdzšinējā finanšu darbība, VID speciālisti norāda – likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» šāda prasība nav ietverta. Jāatgādina, ka ziedojumus politiskiem spēkiem drīkst veikt no ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados. G. Belēvičs par valsts amatpersonu kļuva vien pērnruden, turklāt pēdējos gados pelnošāko un lielāko dividenžu saņēmēju sarakstos parādās nevis viņa, bet gan dēla vārds, līdz ar to no publiski pieejamām ziņām nav pasakāms, cik lieli bijuši ministra ienākumi iepriekšējos gados. Par to, ka ministra rocība un ienākumi ir krietni lielāki par tēriņiem, liecina pērnā gada deklarācijā norādītie 31,6 tūkst. eiro lielie uzkrājumi, daļēji atgūts aizdevums 30 tūkst. eiro apmērā un vairāk nekā 4,4 milj. eiro lieli aizdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

KNAB pārbaudīs valsts amatpersonu deklarācijas

Dienas Bizness, 04.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc savas iniciatīvas 2016. gadā virknei valsts amatpersonu pārbaudīs valsts amatpersonu deklarācijas. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. pantu KNAB interešu konflikta novēršanas jomā un likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktajā apjomā ik gadu pārbauda valsts amatpersonu deklarācijas.

Nosakot personas, kuru deklarācijas tiks pārbaudītas, KNAB ņem vērā valsts un pašvaldību institūciju valsts amatpersonu biežāk pieļautos likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpumus.

Uzmanība tiks pievērsta valsts amatpersonām, kuru darbība saistīta ar Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju un organizāciju finansējuma piešķiršanu.

Pārbaudei iekļauto valsts amatpersonu vidū ir Saeimas deputāti, Valsts kancelejas jaunieceltās valsts amatpersonas, ministru padomnieki, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļi, Būvniecības valsts kontroles biroja un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras amatpersonas. Kopumā 151 amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID pagaidām saņēmis 76,2% no kopējā amatpersonu deklarāciju skaita

Žanete Hāka, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācija par 2014.gadu ir jāiesniedz 56,24 tūkstošiem valsts amatpersonu, taču līdz 30.martam ir iesniegtas 42,84 tūkstoši deklarāciju jeb 76,2% no kopējā iesniedzamo deklarāciju skaita.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka saskaņā ar likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto valsts amatpersonām kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas ir jāiesniedz līdz trešdienai, 1.aprīlim. Valsts amatpersonām šogad deklarācijā ir jānorāda papildu informācija, taču vienlaikus deklarācijā automātiski var iegūt datus, kas par attiecīgo valsts amatpersonu pieejami dažādās valsts informācijas sistēmās.

Šogad ir arī vienkāršota valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšana - pēc attiecīgās sadaļas atvēršanas tajā iespējams iegūt informāciju, kas par minēto personu pieejama dažādās valsts informācijas sistēmās un ir nepieciešama deklarācijas aizpildīšanai (par īpašumā vai kopīpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kas reģistrēti zemesgrāmatā; par īpašumā vai valdījumā esošiem transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija pārziņā esošā valsts informācijas sistēmā; par gūtajiem ienākumiem, kas deklarēti VID, un dati par laulāto, vecākiem, brāļiem, māsām un bērniem, kas pieejami Iedzīvotāju reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 67 valsts amatpersonu deklarācijas, ko iesnieguši maksātnespējas administratori, DB uzzināja VID. Tas nozīmē, ka no 165 maksātnespējas administratoriem, kuri nav advokāti, deklarācijas iesniegusi mazāk nekā puse.

«Šobrīd tiek izvērtēts jautājums par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu likumā noteiktajā termiņā,» DB norādīja VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. Viņa arī piebilda, ka maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti, tāpat kā pārējās valsts amatpersonas, iesniedz un aizpilda vienotas formas valsts amatpersonas deklarāciju stājoties amatā, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kā ir aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas.

DB jau rakstīja, ka Saeima nolēma, ka maksātnespējas administratoriem, kuri vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz no šī gada 1. septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Precizē amatpersonas deklarācijas iesniegšanas kārtību

Žanete Hāka, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus kārtībā, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti, kas izstrādāti, lai praksē ieviestu likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā prasības attiecībā uz maksātnespējas procesa administratora pienākumu iesniegt amatpersonas deklarāciju, informē TM.

Grozījumi precizē kārtību, kādā amatpersonas deklarācijas iesniedz maksātnespējas procesa administrators, tajā skaitā, gadījumos, kad maksātnespējas procesa administrators vienlaikus ir arī advokāts.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu, ka deklarācijas publiskojamajā daļā netiktu publiskota konfidenciālā informācija par zvērināta advokāta profesionālo darbību un tiktu nodrošināta zvērināta advokāta klienta konfidencialitāte, kas izriet no grozījumiem likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Likums noteic, ka nav publiskojama informācija par zvērināta advokāta profesionālās darbības ietvaros izpildāmo uzņēmuma līgumu un pilnvarojumu, kā arī veiktajiem darījumiem, to apmēru un pusēm gadījumā, ja deklarāciju ir iesniedzis maksātnespējas administrators, kurš vienlaikus ir zvērināts advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Šodien pēdējo dienu var iesniegt valsts amatpersonu deklarāciju par 2013.gadu

Dienas Bizness, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka vēl šodien, 2014.gada 1.aprīlī, līdz pulksten 24:00 valsts amatpersonas var iesniegt VID kārtējo valsts amatpersonas deklarāciju par 2013.gadu.

Valsts amatpersonām deklarācijas ir jāsniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Vēršam uzmanību, ka EDS lietotājiem ir iespējams autentificēties sistēmā, izmantojot ne tikai VID piešķirto identifikatoru un paroli, bet arī vairāku Latvijas kredītiestāžu (Swedbank, SEB, Citadele, Norvik banka, Nordea un DNB) identifikatorus un paroles, izmantojot latvija.lv sniegto tehnisko risinājumu. Lai minēto internetbanku klienti pieslēgtos VID EDS, jāklikšķina uz ikonas Latvija.lv, kas redzama VID mājaslapas vid.gov.lv sadaļā Pieslēgties EDS labajā pusē, un jāizvēlas attiecīgā kredītiestāde, kuras internetbankas lietotājs ir persona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveidos amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas un kontroles nosacījumus

Žanete Hāka, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 25.augustā, Valsts sekretāru sanāksmes sēdē tika izsludināti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.

Būtiski – grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem – pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība. Definīcija uz šo brīdi ir formulēta tādējādi, ka laulātajiem pielīdzinātajām personām likumdošana neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Nereģistrētas attiecības (personas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība) tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vai lēmējvara spēj pieņemt lēmumus, kas būtu neizdevīgi banku sektoram?

Dienas Bizness, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pusei no 14 ministriem bankās ir kredītsaistības. Amatpersonu deklarācijas atklāj, ka parādā bankām ir arī 40 Saeimas deputātu, 10 no tiem saistības pārsniedz 100 000 eiro. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iniciatīvas, kas kaut vai nedaudz mazinātu kredītņēmēju atkarību no bankām, virzās gliemeža ātrumā, spriež laikraksts Diena.

Laikraksts norāda, ka, piemēram, jau gadiem ilgušas diskusijas par to, ka finansiālu grūtību gadījumā cilvēkiem būtu jādod iespēja nokārtot saistības, atdodot īpašuma atslēgas bankai. Tā sauktais nolikto atslēgu princips iestrēdzis Saeimas lasījumos, jo bankas kategoriski nostājas pret izmaiņām, uzsverot, ka tas sadārdzinās hipotekāros kredītus. Tikmēr ievērojama daļa kredītņēmēju, kaut jau izlikti no sava nekustamā īpašuma, joprojām turpina bankām maksāt.

Kamēr pērnā gada amatpersonu deklarācijas vēl nav pieejamas, 2012. gada pārskati sniedz ainu, kas liek uzdot jautājumu - cik objektīvu lēmumu vēlētājs var sagaidīt no parlamenta, kur gandrīz pusei deputātu ir kredītsaistības, uzsver laikraksts. Dienas aptaujāto ekonomistu domas dalās. Daži šādu pieļāvumu dēvē par konspirācijas teoriju, citi norāda, ka tas tomēr ir nozīmīgs atkarības risks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID varētu salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ar dienesta rīcībā esošo informāciju

To paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegtie priekšlikumi Finanšu ministrijai (FM), kas paredz veikt grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Iecerēts noteikt pienākumu VID pēc amatpersonu deklarāciju iesniegšanas veikt tajās iekļauto datu salīdzināšanu ar VID rīcībā esošo informāciju, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt deklarācijās iekļautās informācijas patiesuma pārbaudi, skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. FM izvērtējuši priekšlikumus un aicina KNAB, VID un Tieslietu ministriju uz tikšanos 9. maijā, lai vienotos par pienākumu sadalījumu deklarāciju patiesuma pārbaudē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 24.maijā bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Tiesa atzina Koļegovu par vainīgu divās viņai inkriminētajās epizodēs, bet vēl vienā bija iestājies noilgums, tādēļ šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Pēc tiesas sēdes gan Koļegovas aizstāvis Aigars Purmalis, gan lietas prokurors Kristaps Bresis aģentūrai LETA norādīja, ka pieprasīs pilno spriedumu. Bresis piebilda, ka nav apmierināts ar Koļegovai piemērotā soda apmēru, taču atzina, ka ir nepieciešams iepazīties ar pilno spriedumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas lietā iesaistītajām pusēm ir tiesības pieprasīt pilno spriedumu, kuru pēc tam var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Koļegova pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu. Koļegovas pēdējā deklarācija par 2018.gadu pagaidām nav pieejama, bet 2017.gadā viņa bija norādījusi ap 48 000 eiro algu, uzkrājumu viņai nav bijis, bet bija ap 150 000 eiro parādsaistības, lai arī līdzīga summu viņa bija aizdevusi arī pati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Mieru, tikai mieru!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks - Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada maijā, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad dienas versmes nogurdināti prāti izverd dažādas sazvērestību teorijas par totālas kontroles laikmeta iestāšanos, vēlos teikt mierinājuma vārdus gan līdzcilvēkiem, gan likumdevējiem un, protams, arī pašiem kontrolētājiem un apkarotājiem.

Neveselīgu ažiotāžu izraisīja ziņa par jaunu kārtību naudas lietu informācijas jomā: kredītiestādēm būs jāziņo VID par visām personām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro gadā. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir krietns kušķis, vairums nodokļu maksātāju reti kad tur rokās piecciparu skaitļu vērtas naudas paciņas, bet jāziņo būs par gada apgrozījumu, nevis atsevišķu transakciju vien. Mēroga sajūtai: tas iznāk vidēji 1250 mēnesī, kas vairs nav nekāds neuztverams lielums. Statistika stāsta, ka pērn vidējā alga valstī ir pārsniegusi 900 eiro mēnesī, tātad bruto gada ieņēmums vidējam strādājošam jau ir pāri 10 000. Ja klāt nāk kādi citi ieņēmumi – honorāri, mantas pārdošana vai telpu izīrēšana –, klakt, strīpai pāri, un banka sūtīs ziņas uz VID. Ko VID ar to darīs? Ak, šausmu šausmas, mūs cenšas iebiedēt dažādi konspirologi un vienkārši vājnervīgie. Blēņas, cienītie, pilnīgas blēņas. Teikšu prasti: VID ar šiem datiem sistēmiski darīs to pašu, ko parasti. Proti, neko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratori nedomā padoties

Elīna Pankovska, 25.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā simts maksātnespējas administratoru apstrīdējuši viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tieslietu ministrija (TM) šā gada janvāra beigās un februāra sākumā saņēmusi 108 maksātnespējas procesa administratoru, kuri neapvieno administratora pienākumu pildīšanu ar advokāta profesionālo darbību, apstrīdēšanas iesniegumus. Administratori apstrīd Maksātnespējas administrācijas direktora Ervīna Ābeles lēmumu par viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā, DB uzzināja ministrijā. Proti, E. Ābele, kā noteikts likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», iesniedza Valsts ieņēmumu dienestam (VID) valsts amatpersonu sarakstu, kurā iekļāva administratorus, kas nav advokāti. Līdz 1. februārim deklarācijas VID bija iesnieguši 43 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti. Savukārt uz 24. februāri deklarācijas ir iesnieguši 80 maksātnespējas administratori, kuri nav advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Spītīgi neatzīst valsts amatpersonas statusu

Elīna Pankovska, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar maksātnespējas administratoru pienākumu ik gadu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, iespējamas jaunas tiesvedības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā 111 maksātnespējas administratori, kas nav zvērināti advokāti, vērsušies Tieslietu ministrijā (TM) ar iesniegumiem, kuros apstrīdēts Maksātnespējas administrācijas lēmums par viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. Izvērtējot visus faktus, TM secinājusi, ka nav apstākļu, kas varētu atlikt administratoru iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. DB jau vairākkārt rakstījis, ka pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā jautājumu kļuvis vairāk un pieņemtās normas tiek interpretētas dažādi, kā arī administratori vēl turpina cīnīties, lai netiktu iekļauti minētajā sarakstā. Šobrīd TM nostāja ir, ka visiem maksātnespējas administratoriem, kas nav zvērināti advokāti, ir jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas, pretējā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) viņus sodīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes

Lāsma Vaivare, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vislabāk apmaksāto valsts uzņēmumu vadītāju TOP10

Elīna Pankovska, 25.04.2017

10. Vita Andersone
Amats: A/s Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētāja
Alga 2016. gadā (tūkst. eiro) 76.3

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai valsts uzņēmumu vadītāju* atalgojums pērn turpinājis augt, tomēr atsevišķiem vērojams samazinājums; vairāki uzņēmumi tikuši pie jauniem vadītājiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Joprojām lielākā daļa valstij pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumi vadītāji algā saņem līdz simts tūkst. eiro gadā, secināms no Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām. Kopumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas noteiktajā termiņā līdz šā gada 24. aprīlim bija iesnieguši ap 57,3 tūkst., bet nebija iesniegušas –164 valsts amatpersonas.

Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, kā arī deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Proti, var uzlikt naudas sodu līdz 350 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna valdība nesusi izmaiņas arī ministru – parādnieku sarakstā. Parādniekus – ekonomikas ministrus tagad nomainījis parādnieks – finanšu ministrs , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pusei no ministriem ir parādi, liecina DB izpēte. Lielākoties tie ir vairākos desmitos tūkst. mērāmi, taču ir arī izņēmumi – labklājības ministra Ulda Auguļa parādsaistības tuvojas 100 tūkst. eiro, bet finanšu ministra Jāņa Reira – teju 170 tūkst. eiro. J. Reira parādi gandrīz piecas reizes pārsniedz viņa pērnā gada ienākumus. U. Auguļa – vairāk nekā divas reizes.

Korupcijas pētnieki regulāri atgādina, ka prāvas parād saistības rada bažas par amatpersonu ietekmējamību. Turklāt, kā DB iepriekš jau ziņoja (25.08.2014.), ar likumu ir ierobežotas sabiedrības iespējas pārliecināties par pašas ievēlēto politiķu godaprātu. Proti, amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits turpina sarukt, nodokļu administrācijai būs lielākas tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra vairākos gadījumos

Saeima pirmajā lasījumā vakar akceptēja piedāvātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz lielākas tiesības Valsts ieņēmumu dienestam. Piedāvāto izmaiņu redakcijas gan vēl tikšot slīpētas Saeimas atbildīgajā komisijā.

Riska zona

Grozījumi paredz, ka nodokļu administrācija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu; ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt pienākumu sadarboties ar VID, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru