Ražošana

Apģērbu bizness: neviens nezina, cik liels ir latvietis

Anda Asere, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Laikā, kad veikali ir pilni ar dažādu pieeju apģērbu izmēriem – gan britu 12, gan vācu 40 un neko neizsakošo S, M un L, neviens nezina, cik liels ir latvietis

Ikdienas darbā šai tēmai pieskaras Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūta Antropometrijas laboratorijas vadītāja. Viņas vadītajā laboratorijā ir cilvēka pilna auguma skenēšanas ierīce, ar kuras palīdzību iegūt antropometriskos datus. Tie noder apģērbu ražotājiem, lai uzzinātu, cik liels ir viņu klients.

Piemēram, Vācijā skeneris palīdz uzvalku ražošanā – vīrietis tiek nomērīts, viņš izvēlas uzvalka modeli un materiālu. Konstruktors pielāgo konstrukciju, un tiek izgatavots individuāli šūts uzvalks. Ja vīrietis ir tuvu tipfigūrai, var iztikt bez pielaikošanas, bet, ja neatbilst, vajadzīga viena pielaikošana. Salīdzinot manuāli nomērītu cilvēku un ar iekārtas palīdzību veiktu mērīšanu, atšķirība ir ievērojama – pāris stundas vai 12 sekundes. I. Dāboliņa gan norāda, ka iekārtas sniegtajiem mērījumiem ir vairākas ar fizikāliem aspektiem saistītas atšķirības, bet viņas skatījumā tā nav liela bēda – cilvēkiem jāpielāgo konstruēšanas metodes iegūtajiem mēriem. «Cenšamies izprast, kā no skenera iegūtos datus izmantot automatizētā konstrukcijā,» viņa teic.

Visu rakstu Vidējo latvieti meklējot lasiet otrdienas, 7.jūnija laikrakstā Dienas Bizness (11.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Daugavpilī šuj apģērbus skandināviem

Monta Glumane, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Deora Pluss jau vairākus gadus Daugavpilī nodarbojas ar sporta apģērbu ražošanu gan Skandināvijas - Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Somijas, gan Austrijas un Vācijas zīmoliem.

Uzņēmums galvenokārt šuj apģērbus skriešanai, medībām, kā arī aktīvai atpūtai.

Brīdī, kad db.lv viesojās uzņēmumā, tika veikta pasūtījumu izpilde Austrijas zīmolam «Loffler», ar kuru uzņēmums sadarbību uzsācis šogad. Tiek šūtas jakas, vestes un citi apģērbi atbilstoši pasūtījumam.

«Loffler» uzņēmumam «Deora Pluss» piegādā nepieciešamos audumus, Daugavpilī tiek sašūtas visas detaļas un izgatavots apģērbs. Kā pastāstīja SIA «Deora Pluss» attīstības menedžeris Igors Simonovičs, «Loffler» sadarbojas ar dažādām valstīm un šī zīmola apģērbi top vairākās šūšanas fabrikās.

Kādam Zviedrijas zīmolam «Deora Pluss» izgatavo medību drēbes. Tām uzņēmums pats izdomā visas nepieciešamās konstrukcijas. Tiek veidoti šabloni, šūti pirmie apģērba paraugi, tad tie tiek sūtīti klientam. Pēc tam, ja nepieciešams, klients uzņēmumam atsūta komentārus un - pēc saskaņošanas - tiek šūti apģērbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai vieglajai rūpniecībai tiešām klājas tik smagi?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība turpina sparīgi cīnīties ar pandēmijas sekām, jūnijā ir reģistrēts ļoti straujš ražošanas kāpums salīdzinājumā ar maiju, tā palielinājusies par 4,5%. Tas ļāvis pārvarēt lielāko daļu pandēmijas sākumposmā piedzīvotā ražošanas krituma, taču "astīte" vēl ir palikusi — gada griezumā jūnijā ražošana vēl samazinājās par 2,3%.

Pirmajā pusgadā kopumā ražošana ir sarukusi par 4,5%, bet 2. ceturksnī, kuru jūnijs noslēdz – par 6,1%. Taču ceturkšņa ietvaros situācija jau uzlabojās, par spīti dažādu ražošanas nozaru paustajām bažām, ka zemākais punkts varētu būt vasarā, izsīkstot pasūtījumiem. Pasūtījumu portfelis ikmēneša ražotāju aptauju datos tiešām izskatās diezgan plāns. Taču reizi ceturksnī veiktajās aptaujās, kurās atbildētājiem lūdz precīzi novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais portfelis, jūlija sākumā viņi teikuši, ka pietiek četriem mēnešiem, kas ir labs rādītājs —virs vēsturiski vidējā, kas ir 3,3 mēneši. Arī ikmēneša aptaujās paustais vērtējums ir labākais kopš marta, tāpēc diezgan droši var teikt, ka sliktāk šajā ziņā nekļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Zinātniskajam institūtam Somijā paredzētā tunika Lindström Prodem rūpnīcā Tukumā

Rūta Lapiņa, 23.03.2018

«Lindström Prodem» ražotnē top visdažādāko krāsu un materiālu darba apģērbi.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Tukumā, kur «Lindström Prodem» rūpnīcā, kas ir vienīgā «Lindström» apģērbu ražotne pasaulē, vēroja tunikas «Mai» ražošanas procesu. Tā paredzēta ģenētiski zinātniskajam institūtam Somijā.

Nule kā apritējis gads, kopš Tukumā darbu uzsāka «Lindström» darba apģērbu ražotne – «Lindström Prodem». «Gads ir pagājis un mums ir izdevies iemācīties ļoti daudz jauna – pielāgoties, saprast, akceptēt, kā arī vienkārši labi un kvalitatīvi darīt savu darbu,» atskatoties uz rūpnīcas pirmo darbības gadu, saka tās vadītāja Inga Jaakola.

Tukumā tiek ražoti darba apģērbi, kurus «Lindström» servisa centri nomā saviem klientiem. Arī darba apģērbu regulāra tīrīšana un nomaiņa nepieciešamības gadījumā pieder pie servisa centru piedāvātajiem pakalpojumiem.

«Lindström» grupas servisa centri darbojas 24 valstīs, un darba apģērbu šūšanā sadarbojas ar ļoti daudziem apakšuzņēmējiem. Tukumā tiek šūts apģērbs Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskatot būtiskus trūkumus plastmasas, koka un metāla drēbju pakaramo piedāvājumā, ventspilnieks Aleksandrs Bobrovs uzsāka drēbju pakaramo ražošanu no kartona.

Paralēli studijām Latvijas Mākslas akadēmijā, A.Bobrovs sapņoja par savas ražotnes atvēršanu Ventspilī un atgriešanos dzimtajā pilsētā, lai nodrošinātu cilvēkiem darbu un sniegtu labumu savai pilsētai. Galvenais jautājums bija - ko ražot. 2017. gada sākumā, apsverot dažādas idejas, viņš nolēma, ka vēlas pamēģināt nodarboties ar apģērbu pakaramo masveida ražošanu.

"Daudzi pakaramie, īpaši ar metāla detaļām, ir smagi. Turklāt katru gadu pasaulē saražo līdz pat astoņiem miljardiem plastmasas un metāla apģērbu pakaramo, bet aptuveni puse no tiem nonāk izgāztuvēs, piesārņojot vidi. Diemžēl lielākā daļa veikalu apģērbu demonstrēšanai pārsvarā izmanto plastmasas pakaramos," norāda A.Bobrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Latvijas bērnu modes zīmols šuj kleitas, kuru cenas sasniedz vairākus tūkstošus

Monta Glumane, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gan Krievijā, gan Tuvajos Austrumos cilvēkiem patīk ekskluzīvas lietas, kas ir pieejamas un radītas tikai viņiem. Viņi augstu vērtē kvalitāti un īpašas detaļas, augstvērtīgus materiālus un par to ir gatavi maksāt vairāk,» stāsta bērnu apģērbu zīmola Aristocrat Kids radītāja Dace Zvirbule.

Tērpu radīšanai pamatā tiek izmantoti dabīgie materiāli, piemēram, kokvilna, daudz un dažādu veidu zīds, kašmirs, vilna un citi. Arī tad, ja apģērbā tiek izmantoti dekoratīvie materiāli kā, piemēram, mežģīnes vai fliteri, audums, kas būs tiešā saskarē ar miesu, vienmēr būs 100% dabīgs. Savukārt auduma apdrukas ir īpašas ar to, ka ir unikāli veidotas sadarbībā ar mākslinieci Kristiānu Kalniņu. Apdrukas sākotnēji tiek gleznotas ar roku un tad kombinētas digitālajā vidē. Zīmējumi pēc tam tiek drukāti uz dažādām audumu bāzēm, tādām kā kokvilnas satīns un dažādu veidu zīdiem. Apģērbu audumi tiek iepirkti no Eiropas – Francijas, Itālijas, Portugāles, Spānijas, izņemot zīdu, kas ir no Ķīnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms janvārī pieauga par 4,2%

Dienas Bizness, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 4,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,5 %, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4,2 %.

CSP dati atklāj, ka nozīmīgs produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 36,2 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 27,6 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 6,3 %), kā arī pārtikas produktu ražošanā (par 3,1 %).

Savukārt produkcijas izlaide samazinājās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 1 %, dzērienu ražošanā – par 11,6 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 6,4 %, kā arī tekstilizstrādājumu ražošanā – par 3,4 % un apģērbu ražošanā – par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 7,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 19,1 %.

Joprojām nozīmīgs ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 38,8 %, apģērbu ražošanā – par 28 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 27,6 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Ražošanas apjoma kāpumu būtiski ietekmēja apstrādes rūpniecības produkcijas pieprasījuma palielināšanās arējos tirgos.

Savukārt ražošanas apjoms samazinājās pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – pārtikas produktu ražošanā par 0,3 % un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 2 %. Par 6,7 % produkcijas izlaide samazinājās arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, bet par 5,1 % – papīra un papīra izstrādājumu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Apģērbi no pārstrādātiem okeānu atkritumiem

Lelde Petrāne, 10.05.2019

Tālāk galerijā skatāms, kā top apģērbi no auduma, kura ražošanā izmantoti okeānā savākti plastmasas atkritumi!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Rīgā, Šampēterī top apģērbi no auduma, kas izgatavots no okeānos savāktiem plastmasas atkritumiem.

«Atkritumi ir milzīga problēma. Šeit Latvijā īsti neizjūtam apkārtējās vides piesārņojumu, jo dzīvojam relatīvi tīrā valstī. Taču mūsu uzņēmums ražo sporta apģērbu aktīva dzīvesveida piekritējiem ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, kuri tad arī redz piesārņojuma negatīvo ietekmi uz vidi katru dienu. Vēl pirms trīs gadiem reti kurš gribēja vilkt krekliņu, kas ražots no plastmasas. Tagad domāšana mainās,» biznesa portālam db.lv stāsta SIA Aspect dizaina un produktu attīstības vadītāja Evelīna Matjušenko.

E. Matjušenko atzīst, ka ideja par apģērbu, kas ražots no okeānā savāktiem atkritumiem, savā ziņā ir arī labs mārketinga rīks pārdošanā, taču vienlaikus viņa akcentē, ka tas iet roku rokā ar vides problēmu risināšanu. SIA Aspect ražo pasūtījuma apģērbu, kā arī attīsta savu zīmolu Trio Sports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investēs komfortā un izturībā

Kristīne Stepiņa, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba apģērbu ražotājs SIA "Snickers Production Latvia" šogad plāno palielināt ražošanas apjomu un audzēt apgrozījumu par 10 - 15%, DB informē uzņēmuma izpilddirektors Kaspars Sedlenieks.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,2 miljoni eiro. "Tas ir saistīts gan ar mātes organizācijas pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar to, ka arvien vairāk maza apjoma izstrādājumu ražošana, tiek pārcelta uz Latviju," skaidro K. Sedlenieks.

"Snickers Production Latvia" turpinās jauno produktu izstrādi un paplašinās izmantojamo audumu klāstu. "Pēdējos gados pieaug to izstrādājumu klāsts, kuros tiek izmantoti elastīgi materiāli, jeb t.s. "stretch" audumi. Tie ir salīdzinoši viegli, elpojoši un tajā pat laikā elastīgi. Tiem ir zināma līdzība ar materiāliem, kurus izmanto sporta u.c. funkcionālo apģērbu ražošanā. Darba apģērbiem tas dod papildus izturību un komforta sajūtu nēsātājam," teic SIA "Snickers Production Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cik izmaksā apģērbties latviešu dizaineru apģērbā

Monta Glumane, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radoša pieeja, kvalitāte, unikalitāte, apģērba ilglaicīgums, daudzfunkcionalitāte - tā portāla db.lv uzrunātie konceptveikali visbiežāk raksturo latviešu dizaineru radīto apģērbu. Portāls izpētīja, cik izmaksā apģērbties latviešu dizainā un vaicāja tirgotājiem, kas veido apģērba cenu.

Portāls db.lv izpētīja, ka viens latviešu dizaineru veidots sieviešu apģērba komplekts var izmaksāt pat 884 eiro, vīriešu - 546 eiro un vairāk.

Koncepveikals «Bold» šobrīd tirgo apmēram 50 Latvijas dizaineru apģērbus, aksesuārus un interjera zīmolus. No tiem zināmākie vārdi no Latvijas modes industrijas ir «Keta Gutmane», «Atis Artemjevs», «MCouture», «Dace Bahmane», «SLOW», «Iveta Vecmane», «PIXIE», «KULT», «Cinnamon Concept», «Talanted», «One Wolf», «Nastya Choo» un citi.

Uzņēmuma pārstāvis Kristaps Birmanis pastāsta, ka veikalā atrodamajiem dizaineru produktiem cenas ir identiskas tām, ko piedāvā pats dizaineris. «Tā ir mūsu politika, lai klientam būtu motivācija iepirkties pie mums un nebūtu situācija, ka klients pie mums uzmēra un nopērk citur dažu eiro dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta apģērbu zīmola 4F veikalos Rīgā ir nonākusi jaunā kolekcija, kas ir izgatavota pēc tām pašām skicēm, kuras tika izmantotas Latvijas olimpiešu apģērbu kolekcijai. Kolekcijas izgatavošanā izmantotas tās pašas tehnoloģijas un materiāli, kas olimpiešu formas tērpu šūšanā.

Kā vēsta tirgotājs - ikviens interesents šo vārdu vistiešākajā nozīmē var nopirkt sev olimpisko formas tērpu.

Latvijas Olimpiskās komandas, kas šogad piedalīsies olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, apģērbu kolekcijas svinīgā prezentācija norisinājās 10. maijā Rīgā. Kolekciju vairāk nekā gadu veidoja piecpadsmit modelētāju komanda. Apģērbi sportistiem un pavadošajam personālam tika šūti pēc individuāliem mēriem un ņemot vērā sportistu vēlmes. Tagad atsevišķi olimpiskās apģērbu kolekcijas priekšmeti ierobežotā daudzumā ir pieejami 4F veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eksporta pieredze: «Pēc pārdotās kolekcijas mēs savu naudu vēl ilgi neredzējām»

Laura Mazbērziņa, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju ražotāja SIA Lingerie Baltic zīmols Coo Culte gadu gaitā ieguvis prāvu pastāvīgo klientu loku.

Uzņēmums nostiprinājies savā tirgus nišā, taču apstāties negrasās. Tā mērķis ir strauji augt, jo, kāpinot apgrozījumu par 20% gadā, būtu iespējams samazināt preču cenu.

Coo Culte īpašniece, SIA Lingerie Baltic valdes locekle Ilona Giberte atzīst: ja salīdzina Latvijas iedzīvotāju pirktspēju ar Eiropas, tā nav tik augsta, tāpēc, veidojot cenu politiku, uzņēmums vadās pēc latviešu vidējām algām, protams, arī citiem faktoriem. «Apģērbi noteikti nav un nebūs pirmās nepieciešamības prece. Daudzi gan meklē apģērbu, kuru varētu nopirkt tā kā kafiju ar maizīti. Līdz ar uzņēmuma izaugsmi man ir svarīgi samazināt apģērba cenu. Vēlos, lai zīmols būtu ekskluzīvs, tajā pašā laikā arī pieejams. Bieži vien, vērojot citus Latvijā radītus zīmolus, esmu neizpratnē par to izstrādājumu augstajām cenām. Esmu ievērojusi, ka bieži cena ir neatbilstoši augsta, taču citreiz tā ir adekvāta un atbilst zīmola idejai. Dažkārt dārdzību var skaidrot, piemēram, ar auduma izmaksām, citos gadījumos zīmoli vēlas vairāk nopelnīt. Runājot par audumiem, pērkot trīs metrus, cena par to noteikti ir daudz augstāka, savukārt, iegādājoties 1000 vai 500 metru, cena ir pavisam cita,» biznesa nianses skaidro I. Giberte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7%.

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē vērojams būtisks pieaugums par 29,5%, savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7% un 18,7%.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2%, gan kūdras ieguvē – par 7,3%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1%. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3%, būvmateriālu ražošanā – par 2,5%, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viļņas restorānos manekeni demonstrē modes tendences

Monta Glumane, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Modes zīmola Narciss dizainere atver veikalu Ņujorkā

Anda Asere, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmola Narciss dizainere Alise Trautmane kopā ar biznesa partneri Sai Kong atver veikalu Dreams on Air Ņujorkā, kas pārstāv 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus

«Kopā ar biznesa partneri Sai Kong atvērām veikalu Dreams on Air lieliskā vietā Soho – uz vienas ielas ar Chanel un Balmain veikaliem. Atradu, uzrunāju un apvienoju 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus un februāra sākumā atvēru veikalu. Protams, pārstāvēts ir arī Narciss,» stāsta Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja.

Veikala biznesa modelis ir sekojošs – zīmoli maksā noteiktu fiksētu ikmēneša maksu par mazumtirdzniecības un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Veikals darbojas kā veikals, showroom un zināmā mērā arī kā inkubators, jo palīdz modes zīmoliem spert nākamos soļus un konsultē par mārketingu, sociālajiem tīkliem, stila veidošanu, pārdošanu utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar modes zīmola deeply personal vadītāju Elīnu Vanagu

Lelde Petrāne, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas modes zīmola deeply personal vadītāja Elīna Vanaga.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

deeply personal ir sievietēm radīts ready-to-wear zīmols. Zīmola dibinātāja un kreatīvā vadītāja esmu es, Elīna Vanaga. Šobrīd zīmols ir izveidojis trešo kolekciju, tas jau tiek prezentēts pārdošanas izstādēs Parīzē, Milānā un Šanhajā - lai gan pasaules vadošo modes preču veikalu iepircēji ir piesardzīgi pret jauniem zīmoliem, tomēr deeply personal piesaistījis interesi, it īpaši no Ķīnas, Taivānas, kā arī no NVS valstu veikaliem (Krievija, Ukraina, Kazahstāna).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3.6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.

Apģērbu ražošanas nozari ir piemeklējis straujākais kritums - saražotais apjoms ir samazinājies par trešdaļu. Kaut gan šīs nozares uzņēmumi centās pielāgoties jaunajam pieprasījumam, aizsargmasku ražošana nav spējusi aizvietot ierastās pavasara/vasaras kolekcijas.

Martā apstrādes rūpniecību piemeklējušās nedienas visdrīzāk nobālēs uz aprīļa fona. Eirozonas ražotāju PMI krita tik pat zemu, cik 2008. gadā, un kopējais noskaņojums eiro zonas ekonomikā aprīlī bija tuvu finanšu krīzes zemākajiem līmeņiem. Tomēr aprīļa beigas nāca ar ziņām par situācijas stabilizēšanos vairākās Eiropas valstīs. Pēdējās nedēļās vairāku valstu valdības atsevišķus stingrākos ierobežojumus mīkstinājušas vai atcēlušas. Tas raisa cerību, ka drīz rūpnīcas varēs atsākt darbu, taču tas vairs nebūs "business-as-usual".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Bērnu apģērbā apvieno skaisto ar praktisko

Linda Zalāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme apvienot skaisto ar praktisko ir bērnu apģērbu zīmola Wuf Kids stūrakmens.

Wuf Kids radītāji un veidotāji Madara un Toms Langes ģimenes uzņēmuma attīstībai pievērsās pirms aptuveni divarpus gadiem, kad radusies vēlme uzšūt kādu skaistu apģērba gabalu savai pirmdzimtajai meitiņai. Madara ir ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnēs, bet Toms Rīgas Tehniskajā universitātē studējis uzņēmējdarbību, līdzšinējā darba pieredze viņam bija saistīta ar tirdzniecības jomu. Abiem līdz šim nav bijis pieredzes apģērbu ražošanā un dizaina veidošanā, bet plecu pie pleca viņi saviem spēkiem attīsta savu uzņēmumu.

«Biznesa ideja radās ļoti spontāni. Kopā ar mammu, kura savulaik bija profesionāla šuvēja, aizbraucām uz auduma veikalu, vēlējāmies uzšūt kādas smukumlietiņas meitiņai. Rezultātā no veikala atbraucām gan ar audumiem, gan ar hobija klases šujmašīnu, lai gan pašām mums mājās jau bija padomju laika «taisnās vīles» šujmašīna. Tā tapa pirmās lietiņas pašu meitiņai, vēlāk nolēmu tās arī nobildēt un parādīt citiem savos facebook un instagram kontos. Uzreiz radās pieprasījums, un nekas cits neatlika kā kopā ar mammu censties to apmierināt. Pavisam drīz jau attapāmies – pieprasījums ir tik liels, ka jau jādomā kaut kas nopietnāks, jāiegādājas profesionāla tehnika un jāpiesaista papildu darba rokas. Patlaban kopā ar mammu ik dienas drēbes šuj vēl divas darbinieces,» stāsta Wuf Kids idejas autore Madara. Viņa atzīst, ka biznesu sāka, jūtu vadīta, neizpētot tirgus situāciju, nerakstot biznesa plānu. Tagad gan viņa jau apzinājusi vietējos ražotājus un to veikumu vērtē kā kvalitatīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru