Zemesgrāmatā 12. decembrī nostiprinātas SIA Larix Property īpašuma tiesības 2,5 ha apbūves teritorijai Rīgas klusajā centrā starp Antonijas, Melngaiļa un Strēlnieku ielām. Šajā vietā bija jātop projektam Magdelēnas nami.

«Apbūves teritorijas iegāde vietā, kas ir tieši pāri ielai kvartālam, kur nesen pabeidzām rekonstrukciju, šķita loģisks nākamais solis mūsu uzņēmumam,» norāda SIA Larix Property valdes loceklis Romāns Astahovs. «Vēl tikai pirms desmit gadiem klusā centra kvartāli «šajā Dzirnavu ielas pusē» izskatījās, godīgi sakot, ne pārāk pievilcīgi. Turpretī šodien reti kurš šaubās, ka tieši šī klusā centra daļa attīstīsies visstraujāk,» viņš piebilst.

Apbūves teritorija ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojumā, kas attīstītājam uzliek papildus pienākumus gan projekta sagatavošanā, gan tā realizācijā. Īpašuma tiesību nostiprināšana esot tikai šī projekta sākums, tas tikšot īstenots vairāku gadu garumā. Turpmākajos pāris mēnešos SIA Larix Property koncentrēsies uz darbiem, kas saistīti ar teritorijas pārņemšanu no iepriekšējā īpašnieka, paralēli darbojoties pie padziļinātas izpētes un detalizēta attīstības plāna izstrādes.

Noslēgti pirmie divi dzīvokļu līgumi jaunajā dzīvojamā mājā Futuris Antonijas ielā, Rīgas centrā, informē nekustamo īpašumu konsultāciju kompānija Newsec Latvia

Ēkas dzīvokļu tirdzniecība sākta aprīlī, un interese par šo projektu ir samērā liela. Bez noslēgtajiem līgumiem, Newsec ziņo arī par vairākiem mājokļiem, kas ir rezervēti.

Db.lv jau ziņoja, ka ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projekta Futuris pabeigšanu pielikts punkts kvartāla attīstībai Rīgas centrā, starp Antonijas, Dzirnavu un Zaļo ielu. Kopumā tā attīstībā septiņos gados SIA Larix Property ieguldījusi ap 30 milj. eiro. Pirmais kompānijas projekts kvartāla attīstības ietvaros bija padomju laika administratīvās ēkas pārbūve par viesnīcu – Albert Hotel Dzirnavu ielā Rīgā. Tā atklāta 2005. gadā. Tai blakus esošā 1901. gadā būvētā fabrikas ēka Zaļā ielā ir atjaunota un pārveidota par augstākās klases biroju kompleksu. Tad 2010. gadā atklāta divu stāvu pazemes autostāvvieta, kam tagad sekoja dzīvojamās māja projekts Futuris.

Latvijas arhitektūras gada balvu 2012 ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs MADE Arhitekti - Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa.

Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir SZK un partneri jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.

Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs.

Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā bija izvirzīts arī GlaxoSmithKline Latvia birojs Rīgā, būvniecības uzņēmuma Samrode biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē.

Reģistrētas nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia īpašumtiesības 19 hektāru plašai apbūves platībai Rīgā, Ezerparka teritorijā, informē uzņēmums.

Vastint Latvia iegādātais īpašums sastāv no 13 atsevišķiem zemes gabaliem, kas atrodas starp Rusova, Ķīšezera, Talejas un Ungura ielu, un ir daļa no Ezerparka teritorijas. Blakus iegādātajam īpašumam ir Valsts ieņēmumu dienesta centrālā ēka un projekts Ezerparka nami.

Vastint Latvia īpašumu iegādājās no uzņēmumu grupas New Europe Real Estate. Darījuma finanšu konsultanti bija Catella Corporate Finance, savukārt juridiskās konsultācijas nodrošināja advokātu biroji FORT un Rosenthal.

Nekustamā īpašuma attīstītāja Vastint Latvia līdz šim realizētie projekti ir Rīgas klusajā centrā: viesnīcas ēka, kas šobrīd tiek renovēta un drīzumā tiks atvērta kā AC Hotels by Marriott, A klases biroju ēka Zaļā 1, mūsdienīgs dzīvojamais nams FUTURIS, jauna dzīves un darba telpa – Magdelēnas kvartāls, kur pirmās kārtas ietvaros ir pabeigtas divas dzīvojamās ēkas un šobrīd veiksmīgi norit dzīvokļu pārdošana.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Vastint Latvia" šogad attīstības projektos plāno ieguldīt no pieciem līdz 30 miljoniem eiro, pastāstīja "Vastint Latvia" izpilddirektors Romāns Astahovs.

Viņš informēja, ka attīstītājs šogad plāno sākt divu projektu - biroju kompleksa "Business Garden" otrās kārtas un divu biroju ēku Magdelēnas kvartālā - būvniecību, tāpēc plānotais investīciju diapazons ir ļoti plašs. Ja tiks sākti abi projekti, investīcijas pietuvosies 30 miljoniem eiro, bet, ja "Vastint Latvia" neizdosies vienoties ar būvniekiem par cenām vai Covid-19 izvērtīsies nekontrolētā plašumā, investīcijas būs tuvāk pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, vai Covid-19 ir ietekmējis "Vastint Latvia" plānus, Astahovs sacīja, ka nekustamo īpašumu attīstībā projekti ir ilgtermiņa, un, ņemot vērā projektu gaitas ilgumu, "Vastint Latvia" uzskata, ka Covid-19 tomēr ir salīdzinoši īstermiņa fenomens.

Nekustamo īpašumu attīstītāja "Vastint Latvia" birojs līdz šim atradās Rīgas centrā, taču līdz ar biroju kompleksa "Business Garden Rīga" pirmās kārtas pabeigšanu, lemts par labu Pārdaugavai un uzņēmums laikus uzsāka darbu pie jauna biroja izveides tur.

Jaunajā birojā strādā "Vastint Latvia" administratīvā komanda — uzņēmuma vadītājs, būvinženieri, projektu vadītāji, īpašumu pārvaldnieki, kā arī mārketinga un īpašumu iznomāšanas daļas darbinieki. Ikdienā birojā notiek sapulces ar projektu partneriem – būvniekiem, projektētājiem, arhitektiem, dizaineriem, ainavu arhitektiem un citiem speciālistiem. Tiesa, pašlaik, pandēmijas laikā visas sapulces norit tiešsaistē.

Birojs tika veidots ievērojot trīs galvenos principus. Pirmais – darbinieku iesaiste. Piesaistot telpu stratēģijas konsultantu Oļegu Ņikitinu, tika apzinātas biroja darbinieku vajadzības, novadot gan individuālās intervijas, gan kopīgus "workshops" (tā, piemēram, vienā no tiem darbinieki varēja "paspēlēties" ar biroja maketu un ievietot tā telpās sevi un izspēlēt dažādus darba dienām raksturīgos scenārijus, izmantojot LEGO klucīšus). Šajā procesā tapis rezultāts – projektēšanas uzdevums "Arplan" arhitektam Iļjam Rogožkinam – tika attīstīts tehniskajā projektā un realizēts dabā. Savukārt telpu interjeru veidojusi interjera dizainere Regīna Marija Astahova, kas iepriekš veidojusi interjeru "Vastint grupas" pirmajā dzīvojamo ēku projektā "FUTURIS".

“Vastint Latvia” attīstītā Magdelēnas kvartāla otrās kārtas ēkas pamatos Antonijas ielā 21 iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnei.

Kopš 2018. gada, kad tika pabeigta kvartāla pirmā kārta, projekts ieguvis vairākas ekspertu godalgas un kļuvis par spilgtu Rīgas klusā centra vietzīmi. Būvniecības otrā kārta, kurā taps divas biroju ēkas ar kopējo biroju platību 10 200 m2 un komerctelpu platību 1495 m2, būtiski iespaidos kvartāla nākotnes veidolu, ainaviski veidojot galvenos vārtus, kuri vedīs uz kvartāla centrālo laukumu.

Kapsulas iemūrēšanas ceremonijā piedalījās projekta galvenie virzītāji – “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, Magdelēnas kvartāla otrās kārtas arhitekts Pēteris Bajārs (birojs “OUTOFBOX”) un projekta galvenais būvuzraugs Sergejs Frolovs (SIA “Būvuzraugi LV”).

Topošās dzīvojamās ēkas pamatos Strēlnieku ielā 4C svinīgi iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākotnes paaudzēm, simboliski aizsākot Magdelēnas kvartāla trešās kārtas būvniecību.

Ceremonija pulcēja 60 viesus, kurus uzrunāja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs, biroja “AB3D” dibinātājs un vadošais arhitekts Juris Mitenbergs un projekta galvenais būvuzraugs, uzņēmuma “Būvuzraugi LV” izpilddirektors Sergejs Frolovs.

“Šodien mēs turpinām pirms vairākiem gadiem aizsākto Magdelēnas kvartāla attīstības stāstu. Līdzās vairākām ekspertu godalgām, ko saņēma pirmās kārtas ēkas, visaugstākais novērtējums mūsu veikumam ir lielais pieprasījums pēc kvartāla dzīvokļiem, kuri patlaban ir pilnībā izpārdoti. Tas pierāda, ka esam uz pareizā ceļa, un iedvesmo mūs neatlaidīgi turpināt kvartāla attīstību. Līdz ar šī gada pavasarī iesākto otrās kārtas būvniecību īres nams Strēlnieku ielā 4C arvien skaidrāk iezīmēs kvartāla aprises, pārvēršot līdzšinējo tukšumu par mūsdienīgu un labiekārtotu vidi, kur ir viss nepieciešamais piepildītai dzīvei, darbam un atpūtai,” sacīja “Vastint Latvia” rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Konkursā «Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2013» apbalvota «Ilgtspējīgākā Latvijas ēka», «Ilgtspējīgākais projekts» un «Ilgtspējīgākā studentu ideja».

Nominācijā «Ilgtspējīgākā ēka 2013» pirmā vieta piešķirta biroju ēkai Upmalas biroji (projekta autori Constructus; Michael Schlesinger; Treimanis un sabiedrotie) – kā projektam, kas izceļas ar telpu funkcionalitāti, kā arī fiziska un sociāla komforta līmeni.

Otro vietu ieguvis Ventspils Jaunrades centrs (projekta autori arhitektu birojs Virtu), kā projekts ar pārdomātu sociālo funkciju, bet trešo vietu – projekts Dzīvojamais nams Futuris (projekta autori birojs Arhis).

Nominācijā «Ilgtspējīgākais projekts 2013» pirmā vieta tika piešķirta ģimenes ēkas projektam Vecmājas (autors birojs Krauklis Grende). Otro vietu ieguva zema energopatēriņa ēka ar tirdzniecības funkciju Rīgas Industriālajā parkā (projekta autors arhitekts Roberts Riekstiņš), trešo vietu ieguva piecu ģimenes ēku komplekss Ventspilī, kas saņēmis arī Passivhaus Institut sertifikātu (projekta autori Arhitektūras birojs FORMA un Krists Karklins Design).

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga ēkas Malduguņu ielā 2 un 4 kļuva par pirmajiem ekspluatācijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Baltijas valstīs, kas ieguvuši starptautisko WELL Health-Safety novērtējumu.

WELL Health-Safety novērtējums ir uz pierādījumiem balstīta nekustamo īpašumu novērtēšanas sistēma, kuras prioritāte ir ēku lietotāju veselība, drošība un labsajūta. Sistēmu izstrādājis WELL būvniecības institūts (IWBI), un tā pamatojas uz WELL būvniecības standartu, kā arī uz vairāk nekā 600 zinātnieku un praktiķu ekspertīzi.

Novērtējuma saņemšana apstiprina attīstītāju un apsaimniekotāju sasniegumus veselības un drošības jomā postpandēmijas situācijā, fokusējoties uz tādiem aspektiem kā ēku tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, rīcības plāni ārkārtas situācijām, veselības aprūpes pieejamība, gaisa un ūdens kvalitātes vadība, ieinteresēto pušu iesaiste un apmācība, kā arī inovāciju ieviešana veselības un drošības jomā.

Otrdien, 11.februārī, Rātsnamā tika pasniegti galvaspilsētas pašvaldības atzinības un pateicības raksti labākajiem 2013.gada arhitektiem.

Apbalvojumus saņēma arhitekte Renāte Truševska, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studente Liena Brasla, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, arhitekti Andris Kronbergs, Jānis Biķis un Ivo Kalvelis, arhitektūras tehniķis Kristaps Šulcs, kā arī arhitekts Roberts Riekstiņš.

Atzinības tika piešķirtas arhitektūras skatē «2013. gada balva Rīgas arhitektūrā» atzīmēto objektu arhitektiem pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja rekomendācijām.

Arhitekte Renāte Truševska, arhitektūras studente Liena Brasla un ainavu arhitekte Kristīne Dreija saņēma Atzinību par vērtīgu ieguldījumu Rīgas arhitektūrā – koka apbūves vērtību izcelšanu publiskajā telpā – ēkas Zirgu pasts pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studijām Dzirnavu ielā 46.

Magdelēnas kvartālā marta vidū nosvinēti spāru svētki, sasniedzot otrās kārtas ēku būvniecības augstāko punktu. Vainagi rotāja uzreiz divu ēku jumtu kores Antonijas ielā 17 un 21, simbolizējot Magdelēnas kvartāla otrās kārtas apjomīgāko būvdarbu pabeigšanu.

Svinīgas uzrunas un pateicības vārdus būvniekiem pasākumā teica Magdelēnas kvartāla attīstītāja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs, otrās kārtas ēku projektētājs, OUTOFBOX biroja vadošais arhitekts Pēteris Bajārs un galvenais būvuzraugs, Būvuzraugi LV vadītājs Sergejs Frolovs.

“Ar šīm ēkām mēs vēlamies pārdefinēt to, ko nozīmē mūsdienīga darba vide galvaspilsētas biznesa dzīves pašā epicentrā. Visaugstākie ilgtspējas un kvalitātes standarti, nevainojams darba un dzīves balanss, spilgta laikmetīga arhitektūra Rīgas klusā centra pašā sirdī – šāda ir Magdelēnas kvartāla izcilības formula, ko no jauna apliecina otrās kārtas ēkas. Pateicos visiem būvniekiem, kas veica šos darbus ar tik lielu rūpību un iesaisti. Mums visiem ir, par ko lepoties,” sacīja Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Sākusies Rīgas vēsturiskā centra (RVC) teritorijas plānojuma grozījumu publiskā apspriešana. Kaut arī ekspertiem ir dažādi redzējumi par RVC attīstību, viņi ir vienisprātis, ka primāri plānam jāvairo sabiedriskais labums un jāceļ cilvēka dzīves kvalitāte. Tāpēc arī iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties apspriešanā.

Biroja Arhis arhitekts Andris Kronbergs norāda, ka RVC plānojuma grozījumos gribētu redzēt skaidru vīziju par to, kā plānojums vairo sabiedriskā labuma vērtības. Piemēram, attīstības vīziju Rīgas ūdensmalām, publiskajām un sabiedriskajām telpām. Plānam, kas veidots no iedzīvotāju maksātiem nodokļiem ir jāatbild uz sabiedrības kopējām vajadzībām. Neatkarīgi no tā, cik aktīvi sabiedrība piedalās pilsētas attīstībā, tai ir tiesības gūt labumu no šī plāna un tā grozījumiem.

«Veidojot RVC plānu ir jābalstās uz starptautisko pieredzi. To veido četri pamata instrumenti: zemes lietošanas veids, nodokļi, pašvaldības budžets un pašvaldības īpašuma zeme. Šo visu saslēdzot vienotā sistēmā rodas iespējas izdarīt vairāk attīstības labā – ilgtermiņā izdevīgāks zemes pielietojums, nodokļu atlaides pilsētas iedzīvotājiem un citi izdevīgi un pārdomāti risinājumi,» skaidro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Viņš arī norāda, ka šā brīža plānošanas metode ietver zīmējumus un konkrētu noteikumu izstrādi. Savukārt 1995.gadā izstrādātais RVC attīstības plāns bija tuvāks tieši viņa minētajai starptautiskā piemēra metodei, kur uzsvars bija uz Rīgas pašvaldību kā saslēdzošo punktu, kas norāda atbildības un pienākumus.

Starptautiskais finanšu žurnāls Euromoney gadskārtējā nekustamā īpašuma nozares pētījumā par labāko nekustamā īpašuma attīstītāju Latvijā atzinis Hanner Real Estate.

Starptautisko ekspertu veidotajā Latvijas nekustamā īpašuma attīstītāju topa pirmajā desmitniekā pēc Hanner Real Estate secīgi ierindojies Linstow, E.L.L., YIT, Akropolis, Merko, Larix Property, NP Properties, ICA un Ektornet.

Šobrīd Hanner Real Estate nekustamo īpašumu portfelī Latvijā ir projekts Jaunā Teika, ko veido biznesa centrs, kurā šobrīd iznomāti 99% platību, un divas daudzdzīvokļu mājas. Hanner Real Estate mārketinga un pārdošanas vadītāja Dana Jasone-Aleksandroviča paziņojumā presei skaidro, ka jaunu dzīvokļu būvniecību kompānija plāno uzsākt nākamajā gadā – pēc tam, kad būs realizēta lielākā daļa šobrīd uzcelto dzīvokļu. Tālākie kompānijas attīstības plāni paredz vēl vienas biroju ēkas un tirdzniecības centra būvniecību; šo projektu realizācijas uzsākšana atkarīga no tirgus situācijas komercplatību segmentā.

«Galveno būvprojektā nepieciešamo spējam izdarīt paši – mums ir arhitektūra, būvprojektu vadība un ainavu arhitektūra. Pirms krīzes attīstījām būvkonstrukciju projektēšanas vienību. Šobrīd tajā strādā tikpat daudz cilvēku, cik birojā ir arhitektu. Ar to mēs esam spējuši noturēt savu nišu, tas bija viens no stratēģiski veiksmīgākajiem soļiem uzņēmuma attīstībā,» stāsta DEPO projekts valdes priekšsēdētājs Uldis Zanders. Uzņēmumam pēc krīzes ir izdevies palielināt apgrozījumu, tas pērn DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā ierindojies 73. vietā.

Biroju pirms 15 gadiem izveidoja septiņi arhitekti. «Mēs visi esam partneri un lēmumus pieņemam sapulcēs, un mums visiem ir vienādas tiesības. Mums teica, ka šādi mēs ilgi nevilksim, jo ne jau septiņi cilvēki var pieņemt vienu lēmumu. Mums par laimi viņi kļūdījās,» stāsta U. Zanders. Pirms dažiem gadiem viens no partneriem savas daļas pārdevis un sācis biznesu, kurā koncentrējas uz energoefektīvo un pasīvo ēku projektēšanu, kļūdams par vienu no labākajiem speciālistiem šajā sfērā.

Kaujas gatavībā

«Krīze sākās ātri un tirgus nobruka visai strauji. Bijām savākuši labu komandu, tādēļ bija jāpieņem stratēģisks lēmums – vai mēs to izformējam vai mēģinām «izvilkt». Tas nebija viegli, – ja ir darbinieki, tiem ir jāmaksā alga, un, ja nav darba, vienā brīdī sāc investēt algās, neredzot nākotni,» stāsta U. Zanders. Turklāt uzņēmums pirms krīzes bija veicis ieguldījumus, paplašinot uzņēmuma darbības jomu, iegādājoties profesionālas un dārgas programmas. Šīs investīcijas uzņēmums nebija paguvis atpelnīt. «Nolēmām mēģināt izdzīvot, līdz krīze beigsies. Cilvēki ir mūsu galvenā vērtība, – bez profesionāla un lojāla kolektīva dārgas iekārtas, programmatūra un telpas ir bezjēdzīgas,» uzsver U. Zanders. Tā, viņaprāt, bijusi riskanti izspēlēta kārts, tomēr – veiksmīgi. «Varējām pilnībā noēst uzkrājumus un tad pazaudēt darbiniekus. Brīdī, kad tirgū atgriezās nopietnie spēlētāji, kas nāca ar lielākiem investīciju projektiem un vēlmi nopelnīt nevis šogad, bet pēc desmitiem gadu, viņi meklēja arhitektus, kas spētu šādus projektus «pacelt». Tādu biroju bija atlicis maz. Mēs bijām,» viņš turpina.

Inter IKEA Īpašumu daļas uzņēmumiem tiks mainīts zīmols uz vienotu nosaukumu Vastint, informē kompānijas pārstāvji.

Zīmola maiņa ir dabisks solis, lai atbalstītu organizācijas un tās darbības attīstību, kā arī sekmētu organizācijas izaugsmi nākotnē, skaidro uzņēmums.

Turomāk deviņi Inter IKEA Īpašumu daļas uzņēmumi – Larix Property (Latvija), Pinus Proprius (Lietuva), SwedeCenter (Polija), Pronam (Nīderlande), Galliford (Beļģija), Interprime Properties (Rumānija), LandProp (Apvienotā Karaliste), Vastint Land (pārstāvēts visā Eiropā) un Inter Hospitality (pārstāvēts visā Eiropā) – tiek apvienoti zem kopēja nosaukuma Vastint.

Vastint Holding B.V. ir Inter IKEA Īpašumu daļas holdinga sabiedrība, kas tika dibināta 1989. gadā Nīderlandē. Vastint ir saīsinājums no Vastgoed Internationaal, kas tulkojumā no holandiešu valodas nozīmē starptautiskie nekustamie īpašumi. Šis nosaukums apvieno uzņēmuma izcelsmi Nīderlandē ar 25 gadu pieredzes mantojumu nekustamo īpašumu investīcijās un to attīstīšanā.