Ekonomika

Artūrs Jukšs: Interese par mūsu kredītiem ir ļoti liela

Natālija Daine, žurnāliste, speciāli Dienas Biznesam, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs stāsta par būtiskām izmaiņām Baltijas valstu finanšu tirgū.

– Gada laikā Latvijas banku kredītportfelis ir samazinājies vairāk nekā par pusmiljardu eiro. Savukārt šī gada sākumā atkal pieauga izsniegto kredītu skaits. Kas šajā jomā notiek Rietumu Bankā?

– Īsi runājot, cenšamies palielināt biznesa kreditēšanas apjomus gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, pirms pāris gadiem uz Baltiju attiecās aptuveni 30% no mūsu kredītportfeļa, savukārt līdz šī gada beigām šo ciparu plānojam palielināt vismaz līdz 50%.

Pēc visiem zināmajiem pagājušā gada notikumiem Latvijas finanšu tirgū pieņemam lēmumu koncentrēties uz kreditēšanu Baltijas valstīs. Pirmkārt, ar Krieviju saistītie politiskie riski ir pieauguši un kļuvuši faktiski nepieņemami. Otrkārt, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir parādījušies jauni, mums interesanti klienti.

Rezultātā mēs vairs neuzsākam jaunus projektus austrumu virzienā un vienlaikus paplašinām savu darbību Baltijas valstīs, ka arī esam visai aktīvi pārējā Eiropā, piemēram, Lielbritānijā un Īrijā.

– No kurienes Latvijas strikti determinētajā un strukturētajā tirgū rodas jauni kredītu ņēmēji?

– Tā kā esam privāta neatkarīga banka un mūsu kredītresursi objektīvi nevar būt tik lēti kā lielajām rietumu un ziemeļvalstu bankām, līdz šim Latvijā pārsvarā kreditējām īpašos nišas segmentos.

Atcerēsimies, ka vēl pirms gada vietējais korporatīvās kreditēšanas tirgus bija visai piesātināts un mēs neuzskatījām par lietderīgu „iekarot» te sev vietu zem saules par katru cenu.

Bet situācija krasi mainījās un turpina mainīties. Šobrīd mūsu kredīti ir pieprasīti. Runa ir par pieprasījumu simtiem miljonu eiro apmērā.

Nevienam vairs nav noslēpums, ka pašreizējā vairāku lielo banku politika faktiski «izspiež» no tām daudzus biznesa klientus, pat ja iepriekš viņus te veiksmīgi kreditēja daudzu gadu garumā. Kā jau vairākkārt ir rakstījuši jūsu kolēģi žurnālisti, tas attiecas galvenokārt uz uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu. Tas ir, uz tiem uzņēmumiem, kuru līdzīpašnieki ir nevis Latvijas, bet jebkuru citu valstu, tostarp arī citu ES valstu pilsoņi.

Šīs transformācijas rezultātā pie mums nāk daudzi lielie biznesa klienti ar labu kredītvēsturi, pieņemamu riska līmeni un skaidrām attīstības perspektīvām.

– Kāpēc no tik labiem klientiem atsakās, piemēram, skandināvu bankas? Acīmredzot, tās šāda veida sadarbībā saskata zināmu risku. Vai Rietumu Banka uz risku piever acis?

– Nebūt ne. Latvijas kredītu tirgū esam jau gandrīz trīs gadu desmitus un, protams, visu redzam un saprotam. Dažu banku atteikšanās no zināmas klientu daļas bieži vien it nemaz nav saistīta ar kredītu riskiem, to var noteikt šo banku vispārējā politika, kas tiek veidota tālu ārpus Latvijas robežām.

Starptautisko rietumu banku Latvijas struktūrvienību darbā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Tas saistīts ar to, ka dažu šo banku akcionāri pēdējā gadā ir zaudējuši miljardiem eiro kapitalizācijas, jo to akciju vērtība pasaules tirgos ir kritusies. Tas bija saistīts arī ar notikumiem Baltijas valstīs. Rezultātā no galvenajiem birojiem tiek doti rīkojumi stingrāk kontrolēt klientus šajās valstīs, kuras daudzējādā ziņā bija problēmu avots. Viss bizness Latvijā tagad tiek uztverts divās krāsās – baltā un melnā. Pat ja, tēlaini runājot, tiek pamanīta kāda viegli pelēkā nokrāsa, sadarbība ar šādu biznesu tūlīt tiek pārtraukta.

Nostāja ir vienkārša – labāk zaudēt daļu labo klientu nekā miljardiem eiro kapitalizācijas. Mērķis ir operatīvi atgūt savas pozīcijas globālajā tirgū. Tādēļ, kā saka, kur koku cērt, tur skaidas lec.

Protams, te ir sava loģika, kas izriet no šo banku biznesa modeļa, un tā ir skaidri saprotama. Mūsu biznesa modelis nav ne labāks, ne sliktāks – tas vienkārši ir citāds. Pirmkārt, esam vietējie un lieliski orientējamies mūsu mājas tirgū; otrkārt, esam neatkarīgi gan lēmumos, gan rīcībā; treškārt, vienmēr esam analizējuši katru kredīta projektu individuāli. Tādēļ formālie kritēriji nav mūsu prioritāte, mums ir svarīgi, kās reāli stāv aiz viņiem.

– Kāds ir jauna kredītu tirgus, kas ir izveidojies šīs situācijas rezultātā, potenciālais apjoms?

– Domāju, ka finansējuma pieprasījums mūsu reģionā šodien ir vērtējams simtos miljonu eiro.

Te, starp citu, priekšplanā iziet vēl viena Rietumu Bankas priekšrocība. Ja neņemam vērā rietumu bankas, kas atsvešinās no vietējā biznesa, mēs būtībā Latvijā esam vienīgās bankas loma, kas, ievērojot kapitāla pietiekamības prasības, var izsniegt kredītu 10+ miljonu eiro apmērā.

Vienkārši sakot, esam vienīgā lielā privātā banka valstī. Un, tā kā daudzi nopietni uzņēmumi ir saskarušies ar grūtībām kredītu piesaistīšanā, interese par mūsu finansējumu ir ļoti liela.

– Vai jums ir prioritāras nozares? Kādas jomas pārsvarā kreditējat?

– Kreditējam dzīvojamās ēkas, birojus, viesnīcas. Gan jau esošus gatavus objektus, gan jaunu projektu attīstību. Redzam, ka, par spīti runām par masveida emigrāciju, jauni mūsdienīgi „kvadrātmetri» pašlaik ir ļoti pieprasīti.

Pirmkārt, svarīgs faktors ir atliktais pieprasījums, kas strauji kritās pēc 2008.–2010. gada krīzes. Tad līdz pat 2014. gadam celtniecība būtībā tika pārtraukta. Īpašnieki pakāpeniski izpārdeva „sakrājušos» objektus, un atkal ir radies dzīvojamo un komerciālo platību deficīts.

Otrkārt, daudzi mūsu iedzīvotāji, kuri ir aizbraukuši uz citām valstīm, nevēlas pilnīgi saraut saites ar Latviju. Nopelnījuši naudu ārzemēs, dzimtenē viņi pērk mājas un dzīvokļus vai nu sev – lai cienīgi pavadīt šeit vecumdienas, vai saviem tuviniekiem, vecākiem.

Tiesa, te pastāv savas nianses. Mēs redzam divas pretējas tendences – jaunu dzīvojamo platību celtniecības pieaugumu un pirkumu skaita samazināšanos. Celtniecības apjomu pieaugums Latvijā pēdējos trīs gados ir bijis straujākais Baltijas valstīs (par 33%), paralēli dzīvojamo platību cenas šajā laikā ir augušas vidēji par 10%. Savukārt pirkumu skaits Rīgā 2018. gadā sāka samazināties. Gada laikā kritums bija 3%, tostarp jauno dzīvojamo māju segmentā – pat 10%.

Pašlaik ir pieprasīti dzīvokļi, kuru cena nepārsniedz 100–120 tūkstošus eiro. Ekskluzīvo dzīvojamo platību tirgus ir pārsātināts. Domāju, ka ne visi jauni projekti ar plašiem dzīvokļiem un cenām 2000–2500 eiro kvadrātmetrā atradīs pircējus starp vietējiem, jo tas ir pārāk dārgi. Savukārt ārzemniekus dzīvokļi Rīgas jaunceltnēs īpaši neinteresē. Tādēļ ikviens projekts ir jāvērtē uzmanīgi un atsevišķi.

Tas pats attiecas arī uz viesnīcu biznesu, ar ko daudz strādājam. Rīgā vien pēdējos gados ir atvērtas daudzas jaunas viesnīcas, un drīzumā to būs vēl vairāk. No vienas puses, šī biznesa perspektīvas ir labas un ir acīmredzamas. No otras puses – tas neattiecas uz visiem projektiem. Ir rūpīgi jāizvērtē konkurences priekšrocības, izstrādātāju pieredze, viesnīcas operatora profesionalitāte un motivācija, atrašanās vieta un citi faktori.

Kreditējam arī tirdzniecības centru celtniecību. Bet ne tipveida konceptus, kādu Rīgā jau ir vairāk nekā nepieciešams. Meklējam projektus ar jaunu koncepciju un pašlaik jau strādājam ar tādiem.

– Kādas vēl jomās iespējams saņemt kredītu?

– Ražošanā. Mūsuprāt, šajā jomā veiksmīgi darbojas valsts finanšu institūcijas Altum programma, garantējot daļu no Latvijas uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Interesanti un perspektīvi ir uz eksportu vērstie projekti kokapstrādē, būvmateriālu ražošanā, pašlaik aktuālajā biodegvielas ražošanā un dažos citos virzienos.

Ir projekti arī tranzīta nozarē, tostarp beramo, lejamo un ģenerālo kravu pārkraušanā. Šī ir tieši tā nozare, kas pašlaik baida rietumu bankas ar iespējamu „austrumu risku».

Vēl mums tradicionāli ir interesanti projekti starptautiskās tirdzniecības un transporta sfērā. Piemēram, kravu, kuras atrodas noliktavā vai ceļā, finansēšana; starptautiskais faktorings; kuģu finansēšana.

– Kādi ir Rietumu Bankas mērķi kreditēšanas jomā tuvākajā nākotnē?

– Palielināt kvalitatīvu kredītportfeli Baltijas valstīs, būt atvērtiem jaunām iespējām un sadarbībai ar jauniem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Francijā lietu par Rietumu bankas iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt pavasarī

LETA, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rietumu Banka: Gada rezultāti liecina, ka atjaunotā stratēģija ir veiksmīga

Žanete Hāka, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu Banka tīrā peļņa pērn sasniegusi 33,7 miljonus eiro, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējā gadā, informē bankas pārstāvji.

Bankas aktīvi 2018. gada 31. decembrī bija 1,5 miljardi eiro, klientu noguldījumi – 1 miljards eiro, kapitāls un rezerves – 470 miljoni eiro. Banka turpina uzturēt augstu efektivitātes līmeni: aktīvu atdeves rādītājs (ROA) ir 1,78%, kapitāla atdeves rādītājs (ROE) – 7,22%. Banka nodrošina ārkārtīgi augstu likviditātes seguma rādītāju – 1290,09% (minimālais normatīvs ir 100 %).

Latvijas finanšu nozarei 2018. gads bija ļoti piesātināts laiks. Bankām neilgā laikā nācās veikt kardinālas reformas, lai atbilstu kompetentu starptautisku struktūru un regulatora noformulētajiem jaunajiem standartiem, norāda bankas pārstāvji.

Tā, Rietumu Banka pirmajā pusgadā pārtrauca attiecības ar daļu no saviem klientiem, kuri noteiktajos termiņos nespēja mainīt savas uzņēmējdarbības organizāciju un padarīt to atbilstīgu ieviestajiem normatīviem. Rietumu Bankas veiktais darbs šajā jomā saņēma pozitīvu valdības, uzraugošo iestāžu un starptautisko partneru vērtējumu un atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka parakstījusi sadarbības līgumu ar Attīstības finanšu institūciju Altum, informē bankā.

Līdz ar līguma noslēgšanu bankas klienti var izmantot Altum programmu piedāvātās iespējas, gūstot pieeju jauniem finanšu resursiem uzņēmējdarbības veidošanai un attīstībai.

Attīstības finanšu institūcija Altum ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām – mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa uzsācējiem, lauksaimniekiem, kā arī privātpersonām atsevišķu atbalsta programmu ietvaros. Papildinot komercbanku sniegto pakalpojumu klāstu, Altum izsniedz aizdevumus, kredīta garantijas, veic eksporta darījumu apdrošināšanu un ieguldījumus riska kapitāla fondos.

«Sadarbība ar Altum Rietumu Bankas klientiem paver jaunas perspektīvas - kļūs pieejamāki aizņēmuma līdzekļi, radot papildu iespējas labu ideju īstenošanai, jaunu projektu sākšanai, ražošanas modernizēšanai un attīstībai, apgrozījuma palielināšanai, eksporta potenciāla un peļņas pieaugumam. Savukārt banka, tāpat kā līdz šim, aktīvi attīstīs uzņēmējdarbības projektu kreditēšanu Latvijā, Baltijā un ES,» saka Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa, mākslinieku rezidences, kāzu saloni, kafejnīca. Šīs ir tikai dažas no idejām, kas nākotnē varētu atrasties fon Stricka villā Rīgā. Realitātē nams jau vairāk nekā 10 gadus gaida potenciālo investoru.

Pirms aptuveni trim gadiem villas apsaimniekošanu uzņēmās Mārtiņš Mielavs, kurš tajā laikā vēl darbojās kaimiņos esošajā bārā Piens. Viņš praktisku apsvērumu dēļ vēlējies pirms bāra Piens svētkiem sarīkot ieskaņas pasākumu fon Stricka villā. M. Mielavs atzīst, ka juridiskais ceļš, kā tikt pie villas īres tiesībām, bija diezgan sarežģīts. Bija nepieciešama apdrošināšana, jo nams ir vēsturisks un tajā atrodas vērtīgi interjera priekšmeti. Lai atvieglotu procesu, īpašnieki – Rietumu Banka – piedāvāja uzņēmējam slēgt līgumu uz gadu. M. Mielavs ar tā laika biznesa partneriem bārā Piens apspriedās un nolēma par labu koncepcijai, kas paredz villā rīkot publiskus pasākumus. Šobrīd uzņēmējam ar ēkas īpašnieku – Rietumu Banku – noslēgts beztermiņa īres līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baznīcām iespēja pieteikties finansējumam mākslas pieminekļu restaurācijai

Zane Atlāce - Bistere, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Rietumu Bankas labdarības fonda konkursam Latvijas sakrālais mantojums, aicinot baznīcas pieteikt arhitektūras un mākslas pieminekļus to restaurācijai un saglabāšanai turpmākiem gadiem, informē bankā.

Projektus konkursam, kas tiek rīkots sadarbībā ar Nacionālo kultūras un mantojuma pārvaldi, var pieteikt līdz šī gada 15.aprīlim.

Jau astoto gadu pēc kārtas Rietumu Bankas labdarības fonds rīko atbalsta projektu sakrāliem arhitektūras un mākslas pieminekļiem, šo gadu laikā saglabājot un restaurējot vairāk nekā 45 baznīcu mantojumus. Atbalstam var pieteikt gan vitrāžu, kroņlukturu, ērģeļu un altārgleznu restaurāciju, gan arī neatliekamos remonta darbus, kupolu un baznīcas gaiļu restaurāciju, altārgleznu, lustru, kroņlukturu saglabāšanu u.c. Viens projekts var saņemt finansiālu atbalstu apmērā līdz 5 000 eiro, savukārt kopējais konkursa finansējuma apjoms ir 25 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieķīlātas Piņķos plānotās outlet veikalu pilsētas attīstītāja kapitāldaļas

LETA, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK vairākām bankām piemērojusi naudas sodu par gada pārskata neiesniegšanu

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PNB bankas jaunais īpašnieks izskatījis piedāvājumu iegādāties Rietumu banku

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«PNB bankas», kuras darbība no augusta vidus ir apturēta, jaunais īpašnieks - gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs (Roger Tamraz) - izskatījis vairāku Latvijas banku iegādes iespējas, tostarp piedāvājumu iegādāties «Rietumu banku».

«Sākotnēji nebiju noskatījis tieši šo [»PNB"] banku. Vispirms runāju ar citiem baņķieriem, jo Latvijā diezgan daudzas bankas ir pieejamas pirkšanai. To vidū lielākā bija «Rietumu banka», kuras galvenie akciju turētāji manas pirmās Latvijas vizītes laikā vēlējās to pārdot. Man bija jādodas uz Floridu, taču, kad atgriezos vēlreiz, īpašnieki bija izšķīrušies banku paturēt,» intervijā laikrakstam «Latvijas Avīze» sacījis Tamrazs.

Viņš minējis, ka runājis arī ar citiem baņķieriem, piemēram, no «PrivatBank» un no «Reģionālās investīciju bankas».

Tāpat Tamrazs atzīmējis, ka vienošanās ar Grigoriju Guseļņikovu par «PNB bankas» akciju pārdošanu un cenu sasniegta viegli. «Mūsu pārrunu reizes bija labi ja pusstundu garas. Tikšanās, kuras laikā iegādājos banku, prasīja desmit minūtes. Pirms mēs izšķīrāmies par darījumu, sazinājāmies ar īsziņām,» viņš sacījis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS «PNB Banka» (iepriekš zināma kā AS «Norvik Banka») valdes locekli iecelta Natālija Ignatjeva, un izmaiņas Komercreģistrā ierakstītas piektdien, 15. martā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunā AS «PNB Banka» valdes locekle iepriekš no 2017. līdz 2018. gadam bijusi valdes locekle AS «Rietumu Banka», liecina «Lursoft» izziņa.

Viņa bankas valdē pievienosies valdes priekšsēdētājam Oliveram Bramvelam un valdes locekļiem Annai Verbickai, Dmitrijam Kalmikovam un Aleksejam Kutjavinam.

AS «PNB Banka» dibināta 1992.gadā, tās pamatkapitāls ir 131 102 100 eiro un tās patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs (Grigory Guselnikov).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums SIA «Tolmets» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 45 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS «Rietumu Banka» ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības un 15 transporta līdzekļus, tostarp divus «Bentley» markas automobiļus.

Komercķīla nodrošina AS «Rietumu Banka» prasības, kas izriet no šī gada maijā ar uzņēmumu noslēgtā kredītlīnijas līguma.

SIA «Tolmets» šobrīd ir aktuālas kopumā 10 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Tolmets» dibināts 1999.gadā, un tas nodarbojas ar metāllūžņu savākšanu un pārstrādi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 000 000 eiro. Tā īpašnieki ir Vladimirs Carkovs, kuram pieder 48% pamatkapitāla daļu, Jurijs Homutovs, kuram arī pieder 48% uzņēmuma daļu, un Roberts Ivanovs, kuram pieder 4% pamatkapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atmet teikumu par spēcīgākas Zviedrijas kronas nepieļaušanu

Pēdējo gadu laikā finanšu tirgū tendences lielā mērā ieskicējušas centrālās bankas. Dažkārt tās, mēģinot palīdzēt vietējai tautsaimniecībai, mērķējušas arī uz valūtu kursiem. Pirms kāda laika skaļāk tika runāts par tā saucamajiem procentlikmju un valūtu kariņiem, kas paredzēja, ka tās pašas centrālās bankas mazāk vai vairāk atklāti mēģina panākt vietējo valūtu vājināšanos. Būtībā Rietumu pasaulē vērojamam vispārējam ekonomikas izaugsmes un inflācijas trūkumam palīdzību varēja sniegt vājāka valūta.

Valstu centrālās bankas, nosakot zemākas procentlikmes un nodarbojoties ar likviditātes drukāšanu, parasti pavājina vietējo valūtu. Dažkārt bija dzirdami viedokļi, ka tas, kas tika pieredzēts, bija mūsdienīga un netradicionāla konkurējoša valūtu devalvācija, kur notika sacensība, kurš likmju ziņā «noies zemāk» vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko retoriku. Būtībā daudzas valstis nosacīti iesaistījās mērenā tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme daudzviet bija deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu drukāšanas vai vēl zemāku likmju izteiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svarīgākie notikumi finanšu tirgos un pasaulē šonedēļ

Jānis Šķupelis, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Goldman sola izbeigt heteroseksuālu "balto" vīriešu ēru uzņēmumu valdēs

Jānis Šķupelis, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē aktīvi šobrīd tiek spriests ne tikai par klimata pārmaiņām - daudzi pasaules līderi demonstrē gatavību arvien aktīvāk iesaistīties dažāda veida nosacītas sociālās vienlīdzības projektu īstenošanas ziņā.

Nupat Davosā Volstrītas granda "Goldman Sachs" vadītājs Dāvids Solomons ziņojis par jauna veida ultimātu šajā frontē. Proti, investīciju banka visai skaidri norādījusi, ka pētīs uzņēmumu vadītāju ādas krāsu un seksuālo piederību.

Visa rezultātā no šā gada 1. jūlija "Goldman" vairs neparakstīsies uz kādu ASV un Eiropas sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), ja šīs attiecīgās kompānijas valdē nebūs kāda sieviete vai persona, kas tiek atzīta par pietiekami atšķirīgu (diverse).

Nākamgad šī kvota jau tikšot paaugstināta līdz divām šādām personām, raksta "Bloomberg".

Arī aktīvu pārvaldīšanas milži jau kādu laiku pieslējušies daudzām šīs kustības idejām. Piemēram, "Street Global Advisors" un "BlackRock", kas ir ievērojami akcionāri daudzos pasaules lielākajos uzņēmumos, norādījuši, ka akcionāru sapulcēs iestāsies pret uzņēmumu valdēm (vai konkrētām personām, kuras ir atbildīgas par šiem lēmumiem), ja tās dzimumu ziņā nākotnē nedemonstrēs vēlmi kļūt diversificētākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule mainās, un pēdējos gados savu uzvaras gājienu turpina tā saucamā e-sporta industrija. Pamatā tas ietver to, ka savā starpā sacenšas gan profesionālie videospēļu spēlmaņi, gan amatieri.

Attiecīgi šādas virtuālās sacensības tiek straumētas internetā un uz to fināliem tiek pulcinātas pilnas arēnas ar skatītājiem, kuri uz šiem pasākumiem iegādājās biļetes.

Eksistē pieņēmums, ka ir milzīgs potenciāls pelnīt no šīs industrijas tālākas attīstīšanas, kas nozīmē lielākus ienākumus no reklāmām, to pašu biļešu pārdošanas, raidīšanas pa TV utt. Ik pa laikam pat tiek spriests, ka e-sporta pasākumiem blakus jau ierastajām sporta disciplīnām vajadzētu būt iekļautiem tradicionālo sporta spēļu programmās, kur labākajiem šīs jomas censoņiem tiek pasniegtas tādas pašas medaļas.

Arī šis apstāklis uzsver to, ka videospēļu industrija pašlaik atrodas straujas izaugsmes stadijā, un var paspekulēt, ka tā tālākā nākotnē pat, iespējams, tā mērķē uz Olimpiskajām spēlēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Biznesa kreditēšana: problēmas un iespējas

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada provizoriskie rezultāti skaidri liecina, ka Latvijas banku kredītportfelis ir stabilizējies. Turklāt, spriežot pēc nozares dalībnieku paziņojumiem, daudzi kreditēšanas funkciju uzskata par prioritāro.

Bet aktuāls ir arī cits jautājums: vairākas problēmas kavē šī gan bankām, gan ekonomikai kopumā svarīgā virziena attīstību. Šīs problēmas ir risināmas, bet pagaidām neatrisinātas, tāpēc tām jāpievērš uzmanība.

Pēc svarīgās visa finanšu sektora reorganizācijas uzsākšanas Rietumu Banka turpināja attīstīt biznesa finansēšanu kā prioritāru virzienu, galveno akcentu liekot jau uz Baltijas valstīm. Mums izdevās pārorientēt kredītportfeli, ievērojami palielinot rezidentu kredītu daļu, uzsākt sadarbību ar daudziem daudzsološiem un spēcīgiem klientiem Latvijā un citās Baltijas valstīs. Skaitļos tas nozīmē, ka pagājušajā gadā vien tika izsniegti aptuveni 150 miljoni eiro jaunu kredītu uzņēmējdarbības attīstībai, no kuriem aptuveni 100 miljoni - jauniem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku hipotekārais kreditētājs AS "West Kredit" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 69,6 miljoni eiro, liecina "Lursoft" dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS "Rietumu Banka".

Kā DB skaidro AS "West Kredit" valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs, ķīla reģistrēta, lai saņemtu papildu finansējumu uzņēmumu - nekustamo īpašumu attīstītāju kreditēšanai.

S. Maļikovs skaidro, ka patlaban no tirgus dalībnieku puses vērojams pieprasījums pēc finansējuma, taču bankas pēdējo gadu laikā kļuvušas ļoti piesardzīgas un daudzos gadījumos šādus uzņēmumus nekreditē vispār.

Finansējums ir nepieciešams, lai tirgus spētu attīstīties, tādēļ "West Kredit" pieņēmis lēmumu aktīvāk iesaistīties nekustamā īpašuma attīstītāju finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Nasdaq Riga» biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne pārapstiprināta savā līdzšinējā amatā, savukārt līdzšinējais AS «Nasdaq Riga» valdes loceklis Indars Aščuks neturpinās ieņemt amatu, kurā darbojies kopš 2004.gada, liecina Nasdaq informācija.

Biržas valdes locekle Liene Dubava atkārtoti apstiprināta savā līdzšinējā amatā. Daiga Auziņa-Melalksne ieņem biržas valdes priekšsēdētājas amatu kopš 2005.gada, pirms tam viņa bija arī valdes locekle, bet Liene Dubava ir valdes locekle kopš 2007.gada.

I. Aščuks gan joprojām ir SE «Nasdaq CSD», reģionālā centrālā vērtspapīru depozitārija Baltijā, valdes priekšsēdētājs.

AS «Nasdaq Riga» ir vienīgais licencētais regulētā vērtspapīru tirgus organizētājs Latvijā. Tā nodrošina vērtspapīru tirdzniecību, kā arī gādā, lai tirgus būtu atklāts un caurspīdīgs, lai visiem ieguldītājiem tirgus informācija būtu vienādi pieejama.

AS «Nasdaq Riga» dibināta 1993.gadā kā AS «Rīgas Fondu Birža». Tās pamatkapitāls ir 1 013 745 eiro un lielākais akcionārs ar 92.98% akciju ir «Nasdaq» grupā ietilpstošais uzņēmums «Nasdaq Nordic", bet 7,02% akciju pieder AS «Rietumu Banka».

Komentāri

Pievienot komentāru