Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Kopējais liellopu skaits Latvijā tuvākajos gados būtiski nepieaugs salīdzinājumā ar esošo skaitu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

«Liellopu skaits nepieaugs. Varbūt mainīsies tendences - mazināsies piena liellopu īpatsvars un palielināsies gaļas liellopu īpatsvars, bet kopējais piena un gaļas liellopu apmērs, es domāju, nemainīsies,» sacīja Vāgners.

Viņš atzina, ka patlaban piena lopkopjiem ir tendence likvidēt govis, lai nodrošinātos pret risku nepārziemot lopbarības trūkuma dēļ. Taču tuvākajos gados situācija nozarē, visticamāk, uzlabosies un liellopu skaits atkal pieaugs, atgriežoties 2016.gada līmenī. «Daudzi zemnieki saprot, ka pēc sliktiem gadiem, seko atkal labs gads. Ja divus gadus zemnieki bija »nospiesti« uz ceļiem, tad ir cerības, ka nākamie divi gadi būs pozitīvāki. Tomēr tas negarantē dzīvnieku skaita pieaugumu. Dzīvnieku skaits atjaunosies pēc krituma, atgriežoties iepriekšējo gadu līmenī, bet nedomāju, ka tas to pārsniegs,» prognozēja Vāgners.

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.

Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.

Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.

Liellopu audzēšana Latvijā ir augoša nozare, tomēr pārsvars eksportā ir teļiem, kurus nobarošanai un tālākpārdošanai galapatērētājiem iegādājas citu valstu uzņēmēji

Zemnieku un pārstrādātāju kooperācija ir nozares attīstības nākotnes izaicinājums, Dienas Biznesam atzina Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī gaļas liellopus Latvijā audzē jau no 90-to gadu vidus, nozare ir uzskatāma par jaunu, tā vēl aizvien piesaista jaunas saimniecības.

«Šobrīd zīdītājgovju skaits Latvijā pārsniedz 53 tūkstošus. Ja salīdzinām ar piena lopiem, tad gaļas liellopu audzēšanā tendence ir kāpt. Piena govju skaits Latvijā samazinās ik mēnesi, bet gaļas zīdītājgovju skaits ik mēnesi nedaudz pieaug,» sacīja R. Jakovickis, piebilstot, ka piensaimnieki nereti pārkvalificējas gaļas liellopu audzēšanai, jo abu nozaru specifika ir pietiekami tuva.

Liels daudzums Latvijā izaudzēto liellopu tiek eksportēti un kļūst par ārvalstu ražotāju attīstības un izaugsmes pamatu. Lai šo situāciju mainītu, kooperatīvā sabiedrība Latvijas liellops ir noslēgusi vienošanos ar SIA Cēsu gaļas kombināts, kurš piedāvā paaugstinātu fiksētu iepirkuma cenu.

Tādējādi sperts pirmais solis liellopu nozares vertikālās integrācijas virzienā, kur savs ieguvums ir gan pārstrādātājiem, gan arī audzētājiem. Šāds sadarbības modelis varētu būt arī sekmīgs risinājums starp audzētājiem un pārstrādātājiem citās pārtikas produktu grupās.

Neizmantotās attīstības iespējas

«Visos iespējamos, politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un patērētāju līmeņos tiek daudz runāts par pašmāju tautsaimniecības attīstību, ekonomisko transformāciju, Zaļo kursu, jaunām darba vietām, lielākiem eksporta ienākumiem un prāvākiem nodokļu maksājumiem. Taču, lai īstenotos darbos, ir nepieciešams, ka to, ko izaudzē pašmāju lauksaimnieki, šeit pat arī pārstrādātu augstas pievienotās vērtības produktos un tad realizētu Latvijas, vai vēl jo vairāk ārvalstu noieta tirgos,» uzsver Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits.

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība "Jundas" turpina attīstīties un plāno uzlabot liellopu gaļas piegāžu kvalitāti.

"Ir labākas dienas, ir grūtākas dienas, bet kopumā virzāmies uz augšu," stāsta zemnieku saimniecības "Jundas" saimniece Alma Bērziņa.

Db.lv jau rakstīja, ka 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība "Jundas", lai attīstītu gaļas liellopu audzēšanu.

Šobrīd ganāmpulkā ir 82 liellopi, kuru pamatā ir "Herefordas" un "Angus" krustojumu liellopi, kā arī reizēm saimniecība iepērk arī "Limuzīnas" šķirnes liellopus.

80 - 90 liellopi pašlaik ir maksimālais apjoms, kādā ģimenes saimniecība vēl tiek galā ar darbiem un iztiek bez papildus darbiniekiem.

Gaļas liellopu audzētāju saime valstī pakāpeniski aug; nozares nākotnē prognozē arī apmākušās dienas

Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā pakāpeniski attīstās, pieaug specializēto gaļas šķirņu un to krustojumu dzīvnieku skaits, DB skaidro Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane. «Sekmējot gaļas šķirņu liellopu un to krustojumu audzēšanu, gaļas liellopu sektoram ir visi priekšnosacījumi konkurences veicināšanai gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) tirgū. Turklāt Latvijā gaļas liellopu audzēšanai ir piemērotas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā ir vidi saudzējoša nozare, kas piemērota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanai,» situāciju raksturo D. Freimane.

Pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, turpināja pieaugt saražotās lopkopības produkcijas apjomi visās galvenajās nozarēs, it īpaši saražotās liellopu un putnu gaļas, kā arī piena apjoms, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

2014. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 422 tūkstošus liellopu – par 15,5 tūkstošiem jeb 3,8% vairāk nekā pirms gada. Liellopu, kuri ir vecumā līdz vienam gadam un vecāki par diviem gadiem, skaits pieaudzis attiecīgi par 9,1 tūkstoti jeb 8,3% un 6,9 tūkstošiem jeb 3,1%. Savukārt viena līdz divu gadu vecu liellopu skaits ir nedaudz samazinājies – par 0,4 tūkstošiem jeb 0,6%. Slaucamo govju skaits palielinājies par 0,9 tūkst. jeb 0,5%, zīdītājgovju – par 5 tūkst. jeb 17,3%.

Cūku skaits gada laikā samazinājies par 18,1 tūkstoti jeb 4,9%, ko daļēji ietekmēja arī Āfrikas cūku mēra izplatība. Eksportēto cūku skaits 2014. gadā samazinājies par 5,7%, bet importēto cūku skaits - par 38,6%.

Gaļas liellopu nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, bet tās turpmāku attīstību neveicinās Brīvprātīgi saistītā atbalsta (BSA) likmes samazināšana par gaļas liellopiem, aģentūrai LETA pauda biedrībā Zemnieku saeima.

Biedrībā uzsvēra, ka gaļas liellopu nozares straujo attīstību pēdējo gadu laikā veicinājusi no 2014.-2016.gadam ilgusī krīze piensaimniecībā, kamdēļ daudzi piena lopkopji tika aicināti pārorientēties uz gaļas liellopu audzēšanu, ko arī darīja. Tāpat nozares attīstību sekmējis arī liels skaits jauno lauksaimnieku, kuri ar projektu palīdzību ir iegādājušies dzīvniekus, tehniku un nepieciešamo aprīkojumu.

Vienlaikus Zemnieku saeimā norādīja, ka šobrīd gaļas liellopu nozarē ir jūtama aktivitātes samazināšanās, kas saistīta ar neziņu par iespējamo BSA samazināšanu gaļas liellopiem. «Paredzētā atbalsta samazināšana par 30% šogad, un iespējamā iesaldēšana turpmākajos gados, neveicinās nozares attīstību,» uzsvēra biedrībā.

Gaļas liellopu audzēšana ir perspektīva, Latvijas «odziņa» ir bioloģiskās gaļas produkcijas iespējas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas un produkcijas pasaulē un arī Latvijā ir ar pieaugošu tendenci, bioloģiskās liellopu gaļas audzēšanas un ražošanas attīstības iespējas Latvijā ir cerīgas. Valstī gaļas liellopu skaitam ir tendence palielināties, kas liecina par to, ka saimniecības redz nozares attīstības iespējas,» uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāve Krista Garkalne. «Bizness ir perspektīvs, tomēr arī jākliedē mīti, ka tas ir elementāri, ka atliek iegādāties lopus un palaist pļavā ganīties,» piebilst K. Garkalne. «Tieši bioloģiski, nevis konvencionāli audzētā liellopu gaļa ir iespēja Latvijai izcelties Eiropas tirgū,» piebilst Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Maija Pontāga.

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Kopš 2021.gada augusta līdz šī gada jūlijam vidējā liellopa gaļas cena Latvijā palielinājusies par 32,8%, bet Eiropas Savienībā (ES) par 22,5%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākie dati.

Tāpat jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Latvijā novērots cenu pieaugums: bullim - 6%, govij - 2,9%, bet telei 5,1%. Toties iepirkuma cena liellopa liemenim uz 100 kilogramiem bija: bullim - 390,60 eiro, govij - 352,72 eiro, bet telei - 414,97 eiro.

Vienlaikus, ES vidējā govs liemeņa iepirkuma cena bija 453,74 eiro uz 100 kilogramiem, bet Lietuvā - 509 eiro, Igaunijā - 541,03 eiro, Polijā - 426,91 eiro, bet Nīderlandē - 402,26 eiro.

ZM dati arī liecina, ka, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, šogad jūlijā nokauts par 16,4% mazāk piena buļļu, par 27,9% mazāk gaļas šķirnes liellopu un par 5% mazāk zīdītājgovju. Tādējādi par 16,5% samazinājies iegūtais kautsvars.

Lai mazinātu krāpšanos ar kases aparātiem ēdināšanas uzņēmumos, tiks vērtēta ideja par atteikšanos no pirmsčekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta panorāma teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa, komentējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklāto vērienīgo krāpšanas shēmu vairākos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Vecrīgā, norādīja, ka jau šodien šo jautājumu pārrunās ar VID vadību.

Reizniece-Ozola arī atzina, ka pati saskārusies ar pirmsčeku problēmu. Nereti sabiedriskās ēdināšanas vietās klientiem tiek izsniegts pirmsčeks, un arī īstā čeka vietā klients saņem pirmsčeku. Tādējādi tiek apiets kases aparāts un zaudēti ieņēmumi valsts budžetā. Ministre rosinās priekšlikumu par atteikšanos no pirmsčekiem, ja vien to nepieciešamība netiks loģiski pamatota.

Viņa arī uzsvēra, lai mazinātu krāpšanos ar kases aprātiem, svarīga ir jaunās kašu sistēmas ieviešana. «Svarīgs uzdevums ir pārkāpt tai astei pāri un ieviest jauno kases aparātu sistēmu,» teica Reizniece-Ozola.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas jūnijā apturēja noziedzīgu Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmu, kuras rezultātā pēc sākotnējiem aprēķiniem valsts budžetam nodarīts zaudējums 480 000 eiro apmērā, informēja VID.

Noziedzīgais grupējums īstenoja PVN izkrāpšanas shēmu laika posmā no 2017.gada janvāra, turpinot savas nelikumīgas darbības arī 2018. un 2019.gadā. Shēmā iesaistītie uzņēmumi izvairījās no PVN nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādējādi nodarot valsts budžetam zaudējumus vismaz 480 000 euro apmērā.

Kopumā shēmā bija iesaistīti vairāk nekā 25 ar kartona ražošanu saistīti uzņēmumi. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamā PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas «klienti» (uzņēmumi) savās PVN deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID NMPP darbinieki veica 16 kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, transportlīdzekļos un birojos. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi – zīmogi, internetbankas kodu kalkulatori un kodu kartes, datori, mobilie telefoni un grāmatvedības dokumenti.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Gaļas lopkopībā šis gads Latvijā ir smags, jo sausuma dēļ bija grūtības sagatavot lopbarību, kuras joprojām daudzās saimniecībās trūkst, aģentūrai LETA atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Viņš teica, ka lopbarības sagatavošanas ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tāpēc ir grūti viennozīmīgi novērtēt situāciju visā valstī kopumā, taču gaļas lopkopībā gads ir smags, jo lopbarība ziemai joprojām trūkst un nav zināms, vai nepieciešamo apmēru izdosies sagādāt.

«Ziemai sagatavot barību bija problēmas. Īpaši Kurzemē, kur šogad bija sausāks, bija problēmas. Vidzemē situācija ir citādāka - neraugoties uz lietaināku laiku, bija vairāk iespējas sagatavot lopbarību,» sacīja Vāgners.

Viņa atzina, ka grūti bija sagādāt ne tikai skābbarību, bet sliktās graudu ražas dēļ arī spēkbarību, tādēļ jau novembrī vai decembrī piena lopkopības saimniecības var izjust spēkbarības cenu kāpumu.

Saldus novada Jaunlutriņu pagastā piektdien, 17.jūlijā notiks liellopu savākšanas centra Jaunsētas svinīgā atklāšana, vienlaikus ar šo pasākumu ieviešot arī jaunu zīmolu Latvijas gaļas tirgū - Pļavas teļš, informē gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperatīva ABC Projekts vadītājs Mārtiņš Vāgners.

Projekts tika aizsākts pirms gada. Latvijā vienīgā liellopu savākšanas centra rekonstrukcijā un modernizācijā, kā arī pievadceļu sakārtošanā ieguldīti aptuveni 505 000 eiro.

«Ar šī centra izveidošanu tiks būtiski atslogota visa eksporta procesa organizēšana. Ja šobrīd, lai savāktu lopus eksportam, apbraukājam katru saimniecību, tad tagad būs iespējams lopu savākšanu organizēt jaunā un modernā savākšanas centrā. Dzīvnieku labturības noteikumi paredz, ka no pirmā uzkrautā dzīvnieka tas eksportēšanai jānogādā astoņās stundās, ko šobrīd izdarīt ir ļoti sarežģīti. Savukārt šādam speciālam savākšanas centram ir īpašas tiesības eksportam paredzētos lopus komplektēt septiņas dienas,» stāsta M.Vāgners.

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Septiņu gadu laikā SIA Liellopu izsoļu nams 38 reizes palielinājis pārdoto gaļas liellopu skaitu; plāno vaislas lopu izsoles, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Līkne ir augšupejoša. Ja pagājušajā gadā pārdevām 15 tūkst., tad šogad plānojam realizēt 17 tūkst. lopu,» stāsta Liellopu izsoļu nama vadītājs Kaspars Ādams. Kopumā Liellopu izsoļu nams apvieno 2500 saimniecības, izsoles maksimālā ietilpība ir maksimums 1000 liellopi vienā izsolē.

Sākums bija pirms septiņiem gadiem, kad tika rīkotas pirmās izsoles. Toreiz bijusi dilemma, kā attīstīt saimniecību un vecāki K. Ādamam iedevuši fermu, sakot – mēģini saimniekot pats. Esot nozarē no bērnības un saimniekojot kopā ar vecākiem, kas vieni no pirmajiem Latvijā sāka audzēt gaļas liellopus, bija redzami visi plusi un mīnusi. Pirmajās izsolēs vidēji pārdoti 50 liellopi, pēc tam 150, kas jau šķitis daudz. Pamazām paplašināta ferma, uzbūvējot papildus telpas lopu izmitināšanai. Pašlaik sasniegti griesti – 1000 liellopi vienā izsolē un, kā atzīst K. Ādams, fiziski un morāli to ir grūti izturēt, jo pāris dienu laikā dzīvnieki ir gan jāsaved, gan jānoformē dokumenti, gan jāizsola un jāeksportē. Izaugsme ir acīmredzama, bet tālāko attīstību K. Ādams redz jaunā projektā.