Gaļas liellopu biznesā saskata lielas izaugsmes iespējas

2018. gada 13. novembris plkst. 15:16
Dalies ar šo rakstu

Jaunā saimniece Alma Bērziņa Vecsaules pagasta zemnieku saimniecībā «Jundas» audzē liellopu gaļas šķirņu krustojumu lopus gaļas iegūšanai.

Lai Latvijā audzētā gaļa kļūtu arvien līdzīgāka un kvalitatīvāka lielajos apjomos, viņasprāt, būtiski būtu sadarboties visām zemnieku saimniecībām, kas ražo liellopa gaļu. Tāpat svarīgi ir veicināt eksportu, jo tas ir nozares galveno ienākumu pamats.

A. Bērziņa uzauga Bauskas pusē, kur viņas vecākiem ir augkopības saimniecība. Esot lauksaimnieku vidē, A. Bērziņa ievēroja, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Tāpēc viņa iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur 2015. gadā ieguva laukkopības, agronoma diplomu. «Sākumā domāju, ka palīdzēšu vecākiem biznesā vai strādāšu graudaugu selekcijas sektorā. Taču studējot, paralēli arī strādāju ar gaļas liellopu audzētājiem saistītā uzņēmumā, kur mani pamanīja Šveices uzņēmēji un gadu vēlāk piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu «Baltic Vianco» Latvijā,» atceras A. Bērziņa.

Ar laiku viņa saprata, ka arī pati vēlas attīstīt savu gaļas liellopu audzēšanu. Tā 2016. gadā tika izveidota zemnieku saimniecība «Jundas». Ar vecāku atbalstu tika iegādāti 20 hektāri zemes (papildus 60 hektāri zemes tiek nomāti), 50 tūkstošus eiro nācās ieguldīt pašiem tehnikas iegādē un 50 tūkstoši eiro tika iegūti Eiropas Savienības fondos. Viņa lēš, ka zemnieku saimniecības izveidei jārēķinās ar aptuveni 200 000 eiro ieguldījumu.

Pirmie 17 Angusa un Limuzinas šķirnes krustojuma lopi «Jundas» saimniecībā tika ievesti no Igaunijas. «Sākums bija diezgan grūts, jo abi ar vīru strādājām algotu darbu arī citur, pieredzes liellopu audzēšanā mums nebija, tāpēc pieļāvām daudzas kļūdas. Nācās pazaudēt vairākus teļus, jo daži bija pārāk lieli - bijām govis pārbarojuši. Taču no kļūdām esam mācījušies un secinājuši vairākas lietas. Piemēram to, ka pareizāk ir pirkt atšķirtas teles un nobarot tās līdz gaļas pārdošanai, nekā balstīt biznesu uz saviem teļiem,» secina A. Bērziņa.

Šobrīd «Jundās» ir aptuveni 80 lopu, taču jaunlopi tiek iepirkti nepārtraukti, lai nesamazinātos nobaroto jaunlopu skaits. Viena teļa cena ir 300 līdz 600 eiro, jo dārgākus pirkt neatmaksājas. Teļu pārdošanas cena pēc nobarošanas ir 900 līdz 1200 eiro. Gada laikā tiek pārdoti 30 līdz 50 teļi. Šobdrīd saimniecībā ir Herefordas, Angusa un Limuzinas šķirnes krustojuma lopi, kā arī Aubraku šķirnes bullis.

85% no apgrozījuma ir eksports, pārsvarā uz Lietuvas kautuvi. «Piedāvājam gaļu arī vietējiem patērētājiem, bet ārzemēs ir maksātspējīgāki cilvēki. Eksports noteikti ir jāveicina un tas veido nozares pamatienākumus. Taču zemnieku saimniecībām būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai mums visiem būtu vienāda, augstas kvalitātes gaļa, ko piedāvāt vietējiem un ārzemju patērētājiem,» uzskata A. Bērziņa.

«Jundas» strādā aploku sistēmā. Proti, septiņi no zemnieku saimniecībā apsaimniekotajiem 80 hektāriem ir sadalīti četros aplokos, kuros ganās ap 20 lopiem. «Šobrīd par zemes paplašināšanu nedomājam, darbojamies produktīvi. Izdevīgāk ir iesēt zālājus, nekā pirkt papildus zemes platību,» komentē A. Bērziņa.

Sausās vasaras dēļ, šis gads gan bijis sarežģīts, lopkopjiem ir grūtības pabarot ganāmpulkus. «Mēs varam pabarot savus lopus, bet esmu dzirdējusi, ka daudziem tos nākas pārdot, jo nevar pabarot,» novērojusi A. Bērziņa.

Šā gada septembrī «Jundas» īpašniece saņēmusi arī Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2018» balvu nominācijā «Veiksmīgais jaunais lauksaimnieks».

Dalies ar šo rakstu