Jaunākais izdevums

Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas, raksta The Guardian.

Tas radījis satraukumu par pārtikas drošības standartiem vienā no lielākajām Eiropas Savienības gaļas eksportētājvalstīm.

Slepenā materiālā, kas filmēts kautuvē Mazovijas reģionā, nofilmēts, kā no kravas automašīnām tiek vilktas ārā govis, kas ir tik slimas, ka nespēj nostāvēt kājās. Kautuvē tās tiek ievilktas, izmantojot vinčas, piesienot virves pie to kājām vai ragiem.

Govis tiek kautas naktī, kad uz vietas nav veterinārā dienesta amatpersonas. Darbinieki no kautķermeņiem izgriež daļas, kur redzami izgulējumi vai audzēji, kas liecina, ka govis ir gulējušas uz sāniem vairākas dienas.

Eksperti, kas redzējuši filmu, saka, ka šāda gaļa rada ievērojamu risku patērētāja veselībai, un aicinājuši Polijas valdību nekavējoties rīkoties. Profesors Kriss Eliots sacījis: «Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka šī gaļa ir pametusi Poliju, tad ir potenciāls pievērst uzmanību kopējai Eiropas drošībai, iesaistoties daudzām uzraudzības iestādēm no visas Eiropas.»

2017.gadā Polija eksportēja vairāk nekā 415 miljonus kilogramu gaļas vairāk nekā 1,5 miljardu dolāru vērtībā.

Reportieri no Polijas izmeklēšanas televīzijas programmas Superwizjer iefiltrējās Polijas kautuvē pērnā gada nogalē, un reportieris strādāja kautuvē gandrīz trīs nedēļas.

Saskaņā ar reportiera teikto, tā vietā, lai kautķermeņus pārbaudītu kvalificēts veterinārārsts, kā pieprasa likums, darbinieki tos vienkārši atzīmēja kā droši patēriņam.

«Vadība man lika atzīmēt šo gaļu kā drošu patēriņam un padarīt pievilcīgāku. Tas bija briesmīgi, ticiet man. Sapuvušās gaļas smaka uzdzen vēmienu. Man tā bija jāpadara vizuāli pievilcīgāka, kasot ar nazi.»

Kautuves veterinārs parādījās nākamajā rītā, sacījis reportieris, stāstot, ka arī viņam bija jāatzīmē, ka gaļa ir droša patēriņam un jāparaksta sertifikāti par tās drošību.

«Veterināram bija jābūt šeit pirms, pēc un kaušanas laikā, taču gandrīz trīs nedēļu laikā, kad šeit strādāju, es viņu redzēju tikai no rīta, kad viņš parakstīja dokumentus un nedaudz pārbaudīja govju galvas,» stāsta reportieris, piebilstot, ka viņš nebija uz vietas laikā, kad tika kautas slimās govis. «Uz papīra viss izskatās kārtībā, taču reāli tas bija kaut kas drausmīgs.»

Brīdī, kad gaļai tiek piešķirts sertifikāts, tā pirms sūtīšanas piegādātājiem vairs netiek pārbaudīta. Aptuveni 80% liellopu gaļas, kas ražota Polijā, tiek sūtīta uz citām valstīm.

Nakts maiņās kautuvē reportieris saskaitījis, ka nokautas 28 tik slimas govis, ka tās nespēja nostāvēt kājās. Mēnesi pēc tam, kad viņš beidza darbu kautuvē, viņš netālu no kautuves nofilmējis, ka piecas naktis pēc kārtas kravas automašīnas atkal piegādājušas slimas govis.

Reportieris arī pastāstījis, ka darbiniekiem pusdienu pārtraukumā tiek dota liellopu gaļa no kautuves.

Noslēdzot programmu, reportieris nakts maiņas laikā, iegāja kautuvē, un kameras priekšā uzdeva jautājumus gan īpašniekam, gan veterināram, taču viņi savā rīcībā neatzina neko nepareizu.

Jāatzīmē, ka šī nav pirmā Polijas kautuve, kura pieķerta kaujam slimas govis, un decembrī cietumsods par šādu rīcību piespriests kādas Lodzas kautuves īpašniekam.

Polijā slima govs parasti maksā 5-6 reizes lētāk nekā vesela. Saskaņā ar reportiera aplēsēm, kautuve, kas nokauj 20 veselas govis dienā nopelnītu aptuveni 370 tūkstošus zlotu gadā (86 tūkstošus eiro), bet, ja tā kautu tikai slimas govis, tad peļņa pieaugu līdz aptuveni 2,5 miljoniem zlotu (583 tūkstošus eiro).

Polijas tirgotāji slimās govis atklāti piedāvā internetā, izmantojot tādus raksturojumus kā «traumēti» un «bojāti» lopiem, kuri ir pārāk slimi, ali spētu nostāvēt. Reportieris viegli sazvanījis viņus, un aplēsis, ka Polijā strādā aptuveni 300 šādu tirgotāju.

Nezinot precīzas slimības, ko pārnēsā govis, ir grūti noteikt precīzus riskus cilvēku veselībai, taču saskaņā ar medicīniskā veterināra viedokli, tajās ir plašs spektrs dažādu baktēriju, piemēram, salmonella, E coli, kāju un mutes baktērijas.

Šie atklājumi ir radījuši nopietnas bažas vairākās ES valstīs, tostarp Lielbritānijā, taču patlaban jautājums pastāv, vai tie novedīs pie rīcības, jo iepriekšējā skandāla laikā kontroles iestādes sacīja, ka tām trūkst pierādījumu.

«Mēs satraucamies, ka notiks tas pats, kas vienmēr,» sacījuši TV programmas pārstāvji. «Ka institūcijas teiks, ka tas ir vienreizējs un novērsts incidents, un situācija atgriezīsies iepriekšējās sliedēs.»

Savukārt Mazovijas reģiona veterinārās inspekcijas vadītājs Pāvels Jakubčaks sacījis, ka kautuves atbildīgās personas ir atstādinātas no amata, un policija sākusi izmeklēšanu.

Nofilmētais materiāls skatāms šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Polija eksportējusi uz citām ES valstīm 2500 kilogramus slimu govju gaļas

LETA--AP, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Bioloģiskajā saimniecībā pienu slauc un barību govīm piestumj roboti

Db.lv, 21.11.2018

SIA «Dižglābas» jau 13 gadus ir bioloģiskā saimniecība. Sākotnēji tās pamatnodarbošanās bija gaļas lopkopība, bet pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums pievērsties arī piena lopkopībai. Tika iegādātas 5 piena govis. Nu bioloģiskajā saimniecībā ir aptuveni 350 liellopi, no kuriem 120 ir slaucamas govis. Lopiņi dzīvo jaunā kūtī, kas tika atklāta šogad februārī.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

XXI gadsimts ar mūsdienu tehnoloģijām ir ienācis dažādās saimniekošanas nozarēs. Ievērojams izrāviens pēdējos gados noticis piena lopkopībā - barību lopiem piestumj roboti un arī slaukšana ir robotizēta.

«Šāda saimniekošana vairs nav nekāds retums - tā strādā gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Tas ir racionāli - prasa mazāk cilvēkresursu - un nodrošina, ka piens nenonāk kontaktā ar cilvēku, kas ir būtiski, ja vēlas strādāt atbilstoši bioloģiskās saimniecības principiem,» stāsta Agnese Celova, Rojas novada SIA «Dižglābas» saimniece.

SIA «Dižglābas» bioloģiskās saimniecības statusu ieguva 2005. gadā, un sākotnēji tajā tika audzēti tikai gaļas lopi. Taču pirms četriem gadiem tika pieņemts lēmums kā papildu rūpalai pievērsties piena lopkopībai. «Sākām ar piecām pirmpienītēm un pieciem teļiem. Pakāpeniski piepirkām govis klāt. Tad sāka dzimt teliņi. Tagad papildu gaļas lopiem mums ir arī 120 slaucamas govis,» par saimniecības izaugsmi stāsta saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Tārgalīte atklāj teju 2 miljonus eiro vērto jauno robotizēto fermu

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī plašu skandālu izraisījusī slimo liellopu gaļa no Polijas uz AS Lido nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču, pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tika laicīgi atklāta, intervijā stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Nesen sabiedrībai tika atklāti skati no kautuves, kur tika dzītas slimas govis, un pēc tam PVD informēja, ka šī gaļa nonākusi arī Latvijā, konkrēti Lido. Kādēļ uzņēmums iegādājās liellopu gaļu no Polijas?

Priekšroku vienmēr dodam vietējiem piegādātājiem, ja tie atbilst mūsu kvalitātes standartiem un ir spējīgi izpildīt piegādes prasības un piedāvāt konkurētspējīgu cenu. Mēs katru dienu ēdinām 30 tūkstošus cilvēku un Latvijas tirgum tas ir liels apjoms, ko ir grūti nodrošināt. Jāpiebilst, ka mēs nevaram iepirkt gaļu pa tiešo no zemnieka, jo ko tad mēs darīsim ar veselu gotiņu? Tas ir vesels process, kamēr gaļa nonāk līdz mums. Lai cik augsti būtu kvalitātes standarti un drošības sistēma, neviens nav pasargāts no krāpniecības. Konkrētā gaļa pie mums nonāca caur Igaunijas piegādātāju, taču pateicoties PVD un sistēmai, kas izveidota kompānijā, tā tika laicīgi atklāta. Šajā gadījumā sadarbībā ar PVD visu atklājām laicīgi, tādēļ neviens kilograms nenonāca pie patērētājiem, viss tika utilizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Malta ar 1.martu aizliedz elektroskrejriteņu nomu, pavēstīja valdība.

Ceturtdienas vakarā izziņotais negaidītais lēmums izraisījis gan nopēlumu no e-skūteru aizstāvju puses, gan uzslavas, arī Maltas visblīvāk apdzīvotās pilsētas Slīmas mēra cildinājumus.

Maltas divi lielākie elektroskrejriteņu nomas uzņēmumi "Bolt" un "Bird" pagaidām lēmumu nav komentējuši.

Kaut arī elektroskrejriteņu noma tiks aizliegta, elektroskrejriteņi arī turpmāk varēs būt iedzīvotāju īpašumā un viņi varēs tos izmantot.

Lēmums par nomas elektroskrejriteņu aizliegšanu pieņemts, lai "mazinātu neērtības kopienām un cilvēkiem", skaidroja Satiksmes ministrija.

"Neraugoties uz likumu pastiprināto īstenošanu un naudassodiem, kopienas turpina ciest no traucējumiem, ko rada elektroskrejriteņi," teikts ministrijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gribam OIK-2?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,686 miljardi cigarešu, kas ir par 33,697 miljoniem cigarešu jeb 2% vairāk nekā 2021.gada 11 mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Patēriņam Latvijā pērn 11 mēnešos nodoti 24,872 miljoni cigāru un cigarillu, kas ir par 5,7% mazāk, salīdzinot ar 2021.gada 11 mēnešiem.

Smēķējamās tabakas apjoms pērn 11 mēnešos samazinājies par 0,1% - kopumā patēriņam Latvijā 11 mēnešos nodoti 97 352 kilogrami smēķējamās tabakas.

Tāpat patēriņam Latvijā pērn 11 mēnešos nodots 54 041 kilograms karsējamās tabakas, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2021.gada 11 mēnešos.

Kā ziņots, 2021.gadā patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,804 miljardi cigarešu, kas ir par 773 000 cigarešu jeb 0,04% vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 1,6 miljonus eiro no bankas Citadele saņemto finansējumu piecos slaukšanas robotos, divās jaunās jaunlopu novietnēs un divu novietņu rekonstrukcijā slaucamajām govīm, zemnieku saimniecība “Lācīši” Galgauskas pagastā, Gulbenes novadā kļuvusi par vienu no modernākajām piensaimniecībām Latvijā.

Atvērtā tipa plānojuma liellopu novietņu būvniecība un slaucamo govju novietņu rekonstrukcija veikta pēc labākajiem Eiropas Savienības (ES) standartiem, kopā ar bankas Citadele finansējumu izmantojot arī ES līdzekļus. Projekta ietvaros fermā uzstādītas arī robotizētās tehnoloģijas barības piestumšanai un mēslu tīrīšanai, kā arī neatsverami palīgi ir pieci jaunie slaukšanas roboti.

Vērienīgais būvniecības un fermas aprīkošanas ar slaukšanas robotiem projekts aizsākts 2019. gadā, un šogad gan jaunlopi, gan slaucamās govis varēja sākt izmantot jaunās un rekonstruētās novietnes – tās svinīgi atklāja 2021. gada 23. jūlijā.

“Būvniecības procesā un slaukšanas robotu ierīkošanā viss izdevās, kā iecerēts! Esam gandarīti, ka ir gan ievērojami atslogots cilvēku darbs saimniecībā, gan varēsim kāpināt ražību. Gadā a/s “Rankas piens” jau tagad pārdodam 3,3 miljonus litrus piena, un šis skaitlis noteikti pieaugs! Redzu, ka arī govis ir apmierinātas, slaukšanas reizēs ir mierīgas - viņām atskaņojam klasisko mūziku vai ieslēdzam radio,” atklāj Z/s “Lācīši” īpašnieks Gints Gžibovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk komersantu un privātpersonu ir ieinteresētas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam, kā rezultātā aug arī izdoto atļauju skaits elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai, informē Ekonomikas ministrijā.

Ministrijā prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, taču nozares eksperti uzskata, ka, lai elektrības ražošana savam patēriņam uzņēmēju vidū tiktu veicināta vairāk, nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos.

Šobrīd elektroenerģijas patērētājiem Latvijā nav juridisku šķēršļu ražot elektroenerģiju savam patēriņam, skaidro enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Saskare ar Latvijas likuma režīmu sākas tajā brīdī, kad rodas enerģijas pārpalikums un ražotāja rīcībā nav uzkrāšanas iespēju. Pašreiz spēkā esošā neto uzskaites sistēma nav piemērota industriālajiem patērētājiem. Ja uzņēmums vēlas ražot elektroenerģiju savam patēriņam un pārpalikumu nodot tīklā, jākļūst par elektrības ražotāju. Tas padara uzņēmuma pamata biznesa modeli komplicētu,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums Pandoras dokumenti: Politiķi noslēpuši miljonus ārzonu firmās

LETA--AFP/BBC, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās, liecina svētdien publiskotais pētījums "Pandoras dokumenti" ("Pandora Papers"), kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs.

Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē.

Šajos dokumentos ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem.

Pētījumā atklāta Krievijas prezidenta Vladimira Putina saistība ar slepeniem aktīviem Monako. Tajā arī vēstīts, ka Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nav deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, kuru viņš izmantojis, lai iegādātos divas villas Francijas dienvidos un ka Jordānijas karalis Abdulla slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV par apmēram 80 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanā nonākusi cūkkopības saimniecība SIA "Kunturi" Valmieras novada Jeru pagastā, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas publiskotais komercpiedāvājums.

Saimniecība tiek pārdota saimnieku prioritāšu maiņas dēļ, teikts sludinājumā.

Patlaban saimniecībā tiek turētas 300 sivēnmātes, bet kopā ir ap 5000 cūku - no tikko dzimušiem sivēniem līdz kaujamiem bekoniem. Mēnesī vidēji tiek nokauti 650 bekoni, saražojot vidēji 58 tonnas cūkgaļas.

Cūkas izvietotas 4 fermās, kuras rekonstruētas 2010.-2012.gadā, ieviešot sauso barošanu, zemgrīdas mēslu izvākšanas sistēmas, zemgrīdas ventilācijas sistēmas. Lopbarību saimniecībā gatavo uz vietas. Šķidrmēslu uzglabāšanai ir lagūnas tipa mēslu krātuve. Visa saimniecības teritorija ir iežogota un aprīkota ar dezobedri un transportlīdzekļu dezinfikatoru.

Šobrīd saimniecībā tiek uzstādīts jauns, jaudīgs apkures katls fermu apsildei un karstā ūdens nodrošināšanai ražošanai. 2021.gadā ierīkots jauns dzīlurbums ūdens ieguvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krievijas aviācijas pārvalde apstiprina Prigožina nāvi lidmašīnas katastrofā

LETA--UNN, 24.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas federālā aviācijas pārvalde "Rosaviacija" trešdienas vakarā apstiprināja, ka algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins atradies lidmašīnā, kuras katastrofā visi desmit tajā esošie cilvēki gājuši bojā.

"Rosaviacija" iepriekš bija apstiprinājusi, ka Tveras apgabalā avarējušās lidmašīnas "Embraer" pasažieru sarakstā ir Prigožins, bet tikai tagad apstiprināja, ka Prigožins, kurš jūnijā vadīja militāru dumpi, patiešām atradies lidmašīnā.

Saskaņā ar "Rosaviacija" datiem lidmašīnā atradās septiņi pasažieri - Sergejs Propustins, Jevgeņijs Makarjans, Aleksandrs Totmins, Valērijs Čekalovs, Dmitrijs Utkins, Nikolajs Matusejevs, Jevgeņijs Prigožins, un trīs apkalpes locekļi - lidmašīnas komandieris Aleksejs Ļevšins, otrais pilots Rustams Karimovs, stjuarte Kristīna Raspopova.

Starp lidmašīnas pasažieriem bija ne tikai Prigožins, bet arī viņa vietnieks ValērijsČekalovs, kurš bija atbildīgs par "Vagner" drošības dienesta darbu, un viens no "Vagner" komandieriem Dmitrijs Utkins, no kura segvārda cēlies "Vagner" nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieguldot 33 miljonus eiro, Sunly atklāj vienu no lielākajiem saules parkiem Polijā

Db.lv, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 33 miljonus eiro, 6. septembrī netālu no Krakovas, atklāts 60 MW Žezavas saules enerģijas parks. To realizējot, tas kļuvis par vienu no līdz šim lielākajiem saules enerģijas parkiem Polijā, kā arī par “Sunly” nozīmīgāko projektu šajā valstī.

Augustā Žezavas projekta saražotā elektroenerģija veidoja 43% no kopējā prognozētā elektroenerģijas ražošanas apjoma visos “Sunly” saules enerģijas parkos Polijā. 50 hektāru plašā parka jauda ir 60MW, un vidējais enerģijas ražošanas apjoms gadā - 65 000 MWh. Paredzams, ka saules enerģijas parks spēs apmierināt aptuveni 80 000 iedzīvotāju lielas pilsētas elektroenerģijas vajadzības gadā, nodrošinot to 30 000 mājsaimniecībām, kā arī nepieciešamo pilsētas infrastruktūrai. Uzņēmumam ir vērienīgi plāni attīstīt vairāk nekā 30 GW atjaunojamās enerģijas projektu portfeli Baltijas valstīs un Polijā.

“Sunly” dibinātājs un izpilddirektors Priits Lepaseps (Priit Lepasepp) uzsver, ka Žezavas saules parks ir tikai sākums uzņēmuma plāniem Polijā. “Mēs Polijas tirgu uztveram kā ļoti pievilcīgu un ar lielu potenciālu attīstībai nākotnē. Ciešā sadarbībā ar komandu Polijā, kas apzina dažādas iespējas, redzam, ka tuvāko gadu laikā, mēs palielināsim tīras enerģijas ražošanas apmērus reģionā,” uzsver P. Lepaseps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā ir konstatēts trako govju slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) atipisks gadījums, tomēr šis izolētais gadījums nav radījis risku cilvēku veselībai, pirmdien paziņoja Polijas galvenais veterinārāsts Kšištofs Nemčuks.

«Polijā ir apstiprināts atipiskas BSE formas gadījums,» sacīja Nemčuks, kuru citēja Polijas ziņu aģentūra PAP.

«Saskaņā ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) datiem, BSE atipiskā formā, kāda konstatēta Polijā, neietekmē Polijas kā valsts ar nenozīmīgu BSE risku statusu,» viņš piebilda.

BSE tika konstatēta govij Mirskas ciemā Polijas dienvidrietumos, Čehijas un Vācijas robežu tuvumā. Šī govs ir iemidzināta, sacīja Nemčuks.

Slimības atipiskais paveids tika konstatēts 24.janvārī rutīnas pārbaudes laikā, paziņoja OIE.

Organizācija piebilda, ka atipiskā BSE «notiek spontāni visās liellopu populācijās ar ļoti zemu biežumu» un kā tāda «neietekmē oficiālo BSE riska novērtējumu Polijā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru