Jaunākais izdevums

Polijā ir konstatēts trako govju slimības jeb sūkļveida encefalopātijas (BSE) atipisks gadījums, tomēr šis izolētais gadījums nav radījis risku cilvēku veselībai, pirmdien paziņoja Polijas galvenais veterinārāsts Kšištofs Nemčuks.

«Polijā ir apstiprināts atipiskas BSE formas gadījums,» sacīja Nemčuks, kuru citēja Polijas ziņu aģentūra PAP.

«Saskaņā ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) datiem, BSE atipiskā formā, kāda konstatēta Polijā, neietekmē Polijas kā valsts ar nenozīmīgu BSE risku statusu,» viņš piebilda.

BSE tika konstatēta govij Mirskas ciemā Polijas dienvidrietumos, Čehijas un Vācijas robežu tuvumā. Šī govs ir iemidzināta, sacīja Nemčuks.

Slimības atipiskais paveids tika konstatēts 24.janvārī rutīnas pārbaudes laikā, paziņoja OIE.

Organizācija piebilda, ka atipiskā BSE «notiek spontāni visās liellopu populācijās ar ļoti zemu biežumu» un kā tāda «neietekmē oficiālo BSE riska novērtējumu Polijā».

BSE konstatēšana liellopiem Lielbritānija 1996.gadā pamudināja Eiropas Savienību (ES) noteikt Lielbritānijas liellopu gaļas un tās produktu embargo, jo cilvēks, lietojot uzturā ar BSE slimu lopu gaļu, var saslimt ar Kreicfelda - Jākoba slimību, kas cilvēkiem var būt nāvējoša.

Šis embargo Eiropā tika atcelts 1999.gadā.

Polijā pirmdien ieradās Eiropas Komisijas (EK) inspektori, lai izmeklētu ziņas, ka kādā Polijas lopkautuvē kauti slimi lopi, bet gaļa pārdota cilvēku patēriņam un pat eksportēta uz 13 citām ES valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Polija eksportējusi uz citām ES valstīm 2500 kilogramus slimu govju gaļas

LETA--AP, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.

Viņš sacīja, ka šī slimo govju gaļa ir eksportēta uz Somiju, Ungāriju, Igauniju, Rumāniju, Zviedriju, Franciju, Spāniju, Lietuvu, Portugāli un Slovākiju.

Slimo govju gaļa nonākusi arī 20 tirdzniecības vietās Polijā, bet pēc tam atsaukta no turienes.

Arī Db.lv jau ziņoja, ka saskaņā ar The Guardian vēstīto Polijas televīzijas reportieris, iefiltrējoties kādā kautuvē, slepeni nofilmējis materiālu, kas liecina, ka uz kādu Polijas kautuvi tiek atvestas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vakar saņēmis informāciju, ka neliels apjoms – 27 kilogrami liellopu gaļas ir nonākuši Latvijā, informē PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Gaļas saņēmējs ir AS «Lido», kurā jau tiek veikta pārbaude.

Pārbaudē noskaidrots, ka 9 kg gaļas joprojām ir uzņēmuma noliktavā, bet 18 kg ir nosūtīti uz sabiedrisko ēdināšanu.

Pārbaudes laikā noskaidrots, ka atlikušie 18 kg Polijas izcelsmes gaļas nav nonākuši sabiedriskajā ēdināšanā, bet gan izmantoti desu ražošanā. Visu saražoto produkciju uzņēmums ir apturējis - nekas no tās nav nonācis pie patērētājiem, informē PVD.

Noliktavā esošā gaļa uzņēmumam būs jāiznīcina, bet par sabiedriskajai ēdināšanai nosūtīto gaļu vēl tiek veikta pārbaude, kuras laikā inspektori skaidro, vai izejviela jau ir izmantota ēdienu gatavošanā. Nerealizētā produkcija būs jāatsauc no tirdzniecības, neraugoties uz to, ka uzņēmums veic izejvielas kontroli un produkti, ņemot vērā termisko apstrādi, nav bīstami patērētāju veselībai, informē PVD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) gadījums, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Kopš 1997. gada, kad šī slimība kļuva par aktualitāti visā Eiropas Savienībā, PVD, veicot regulāru slimības uzraudzību, ir izmeklējis vairāk nekā 360 tūkstošus liellopu.

GSE (klasiskais tips) ir hroniska liellopu slimība, ko raksturo nervu sistēmas darbības traucējumi, novājēšana un neizbēgama dzīvnieka nāve. Slimību ierosina prions – izmainīta olbaltumviela. Slimībai ir ļoti garš inkubācijas periods – divi ar pusi līdz astoņi gadi. Slimību pirmo reizi konstatēja 1986. gadā Lielbritānijā un kopš tā laika, ieviešot uzraudzības sistēmu, Lielbritānijā GSE konstatēta vairāk nekā 184 500 liellopiem. Citās Eiropas valstīs konstatēti vairāk nekā 5500 GSE saslimšanas gadījumi un 60 gadījumi citur pasaulē (Brazīlija, Izraēla, Japāna un Kanāda).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Slimot nedrīkst strādāt jeb saliec komatus pats

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku darbnespēja gada laikā uzņēmumiem rada zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.Tā lēš Latvijas Darba devēju konfederācija. Protams, neviens neuzskata, ka slimam cilvēkam būtu jāiet uz darbu. Par to nav runa.

Taču āķis slēpjas citur. Proti, uzņēmēji, tostarp arī ārvalstu investori, apgalvo, ka nereti darbnespējas lapas tiek izrakstītas nepamatoti. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji sava darbinieka Facebook profilā ierauga, ka tas it kā slimības laikā gozējas kūrortā vai strādā ārvalstīs. Tāpat ne viens vien uzņēmējs savu darbinieku, kurš ir uz slimības lapas, ierauga, strādājot pie konkurenta. Par ne vienmēr pamatotu slimības lapu izrakstīšanu liecina arī to straujš pieaugums vasarās un skolēnu brīvdienās. Šī problēma nav sveša arī publiskajam sektoram. Diezin vai tā ir sakritība, kad amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, pēkšņi ilgstoši saslimst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem darbinieku slimības izmaksā 170 miljonus eiro gadā.

Pērn no 245 iesniegumiem Veselības inspekcijai par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu 45 sūdzības bija pamatotas.Šie fakti liecina, ka darba devēju satraukums par to, ka ārsti ne vienmēr pamatoti izsniedz slimībaslapas, ir tikai likumsakarīgs.

Atlaist nevar, jo slimo

Gana bieži ir dzirdēti stāsti, ka darba devēji sociālajos tīklos ierauga savus «saslimušos» darbiniekus gozējoties kādā kūrortā vai arī ierauga tos piestrādājam pie konkurenta. Tas, ka slimības lapu skaits pieaug vasarās, kad jāvāc siens,un skolēnu brīvlaikos, arī nevienu nepārsteidz.Dīvainas sakritības vērojamasarī publiskajā pārvaldē – atliek pret kādu amatpesonu ierosināt disciplinārlietu vai aizrotēt netīkamā amatā, kā pienāk ziņa,ka cilvēkam ir slimības lapa.Teju ikviens darba devējs ir sastapies ar situāciju, kad darbinieks, kuram paredzēts darba uzteikums un kurš par to zina, «saslimst» un nereti pat uz pāris mēnešiem. To, ka pārsvarā darba devēju iesniegumi par nepamatotām darbnespējaslapām ir tieši šādos gadījumos,apliecina Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļasvadītājs Andris Zīverts, kurš teic, ka tādi ir saņemti arī no publiskās pārvaldes iestādēm. To, ka izsniegto slimības lapu,turklāt B lapu, skaits pieaug, apliecina arī Labklājības ministrijas 2017. gada informatīvais ziņojums, kurā teikts:2014. gadā slimības pabalsts (B lapa) tika piešķirts 222,9 tūkstošos gadījumu,bet 2016.gadā – jau 276,4 tūkstošos gadījumu. Jānorāda, ka pašlaik nav uzskaites sistēmas, lai pateiktu, cik gada laikā tiek izsniegtas A lapas. Turklāt ir gadījumi, kad, beidzoties vienai A lapai, tūlīt pie cita speciālista tiek izņemta nākamā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits samazinās

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits gada beigās (tūkstošos)

Liellopi - 2017. gadā 405,8 tūkstoši, 2018. gadā 395,3 tūkstoši.

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā par 10% samazinājās saimniecību skaits ar liellopiem (tostarp slaucamām govīm). Šo samazinājumu varēja ietekmēt iepriekšējā gada sausums, jo bija grūtības sagatavot lopbarību, skaidroja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

«Pieprasījums nosaka piedāvājumu, kas arī regulē tirgu un situāciju lauksaimniecības sektorā. Būtiski un strauji samazinās mazo saimniecību skaits uz kā rēķina, samazinājies arī slaucamo govju skaits, taču paralēli nostiprinās un modernizējas lielās saimniecības, kuras spēj pielāgoties mainīgajām labturības un citām prasībām, kas prasa būtiskas investīcijas. Tāpat ne tikai piena saimniecību aspektā, bet ir vērojama tendence un uzstādījums par produktivitātes paaugstināšanu, līdz ar ko primārais uzstādījums vairs nav lopu skaits, bet produktivitāte, pareiza barošanas, ģenētikas un citu aspektu stingra kontrolēšana, lai tiktu iegūts maksimāli daudz un kvalitatīvas produkcijas- piens, gaļa, olas utt. Cits stāsts ir par cūku audzēšanas nozari, kuru skāris Āfrikas cūku mēris, bet ceram, ka nozare atgūsies un spēs saražot ne tikai pirms mēra apjomus, bet stabili kāpinās apjomus. Tāpat jāņem vērā, ka saražot jau varētu, bet jārēķinās ar problēmām, kas seko, ja produkciju nav kur realizēt, piemēram, sauso piena pulveri. Un signāli no Eiropas Savienības ir tādi, ka par pārprodukciju neviens vairs nav gatavs maksāt,» informēja E. Treibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbinieku slimošanas laikā lielāks izdevumu slogs ir darba devējiem Igaunijā un Latvijā

Žanete Hāka, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir informēti un zina, ka saslimšanu, traumu vai citu veselības problēmu gadījumā viņiem pienākas apmaksāts darba nespējas laiks, vienotas izpratnes par to, kā tā saucamās «slimības lapas» noformēšana ietekmēs atalgojumu, nav, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

15% strādājošo maldīgi uzskata, ka ienākumi slimības laikā paliek nemainīgi vai pat palielinās, nevis sarūk.

«Nereti dzirdams viedoklis, ka Baltijas valstīs sociālās garantijas ir visai pieticīgas. Tomēr, vērtējot sociālo garantiju apmēru īslaicīgas slimības gadījumā, jāteic, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā strādājošie ir salīdzinoši labi nodrošināti un var paļauties uz pabalstiem kā paša slimošanas laikā, tā arī slima bērna kopšanas gadījumā,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, īslaicīgas slimības gadījumā vispateicīgākā ir Lietuvas sociālo garantiju sistēma, kas paredz, ka strādājošajam ar algu 500 eiro „uz rokas» nedēļu ilgs darba kavējums slimības dēļ ienākumus samazina par 40 eiro jeb 8%, kamēr Latvijā – par 43 eiro jeb 8,6%, bet Igaunijā par 65 eiro jeb 13%. Mazliet citādāka situācija vērojama tad, ja strādājošajam nākas kavēt darbu, lai koptu sasirgušu bērnu. Tad dāsnākās garantijas saņem Latvijā strādājošie, un, piemēram, divu pilnu nedēļu darba kavējums nodarbinātajam ar algu 500 eiro «uz rokas» ikmēneša ienākumus samazina vien par 25 eiro jeb 5%, kamēr Lietuvā par 38 eiro jeb 7,6% un Igaunijā par 74 eiro jeb 15%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakarpusē ir atbrīvojis šorīt aizturēto Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani (VL-TB/LNNK), informēja Helmaņa aizstāvis Saulvedis Vārpiņš.

Vārpiņš informēja, ka Helmanim ir noteikts drošības līdzeklis, tomēr sīkāku informāciju viņš nesniedza, jo drošības līdzeklis saistīts ar izmeklēšanu. Piemērotais drošības līdzeklis, pēc advokāta vārdiem, netraucēšot Helmanim «dzīvot un turpināt strādāt».

Helmaņa aizstāvis sacīja, ka KNAB apsūdzības uzskata par nesaprašanos, proti, Helmanim bijusi slimības lapa, kas izdota ASV, un slimības lapa, kas vienlaikus izdota Latvijā.

«Jautājums, kā to vērtēt. Šajā gadījumā mēs ceram, ka KNAB darbinieki tiks ar to skaidrībā,» sacīja Vārpiņš, piebilstot, ka KNAB tiks sniegta visa nepieciešamā informācija, lai skaidrība tiktu rasta pēc iespējas ātrāk. Vārpiņš sacīja, ka ir pārsteigts par slimības lapas jautājuma aktualizēšanas laiku, jo Helmaņa puse grasoties aktualizēt jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu par citu lietu. Advokāts izteicās, ka, iespējams, kādas personas vai politiski spēki esot ieinteresēti, ka šī problēma tiek risināta tieši šobrīd. Uz jautājumu, vai Vāpiņš uzskata, ka notiek politiska izrēķināšanās ar Helmani, viņš sacīja, ka viņam aizdomu nav, tomēr sakritība esot vērojama, turklāt saistībā ar Helmani tā neesot pirmā reize, kad tiek radīts skandāls, kas veido negatīvu fonu. Jau ziņots, ka KNAB šorīt aizturēja Ogres novada domes priekšsēdētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden pirmo reizi «Stockmann» «Trako Dienu» kampaņas piedāvājumus pircējiem Latvijā būs iespējams iegādāties internetā, izmantojot mājaslapu «Crazydays.com». Tiešsaistes veikals darbosies arī Igaunijā un Somijā, kur «Trakās Dienas» norisināsies vienlaicīgi ar Latviju.

Interneta veikalā preces aplūkot un izveidot vēlmju sarakstu mazumtirgotājs piedāvā no trešdienas, 25.septembra, bet veikt pirkumus būs iespējams «Trako Dienu» laikā – no 2.oktobra plkst. 7.00 līdz 7.oktobra plkst. 2.00.

««Trako Dienu» interneta veikals ir nākamais uzņēmuma solis daudzkanālu iepirkšanās vides attīstībā un pirmā reize, kad «Stockmann» Latvijā ienāk interneta veikalu segmentā, tā nodrošinot klientiem iespēju veikt pirkumus ne vien klātienē, bet arī attālināti sev ērtā vietā un laikā,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» direktore. Digitālā attīstība ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, un šogad jau īstenoti tādi projekti kā jaunas klientu vadības sistēmas «Salesforce» un pasaulē lielākās mobilo maksājumu sistēmas «Alipay» ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izplatījusi aicinājumu Pērc vietējo un cīnies pret klimata pārmaiņām pasaulē! Aicinājums pretnostata mazās piena saimniecības lielajām.

«Klimata pārmaiņu rezultātā aizvien biežāk tiek uzsvērts klimata jautājums piena lopkopības nozarē, kā vienu no lielākajiem piesārņotājiem minot lopkopjus, piena lopkopību, jo CO2 ir galvenais dzinējs pasaules klimata pārmaiņām globālajā sasilšanā,» teikts paziņojumā presei, bet, kā izrādās, tas vismaz daļēji ir nezinošu pilsētnieku radīts mīts.

«Pēc IFCN Piena nozares ziņojuma 2018 (IFCN Dairy Report 2018) datiem, kur informāciju par Latvijas situāciju sniedz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), redzam, ka, salīdzinot ģimenes saimniecības, kurās ir 28 un 209 slaucamo govju ganāmpulks, ir būtiska CO2 radīto emisiju starpība. 209 govju ferma rada gandrīz uz pusi mazāku CO2 piesārņojumu vidē nekā 28 govju ferma,» teikts LOSP paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski.

Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā 42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Polijas veterinārais dienests putnu gripas skartajos reģionos ir noteicis karantīnu un slimības skartajās novietnēs mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā tiek skaidroti slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.Latvijā no Polijas pēdējā mēneša laikā nav ievesti mājputni vai dekoratīvie putni. No Polijas veterinārā dienesta sniegtās informācijas zināms, ka no slimības skartajām tītaru fermām putni nav nonākuši pārtikas ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ir saņemta informācija no Slovākijas veterinārā dienesta par konstatētu augsti patogēnās putnu gripas (H5N8 apakštipa) uzliesmojumu mājputniem vienā piemājas saimniecībā, kurā tika turētas 22 vistas.

Putnu gripas skartā novietne atrodas valsts dienvidrietumos - Nitra reģionā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Putni slimības skartajā novietnē tika turēti pašu patēriņam. Slovākijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti, kā arī slimības cēloņi un izplatīšanās ceļi tiek noskaidroti.

Jau vēstīts, ka putnu gripa konstatēta arī mājputniem Polijā. Kopš 2019.gada decembra beigām līdz šim brīdim Polijā slimības skartas ir deviņas mājputnu novietnes: 7 komerciālās mājputnu novietnes (5 tītaru novietnes, 1 dējējvistu un 1 pērļu vistiņu novietne) un 2 piemājas saimniecības ar dažādu sugu mājputniem. Slimības skartajās novietnēs iznīcināti ir vairāk kā 128 tūkstoši putnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Jau trešajā Eiropas Savienības dalībvalstī konstatē bīstamo putnu gripu

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijā, Komaromas-Esztergomas reģionā, mājputnu novietnē, kurā tika turēti vairāk nekā 50 tūkstoši tītaru, konstatēta augsti patogēnā (H5N8 apakštipa) putnu gripa.

Tādējādi līdz ar Poliju un Slovākiju, Ungārija ir trešā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā janvārī konstatēta šī bīstamā slimība.

Ungārijas veterinārais dienests putnu gripas skartajā reģionā ir noteicis karantīnu un slimības skartajā novietnē mājputni tiek nogalināti un iznīcināti.

PVD jau ziņoja, ka putnu gripa konstatēta arī Slovākijā un Polijā, kura šodien ziņo nu jau par ceturto slimības skarto reģionu – Mysliborski, kas atrodas Vācijas pierobežā.

Neraugoties uz putnu gripas uzliesmojumiem pēdējo nedēļu laikā Polijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī, salīdzinot ar situāciju 2017. gadā, kad profilakses nolūkos arī Latvijā tika noteikti ierobežojumi mājputnu turēšanai zem klajas debess, putnu gripas aktivitāte pēdējos gados Eiropā vērtējama kā zema.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijā jau trešais saslimušais ar Covid-19, kurš arī ceļojis caur Rīgas lidostu

LETA--BNS, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā konstatēts jau trešais saslimušais ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19", un, tāpat kā abi iepriekšējie, arī šis saslimušais ceļojis caur Rīgas lidostu.

Pēc Igaunijas Veselības departamenta sniegtās informācijas, trešais saslimušais, kuram "Covid-19" analīzēs konstatēts trešdien, ir vidēja vecuma Tallinas iedzīvotājs, kurš 29.februārī ar lidmašīnu ieradies Rīgā no Itālijas pilsētas Bergamo.

No Rīgas viņš atgriezies mājās ar personīgo automobili. Viņam ir augsta temperatūra, kā arī kaulu un locītavu sāpes. Slimnieks ārstējas mājās.

Viņš ceļojis ar to pašu reisu, ar kuru otrais Igaunijā apstiprinātais "Covid-19" pacients, proti, ar lidsabiedrības "Ryanair" reisu Nr.FR4714 no Bergamo uz Rīgu.

Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja apstiprināja, ka 29.februāra lidojumā no Itālijas pilsētas Bergamo uz Rīgu vēl vienam pasažierim ir konstatēts "Covid-19". Arāja atgādināja, ka centra rīcībā ir attiecīgā lidojuma pašažieru saraksti, solot papildu informāciju par šo gadījumu sniegt turpmākajās stundās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas situāciju saistībā ar koronavīrusa izplatīšanos, mazumtirgotāja "Stockmann" ikgadējā kampaņa "Trakās Dienas" šajā pavasarī norisināsies tikai internetā, no 25. marta līdz 5. aprīlim.

"Šajās dienās "Stockmann" darbinieku un klientu veselība ir galvenā prioritāte. "Trakās Dienas" vienmēr ir bijusi ļoti populāra kampaņa mūsu klientiem. Tāpēc šoreiz mainām iepirkšanās formātu – organizējot klientiem "Trako Dienu" pirkumu veikšanu tikai internetā, "Trako Dienu" mājaslapā – crazydays.com.

Tādējādi varam nodrošināt klientiem ērtu iepirkšanās pieredzi, neizejot no mājām, kas īpaši svarīgi ir šajā ārkārtas situācijas laikā," teic universālveikala "Stockmann" direktore Dace Goldmane.

Lai padarītu apstākļus drošākus gan darbiniekiem, gan klientiem, universālveikalā pastiprināti tiek veikta telpu tīrīšana un dezinfekcija, kā arī tiek ievēroti visi norādījumi, ko izvirza atbildīgās institūcijas, stāsta veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāpēc Covid-19 vakcīnas izgudrošana un masu vakcinēšanās nenotiks tik ātri?

Dins Šmits, "Repharm" ģenerāldirektors, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un visa pasaule turpina cīnīties ar Covid-19, un pagaidām rezultāti rāda, ka Eiropai un ASV ar šīs sērgas ierobežošanu sokas labāk, tomēr milzīgu jaunu saslimšanas vilni pašlaik pieredz Dienvidamerika, līdz ar to kopējais saslimušo skaits pēdējās dienās sasniedzis rekordu.

Joprojām ir milzīgi riski slimības izplatībai vairākās lielās Āfrikas un Āzijas valstīs, kā, piemēram, Indijā vai Nigērijā, kur slimība tikai sāk uzņemt ātrumu. Irānas piemērs rāda, ka kārtīgi neieviešot stingras procedūras slimības ierobežošanai, slimība pēc īsa laika var nākt atpakaļ ar jaunu spēku. Lielākā daļa pētnieku ir atzinuši, ka šo slimību nebūs iespējams apturēt tās sākumposmā, līdzīgi kā tas bija ar SARS, līdz ar to pie normālas dzīves varēs atgriezties tikai pēc vakcīnas izgudrošanas.

Vispirms par pašām vakcīnām – jau aprīļa sākumā publiski parādījās informācija, ka bija apzināti 86 vakcīnu kandidāti, taču ļoti iespējams, ka līdz šim brīdim vakcīnas kandidātu skaits ir vēl palielinājies. Kā stratēģisko mērķi vakcīnas izgudrošanu sev ir definējusi gan Ķīna, gan ASV, kas šim iemeslam novirzījusi vairākus miljardus ASV dolāru. Par atbalstu dažādiem vakcīnas projektiem paziņojusi arī Eiropas Savienība. Sacensībā piedalās ne tikai valstis, bet arī pasaules labākās universitātes un lielākās zāļu megakorporācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru