Ekonomika

Atviegloti nosacījumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm

Žanete Hāka, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Atviegloti nosacījumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm – risinājums darbaspēka trūkumam atsevišķās profesijās, informē Ekonomikas ministrija.

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.

Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un šā gada 18. maijā saskaņošanai nodevusi sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus.

Ekonomikas ministrija profesiju sarakstu veidoja:- izmantojot mūsu rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu;- identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu;- prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Vienlaikus saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti šādi atvieglojumi:

- ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā);

- citos gadījumos - ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi). Sarakstā iekļautas 29 profesiju apakšgrupas saskaņā ar Profesiju klasifikatoru, ar kurām aicinām iepazīties Ministru kabineta noteikumu projektā “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus”. Pielikumā papildu informācijai – infografika.

Paredzams, ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies, jo primāri atvieglojumi vērsti uz to, lai tiktu paātrināts termiņuzturēšanās atļauju un darba atļauju noformēšanas process ārzemniekiem, kurus plānots nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus. Šobrīd virknē pasaules valstu izstrādātas speciālas programmas inovatīvas uzņēmējdarbības veicēju piesaistei no ārvalstīm, tai skaitā astoņās ES dalībvalstīs (Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Francijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā). Par nodomiem ieviest līdzīgas programmas ir paziņojušas arī Somija, Igaunija, Slovākija, Portugāle un Lietuva.

Lai palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM plāno ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas sevī ietvertu darba ņēmēju apmācības nozarēs iztrūkstošajās profesijās. Līdz 2021. gadam plānots paaugstināt kvalifikāciju vairāk kā 24 000 inženieriem, ražošanas iekārtu operatoriem, tehniķiem, programmētājiem u.c. darba ņēmējiem. Kā zināms, 2017. gada 2. februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp arī vairākus Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu. Veicot grozījumus Imigrācijas likumā, radīti trīs nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Atvieglos nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm

Dienas Bizness, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības padome 28. jūnija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu atvieglot nosacījumus augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm atsevišķās profesijās, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.Lai šo problēmu risinātu īstermiņā, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šobrīd dažādos forumos diskutē par sarakstu ar profesijām, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus,» skaidro ministrijā.

Profesiju saraksts tiek veidots, uzrunājot Latvijas darba devējus un darba devēju asociācijas ar lūgumu sniegt to rīcībā esošo informāciju par darba spēka iztrūkumu konkrētās profesijās, kā arī izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu, identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu un prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nākamnedēļ skatīs jautājumu par regulējuma izmaiņām, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka līdz ar šādām izmaiņām varētu piesaistīt 200 līdz 300 papildu darbiniekus no ārvalstīm. Viņš gan piebilda, ka «šis nav atvērts darba tirgus».

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka šis jautājums nedēļas laikā vēl tiks precizēts un tad par to lems valdība. Tomēr viņš izteica prognozi, ka šie jautājumi tiks izskatīti nākamās nedēļas valdības sēdē.

Tāpat tikšot izvērtēti nozaru pārstāvju iebildumi, jo, piemēram, mediķu arodbiedrībai ir iebildumi pret izmaiņām. Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka ārstu arodbiedrības iebildumi jāņem vērā. Ja nebūs panākta vienošanās, tad nacionālā apvienība būšot ārstu pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Jaunā gripa – darbaspēka trūkums

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šis ir nopietns temats, un karstu to nevajag strēbt, tomēr ļoti daudzi darba devēji apliecinās, ka darbaspēka izaicinājumi sen pārkāpuši sportiska azarta slieksni un kļuvuši par sērgu.

Valdība nākamnedēļ gatavojas vētīt regulējuma izmaiņas, lai piesaistītu augsti kvalificētu darbaspēku no ārvalstīm. Daudzi ar ironiju uztvēruši ziņu par to, ka Latvija vēloties kļūt atvērtāka augsti kvalificētiem ārvalstu speciālistiem, kamēr mazatalgoto darbaspēku no trešajām valstīm tautas kalpi te redzēt īsti nevēlas.

Ironiju piesaucu tādēļ, ka, aplūkojot jautājumu tikai no vienas puses, politiķu veikums izskatās pēc žesta dot iespēju zemāk atalgotās darbavietas paturēt vietējiem darbiniekiem. Labi atalgotos speciālistus un vadītājus ar trompetēm sagaidīsim lidostā, kur grīdas turpinās uzkopt vietējie darbinieki. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paredz, ka normatīvu izmaiņas dos iespēju piesaistīt pāris simtu viesstrādnieku, bet joprojām Latvijas darba tirgu it kā saglabājot slēgtu iebraucēju pulkiem. Ekonomikas ministrijas izveidotajā plašajā sarakstā iekļautajām 303 (!) profesijām tikšot paātrināta darba atļauju noformēšana, līdz ar to vismaz teorētiski mazinot Latvijas darba devēju teju pa stundām pieaugošo kvalificēta darbaspēka iztrūkuma sāpi. Vai šī tablete pret darba tirgus kaitēm būs efektīva, to redzēsim tikai pēc tam, kad uzņēmumi dalīsies ar veiksmes stāstiem par to, kā aizpildījuši robus savās akūtākajās vakancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir izdevīgāk? Apmācīt esošo darbinieku vai pieņemt darbā pieredzējušu IT speciālistu?

Riga Coding School, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT speciālists jau vairākus gadus ir viena no pieprasītākajām vakancēm Latvijas un pasaules darba tirgū. Lai arī pieprasījums ir liels, tomēr kvalificētu speciālistu trūkums vēl joprojām ir jūtams. Lai situāciju risinātu, iesaistītas ir gan akadēmiskā formāta izglītības iestādes, gan arī neformālās izglītības iestādes. Uz sarunu aicinājām Riga Coding School vadītāju Edgaru Spuravu, lai noskaidrotu, ko uzņēmumam ņemt vērā, izvēloties jaunu speciālistu, vai apsverot iespēju apmācīt jau esošos darbiniekus.

Kā Jūs raksturotu šī brīža situāciju IT darba tirgū?

IT vakanču pastāvīgais pieaugums rāda, ka speciālistu trūkums ir aktuāla problēma. Te ir jāiesaistās gan akadēmiska formāta, gan arī neformālām izglītības iestādēm. Šis ir brīdis, kad speciālistu deficīts var labvēlīgi ietekmēt jaunos censoņus, kuri tikai sāk apgūt kādu tehnoloģiju.

Kā uzņēmumam atrast labu IT speciālistu?

Labi un motivēti IT speciālisti nemaz nenonāk līdz aktīvai darba meklēšanai, tos parasti uzrunā jau studiju un kursu laikā, LinkedIn profilā, u.tml. Personāldaļas strādā ļoti ātri, lai aizpildītu nepieciešamās pozīcijas.

Ja cilvēks nesen ir uzsācis karjeru IT jomā, tad ir jāiet tradicionālais ceļš, sūtot CV un gaidot darba pārrunas. Šajā gadījumā potenciālie darba devēji izvērtē tehniskās zināšanas, soft-skills (komunikāciju, iederību komandā) un attieksmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No potenciālo augsti kvalificēto viesstrādnieku saraksta izslēdz mediķus

LETA, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#EM mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki

Ekonomikas ministrija (EM) mediķus izslēgusi no saraksta ar profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki, tas izriet no nākamnedēļ, 13.februārī, Ministru kabinetā iesniegtā EM rīkojuma projekta.

Pērn novembrī, kad minētais jautājums tika skatīts valdības komitejas sēdē, EM izveidotajā sarakstā bija iekļautas 303 profesijas tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls, kā arī specialitāšu ārsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jenzis: Ārvalstu darbaspēka piesaiste ir restorānu izdzīvošanas jautājums

Zane Atlāce - Bistere, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Nepieciešams arī atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Norādot uz hronisku darbaspēka trūkumu, kas nopietni apdraud restorānu pastāvēšanu un nozares konkurētspēju, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Ekonomikas ministriju un atbildīgo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nodarbinātības apakškomisiju veikt izmaiņas ārvalstu darbaspēka regulējumā.

LRB norāda, ka restorānu nozarē jau ilgstoši trūkst vairāk nekā 3000 darbinieku. «Pašlaik Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā speciālistu sarakstā, kuru piesaistei no ārvalstīm iecerēts piemērot atvieglojumus, ir iekļautas tikai augsti kvalificētas profesijas, piemēram, inženieri, programmētāji un vadītāji. Šāda pieeja neatbilst Latvijas aktuālajai ekonomiskajai situācijai, jo vislielākais darbinieku trūkums ir vērojams tieši pakalpojumu jomā, bet jo īpaši viesmīlības un restorānu nozarē. Turklāt no valsts visvairāk aizbraukuši un turpina aizbraukt tieši zemi kvalificētie cilvēki, kas vēl vairāk samazina potenciālo darbinieku skaitu. Tāpēc ārvalstu darbaspēka piesaiste ir nevis filozofisks, bet izdzīvošanas jautājums,» teic LRB prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Skotijā, Velsā un Īrijā atviegloti cīņā ar Covid-19 noteiktie ierobežojumi

LETA--DPA, 26.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skotijā, Velsā un Īrijā no pirmdienas atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19.

Skotijā darbu ļauts atsākt visiem veikaliem, muzejiem un sporta zālēm. Bāru, kafejnīcu un restorānu terasē pie viena galdiņa atļauts sēdēt līdz sešiem cilvēkiem, iekštelpās ļauts uzturēties līdz plkst.20, bet alkoholu atļauts pasniegt tikai terasēs.

Skotijā no pirmdienas ļauts atsākt darbu arī apkopējiem, remonta veicējiem un citiem speciālistiem, kas strādā citu cilvēku mājās.

Frizieriem, bārddziņiem, būvmateriālu veikaliem, elektropreču remontdarbnīcām un auto saloniem jau iepriekš tika atļauts atsākt darbu.

Velsā no pirmdienas darbu drīkst atsākt restorānu, kafejnīcu un krogu terases, bet iekštelpās apkalpot klientus joprojām nav atļauts.

Atkal atļauta ceļošana starp Skotiju, Angliju un Velsu un viesnīcas drīkst uzņemt tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

931 miljonu eiro Latvijas iedzīvotāji pērn iztērējuši ceļojumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, par 5,8 % palielinājās Latvijas iedzīvotāju vienas dienas braucienu skaits un to izdevumi – par 11,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākdienu braucienu skaits samazinājās par 2,6 % un pavadīto nakšu skaits – par 5,0 %, savukārt izdevumi palielinājās par 21,0 %. Visos braucienos kopā iedzīvotāji pērn iztērējuši 930,9 milj. eiro, par 141,4 milj. jeb 17,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Vienas dienas braucienos pa Latviju iedzīvotāji dodas 3 reizes biežāk nekā vairākdienu braucienos

Latvijas iedzīvotāji 2017. gadā devās 9,6 milj. vienas dienas braucienos pa Latviju, kas ir par 5,1 % vairāk nekā gadu iepriekš. 27,5 % braucienu galamērķis bija Pierīgas reģions, tam seko Rīga – 21,0 %, bet retāk Latgale – 11,8 %. Līdzīgi kā 2016. gadā arī 2017. gadā populārākie vienas dienas braucienu galamērķi bija Rīga (21,0 %) un Jūrmala (8,1 %). Vienas dienas braucienos pavisam iztērēti 232,1 milj. eiro, kas ir par 7,0 % vairāk nekā gadu iepriekš. Vidējie izdevumi braucienā bija 24,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas mērķis – laba un kvalitatīva izglītība

Māris Simanovičs, LTRK padomes loceklis, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka. Vienlaikus darbinieku un nepieciešamo kompetenču trūkums ir nopietns šķērslis uzņēmumu izaugsmei. Tas ir brīdinājuma signāls tam, ka mums ar steigu ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā.

Manuprāt, viens no svarīgākajiem uzdevumiem izglītības kvalitātes celšanā ir teorētisko zināšanu sasaiste ar praksi. Turklāt šādam uzstādījumam jāpastāv valstiskā līmenī. Piemēram, uzskatu, ka līdz šim neizmantota iespēja ir vasaras prakšu programma. Tās laikā uzņēmumiem ir iespēja ar atvieglotiem nosacījumiem pieņemt darbā skolēnu vai studentu. Pašlaik sistēma ir pārāk birokrātiska un uzņēmumiem nedraudzīga, tāpēc nebrīnos, ka daļa no tiem divreiz padomā, vai jaunieti vispār praksē pieņemt. Līdz ar to būtu pareizi, ja tiktu ieviesti atviegloti nosacījumi jauniešu pieņemšanai darbā vasaras periodā.

Manuprāt, ja valstiskā līmenī šis jautājums būtu sakārtots, ieguvējas būtu abas puses. Jaunietim tā būtu lieliska iespēja apgūt praktiskas zināšanas, strādājot reālā darba kolektīvā, bet uzņēmumiem – pašu izmācīts iespējamais nākotnes darbinieks. Izmaiņas būtu jāveic arī mācību saturā. Piemēram, joprojām daudzās Latvijas skolās valda postpadomju mācību process – skolotāji ievērojami vairāk uzmanības velta informācijas nodošanai, nevis skolēnu prasmju un kompetenču attīstībai. Tādējādi no bērniem tiek gaidīta vien saņemtās informācijas apstrāde, nevis spēja zināšanas praktiski pielietot un ieguldīt savu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) ir saņēmušas atbildes vēstuli no Konkurences padomes, kurā tā aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministru Danielu Pavļutu vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Konkurences padomes atbilde ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,3 tūkst. brīvo darbvietu un,salīdzinot ar 2016. gada 3. ceturksni,to skaits ir pieaudzis par 3,1 tūkst. jeb 21,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,2 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,1 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai ceturkšņa beigās pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

CSP dati atklāj, ka 3. ceturkšņa beigās Latvijā bija 898,6 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn to skaits ir palielinājies par 3,3 tūkst. jeb par 0,4 %. Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaitspalielinājies par 2,2 tūkst. jeb 0,4 %, sasniedzot 611,5 tūkst. Sabiedriskajā sektorā bija287,2 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par1,1 tūkst. jeb 0,4 % vairāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkst. jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7,1 tūkst. jeb 1,2 %, sasniedzot 612,2 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2017. gada 2. ceturksnī bija 291,0 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 2,3 tūkst. jeb 0,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī.2017. gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 17,6 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, to skaits ir pieaudzis par 2,3 tūkst. 2017. gada pirmā pusgada beigās sabiedriskajā sektorā bija 6,1 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 11,4 tūkst.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām 1,9 % darbvietu bija brīvas, sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %. Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7 % un speciālistu pamatgrupā – 2,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 7 tūkstošiem

Žanete Hāka, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada beigās Latvijā bija 884,4 tūkst. aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2015. gada beigām to skaits ir palielinājies par 7,0 tūkst. jeb par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gada laikā privātajā sektorā aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 10,6 tūkst. jeb 1,8 %, sasniedzot 595,6 tūkst. Sabiedriskajā sektorā 2016. gada 4. ceturksnī bija 288,8 tūkst. aizņemto darbvietu, kas ir par 3,6 tūkst. jeb 1,2 % mazāk nekā 2015. gada attiecīgajā periodā.

Aizņemto darbvietu skaits iekārtu un mašīnu operatoru profesiju pamatgrupā palielinājās par 3,7 %, vadītāju pamatgrupā – par 3,3 %, speciālistu – par 2,9 %, vecāko speciālistu un vienkāršo profesiju pārstāvju pamatgrupās par 1,6 %, bet kalpotāju pamatgrupā pieaugums ir 0,9 %. Gada laikā savukārt samazinājās kvalificētu lauksaimniecības darbinieku skaits (-13,9 %), mazāk kļuvis arī kvalificētu strādnieku (-3,7 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku (-1,8 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uhaņa, kur decembrī sākās koronavīrusa uzliesmojums, trešdien beidzot atvērta un cilvēkiem atļauts atstāt pilsētu, ja viņi ir veseli, paziņojušas Ķīnas varasiestādes.

Hubei provinces galvaspilsēta 23.janvārī tika pilnīgi noslēgta no ārpasaules, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un Ķīnas komunistu līderi ir nosaukuši Uhaņu par "varoņpilsētu" tās 11 miljonu iedzīvotāju ziedošanās dēļ.

Uhaņā ar jauno koronavīrusu inficējās vairāk nekā 50 000 cilvēki un vairāk nekā 2500 ir miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina oficiālie dati.

Taču pēdējās dienās Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Uhaņā ir atviegloti, jo jauni inficēšanās gadījumi ir sarukuši līdz minimumam. Pēdējās 21 dienas laikā Uhaņā reģistrēti tikai trīs jauni inficēšanās gadījumi.

Gaidāms, ka Uhaņu šodien ar vilcienu atstās aptuveni 55 000 cilvēku. Vairāk nekā 10 000 ceļotāju jau atstājuši pilsētu ar lidmašīnām pēc tam, kad Uhaņā atsākta aviosatiksme. Taču lidojumi uz Pekinu un starptautiskie reisi nav atjaunoti."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā nopietni apdraud ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalificēta darbaspēka trūkums ilgtermiņā nopietni apdraud Latvijas konkurētspēju, ražošanas attīstību un ekonomikas izaugsmi — norāda uzņēmēji un eksperti. Situāciju tuvākajā desmitgadē vēl vairāk saasinās 90.-gados piedzīvotā tā sauktā demogrāfiskā bedre.

Jaunākajā Citadele Index pētījumā, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, 66% uzņēmēju novērtējuši darbaspēka pieejamību kā sliktu vai ļoti sliktu. Tikai 1,5% aptaujāto uzskatījuši to par ļoti labu, bet nepilni 24% — par labu. Uzņēmumu vērtējums par viņiem nepieciešamā darbaspēka pieejamību ir pasliktinājies visā 2016. gada garumā, sasniedzot rekordzemu atzīmi.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš šos rezultātus skaidro ar iedzīvotāju emigrāciju uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Šobrīd gan Latvijā, gan Baltijas valstīs darba tirgū ienāk tā saucamā “demogrāfiskās bedres paaudze” — 90.-tajos dzimušie. Tas nozīmē, ka tuvāko 10 gadu laikā potenciālo darbinieku kopfonds, salīdzinot ar tagadējo, būtiski saruks — un līdz ar to arī darba devēju iespējas izvēlēties sev piemērotu darbaspēku. Tādēļ, jo īpaši svarīgi ir radīt apstākļus, lai jaunieši un darbspējas vecuma iedzīvotāji neaizbrauc peļņā citviet un apgūst eksaktās zinības, jo jau šobrīd tieši šo zinību pārstāvētās nozarēs trūkst darbinieku, tā M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji uz ārzemēm dzīvot un strādāt lielākoties pārceļas zemā atalgojuma dēļ vai tāpēc, ka Latvijā nevar atrast darbu, liecina pētījums, savukārt parādsaistību dēļ no valsts aizceļo tikai nedaudzi

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,930 miljoni iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. Kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 738 tūkstošiem, savukārt 2017. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 20 tūkstošiem jeb 1%. Dati liecina, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazinājumu būtiski ietekmē migrācija, un, lai arī minējumi par aizbraukušo iedzīvotāju skaitu ir ļoti dažādi, taču CSP statistika uzrāda, ka kopš 1990. gada sākuma migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz par pusmiljonu (450 tūkstošiem).

Iemesli dažādi

Iemesli, kādēļ Latvijas iedzīvotāji emigrē uz ārvalstīm, ir vairāki, taču galvenokārt tas ir darba tirgus situācijas dēļ, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums. Tikai neliela daļa emigrē parādsaistību bankās vai – vēl mazāka – nebanku kredītu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Startup ideju realizācijai no akcelerācijas fondiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru