Autoīpašniekiem vājas zināšanas par OCTA atlīdzību veidiem

2016. gada 07. janvāris plkst. 15:15
Autors: Db.lv
Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai autoīpašnieku ir salīdzinoši vājas zināšanas par zaudējumu veidiem, kādus sedz OCTA apdrošinātāji. Tikai desmitā daļa zina vairāk par trim zaudējumu veidiem, kurus kompensē apdrošinātāji un vairums joprojām uzskata, ka OCTA sedz tikai zaudējumus par transportlīdzekļa bojājumiem vai bojāeju, noskaidrots Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pērn decembrī veiktajā aptaujā.

Tikai 24,7% autovadītāju ir informēti, ka apdrošinātājs maksā atlīdzību par CSNg cietušās personas veselībai nodarītiem zaudējumiem tik ilgi, kamēr vien saglabājas veselībai nodarītais kaitējums un rodas izdevumi saistībā ar šo kaitējumu.

62,3% respondentu pareizi prata atbildēt, ka OCTA atlīdzību limits ir maksimālā naudas summa, kas paredzēta visiem CSNg cietušajiem par nodarītajiem materiālajiem un nemateriālajiem zaudējumiem, atbilstoši nodarīto zaudējumu apmēram. Savukārt 62,8% aptaujāto norādīja, ka Latvijā patlaban spēkā esošie OCTA atlīdzības limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai ir pietiekami augsti. Šie rezultāti parāda, ka lielākā daļa autoīpašnieku zina par to, ka atlīdzību limiti par CSNg nodarītiem zaudējumiem mantai un personai Latvijā ir tādi paši kā citās Eiropas valstīs - attiecīgi 1 un 5 miljonu apmērā, kā to nosaka ES direktīva, tomēr sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka tādējādi kā atlīdzība būtu jāsaņem šis maksimālais apmērs.

«Jāsaprot, ka atlīdzība tiek aprēķināta atbilstoši reālajam zaudējumu apmēram. Ja par auto bojājumu, kura remonts izmaksā piemēram 100 eiro, lielākoties visiem ir saprotams, ka OCTA atlīdzība nav maksājama visa noteiktā limita apmērā, tad sarežģītāka situācija ir saistībā ar nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanu, jo parādās arī viedokļi, kas uzskata, ka katram būtu jāsaņem maksimālā limita summa - 5 miljoni. Skaidrs, ka sāpes un ciešanas nav izmērāmas naudā, taču šobrīd situāciju regulē MK noteikumi, kuri tika izstrādāti pamatojoties uz pastāvošo tiesu praksi, nosakot kritērijus, kā aprēķināmi zaudējumi katrā konkrētajā situācijā, tādējādi izmaksu apmēri tieši saistīti ar gūto miesas bojājumu smaguma pakāpi, tomēr nosakāmi katrā gadījumā individuāli,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

79,5% autoīpašnieku nebūtu gatavi par OCTA polisi maksāt vairākas reizes augstāku cenu nekā līdz šim, ja atlīdzības apmērs par CSNg personai nodarītajiem zaudējumiem būtu bezlimita un tikai 11,6% respondentu būtu gatavi šādiem papildus tēriņiem.

«Ir ļoti interesanti salīdzināt mūsu aptaujas datus ar pērn novembrī veikto Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pētījumu, kurā 71% autovadītāju atzina, ka svarīgākais kritērijs OCTA iegādei ir cena, turklāt 61% aptaujāto iedzīvotāju, kuriem ģimenē ir automašīna, uzskata, ka maksa par OCTA polisi, ko viņi šobrīd maksā, ir atbilstoša tiem pakalpojumiem un servisiem, kas tiek saņemti no apdrošinātāja,» skaidro J.Stengrevics, piebilstot, ka šie dati apliecina OCTA nozarē valdošo tendenci, ka autovadītāji ir gatavi atteikties no dažādiem papildus servisiem un apdrošinātāja piedāvātiem papildpakalpojumiem, lai saņemtu iespējami zemāko OCTA cenu.

Lai arī lielākā daļa respondentu (65,6%) zina, ka tieši apdrošinātāji sedz visas izmaksas, kas radušās par CSNg cietušo personu ārstēšanu, tomēr gandrīz trešdaļa autovadītāju joprojām domā, ka tās sedz valsts (8,8%), paši cietušie (20,9%), vai arī tiem vispār nav zināms, kas kopumā kompensē šīs izmaksas (4,7%). Arī kopējais autovadītāju zināšanu līmenis par dažādiem atlīdzību izmaksu veidiem ir visai zems: «Ļoti maz autoīpašnieku ir lietas kursā par to, ka apdrošinātāji kompensē valstij arī tos izdevumus, kas radušies par izmaksātajiem pabalstiem un pensijām saistībā ar CSNg cietušajiem vai bojā gājušajiem,» stāsta J.Stengrevics, piebilstot, ka tas apliecina nepieciešamību vairāk skaidrot sabiedrībai, ka OCTA nodrošina atlīdzību ne vien par auto remontu, bet arī visiem izdevumiem, kas saistīti ar personai nodarītajiem zaudējumiem.
 

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds

Populārākās ziņas

Nepalaid garām